Darītais atnāk atpakaļ

Tēmā, par kuru gribu parunāt, sastopami daudzi senseni sakāmvārdi. No cikla Dots devējam atdodas, Dari ko darīdams, apdomā galu u.c.u.tml. (Tiesa, pēdējais no manis minētajiem sakāmvārdiem ir daaudz plašāks - no cikla par cēloņiem un sekām, par to, ko tad gribēts panākt ar savu darbību. Utml.).

Ilgu laiku, praktiski ilgus iepriekšējā mūža gadus - nu, ir un ir tādas parunas. Bet es eju un daru vai nedaru kaut ko un kaut kad. Mūža ritums ar visiem kāpumiem, kritumiem, līdzenumiem.... Bet tagad, kad mūža ritums ir krietnā gabalā aizgājis, kādas nebūt atziņas piezogas palēnītēm un pamazītēm.  Jo - jaunajos gados it īpaši - dara un dara, ne vienmēr aizdomājas par darāmā sekām....

Harijs Raits: Burvestību liecinieks

Izdevniecība Zinātne, sērijā Apvārsnis, izdošanas gads: 1974, 191 lpp.

No angļu valodas tulkojis Ivars Kundziņš

Grāmata par autora iepazīšanos ar tā saukto primitīvo tautu Dienvidamerikā, Āfrikā kultūru, ticējumiem un burvju institūciju plus mīnus laikposmā no laika pirms Otrā pasaules kara un laiciņu pēc. Autors arī apskata Rietumāfrikā un Karību salās, kurās šis ir ievests, izplatīto vudū kultu.  Vispār, autors pabijis vietās uz planētas, kurās burvestības un tamlīdzīgas būšanas ir neatņemama cilvēku dzīves sastāvdaļa.

Tiek skarta tēma arī par to, kāda ir sava veida tieši "primitīvo" tautu attieksme pret "baltajiem" cilvēkiem; mijiedarbība ar tautu apdzīvotajās teritorijās ievazāto kristietismu, kristiešu dievu.

Man grāmata likās pievilcīga vispirms jau ar to, ka autors izturas ar cieņu pret "baltajam, civilizētajam" cilvēkam nesaprotamo pasaules, lietu kārtības redzējumu. Autoram ir vairāk jautājumu un izpratnes mēģināšanas. 

Ir vērts izlasīt un iepazīties kaut virspusēji.

Vēl dažas bildes no dēla kāzām. No māsas aparāta.

 

Tā nu sanācis, ka atkal par to, kas notiek manā blogā

Pēdējā laika zināmi notikumi rosinājuši man izteikties. (Un tiešām, zinu, ka atkārtojos, bet izlasiet varbūt līdz beigām, pirms ko izsakiet komentārā, ja ir vēlme ko teikt, protams).

1. Mani nu ļoti daudz, neierasti, pēdējā laikā skatās mūsu pašmāju cilvēki. Kaut kā necerēti un neplānoti. Jo - rakstu un rakstu, vāvuļoju. Un reizi pa reizei dalos ar to, kas liekas interesants cituviet, citos saitos. Reizēm ar kādu interesantu filmu vai klipu. Un te rodas nelieli klupšanas akmentiņi. Esmu ar dažām filmām un klipiniem padalījusies ne kā linka norādi, bet pa tiešo. Gan jau, ka pamanīts. Dažas filmas, klipiņus pārbaudītāji (nezinu, kā pareizāk tos cilvēkus saukt) nobloķē satura rādīšanu manā blogā pamatojot to, kā autortiesību pārkāpumu. Nestrīdos, jo tiešām nepajautāju atļauju darīšanai. Aizrādījums vietā, pārkārtoju vietiņas uzrādot linku, kurš aizved uz pamattēmā nosaukto filmu vai klipiņu. Man tāds kautrs lūgums mani lasošajiem pārbaudītājiem, par cik ne vienmēr ir skaidrs, kam un kādi palūgt atļauju kāda darba demonstrēšanai caur manu blogu. Vai nebūtu par grūtu un neiespējamu, pirms nobloķēt tādu gadījumu, vispirms uzrādīt man e-pastā minētā darba autoru, ar kuru tad es saskaņotu katru gadījumu atsevišķi? Ja nesanāktu sarunājums, pati uzreiz pārkārtotu tekstu, salabotu savu pārkāpumu? Kā attaisnojumu varu tik pateikt, ka darīts tas tika bez ļauna nolūka iedzīvoties, tik dalījos ar interesantu materiālu un varbūt sanāca kādi nebūt reklamēt darba autoru...

Atkal Ikšķilē neliela pastaiga, kas aicināja uz turpinājumu vēl kādas reizītes aizbraukt....

Ikšķilei ir Valdzinājums. Gribas vēl un vēl turp braukt un braukt... Bijām tur kopā ar māsu.

Bildēs - tas putnu būrītis kokā patiesībā ir ligzodšanas vieta pīlēm, kuras saucoties Lielās Gauras, tāpēc paliels. Kad pīlēni esot jau paaugušies tik tālu, ka var plunčāties ūdenī, topot lekts laukā no tiem ligzdošanas būriem un mammas pavadībā pleznots uz Daugavu. Protams, par cik Ikšķiles tas krasts Rīgas HES dēļ ir makten sabetonēts, tas mazajiem pīļukiem un viņu mammām draugi-cilvēki uzriktējot palīglīdzekļus, lai tiktu pāri betona ūdenssprostam. Pavaktēšu infu, jo process notiekot maija beigās, jūnija sākumā. Esot vērts redzēt un piedalīties kā nebūt palīdzēšanā pīļu ģimenēm.

Uz Rīgu braucot tapa iemēģināts tas jaunais vilciens, par kuru jau ziemā bija visādas runas. Iebildēju tā iekšpusi. Protams, dizainiski patika, likās ērts. Bet, nu protams, par agrāk pamanītajām nepilnībām šajos vagonos neko neteikšu, par cik pašai nav sanācis saskarties, un pārstāstīt klačas un citādas sadzirdētas runas neiešu.

Ņemiet par labu bilžas. Centos. Ceru, ka ar laiku iemanīšos un sanāks labāk...

Filma: Vecās kļjačas (Старые клячи)

Viena no pēdējām Eldara Rjazanova komēdijām. Ja nu kas.

Valsts: Krievija

Filmas garums: 02:07:19

Un neburkšķiet, ka Krievijas filma. Un iznākusi uz ekrāniem 2000.gadā. Ja nu kas. Spēcīgs režisors, spēcīgs aktieru ansamblis. Lieliska komēdija.

Filmas sākums - neliela atsauce uz Afganistānas kara bezjēdzīgo traģismu. Tagad, pēc 24 gadiem to filmu skatoties, radās zināma paralēle ar pašreizējo bezjēdzīgumu Ukrainas speckukū virzienā.

Tas nu tā, zināmas asociācijas. 

Filmas sižets ļoti īsumā. Vienā no 1990-jiem gadiem vienai no varonēm ar viltu atņem dzīvokli, viņas draudzenes iesaistās palīdzēt to dzīvokli atgūt. Un tad nu kā nu kundzītēm gados, kopskaitā četrām, klājas tajā visā pasākumā... (neiztiek arī bez pakaļdzīšanās ainas, pa manam, nedaudz pārspīlētas, bet tomēr cool filmas rakstā).

Un DZIESMAS... Nepārspīlēju vārdu ar lielajiem burtiem rakstīt. Tiešām lieliskas un klausīšanās vērtas arī atsevišķi, aizķer dvēseli...

Ja nav slinkums un ir valodas sapratne, nu nespiediet uz principu, noskatieties.

Šis teikums ir links uz filmu YouTube vietnē.

Nu jā, linki. Visādi.

1.  Filma par Juri Podnieku, filmas Vai viegli būt jaunam autoru.
2. Lai veicas pašmāju jaunuzņēmumam.
3. Interesanti par japāņu uzvārdiem.
4. Pašmāju presē parādījusies interesanta ziņa. Jo - interesanti, kā tas autobuss tur nokļuvis? Tas, ka mūsmāju izdevums krievu valodā, "ātrumu nemazina". Mīkla viena abās valodās runājošajiem.
5. 140 vārdos par Mazās Altonavas ielas tiltu.
6. Par Kurzemes upi Stendi.
7. Pasena Kurzemes karte...
8. Par Mežotnes pili un tās likteni tuvākajā laikā.
9. Domiņa par iedzīvotāju blīvumu Rīgā mūslaikā. 
10. Par Mangaļsalas pastaigu taku.
11. Šausmas Gobu ielā jeb tupisms sastopams ne tikai pašmāju mācību grāmatās. Arī Krievijā esot sastopami visādi brīnumi. Klips krievu valodā. Ja nu kas, ieteiktu noskatīties. Lai ir, ko salīdzināt. Katrā gadījumā, man tos brīnumus saklausot un redzot bija cieņa klipa autora pacietībai tos "izglītības speciālistu'' "brīnumus" savācot. Man ātri aptrūkās un piekrišana autoram - Kā kaut kādus tādus murgus var bērniem mācīt....
12. Nav jocīgi. Dati par šolaiku bērnu lasītprasmi. 
13. Par Jelgavkalnu, kas tagad saucas par Dainu kalnu.
14. Nedaudz par incestiem. Valdnieku namos. Krievu valodā. Vismaz man bija nezināma informācija. (Es nerunāju par ēģiptiešu faraoniem, par kuriem jau bija skaidra incestība)