Gribu parunāt par egoismu kā tādu un visu to putru, kas ar šo jēdzienu saistās. Vismaz manā izpratnē.
Sākšu ar to, ka tas cilvēks, kurš apgalvo ka viņš nu nekādā mērā un nemaz nav egoists, melo spogulī skatoties. Egoisti esam mēs visi; jautājums tikai - cik ļoti mums izdodas saskaņot šo egoismu ar apkārtni un savu sirdsapziņu.
Lai cilvēks nebūtu egoists, viņam kā tādam NAV vispār jābūt pasaulē. Tas ir - tikai nedzimis, seksuāla procesa laikā neradīts cilvēks nav egoists. Jo viņa nav nekādā izpratnē.
Mūsu egoisms liek mums ēst tai laikā, kad Āfrikā/Taizemē/Indijā/vvzk kur citur bērni mirst badā - sūtīsim taču viņiem savu dienišķo desu. Mūsu egoisms liek mums dzīvot un uzturēt mūsu dzīvesvietu tikai priekā sevis un savas ģimenes tai laikā, kad ir daudz bezpajumtnieku - ielaidīsim dzīvoklī dzīvot tik daudz šo bezpajumtnieku, cik nu pieļauj platība. Mūsu egoisms liek mums strādāt un pelnīt naudu kādā darbavietā tajā laikā, kad ir daudz bezdarbnieku - nu, ejam taču prom no darba, lai tā vieta tiek kaimiņu Jancim, kuram darba nav.
Šīs trīs lietas ir vienas no tām daudzajām ikdienišķajām egoisma izpausmēm, kas sākas ar stabili egoistisko "Man vajag!"
Tāpat vispārcilvēciskais egoisms liek bausli "Tev nebūs nokaut" attiecināt tikai uz savu sugu. Galu galā jēdziens "Dzīvība ir svēta" attiecināms uz visu dzīvo. Jo dzīvs ir ne tikai "radības kronis" cilvēks, bet arī raibais sētas krancis, laiskais runcis krāsnaugšā, ruksis aizgaldā, bebrs upē, kuplā egle ceļa malā. Cik ļoti mēs pieveram acis uz ikdienā plaukstošo "tev nebūs nokaut" pārkāpšanu egoisma dēļ (ja vien netiek nokauts kaimiņš Džonis)! Mēs nokaujam to ruksi, lai paši varētu paēst, mēs nokaujam to eglīti mežā, lai Ziemassvētkos to izrotātu un pēc tam sadedzinātu vai izmestu, cik daudz dzīvu koku mēs mežā nenozāģējam, lai nokurinātu visos iespējamos kurināmajos agregātus!
Sava egoisma dēļ, mēs tam cūcim/eglītei/citam kokam pat nepajautājam viņu viedokli un pārkāpjam viņu tiesības uz dzīvi. Sava egoisma dēl, tāpat, sievietes laiž vai nelaiž pasaulē mazuli. Tā ir tikai un vienīgi sieviešu pašu izvēle. Nedzimušā mazuļa viedoklis pat netiek ņemts vērā. Nav iespējams sazināties ar še uzskaitītajiem? Nu, tad ir jāiemācās sazināties ar cūci/egli/cituem kokiem; no grūtniecības var izvairīties - ir pilns ar pretapaugļošanās līdzekliem.
Tāpat mūsu egoisms liek nosaukt sarunubiedru par izteikti nejauku egoistu tikai tāpēc, ka viņam ir cits viedoklis kādā jautājumā un citi vērtību kritēriji. Tikai tāpēc, ka viņam vajag ko citu, nevis to pašu, ko vajag man. Mūsu egoisms liek citiem, kas reizēm ir vājāki, neaizsargātāki par mums, uzstiept savu viedokli nemaz neņemot vērā viņu viedokli. Tādējādi nodarot daudz lielāku ļaunumu, nekā tad, ja šis viedoklis nebūtu uzstiepts.
Šajā ziņā esmu grēkojusi, uzstiepjot savu pasaules redzējumu savam dēlam, kad viņš vēl bija mazs puika. Ceru, reiz viņš man piedos, jo kontaktu, paldies dievam, mēs neesam pazaudējuši.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru