svētdiena, 2014. gada 30. novembris

LatCon 2015 organizēšanās

Piektdien, 28.novenbrī, sanācām četri cilvēki, lai domatu un sāktu rīkoties nākamā gada psākuma LatCon sakarībā. Pagaidām tikai drusku izspriedāmies un nolēmām, ka pasākums notiks 25. - 26.aprīlī. Pasākuma vadmotīvs/nosaukums - Svešās ainavas. Par saturisko vēl spriedīsim - ko un kādā mērā aicināsim. Viens ir skaidrs - veikalam Dreamforge Latvia tik atvēlēta stunda savai prezentācijai, kā arī izgaismojās dažu lekciju skices.
Nākošo reizi sanāksim 19.decembrī, lai runātu tālāk.

trešdiena, 2014. gada 26. novembris

Obligātā veselības pārbaude

Jau kuro reizi stājoties algotā darbā man ir jāiziet obligātā veselības pārbaude. Nākas jau iziet. Apzinoties, ka tas ir ķeksis birokrātijai. 
Obligātā veselības pārbaude maksā kaudzīti naudas, kuru, paldies dievam, var nākošajā kalendārajā gadā atgūt kaut 25 procentu veidā no iztērētās summmas. Tas ir vienīgais pluss šim pasākumam.
Jo principā šis "galops" caur ārstu kabinetiem neko reāli nedod savas veselības stāvokļa novērtēšanai. Vienalga visur būs atzīme "Vesela, darbam derīga". Akūtas vainas un slimības tomēr risina ģimenes ārsts vai kāds cits konkrēts speciālists. Un tie jau arī labāk zina par manu/tavu/savu pacientu veselības stāvokli un katrs pats labāk tomēr zina, vai vēlamo amatu spēs "pavilkt" vai nee.

piektdiena, 2014. gada 14. novembris

Jo tālāk

Jo tālāk, jo trakāk. Trešās sezonas 13., 14. un 15.sērijas tika veltītas Herkulesa jaunas mīlestības uzplaiksnījumam, jaunām kāzām un jaunai atraitnībai. 17.sērijai vispār ar Gieķiju bija nu ļoti maz sakarības, ja neskaita nelielu iepriekšējo sēriju pārstāstu. Darbība vispār risinājās 17kurātur gadā Francijā un Herkulesu vairs nesauca par Herkulesu, bet par Robēru un viņa tuvāko draugu Jolaju arī kaut kā savādāk. Un Salmoneju arī. Vispār sērija bija savā ziņā atsauce uz franču filmu Fanfans tulpe kā arī uz Aleksandra Dimā tēva slaveno romānu Trīs musketieri. Sviests kaut kāds. Varbūt tāpēc savulaik Latvijas televīzijā nerādīja visas šī seriāla sērijas. Nezinu. Skatīšos tālāk, redzēs, ko scenāristi būs sagudrojuši nākamajām sērijām. Vēl jau drusku vairāk par trim sezonām priekšā.

ceturtdiena, 2014. gada 13. novembris

Tas pats Herkuless

Joprojām esmu trešajā sezonā un pirksti niez seriāla komentēšanai. Šis ir jau ceturtais seriālam veltītais ieraksts un laikam jau nu nebūs pēdējais līdz sestās sezonas beigu akordiem. Tāpēc izveidoju iesīmi/tagu Herkuless, lai lasītājiem būtu vieglāk izsekot manām izpaismēm šī seriāl sakarībā. Tā ka sekojiet/lasiet ievērojot ieraksta datumu, lai nezaudētu secību. Jāpiezīmē, ka divas savas izpausmes esmu pievienojusi savam iepriekšējam ierakstam šī seriāla sakarībā. 
Skatoties seriālu, top skaidrs, ka laikam toreiz, 90-jos, kad šo seriālu rādija Latvijas televīzijā (tiesa, neatcers, kurā kanālā). laikam jau translēšanas tiesības nebija nopirktas visām seriāla sezonām un tapa rādītas sērijas pa druskai no visām sezonām. Izlases veidā, tā teikt. Vismaz man tā liekas. Neatceros, tomēr laiks pagājis krietns.

pirmdiena, 2014. gada 10. novembris

XXX

- Čau, kā veicas ar Herkulesu?
- Čau, lēnām. esmu trešās sezonas vidū un nu jau katru sēriju skatos ar baaaaigām pauzēm.
- Kāpēc?
- Nav tā, ka neaizrautu un neieinteresētu. Tērpi cool, aktieri arī cool. Un sižets katrai sērijai ir. Tikai viss pārāk jau nu vienkāršots, didaktisks savā ziņā. Arī nepilnības var pamanīt. Kaut vai kentauru attēlojumā. Kaut ka samocīts viņu vizuālajos tēlos un kustībās. Arī kaut kas nedabisks mītisko briesmoņu tēlos. Pagaidām esmu pamanījusi vienu izņēmumu - ehidnas mazulis bija sanācis cool un iederējās kopainā. 

Nedaudz filozofijas uz vecumdienām

Šis laikam noteikti nebūs viengabalains teksts. Drīzāk domu sīkizpausmes. Un šīs izpausmes laikam būs dažādas pēc sava satura, tematikas. Domu uzplaiksnījumi dažādos rakursos.
Sākšu ar to, ka akūtā problēma, par kuru rakstīju vēl oktobrī, nekur nav pazudusi. Joprojām esmu dzīvesvietas meklējumos. Finansiālais stāvoklis nav pārāk izkustējies no savas vietas, joprojām spēšu apmaksāt tikai komunālos, un sabiedriskajā transportā daudz nestrīdos ar kontrolieriem, ja tos sastopu - uzreiz dodu pasi soda kvīts izrakstīšanai par braucienu bez biļetes.  Tiesa, es viņus sastopu visai reti. Rīgā tomēr ir DAUDZ sabiedriskā transporta maršrutu, bet kontrolieru - ne pārāk.
Nesen atkal biju aizstaigājusi līdz krišnaītu templim pēc viņu siltās putras - naudiņa bija aizgājusi akūtākiem mērķiem, nevis maizītei. Par to rakstīju jau agrāk.
Rindā stāvot, saklausīju to, kas ir aktuāls Rīgai un daudzām citām lielpilsētām pasaulē - bezpajumtnieku slānis. (Rīga laikam ir vienīgā mūsu republikā, kurā bezpajumtnieki pastāv. Vismaz neesmu dzirdējusi, ka citās pilsētās arī būtu bezpajumtnieki).

svētdiena, 2014. gada 9. novembris

Nedēļas nogale - divi pasākumi

Šajā nedēļas nogalē biju uz diviem pasākumiem, kas abi kopā un katrs par sevi sniedza piepildījuma un murrātības sajūtu. Jo sastapu sen neredzētus cilvēkus. Un sapratu, ka esmu daudz ko zaudējusi, kaut kā atvirzoties sāņus no šo cilvēku aktivitātem. Tas bija tas, kas man sen bija trūcis.
Pirmais pasākums bija sestdien, 8.novembrī un tā bija foruma www.kurbijkurne.lv 11-tā dzimšanas diena. Forums radās kā Harija Potera un Gredzenu pavēlnieka fanu forums ar no tā izrietošām sekām - visai īpatnējiem foruma sadaļu nosaukumiem un komunicēšamnu tēmās. Tagad, kad foruma rašanās iemesls - fanošana par abiem iepriekš minētajiem darbiem - ir noplacis jau pasen, forums cenšas pārkārtoties un sekot līdzi laikam un foruma apmeklētāju interesēm paplašinot interešu loku līdz fantāzijas un fantastikas izpausmēm vispār. Kā viņiem tas sanāk, izpētiet forumu paši.
Bet dzimšanas dienas svinības sākās ar pulcēšanos pie stacijas pulksteņa, tad došanos uz Bastejkalnu, lai tur sadalītu un apēstu tradicionālo arbūzu, tad turpinājās krogā Ala. Jāsaka, ka arbūza ēšana foruma dzimšanas dienā ir tradicionāla, es tā arī nesapratu, kurš bija šīs idejas autors pirmssākumos. Neviens vairs neatceras, jo laiks pagājis.
Gājienā uz Alu un tur sekojošajā pasēdēšanā nepiedalījos prozaisku iemeslu dēļ - finansiālais stāvoklis neatļāva un negribējās arī kādam "uzsēsties uz astes". Varbūt tā arī labāk - nezuda burvības sajūta un šorīt nebija izdzertā alus sekas organismā.

trešdiena, 2014. gada 5. novembris

Intervija portālā Kasjauns.lv

Portālā Kasjauns.lv uzdūros Sandras Laudorfas intervijai ar dzejnieci Māru Ķimeli.
Ļoti sirsnīgi un mīloši dzejniece runā par literatūru, dzeju, kultūru. Par to, kā mums tagad trūkst un ko vajadzētu. 
Lasot interviju, es sapratu, ka dzejniecei pilnībā piekrītu. Esam kaut kur norakuši un nozaudējuši savas garīgās vērtības dzenoties pakaļ mirāžai un lielajam naudas makam. Vairs nekopjam savu valodu, kultūru, literatūru. Valodas jautājumam nedaudz pieskāros jau agrāk. Bet tas bija nedaudz citā griezumā. Māra Ķimele runā nedaudz par ko citu. Bet - tas nu jālasa pašiem.

pirmdiena, 2014. gada 3. novembris

Vēlreiz par statistiku

Jautājums tiem, kuri lieto saviem blogiem šo vietni, kuriem bloga nosaukumā ir blogspot.com.
Jau reiz šajā vietnē iepīkstēju par statistikas rāditājiem, tiesa, tikai no valstu apmeklējuma viedokļa. Patlaban mani vairāk interesē kas cits. 

svētdiena, 2014. gada 2. novembris

Vēlreiz par Herkulesa brīnumainajiem piedzīvojumiem

Nesen jau pieskāros savās pārdomās šim 90-to gadu seriālam. Tad es skatījos seriāla pirmo sezonu. Tagad esmu otrās sezonas vidū skatīšanās ziņā. 
Jā, filma joprojām mani fascinē ar savu naivumu, vēstures miksli un āī mikšļa sajaukumu ar mūsdienās lietotiem terminiem un mūsdienu notikumiem. Kā arī atsaucēm uz citām, skatāmām fantasy filmām. Piemēram Враг мой/Enemy mine. Ar pieminēto filmu domāts ehidnas vizuālais izskats otrās sezonas 7.sērijā. Ir arī atsauce uz Hobitu, tolaik vēl grāmatu. Nepateikšu, kurā otrās sezonas sērijā, vienkārši neatceros. Bet noteikti ir. Tā vieta, kurā pūķis pazemē sargā visādas bagātības.
Seriāls par spīti visam, no, vismaz tik tālu, cik esmu tikusi, ir skatāms kā vakara atpūta. Un skatīšanās uz kompja ir savā ziņā privilēģija - var filmu apturēt jebkutā brīdī un aiziet pēc tējas/kafijas/vienkārši uzpīpēt.