piektdiena, 2014. gada 19. decembris

Jap.... viskautkas

1. Skaistumkopšanas salons 24 karata ar savu agresīvo mārketingu laikam ir kļuvis ļoti populārs. Skatoties pa aizmuguri sava bloga statistiku, redzu, ka datuplūsmas avotos meklējamvārdos ir ar retiem izņēmumiem šīs salikums. Tiek apmeklēts mans ieraksts par šo salonu. Arī sūdzības.lv daudz lasu visādas, pārsvarā negatīvas, atsauksmes par šo salonu. Jāatzīst, par spīti daudzajām negatīvajām atsauksmēm, tas tomēr ir plusarguments. Salons tomēr ir pamanāms kaut virtuālajā telpā, ja reiz par to runā visādi un tiek meklēta informācija.
2. Darbs man patīk, esmu nedaudz "ierubījusies", bet - kā jau iepriekšējā rakstā teicu, pastāv objektīvi mīnusfaktori. Kuriem klāt nāk - man nav 18, lai pusi dienas drasētu ar pilnu somu vēstuļu. Kaut gan - par pastniecēm strādā pārsvarā dāmas ne pirmā svaiguma un kurām 18 sen un ilgi ir jau ai muguras. Apbrīnoju uzņēmību. 

3. Larpos kaut kā esmu tikusi galā ar "visu dienu uz kājām" un "norāvusies krogā kā mellais vergs uz kokvilnas lauka". Bet larpi ir uzrāviens uz dažām dienām, nevis darbs nedēļām ilgi.
4. Man, kā jebkuram cilvēkam, ir kaudze vajadzību un problēmu, bet nav rūķīša un Auseklīša, kas tās visas ar vienu klikšķi atrisinātu. Kautgan manu problēmu risinājumam pietiktu ar vienu turīgu un ietekmīgu un sakariem nodoršinātu investoru vienam uzrāvienam. Tiešām tikai investoru (vai sponsoru) un vienam uzrāvienam. Tālāk jau tiktu galā un risinātos ar tām problēmām.
5. Tulkošanas pasūtītājos mani kretinē frāze "Mēs ar Jums sazināsimies, jo Jūsu darba kvalitāte patīk un būs nepieciešamība tulkot vēl". Pēc šīs frāzes pasūtītājs vai nu pazūd vispār, vai arī pirms pazušanas e-pastā iesūta kaut ko garīgo bojājošu un negatīvu. 
6. Kā "atsist" māsai ideju braukt pie pirmās izdevības strādāt uz ārzemem? Viņas veselības stāvoklis un mūžīgā sliktā pašsajūta jau klibojoša mūsu apstākļosu, kā viņa tiks galā ārzemēs pie viena bez valodas zināšanām? Tagad, kad man ir darbs un nāk tulkošanas pasūtījumi, ar naudām kļūs vieglāk un atrisināsies taču daudzas probas, ir jādomā par reālo veselību un to, ka nav 18, lai uzspļautu savam vispārējam stāvoklim..Tas, ka es meklēju kur dzīvot atsevišķi, faktu nemaina - māsai lietderīgāk būtu palikt. Gan jau kaut kā tiktu galā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru