ceturtdiena, 2015. gada 19. marts

Joprojām driskojos

Kaut kādi runas plūdi uznākuši. Ceru, lasītāji piedos.
Laiks jauks aiz loga, nedaudz izstaigājos. Bet būtībā terorizēju internetbanku ar cerību, ka tur kaut kas būs ieskaitīts iz darba. Tā kā avansam vajadzētu būt. Vismaz teorētiski šajā datumā.
Mājās ko darīt joprojām neko negribas. Tikai atpūsties. Darbs kā tāds rada nelabuma sajūtas. Kaut arī īpaši slinka neesmu. Laikam nogurums uzkrājies.
Pārlasīju savus iepriekšējos tekstus un, pankūka, cik tajos tomēr pilns ar drukas kļūdām! Kāda nolaidība un neuzmanība. Varbūt kāds pieteiktos pasekot tām manām drukas kļūdām? Iedotu pieejas tiesības kļūdu labošanas operatīvajai veikšanai.
Joprojām skatos Andromēdu, kaut arī pagaidām tās virzienā nav ko teikt. Tikai - kas noticis ar manu uzmanības noturību? - ik pēc 10-15 minūtēm taisu skatīšanās pauzi un eju uzpīpēt. Un sērijas ir drusku vairāk par 40 minūtēm garas. Nav tā, ka filma neaizrautu. Pat ļoti aizrauj. Vienkārši domas un uzmanība aizpeld viskautkur citur, ne sērijā. Un tā ir pankūka un diagnoze laikam.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru