Sen neesmu pamodusies un jutusies izgulējusies un atpūtusies. Sen neesmu murrājusi par dienas sākumu un cool rītu. Varbūt vienīgi tajās dažās reizēs, kad brīvdienās esmu pamodusies Goldija dzīvoklī Mangaļsalā. Bet te, centrā....
Varbūt tas saistīts ar to, ka ir sestdiena un es. pamostoties puspiecos, ar murrššanu pagriezos uz otriem sāniem un gulēju tālāk. Varbūt ar to, ka 18-jā eju pie ārsta un ņemu slimības lapu, lai nokārtotu lietas, kas arī ir būtiski svarīgas, Nezinu. Bet sajūtas tādas sen nav bijis.
Pa īsam piecēlos ap sešiem un ir sajūta, ka esmu jau kaut ko padarījusi. Padarīta darba sajūta. Kaut zinu, ka vakarpusē vēl būs jāizkust no mājas.
Pagaidām slinki skatos Andromēdu. Tūlīt sākšu skatīties pirmās sezonas 19.sēriju. pagaidām man tiešām patīk. Seriāla iekšējā gaisotne un tendence uz labā un ļaunā izpratni. Vienā sērijā tika citēts Nīče, kura darbu lasa viens no varoņiem.
Tiešām, pagaidām neesmu vīlusies seriālā, varu par to teikt tikai labu un ieteikt pameklēt krievu torentos un to novilkt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru