Vakar kopā ar Ilmāru Biti Muzeju nakts ietvaros apmeklēju divus muzejus. Medicīnas muzeju un Latvijas nacionālās vēstures muzeju.
Vispirms tika apmeklēts Medicīnas muzejs. Pie tā mēs tikāmies jau 18.30 - pusstundu pirms muzeja atvēršanas pasākumam. Nācās aizņemt rindu. Mēs to aizņēmām vēl laicīgi, jo pēc mums rinda auga garumā. Pat staigājot pa muzeju un, paskatoties laukā pa logu, varēja redzēt, ka rinda nemazinās. Apskatāmi bija divi stāvi - pagrabstāvs un pirmais stāvs. Vēl muzeja pagalmā notika aktivitātes bērniem un varēja vēl apskatīt papildus pagrabstāva ēku, kurā bija demonstrēti dažādi medicīniskās izmeklēšanas rīki.
Muzeju izstaigājām 40 minūtēs. Varējām jau arī ātrāk, bet Ilmārs interesantāko fotografēja.
Pēc Medicīnas muzeja apskates lēnā garā devāmies uz Latvijas Nacionālās vēstures muzeju, kas kādreiz atradās Pilī, bet tagad atrodas uz Brīvības ielas telpās, kurās vēl šīs republikas sākuma gados atradās LU Vēstures un filozofijas fakultāte. Kā par brīnumu tur rindas nebija, kaut arī muzeju apmeklēja daudz cilvēku. Varbūt tas saistīts ar to, ka telpas tur lielas, visiem vietas pietiek un nav nozīmes stāvēt rindā uz iekšā iekļūšanu. Šajā muzejā mēs uzkavējāmies ilgāk par 40 minūtēm, jo bija iespēja apskatīt visu muzeja ekspozīciju, kas ir visai netipiski.
Parasti Muzeju nakts ietvaros muzeji atver apmeklētājiem tikai daļu savas ekspozīcijas.
Pēc šī muzeja apmeklējuma atvadījāmies un devāmies katrs savās gaitās. Es devos uz hosteli. Pa ceļam vēl redzēju, ka pie Dabas muzeja arī izveidojusies apmeklētāju rinda.
Pēc šīs pastaigas jūtos apmierināta un gandarīta. Medicīnas muzejā nebiju ilgi bijusi, Latvijas nacionālās vēstures muzejā atklāju sev daudz jauna.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru