Sēžu hostelī un "situ laiku". Pēdējas dienas dienas stacionāra apmeklējumam rīt un parīt. Tad Ludza un krietnāku laiku. Par iepriekšējo vīkendu Ludzā neko īsti neierakstīju, jo auksts bija un lietus ik pa brīdim uzlija. Nekur izvazāyies nebija "iekšās". Tik svētdienas pēcpusdienā pa ceļam uz Rīgu laiks salabojās. Kad Ludzas kārtējā apskate izjuma un aizgāja garām.
Sajūtas ir neviennozīmīgas. Beigusies tā eiforija, ar kuru aizbraucu no Iecavas viensētas, ir sācies visādu darīšanu laiks, kad jākārto daudzas lietas un jādomā par to, kā nopelnīt kaut nedaudz naudiņas.
Savā ziņā pietrūkst Iecavas viensētas nedomāšanas laika, bet tomēr labi, ka no turienes aizbraucu, jo pamazītēm pārvērtos par robotu un biju iedzīvojusies depresijā un citos kompleksos, no kuriem tagad palēnām cenšos tikt vaļā. grūti jau ir, tomēr cenšos.
Reizēm jau gribas satikt bagātu onkuli, kurš nosponsorētu līdzekļus iesākumam, lai tiktu galā ar dažām sasāpējušām problēmām un varētu jau ar pilnu klapi iet uz priekšu. Pagaidām tikai sanāk tāda palēna virzība iespējamo līdzekļu robežās. Vienkārši daru to, kas jādara. lai kas mainītos esošajā situācijā un jūtos ne pārāk apmierināta, jo viss par lēnu notiekās un ir daudz neskaidrību.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru