trešdiena, 2017. gada 16. augusts

Grēksūdze

Savā ziņā man anonīmiķi ir piesējušies par lietu. No vienas puses žēl ka piegriezu viņiem iespēju komentēt manus rakstus, bt no otras puses labāk tomēs sarunāties un dzirdēt aizrādījumus no daudzmaz reālām personām ir labāk un efektīvāk.
Pēdējos gadus periodiski uzsēžos uz alus diētas. Stiprākos dzērienus esmu atmetus kā šķiru, jo no tiem pie mana pusaudža auguma struktūras ātri zūd filma un tad ir baisi, jo neatceries, ko iepriekšējā vakarā esi sadarījis. Pat bailes kādam prasīt. Labi, ja viss beidzies labi un esmu rātni aizgājusi gulēt, bet sajūtas vienalga nav patīkamas.
Ne jau par velti tapa tas vakardienas paziņojums.
Zinu, ka ir anonīmo alkoholiķu saieta vietas, kurās cilvēki dalās pieredzē, kā pašu spēkiem tikt ar to ligu galā, ir iespēja nokodēties vai iešūt apmpulu. Viena mana draudzene iešuva ampulu un tagad nedzer neko stiprāku par normālu tēju.
Nav jau tā, ka gadiem dzeru nepārtraukti no rīta līdz vakaram, ir nedēļām, mēnešiem ilgas pauzes, kad esmu aizņemta ar viskautko citu, tikai ne aliņu. priodiski uznāk mellā strīpa, kad bez aliņa nu nekādi.
Gribu tikt vaļā no regularitātes aliņos un tikai svētku reizē kādu malku iemalkot. Par to tad arī cīnos pagaidām saviem spēkiem.
Nenosodiet pārāk bargi.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru