Izrādās, ka šajā nedēļā ir Rīgas svētki, kurus nu noteikti palaižu garām. Šovakar nav iekšās uz pilsētu doties, ja rītu vēl Vangaži priekšā. Teorētiski varētu, bet man vajag spēkus un varēšanu rītdienai. Varbūt kādu asti pievilšu vēl pirmdien, nezinu. Kā ies un kā mēs ar kantora vadītāju pirmdiem sarunāsim.
Savā ziņš žēl, bet veselība un darbs tomēr pirmajā vietā. Ceru, ka nākošo gadu nesakristīs viss vienā čupā.
Savā ziņā priecājos, ka viena problēma atrisinās dabiskā ceļā, jo nauda izbeidzas. Bet tas tomēr ir arīdzan bēdīgi. Vai es izturēšu tad, kad tā nauda atkal parādīsies? Esmu nogurusi fiziski slikti justies, it sevišķi no rītiem, kad aizpamst acis. tas ahūni nav labi.
Ir skumīgi, ka māsa ir ceļā un savu Nīderlandi un viena diena toč būs jāizlaiž ikdienas komunikācijai. Ir tik pierast ar viņu katru dienu aprunāties. Patkaban tas pietrīkst.
Pēc pāris nedēļām rakstīšu uz pansionātu, a ja nu kas un tā rinda ir iekstējusies?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru