trešdiena, 2018. gada 17. janvāris

Šodien tāda pārdomu diena sanākusi

No rīta jau vienu "palagu" uzrakstīju, tagad prasās nākamais.
1. Pirmkārt, gribu tomēr atsaukties uz šeit un šeit un šeit publiskotajiem grāmatu sarakstiem. Vai tiešām nav interesentu par smiekla naudiņām - 50 centiem par katru grāmatu? Ziemassvētku un Jaunāgada tēriņi pagājuši, šī gada pirmās algas laikam jau saņemtas. Tāpat, ar to pašu domu gribas atgādināt par šeit ievietoto sarakstu. Ārā mest žēl, gan grāmatas, gan traukus pamazām izdalu par tām smiekla naudiņām. Šeit neatradīsies kāds, kuram vajag? Ir arī "kaudzīte" gareno šķīvju un daudz kas cits. Grāmatu arī ir vairāk, nekā es pagaidām esmu ievietojusi sarakstos. Piedodiet, ka uzbāžos, bet gribas tikt no visa tā vaļā. Bet lietas un grāmatas ir par labām priekš atkritumu konteinera vai krāsns. Tādas lietas jau labu laiku kā likvidētas.
2. Tagad laikam beidzot ziema sākusies. Vismaz pēdējās divas dienas ir sniegs. Sniegs, kuram tīri teorētiski vajadzēja parādīties jau novembra beigās, decembrī. Kaut gan, laikam jau esmu rakstījusi - man jau kādus gadus sniegs patīk uz Ziemassvētkiem un Jaunogadu. Pēc viņš var nebūt. Un temperatūra tuvu nullei vai +1. Nu nepatīk man bargās ziemas. Tad gribas tikai gulēt, slinkot un neko nedarīt. Ar gadiem man tās ziemas ar vien vairāk "piegriežas". Pavasaris un vasara ir labāki.    
3. Esmu jau apnikusi pačīkstēt par to, ka meklēju kādu sīkdariņu. Var par vairākus, paralēlus. Jo mēģinu izvilkties ar savu invaliditātes pensiju. Un, kā jau iepriekš minēju kādos komentāros, alkohols ir atmetis mani, pat pīpēt esmu sākusi mazāk. Ar paciņu cigarešu tagad pietiek daudz ilgākam laikam, nekā līdz šim.
4. Joprojām skatos krievu filmas par karu. Dažas velk uz nostaļģiju, jo ir manas bērnības gadu filmas. Tomēr uzrakstīt savas domas pagaidām ir bijis iekāriens tikai par vienu filmu. Pārējās - skatieties paši, ja šāda rakstura filmas atrodat par labu esam.
5. Man ļoti noderētu mecenāts (nezinu, kā pareizi nosaukt cilvēku, kurš bez atlīdzības iegulda līdzekļus), tad līdz pansionāta rindas pienākšanai droši tiktu galā ar daļu no parādiem un sakārtotu daudzas citas savas lietas. Ja tāds cilvēks atrastos, būtu ļoti pateicīga. Dēls jau man palīdz iespēju robežās, bet tas ir izdzīvošanas minimums. 
6. Esmu pateicīga par visiem komentāriem, kas bijuši maniem rakstiem. Tas ir palīdzējis sakārtot gramatiku pirmām kārtām un pie viena ir apziņa, ka manis rakstīais ir kādu aizķēris. Gribētos zināt, ko vēl lasītājs no manis sagaida. Jo es rakstu pārdomas, kā arī par vietām, lietām un pasākumiem, kurus redzu.
                                                                                                                                    

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru