sestdiena, 2018. gada 24. februāris

Olimpiskās spēles

Tagad noris Ziemas olimpiskās spēles. Atklāšanas ceremoniju palaidu garām, varbūt nenokavēšu noslēguma ceremoniju. Tas nu tā.
Žēl, ka olimpiskās spēles, kau arī atjaunotas kaut kur 19. gadsimtā (ja nekļūdos), ir zaudējušas lielu daļu no savas sākotnējās nozīmes. Senajā Grieķijā uz Olimpisko spēļu laiku tika pārtraukta jebkura karadarbība reģionā. Tas bija pamiera laiks. 
Tagad spēles ir globāla nmēroga un skar visu pasauli. It kā ir palicis godpilnais visvērtējamākās medaļas nozīmes laiks. Tomēr karadarbība uz šo spēļu laiku nekur netiek apturēta - kur karoja, tur arī karo. Ir pazudusi vienojošā pamiera nozīme. Arī - naudas ietekme stipri jūtama. Ne vienmēr uz olimpiskajām spēlēm brauc paši labākie sportisti, jo tie ir ieinteresēti kādās citās sacensībās, kur par vietu reitingu tabulā var saņemt smukaku naudiņu, nekā par uzvaru olimpiskajās spēlēs.
Manuprāt, šīs spēles sen kā zaudējušas savu vadošo, nomierinošo nozīmi pasaules vēsturē un kļuvušas par milzīgu šovu, biļetes uz kuru maksā milzu naudu, lai atpelnītu ieguldītos līdzekļus.
Vai nebūtu laiks Olimpiskajām spēlēm atgriezt mmierunesošo nozīmi vai arī radīt ko jaunu, kas spētu kaut uz mirkli apturēt karus un kariņus visā pasaulē? Vai tiešām ir grūti radīt ko tādu, kas apvienotu planētu, nevis šķeltu to? 
Es laikam esmu pārākā optimiste, bet ceru, ka atradīsies kaut kāds viduspunkts, kas pārtrauks karus un kariņus ar asinsizliešanām un naidu; un cilvēce kļūs vienota radīšanas procesā utt.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru