otrdiena, 2018. gada 26. jūnijs

Mazliet par lepošanos

Es lepojos, ka dzīvoju šeit un tagad, Par spīti negācijām, ir daudz kā, ar ko šai mazajā pleķītī,  ko sauc par Latviju, ir tik daudz, ar ko lepoties.
Mums ir bagāta folklora un Dainu tēva Krišjāņa Barona vērtīgais vākums; mums ir gadsimtiem un varām cauri iznestie Dziesmu svētki; mums ir Ulmaņlaikos savus mākslas darbus radījušie mākslinieki (še es pieskaitu Brīvības pieminekli); mums ir pilsētu svētki un daudzi citi skaisti kopsvētki.
Mums ir tik daudz kā.... Un pats galvenais, kas mums ir - varām un gadsimtiem cauri iznestā valoda, kurā runājam un kuru aizstāvam vēl joprojām.
Vai tas ir maz vai daudz? Naudai ir pārejoša vērtība, tās ļoti bieži nav tik, cik vajadzētu un bieži nepietiek. Tur nu katrs raujas pēc savām spējām un iespējām. Tā ir bijis visos laikos un pie visām varām. 
Bet mēs esam un pastāvam šeit un tagad ar to garīgo vērtību kopumu, kuru var tikai kopīgi papildināt un kopīgi kopt un saglabāt.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru