1. Kaut kur ir pazuduši nedaudz vairāk par diviem mēnešiem. Nē, es tos neesmu nodzērusi, tikai tie paskrējuši tādā tempā ar daudziem notikumiem, ka "vai man dieniņ'".
Drusku vairāk par mēnesi esmu strādājusi otrās maiņas un jutusies nogurusi pēc ilgās runāšanas telefonā un respondentu pārliecināšanas un aptaujāšanas. Esmu gājusi uz pasākumiem vairāk, nekā pērn, bet mazāk, nekā gribētos, jo pilsētā to šogad notiek daudz. Svētdien došos uz Dziesmu svētku pēdējās, noslēguma dienas pasākumiem pilsētā. Biļetes uz lielkoncertiem Mežparka estrādē un Daugavas stadionā jau neesmu laicīgi iegādājusies un tagad stāvēt pie ieejas un cerēt uz liekajām biļetēm nav jēgas - mana monetārā politika ir pārāk ierobežota.
2. Cenšos ar sevi tikt galā. Iekšējs nemiers un nesaskaņa ar sevi. Lēmumu aiziet no darba pieņēmu, kad sapratu - īsti netieku ar darbu galā, jo aizrādījumu diezgan daudz. Pie viena dēlam pasaulīte sabruka līdz ar vedeklas aiziešanu (viņi savu pajukšanu gan vēl nav juridiski noformējuši, tā tur vēl var daudz kas mainīties; visas savas mantas viņa arī nav paņēmusi līdzi) un sapratu, ka dēlam mājās esmu vajadzīgāka vairāk kā jebkad. Kad nostabilizēsies, piemeklēšu jaunu darbu. Ir jau idejas, ieteikumi. Rītu jāpiezvana. Vispār man jūlija beigās vismaz uz pāris mēnešiem jāatrod darbs, jo savādāk paliek pensija vien un pilnībā esmu uz dēla kakla. Kaut nu izdotos.
Bet ir jau vēl kas. Mani sameklējis cilvēks, ar kuru attiecības pajuka līganā kārtā vairākus gadus atpakaļ. Tagad jāatrod skaidrība sevī - ko tad es gribu. Kaut kas ir mainījies manī pa šiem gadiem. Es vairs nejūtos pataloģiski atkarīga no viņa blakus būšanas, ir savas lietas kārtojamas, ko arī daru (vismaz ļoti cenšos izdarīt; kaut kas pat sanāk), ir cilvēki, ar kuriem tiekos un tikšos neatkarīgi no viņa - cilvēki, kuriem esmu pateicīga par palīdzīgu drauga plecu brīžos kad ir bijis pavisam slikti. Un nezinu,vai jel kādreiz vēl ņemšu šo cilvēku līdzi pie saviem draugiem. Jūtos kā lācītis Pūks, kas apmaldījies trijās priedēs. Jo kaut kas mūsu attiecībās skrien vecās sliedēs, bet tas ir necool, velk atpakaļ bijušajās nelaimēs, bet mēs taču esam mainījušies kaut kur abi.
3. Joprojām vislasītāko rakstu slejā bloga pirmajā lappusē "karājas" trīs raksti, kas vairs nav aktuāli šodienas dzīvei. Interesanti, vai šos rakstus laika gaitā nomainīs citi - aktuālāki? Pie viena priecājos, ka man ir lasītāji, kuri dažreiz piekrīt man, dažreiz ar mani pastrīdas. Es neesmu dusmīga uz anonīmajiem, kaut arī grūti saprast - raksta viens vai vairāki cilvēki. Dažreiz viņu viedoklis ir nekašķīgs, neaizvainojošs un vērā ņemams. Kašķa meklētājus bieži nākas aizsūtīt tālu un ilgi, jo viņu argumenti reizēm izpaliek.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru