pirmdiena, 2018. gada 15. oktobris

Raibumi

1. Protams. man atkal būs pārmetumu jūra, bet pēdējos gados par politiku maz interesējos. Man no politikas pietiek tās reizes, kad noteiktos termiņos jāpilda pilsoņa pienākums un jābalso vai nu par Saeimas deputātiem vai par pašvaldības deputātiem. Man pietiek ar to, ka zinu, kā sauc prezidentu un Rīgas mēru pēc katrām kārtējām vēlēšanām. Man vairāk interesē sadzīviskās lietas, valdību un mēriju nelamāju - ko ievēlēju, to arī dabūju. Toties patīk pozitīvās pārmaiņas, kuras sadzīvē sastopamas darbojoties deputātiem. Negācijas, situācijas kad tie top lamāti - reizēm pat nesaprotu, jo neesmu interesējusies.
2. Kaut kā nemanāmi ir iepaticies rudens, jo ir tā pati krāsu bagātība, kas pavasarī, kad viss zied un plaukst. Varbūt tāpēc man pēdējā laikā arvien biežāk parādās koku krāsainās bildes še. Un oktobris ir beidzis iedzīt depresijā ar saviem agrajiem tumšajiem vakariem. Nezinu, kā būs novembrī, kad lapkritis būs praktiski beidzies.
3. Patīk, ja pēc maniem rakstiem veidojas diskusija situācijās, kad es kaut ko nezinu vai nesaprotu. Komentētāji iesaka prātīgas domas, kur un kā likvidēt savu nezināšanu vai neizpratni, Toties kaitina tās reizes, kad komentētājiem nav ko teikt par pašu saturu un tad tiek meklētas kļūdas. It kā katrs raksts man sastāvētu no 100 un vienas kļūdas.

5 komentāri:

  1. Tā ir necieņa pret savu lasītāju neizlabot drukas kļūdas! Kad uzraksti savu garadarbu pārlasi. Pēc kāda laika pārlasi vēlreiz un tikai tad publicē. Ja kāds norāda uz drukas kļūdām, tad izlabo tās. Man gribētos vilkt paralēles ar piem., mūziķi - esmu pārliecināts, ka tev nepatiks klausīties mūziķa sniegumu, ja viņš spēlēs nenoskaņotu instrumentu, vai spēlēs "netīri".

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Vispār jau tev taisnība par tām drukas kļūdām. Aizrādījumi ir pamatoti, es tik reizēm beztēmā spirinos pretī un pa vidam cenšos tās kļūdas salabot.(Tās, kuras pamanu pati). Bet ko darīt ar komentāru, kurš sastāv no frāzes "tavs viedoklis ir aplams" bez pamatojumā kāpēc. labi, ja vēl "pasūta" uz vikipēdiju vai citām vietnēm. Principā drulas kļūdas jau ir necieņa arī pret sevi. Bet kā ir ar nezināšanu vai kļūdīšanos kādā jautājumā?

      Dzēst
    2. Par nezināšanu viss vienkārši - nav ko rakstīt par lietām, izteikt savu viedokli, ja nesaproti no tā ne vella. Es, piem., pilnībā neko nesaprotu no asfalta ieklāšanas. Es nesākšu tāpēc paust savu viedokli, ka ceļus taisa, remontē nepareizi, jo redz, man ir viedoklis (tūlīt visus pamācīšu, man ir taisnība, esmu gudrākais utt.), kaut gan nav ne mazākās saprašanas par to. Ieteiktu tev arīdzan nerakstīt par tēmām ko nepārzini (klasisks piemērs rakstam par ekonomiku, kur bija pamatoti pārmetumi vērsti tavā virzienā). Nezināt nav kauns, negribēt nezināt jau varētu būt lieta par ko kaunēties... Kļūdīties jau katrs kļūdās. Lai ar cik tas banāli neizklausītos un grūti to izdarīt, bet no kļūdām tomēr vajadzētu mācīties, vislabāk no citu kļūdām lai jau preventīvi no tām izvairītos (100% neiespējami, bet šo % var ievērojami samazināt). Tā ka ņem, lūdzu, vērā - lasītāji pamatoti var bilst skarbu kritiku, komentārus, ja rakstīsi pilnīgāko tuftu par lietām kur tev nav saprašanas :)

      Un vēl kas - lūdzu pārlasi tomēr savus garadarbus pirms publicēšanas (ieskaitot komentārus), pārbaudi drukas kļūdas!

      Dzēst
    3. principā - savā blogā cilvēks var rakstīt kaut pa pusei ķīniski, ne...

      par tām tēmām. savā blogā tak var nez ko sludināt. varbūt tik to attieksmi 'nekā nezinu, bet zinu"...

      Dzēst
    4. Protams, ka tas ir autora ziņā ko raksta savā blogā. Kaut nesakarīgus burtu virknējumus, ja reiz pašam tā tīk. Es tikai centos atbildēt uz autores uzdoto jautājumu

      Dzēst