Tagad tas brauciens uz zoodārzu sestdien ir "nosēdies" un varu nedaudz sīkāk par to parunāt.
Bija sarunāts 10.08. satikties ar Ilmāru Biti pie dārza ieejas. Mēs ar Tomu, protams, nokavējam autobusu, kas ved no Purvciema pa taisno uz zoodārzu, nācās braukt caur centru - līdz Vidzemes tirgum un tur pārsēsties uz 11. tramvaju. Pašā dārzā jau sazvanījāmies ar Ilmāru un ilgi nebija jāgaida un mūsu trio noformēšanos.
Par ieejas biļetēm runājot - biju domājusi, ka man ar manu apliecību būs par brīvu ieeja. Bet nekā - 3 eiriki. Labi, ka blakus bija Toms, tā ka mums par abiem ieeja izmaksāja 10 eirikus. Nepajautāju, cik maksāja Ilmārs ar savu pensionāra apliecību.
Es vairāk kā 10 gadus neesmu bijusi zoodārzā un manas atmiņas no tiem laikiem ir krietni savādākas. Dārzs ir pamainījies gan vizuāli, gan zvēru izvietojuma ziņā. Tikai reti zvēri mītējas tajās vietās, kuras atceros, daudzu zvēru vairs nav mūsu zoodārzā, piemēram, ziloņu. Arī pērtiķveidīgo un plēsējputnu praktiski nav, ir palikuši tikai daži eksemplāri. Stores arī vairs nav zivju paviljonā.
Toties ir daudz soliņu atpūtai un vietu, kur ģimenēm atpūsties un ieturēt pusdienu pauzi, jo uz vietas pirktais ēdiens ir nenormāli dārgs. Neliels kafijas plastmasas ķopsis maksā 2,50.
Toties redzēju žirafes, kuras līdz šim biju redzējusi televīzijā un datorā filmiņas skatoties, un īpatnu melni pelēku govi, kuras āda, caur režģi paglaudot, bija ļoti mīksta. Ne tāda cieta un spuraina, kā mūsu laukos esošajām govīm.
Katrā gadījumā mēs visi trīs tomēr bijām apmierināti ar braucienu un pastaigu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru