trešdiena, 2020. gada 16. decembris

Ir atkal agrs rīts un man uznākusi rakstīšanas kāre

  1.  Žēl, ka Baltais runcis vairs neraksta blogāres apskatus. Pēdējais bija 2019.gadā. Bija interesanti palasīt tos blogus, kurus viņš tika izcēlis. Bija ko pamācīties no citiem rakstītājiem. Ceru, ka viņš tomēr atsāks blogāres apskatus.
  2. Joprojām par kovidu ecējoties. Saslimšanu pacēluši gandrīz vai dieva līmenī un pasaules ekonomika tiek, maigi sakot, grauta katastrofāli. Ar citām pēdējo divu gadsimtu slimībām tik trakoti nav gājis. Daudz neizplūdīšu par šo tēmu, jo esmu jau iepriekš daudz plūdusi ar savu viedokli. Tik neesmu lasījusi iebildumus vai ko citu konstruktīvu šajā sakarībā, jo lasa tomēr mani padaudz cilvēku.
  3. Ludza ir neliela pilsētiņa, kurā var atrast neapbūvētas zaļās zonas. Tik jāprot meklēt. Tās neuzrādās pilsētas kartē. Bet, klaiņojot starp kvartāliem, tādas var atrast. It kā skvēri, it kā meža zona. Privātēku puduri ap tiem noslēpj neizmantoto teritoriju. Jaunas dzīvojamās ēkas vairs netiek celtas. Pēdējo jauno dzīvojamo ēku nodeva ekspluatācijā 1990. gadā vēl pirms 4.maija. Vairāk daudzdzīvokļu ēkas netiek celtas. Iedzīvotāju nav tik daudz un ar rūpniecības uzņēmumiem ir kā ir. Vairāk jau privātais sektors, daudzi vasarās brauc pie apkaimes zemniekiem piestrādāt kaut bez līguma. Ka tik naudiņa makā iebirtu.
  4. Vēl drusku par kovidu, ko nepateicu iepriekš. Pašizolācija strādā, ja cilvēks dzīvo viens un izmanto daudzu veikalu piedāvājumu - produktu piegādi mājās. Vai arī ir kāds draugs, kas pasūtītos produktus atnes līdz namdurvīm. Norēķināšanās mūsdienīga - internetbanka. Bet kā ir ar pašizolāciju dzīvoklī, kurā dzīvo paliela ģimene, bet saslimis ir tikai viens. Mājās jau maskas nenēsājam, tās tiek pieprasītas sabiedriskās vietās. Un man ļoti interesē, kas notika ar nelaiķa Tjarves ģimeni. Viņš taču saslima, bet nedzīvoja meža būdiņā tālu no cilvēkiem. Viņam taču palika ģimene, kurai nu jāmācās dzīvot bez viņa. Saslima, nesaslima, pārslimoja vieglā formā? Par to kaut kāds klusums. Un vēl - par nedrūzmēšanos veikalos. Labi, pie ieejas un kasēm to vēl kaut kā var panākt. Bet. Daudzos veikalos atstatums starp preču plauktiem ir tik šaurs, ka diviem cilvēkiem samainīties vietām pat bez visa kovida ir problemātiski. Un ja vairāki cilvēki vēlas izraudzīties preci no viena un tā paša plaukta? Kas tam visam izsekos?

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru