Jau iepriekš brīdinu, ka pati redzu te daudzas drukas kļūdas (acīmredzot feisbukā lapu netiku palielinājusi un kļūdas nepamanīju). Diemžēl pagaidām tās man izlabot neizdodas. Kaut kāds gļuks sistēmā. Nesodiet bargi. Pie pirmās izdevības atradīšu veidu, kā tās izlabot. Un droši varu apgalvot, ka rakstīts nav dzērumā. Vecums prasās pēc brillēm. Sīku tekstu grūti saskatīt, kur nu vēl drukāt sīkā rakstā.
Kovids no vienkārši saslimšanas kļuvis par pēdējo modes kliedzienu un bubuli. Cik var bubuļoties? Ir izstrādāti aizsardzības mehānismi pret šo saslimšanu, kur viens no plusiem ir tas, ka valkājot sejas maskas mēs ne tikai izvairāmies no kovida, bet arī daudzas citas slimības, kas izplatās pa gaisu pilienu veidā netiek mums klāt. Divu metru distance ir laba lieta, bet ne visur to ir iespējams ievērot. Piemēram sabiedriskajā transportā.
Tomēr - ievērosim visus noteiktos piesardzības pasākumus un dzīvosim tālāk. Un aprunāsim filmas, grāmatas vai ko citu tamlīdzīgu, ko darām pašizolācijas laikā. Mēs mājās taču nesēžam kaktā un neīdam žēlabaini.
Atcerēsimies arī to, ka Vēzi var operatīvi un kvalitatīvi izārstēt tikai tad, ja tas kustonis ir noķerts agrīnā stadijā. Vēlāk ārsti diemžēl var tikai palīdzēt nemocīties.
Un kur vēl STS. No kurām bīstamākais ir HIV. Neesmu dzirdējusi, ka to var izārstēt, tikai ar dažādām zālēm pagarināt un atvieglot slimnieka dzīvi. Bet vai tāpēc apstājas bērnu radīšanas process? Tos taču neatrod kāpostos.
Mans aicinājums - dzīvojam, darbojamies un mazāk uztraucamies. Tik normāli un saprātīgi ievērojam tos spēles noteikumus, kuri nu kurā brīdī ir aktuāli.
Par daudz ko citu postošu un nāvi nesošu vel gribu parunāt. Reiz buboņu mēris iznīcināja iedzīvotājus Eiropā lielos reģionos. Un sākās viņš pilsētās, kurās viduslaikos ievērot elementāro higiēnu bija nepieņemami, Tas noveda pie saslimšanas lielos apjomos. Lauku rajonos, kuros tomēr elementārā higiēna tika kaut cik ievērota (mēsli nemētājās visās iespējamās vietās, vasaras peldes noskaloja netīrumus, Baltijā un tagadējās Krievijas teritorijā bija populāras pirtiņas, kurās reizi nedēļā gāja izkarsēties un nomazgāties), buboņu mēri ievazāja jau apslimušie pilsētnieki, kuri bēga prom no mēra perēkļa. Paglābās vienīgi tie, kas laicīgi pameta pilsētas. Palasiet kaut Dekameronu, kura varoņi aizbrauc no pilsētas mēra sākumstadijā. Tas, ka tur katru vakaru tiek stāstīti dažādi uzjautrinoši stāstiņi - viņu brīvā laika kavēklis un aizraujoša lasāmviela pieaugušajiem. Pamazām ar šo slimību ir tikts galā. Vismaz neesmu dzirdējusi par saslimšanas gadījumiem.
Padomāsim par to, cik daudz dzīvību aiznes lokālie kari, kuros cieš arī daba un meža zvēri. Un cik daudz dzīvību aiznesa Černobiļa un kā mokās tie, kas izdzīvoja.
Varbūt beigsim skaitīt mirušos un pievērsīsimies dzīvajiem, kuriem tad jāturpina dzīvot un strādāt, lai pasaules ekonomika nesabruktu galīgi un nesatricināmi?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru