trešdiena, 2021. gada 13. janvāris

Atkal biju Rīgā

 No 11.janvāra vakara līdz 12. janvāra vakaram biju Rīgā. Nakšņoju pie paziņām. Zinu, ka pašlaik ir karantīna, uzpurņu un 2vu metru laiks kā arī ieteikums neviesoties. Tomēr bija jābrauc parādsaistību sakarībā un arī satikt dažus cilvēkus dažu darījumu izrunāšanai. Kovida karantīnas dēļ savā braucienā ievēroju iespēju robežās visas karantīnas noteiktās prasības. Ceru, ka ir izdevies izvairīties no vīrusa, vismaz nejūtos pēc puspiebeigtas mušas. Ja neskaita kreiso kaju, kurai apsaldējies sēžas nervs un bieži jāņem talkā ziede Kapsikam, kas iziesta kājā ļoti palīdz sāpju noņemšanai un nomierina sadumpojušos nervu. Īsti nezinu, vai šī ziede ir pasūtāma caur ārstu vai vienkārši nopērkama. Reiz Rīgā pirku bez iepriekšēja ārsta apmeklējuma, Ludzā ārstei par šo ziei nebija informācijas, nācās paskaidrot, jo ziedi zinu - nav pirmais sēžas nerva apsaldējums, kur glābiņš ir šī ziede, un ārstei nācās sazināties ar aptieku, lai šīs zāles pasūtītu no Rīgas. 

Tomēr pamattēma ir Rīga divās dienās, tāpēc rakstīšu par to.

Ir patīkami, ka pamazām pilsētas centrālās ielas sakārtojas normālai satiksmei. Tiesa, ir nelieli ieildumi par veloceliņiem. 

Ne visas pilsētas ielas ir vienvirziena ielas. Daudzas ir abvirzienu ielas. Un uz ielas vietas pietiek lai divas pretībraucošas automašīnas samainītos. Kāda rūķa pēc te vēl iebāzta vieta veloceliņam? Tikai lieka autosastrēguma vieta, lai visi varētu samainīties. Veloceliņi rullē tālāk no centra, kur ielas plašākas un satiksmes ziņā nav problēmu.

Skumdina, ka koronas vīrusa karantīna ir par iemeslu daudzu sīkuzņēmumu bankrotam. Kafejnīcas un citas ēstuves kaut kā vēl lāpās ar ēdienu un dzērienu gatavošanu līdzņemšanai. Bet - ja līdzņemšana nav domāta un paredzēta lietot mājas? Ja nav iespēju šo pārtiku apēst mājās, kuras ir citā Latvijas nostūrī? Atliek vie šajā klimatā meklēt parkā puslīdz neaizsnigušu soliņu un steidzīgi norīt pirkumu. Normālā tempā ēdot var izsalt līdz kauliem un vēl tālāk. Ēst transportā uz mājām? Sanāk līdzbraucēju kacināšana, jo ne visi var atļauties nopirkt ko ieēdamu pa ceļam. It sevišķi tajos gadījumos, kad mājas ir patālu no Rīgas (4 - 5 stundas brauciena sabiedriskajā transportā) un transporta biļete grozās ap 10 eiro.

Tomēr šīs dienas bija prieks par pilsētu. Tā mainās un attīstās. Kā Rainis teica "Mainīgā, mainies uz augšu". Tiesa, teiciens ir no lugas, kurai ar Rīgu maz sakara, tomēr tas netīšām kļuvis universāls.

Tikšanās ar draugiem atcēlās. Atcēlu to pati. Jo kāja joprojām prasa soliņu un nepārtruktu iesmērēšanu ar Kapsikam un vienam no draugiem ir ikgadējais ziemas bronhīts, kas šajā klimatā mūs abus apgrūtina no pastaigas pa pilsētu. Ja vēl kafejnīcas strādātu normāli, nevis līdzņemšanai, tad pie tējas tases un bulciņas varētu pasēdēt un papļāpāt. Ceru, ka pēc 25,janvāra, kad tiks atcelti vēl daži ierobežojoši faktori, izdosies ar draugiem kur pasēdēt iekštelpās un papļāpāt par būtiskām lietām.

Varbūt tāpēc nedaudz priecājos par Ludzu, kurā maz saslimušo ar kovidu (neesam jau Rēzekne bai Daugavpils, kurās saslimšana ir daudz lielāka un smagaka). Un vispār, vadoties no vispārējās statistikas, Latgalē ir maz kovida perēkļu, tā prakstiski ie brīva vi šī vīrusa.

Rīgā mani vēl iepriecināja tas fakts, ka tur lielākais vairums cilvēku staigāja ar "uzpurņiem" ievērojot pretkovida prasības. Tas, laikam jau kādā no iepriekšējiem rakstiem minēju, pasargā ne tikai no kovida, bet arī no citām saslimšanām, kuras var viens otram uzšķaudīt negribot. Vairāki zaķi vienlaicīgi.


Nav komentāru:

Komentāra publicēšana