Nezinu, kā nosaukt zemāk teikto

1.  Par spīti tam, ka gribu prom no Ludzas man šī mazpilsēta tomēr patīk. Tā nv celta līdzenā vietā, bet uz pakalniem. Patīk tas, ka reizēm nezini, kāds krāšņums parādisies aiz stūra vai nokapjot no kartējā pakalna. Un ielu dažādība, Ir taisnas ielas, kur ceļš virzās augšup lejup, un ir līkumotas ielas. Tam visam ir savs šarms. Padomjlaika četrstāvenes un piecstāvenes vai drusku mazākstavenes ir uzceltas padomjlaikā. Pēdējā padomjlaika četrstāvene ir nodota ekspluatācijā 1990.gadā vēl pirms 4.maija. Šajos laikos celto daudzstāveņu nav, toties attīstās privātais sektors, kur daudzas ēkas izskatās kā no katalogiem izkāpušas. Vēl drusku par baznīcām. Tās atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā relatīvi netālu viena no otras. Pati bagātākā, bez šaubām, ir katoļu baznīca, kurā tiek veikts nopietns kapitālais remonts. Luterāņu draudze nav pārāk turīga. Atjaunojot ēku ir pietrūcis naudas zvanu tornim, tā nu luterāņu baznīca iztiek bez zvanu torņa. Vecākā no kulta celtnēm ir sinagoga, uz kuras atklāšanu pēc restaurācijas sabrauca daudz viesu no Rīgas. Ir divas pareizticīgo baznīcas - viena katedrales tipa, otra kapellas tipa. Ieiet kaut vienā no tām nav izdevies. pareizticigo baznīcas apmeklējumam pat tad, kad nenotiek dievkalpojums un ir vēlme nolikt svecīti kādam svetajam un klusībā pameditēt - sievietēm baznīcā ejot ir jauzvelk svārki kā obligāta prasība. Bet man ir tikai vasaras brunči un ziemu pārstaigāju garajās biksēs. Nekas, gan atradīšu izeju, jo man ir organiska nepieciešamība izrunātis ar cilvēku no malas. Modernajam psihologam naudas nepietiek, bet jebkuras reliģijas mācītājs psihologs vien ir. Vismaz tā es viņus uztveru un reliģiskajam novirzienam šajā gadījumā nav nozīmes.
2. Neesmu kādas konkrētas reliģijas piekritēja. Kristījos luterāņos jau apzinātā vecumā pēc dēla piedzimšanas. Vienkārši tika uzstādīta prasība - kristītam bērnam nevar būt nekristīti vecāki. Toreiz vēl nemācēju pateikt striktu nē un toreizējais vīrs jau bija kristīts maza bērna vecumā. Joprojām nespēju pieņemt reliģijiu, kura Baltijā ienāca ar uguni un zobenu, nevis Dieva vārdu. Un arī to, ka 4as eiropiešiem nozīmīgas reliģijas novirzieni strīdas savā starpā. Galu galā kristietība, musulmanisms, ebreju ticība savas saknes nēmušas jūdu zemē Izraēlā. Visa Bībele, apustuļu vēstījumi traktē notikumus tieši šajā reģionā, nevis kur citur. Un Kristus, pēc esošiem pagaidām neapstrīdētiem datiem, bija jūds, tātad ebrejs.
3. Es ticu augstakiem spēkiem, viediem sapņiem, neizskaidrojamiem notikumiem. Viedi sapņi pašai bijuši un pat piepildījušies ar nelielām izmaiņām laikā un telpā. Neizskaidrojami notikumi arī bijuši - atbildes uz tiem neesmu atradusi joprojām.
4. Un te man prātā nāk Pokaiņu mežs. Neesmu tur bijusi, jo nav pārliecības par meža patieso spēku un masu mediju uzpūsto spēku. Jo galu galā masu mediji bieži saņem atlīdzību par vārdu nevis realitāti. Tāds nu ir izveidojies priekšstats par viņiem. Par spīti tam, ka mana dēla tēvs nodarbojas ar žurnālistiku un raksa vietējai Ludzas avīzei. 
5. Dīvaini, bet zinu daudzas lietas savā ģimenē, kuras piepikdīsien pie konkrētiem nosacijumiem.Tik skaļi tās izteikt izvairos. neesmu pārlicināt par sekām, kuras izraisīs mani vārdi. Ja esmu par kaut ko pārliecināta, tad tik runāju. Un pie viena negribas saasināt jau ta trauslās attiecības ar radiem un tuvajiem draiguem.