Nesen bibliotēkā "uz dullo" paņēmu lasīšanai Ingrīdas Sokolovas grāmatu "Par un ap VIli Lāci". Šodien nodevu atpakaļ bibliotēkā, kaut arī biju izlasījusi jau pirmajā vakarā. Grāmata nav bieza.
Ingrīdas Sokolovas darbs patīkami pārsteidza ar to, ka lasot uzrakstīto, bija jūtamas dziļas simpātijas pret neviennozīmīgi līdz šim traktēto latviešu rakstnieku un politisko darbinieku. No teksta plūda izpratne par to, ko autore raksta. Un neierasts, neklišejisks skatījums uz rakstnieku, viņa dzīvi un rīcības motivāciju.
Kā žagata ligzdā vācu sevi un savus draugus. Un anonīmos komentārus dzēsīšu neatkarīgi no komentāra teksta!