Laikam sanāk reportāža. Pie Toma kārtību (kaut minimālu) ieviešot. Un kā nu bez rozā brīnuma

 

Pamazītēm. Demotivatori

Linki. Pēdējā laikā ne pārāk strauji krājas

Latvija, latvieši

1. 1095.gada revolūcija Latvijā.

Pasaulē, un dažādi

1. Kino pirmsākumi.
2. Pasaules īsākie metro.
3. Einšteins, atombumba un plaģiāts. Klips krievu valodā.
4. No prinča-pirāta līdz dievam. Klips krievu valodā.
5. Huņņu impērija: patiesība un izdomājums. Klips krievu valodā.
6. Frensiss Dreiks pret Džeku Zvirbuli: mīti par pirātiem. Klips krievu valodā.
7. Vai Maķedonijas Aleksandrs iekaroja puspasauli? Klips krievu valodā.
8. Par nacistiem-antropologiem. Klips krievu valodā.
9. Mode, kura nogalināja labāk par kariem. Klips krievu valodā.
10. Mītu top 7 par evolūciju. Klips krievu valodā.

Mēs cepurojamies

 

Toms apgūst jauno dzīvokli

Ja nu kas, tas ir par vietu, par kuru rakstīju dažas dienas iepriekš, 23.maijā, ieraksta otrajā daļā. Protams, tur vispirms vajadzīga slota un kaut kas, ar ko virsmas satīrīt. Lai mītne būtu puslīdz, kaut vizuāli derīga, dzīvošanai gada garumā (vadoties no līguma nosacījuma). Bet vismaz ir stabilāks pārejas posma variants. Un turienes krāsns apkure nav mirstama vaina.

Un atkal. Kārtējais vāvulisms dažādās tēmās

Nu, jā. Periodiski uznāk tāds paspriedelēšanas mirklis. Ceru, nav pārāk apnīkoši.

Tā, tik interese pieklauvējusi. Es še savulaik atsauksmes uzrakstīju par trim poļu filmām (Poļu Veģmaks jau ir seriālu sadaļā un īpašīga kategorija). Filmas - jaukas un skatāmas komēdijas. Gribētos uzzināt arī manu lasītāju domas par šīm filmām.... 

* Par alkoholismu, narkomāniju un diētām (dotajā linkā ir mani vairāki raksti tēmā) esmu plūdusi daudz un dikti. Var jau būt, ka apnicīgi daudz. Bet - ja cilvēks pats neatradīs, ar ko aizpildīt laiku starp aliņiem vai ēdienreizēm, nekas labs no tās gribēšanas "es nedzeršu!" vai "es gribu kļūt tievāka!" nesanāks. Protams, ekstra gadījumos nākas lūgt mediķu palīdzību, bet iesākums tikšanai vaļā no atkarības ir pašā. Gribēšanā tikt vaļā un kaut kas interesantāks vietā atrasts. Kāds, kaut maziņš, bet mērķis.

Aizkrauklē

Šodien bija brauciens uz Aizkraukli. Uz turienes Zemesgrāmatas nodaļu iesniegt papīrus tā mana mantojamā lauku īpašuma ierakstīšanai Zemesgrāmatā. Izmetām nelielu loku pa pašu pilsētas nostūri arīdzan. Tā, nosacīti. Jo lielāko laika daļu pavadījām Daugavas krastā.

Atkal sistēmai ir kuras tur zvaigžņu fāzes, bet bildes atkal ielādējušās otrādi - no pēdējās uz pirmo. Un celtne, kas iesprukusi pirmā redzama, esot katoļu baznīca.

Vakardienas Gaitas papildinājums bildēs

Man pārsūtīja dažas bildes no vakardienas vecdaugaviešu pasākuma. Ieliku atsevišķā rakstā, nevis papildināju iepriekšējo. Uzreiz brīdinu, bildes ir jukušā kartībā. Pagaidām nesaprotu, kāpēc tās bildes reizēm lejuplādējoties sajūk...

Šī gada Pirmā gaita kopā ar "Vecdaugavieši. Biedrība"

It kā jau vieta, uz kuru mēs ar Tomu pabieži esam braukuši. Tajā pat laikā - izzinoša ekskursija, kuru vadīja meitenes no vecdaugaviešiem.Uz vietu, no kuras sākās Rīga tālajos aizlaikos, kad mūszemītē ieradās bīskaps Alberts. Ar nelielu apli Dabas liegumā Vecdaugava un tam sekojošo nelielo aplīti pašā turienes apkaimē un uzkāpšanu kāpā dzelzceļa otrā pusē.

Bija to vērts un interesanti, gaidām nākamo pastaigu.

Atkal. Bariņš demotivatoru

 

INDIA EXPO 2025 un Ķīpsala

Nu, jā. Pamatmērķis bija apmeklēt pirmoreiz Latvijā notiekošo (vismaz tā tas tapis izziņots) INDIA EXPO 2025.

Aizdevāmies šodien. Vispirms par pašu izstādi. Man sanāca neliela vilšanās. Var jau būt, ka biju sacerējusies par to, kas tā pasākuma rīkotājiem nebija plānots, vai arī tas bija pasākuma pēdējās dienas esamība. Nezinu. Tas, ko redzējām - esošie stendi pašķidrās rindās satilpa pusē no paviljona, uz paaugstinājuma indiešu mūzikas pavadībā tapa dejotas indiešu dejas. Stendos piedāvātais klāsts? Principā, tas ko var ieraudzīt Krišnas apziņas tempļa puspagrabā esošajā veikaliņā un stacijas ēkā, uz pašas ēkas un tirdzniecības centra Origo robežas esošajā Indijas preču veikaliņā.

Līgani apmetām loku Ķīpsalas izstāžu centra puspaviljonā un pēc izmetām nesteidzīgu loku pa pašu Ķīpsalu. Precīzāk, aplis pa nelielu salas nostūrīti.

Neliels bilžu mikslis

Krāmējoties ar mobilo telefonu, precīzāk - revidējot tajā esošās bildes pirms to dzēšanas, uzgāju-atcerējos divus bilžu komplektiņus. Tad nu ielikšu tos šeit, katram komplektiņam rakstot atsevišķu paskaidrojumu.

1

Ēka - bijusī skolas ēka. Reiz, šīs tūkstošgades sākumā, šajā ēkā strādāju kā skolas sekretāre. Ēkas vēsture: reiz tā tika uzcelta kā Rīgas 31.vidusskola. Pēc, kad skolai tapa uzcelta jauna, tolaik moderna, ēka, šo ēku nodeva Rīgas 46.vidusskolas rīcībā kā papildkorpusu. Par cik 46.vidusskola nespēja sevī ietilpināt visus skolu apmeklējošos skolēnus. Lai saprastu - kad es šai skolā sāku strādāt kā sākumskolas klašu direktora vietnieces mācību jautājumos sekretāre, mācību gada noslēgumposmā devos palīgā vidusskolas posma sekretārei datorā sarakstīt, pēc izprintēt izlaidumklašu skolas beigu dokumentus - attestātus. 9-tām un 12-ām klasēm. T ūkstošgades sākumā izlaidumklases - katrā posmā pa piecām paralēlklasēm. Tiesa, gadiem rituot šis paralēlklašu skaits samazinājās atbilstoši demogrāfiskajai situācijai valstī. Bet - piecas paralēlās izlaidumklases!

Sarunas viesnīcas "Monte Kristo" āra terasē

Sākumā laikam bija doma biedrības komandai vienkārši pasēdēt pēc ilgāka laika viesnīcas Monte Kristo āra terasē un parunāt parunājamo. Ilgi tā neesam tikušies un vienkārši parunājušies. Tas kopumā izvērtās kā lietišķa saruna ar topošā fantāzijas un fantastikas žurnāla Dēkla radošo sarunu. Bija paši caur neta ārēm sameklējuši LFFB priekšsēdi Kasparu, kurš tad saorganizēja to kopāpasēdēšanu.

Saruna tiešām izvērtās lietišķa, dalījāmies pieredzē žanra popularizēšanas jomā, "saspraudām mietiņus" turpmākai sadarbībai.

Nedaudz Rīgas - Brīvības ielas gabaliņš un Cēsu ielas gabaliņš "Barona kvartāla" apkaimē

Īsumā - aizdevos pie notāres noformēt Zemesgrāmatā iesniedzamo dokumentu mapīti. Sakarā ar to lauku īpašumu. Un, protams, bikuci pa ceļam pabildēju.

Domu ritums

Vispirms ne par domām, kuras tālāk paudīšu.  

Zināma labsajūta un mulsums no tā, ka, kopš manas grāmatas Trīskrāsu karuselis atkārtotas izdošanas un pasaulē palaišanas šī gada janvārī, mana bloga apmeklējumu skaits ir ļoti jūtami palielinājies. Patīkami. Kā medusmaize novērtējumā. Šajā sakarībā jau laiciņu mani apmeklē doma un klusa vēlme kādam no saviem lasītājiem uzdāvināt šīs grāmatas autoreksemplāru.

Doma un ideja klauvē, tik esmu sapinusies realizācijas kārtībā. Lasa daudzi, komentē - nu punktainības izpausmē. Rīkot kādu konkursiņu? Tam nerodas ideja. Tad nu - varbūt kāds lasītājs pats pieteiksies? Pēc tikšanās laiku un grāmatas jaunā ceļojuma norisi sarunāsim ar e-pasta starpniecību? Pie viena kautru lūgumu pēc izlasīšanas uzrakstīt godīgu grāmatas vērtējumu zem šī gada 14.janvāra ieraksta Jūtos pagodināta (ja nu kāds jau ir izlasījis, arī tos kautri lūgtu tajā pavedienā izteikties)?

Tālāk jau pieklauvējušās domas.

Muzeju nakts muzejā Dauderi (papildināts)

Mūs ar Tomu uzaicināja darboties kā brīvprātīgajiem palīgiem muzejā Dauderi Muzeju nakts pasākuma ietvaros. Pērnā gada rudenī bijām šo muzeju apmeklējuši  biedrības Vecdaugavieši. Biedrība rīkotā pasākuma ietvaros.

Par pasākum informācija - viens no informējošajiem rakstiem vietnē Facebook.

Tad nu ieradāmies muzejā 16.00 - stundu pirms pasākuma oficiālā sākuma. Jo - pienākumu un palīgu atrašanās lokāciju sadale. 

Aizbraucām laicīgi, dabūjām uzdevumus un tad kās brīsniņš laika bija, jo pasākums kā tāds sākās 17.00. Līdz ar to izmantojām izdevību uzrāpties Dauderu tornī un aplūkot to pēc restaurācijas. Un bijām liecinieki tam, ka pa to torni trenējas klinšu kāpējs puika.

Par pieminekļiem caur laika prizmu

Par pieminekļiem kā tādiem laikam ka zināmā mērā vispārīgi jau esmu rakstījusi 2023.gada aprīlī noteikti un kādos rakstos iepriekš. Un daudzos rakstos laikam ko iepinusi tēmā. Ja kādam ir pacietība un vēlme, varat "parakāties" ar etiķeti Vēsture atzīmētajos rakstos (ne linku krājumos, kuri arī tur ir daudz).

Es šoreiz ne par lieliem priekšmetiem, kuri atveido ko konkrētu, vairumā cilvēkus, un top uzstādīti parkos, skvēros un citās publiskas vietās. Es drīzāk par vēsturi, ietekmi un tamlīdzīgām būšanām.

Iesākumā par dažiem cilvēkiem. Pēteri I, Ļeņinu, Barklaju de Tolli. 

Jā, šie cilvēki bija saistīti ar ne ļoti mīlēto Krieviju. Jā, mums vēsturiski izveidojusies nepatika pret visu to, kas no tās zemītes nācis un nāk. Bet tajā pat laikā šiem cilvēkiem bija diezgan nopietna ietekme uz mūsu dzīvi, bija zināms pienesums mūszemītes kultūr- un politiskajā vēsturē. No tā arī nevar, pat īsti nav iespējams atkratīties. Lai nezaudētu kripatiņu mūsu pašu vēstures.

Īsumā - tie ir linki

Latvijā, latvieši.

1. Tapusi monogrāfija par Kārli Skalbi.
2. Padomju sadzīves elektrotehnikas klāsts padomju pilsoņu mājās. Raidījumā laikam ka par Rīgas lielajās rūpnīcās ražoto.
3. Vēsturnieku Jāni Riekstiņu pieminot.
4. Iepazīstam šahu caur Mihaila Tāla biogrāfiju.
5. Cik nu pa manam, tāds dīvains pētījums, bet nu labi, lai ir. Pētījums: pieaug cilvēku skaits, kas par labāko laiku Latvijas vēsturē uzskata Atmodu.

Krievijā, PSRS.

1. Koncermeistari (papildināts 15.05.). Par Krievijas vāgneriešiem, kuri patlaban plosās Āfrikā;
2. Nāves sods par pavedināšanu. PSRS laikos. Klips krievu valodā.

Sieviešu jautājums

Šo rakstu pēc viena raksta izlasīšanas blogā PA'GRŪDDIENIS. Par sievietes loģiku un tamlīdzīgām lietām.

Izlasītajam tekstam piekrītu un nepiekrītu vienlaicīgi. 

Piekrītu tam, ka tas, ko sauc par sievietes loģiku ir kaut kas daudpakāpju, sarežģītāks, nekā vīrietim. Daudzdimensionāls. Kaut tajā aspektā elementārajā, kas saucas rīts ģimenē. Vīrietim rīts sākas ar "es tūlīt saposīšos, paēdīšu brokastis un aizdošos uz darbu". Loģiski. Vienkārša rīta darbību loģiska ķēdīte. Tajā pat laikā sievietes loģiskā secība "pagatavošu brokastis, vispirms vīrs uz darbu, pēc bērni uz skolu, starp abām tām kompānijām jāpaseko, kā viņi no mājas iziet, kā sagatavojušies, pēc sakārtot virtuvi un tad pašai uz darbu". Tāds ļoti novienkāršot piemērs, bet arī tas atspoguļo starpību starp vīrieša loģikas vienkāršo secību un sievietes loģikas daudzdimensionālu. Jo  ļoti bieži šīs rīta darbošanās it kā secīgās norises tomēr rit praktiski vienlaicīgi - tā vienkārši sakot ar vienu roku vīram kafiju pasniegt un ar otru bērnam brokastu putru. Tā, novienkāršoti. Bet kaut kā tā.

Tādu kā pavasarīgu domu lidojums.

Visupirms, pirms tā pavasarīgā domu lidojuma tāds neliels lūgums.

Esmu ieskrējusies rakstīt romāniņu par skolu. Ceru līdz gada beigām to novest līdz loģiskām beigām un izdevniecībai. Tomēr - sižetā iepinamo skolas gadu (gan mācību gadu, gan darba gadu) atmiņu klāsts rādās pagaidām tāds kā nepietiekošs. Varbūt tieši tāpēc lūgums. Atsūtiet man uz manā profilā norādīto e-pastu savas atmiņas par skolas laiku - gan esot skolēnam, gan uz skolu ejoša bērna vecākam, gan kā skolā strādājošam cilvēkam (skolotājam, tehniskajam personālam). Iepīšu sižetā maksimāli daudz un pēc ziņošu par grāmatas gaitām izdevniecības virzienā un tālāk.

Un tagad par to domu lidojumu.

Baldones ielas stūrītis

Vispār jau mēs ar dēlu braucām uz to pusi, uz sociālo kantori man noformēt man asistenta pakalpojumu. Tobiš, manai saslimšanai ar izrietošo II grupas invaliditāti tādu it kā vajadzētu, tad nu formējām puiku kā manu asistentu. Papirkinus sarakstījām, oficiālu lēmumu jāpagaida dažas nedēļas.

Pie viena - diena ir nejaukas līņāšanas piepildīta, nu neaicina uz ilglaicīgām pastaigām vietas apskatīt, tā ka bildes ir vien dažas. Pa ceļam no kantora uz tramvaja pieturu virzienam mājupceļā pēc to papirkinu sarakstīšanas.

Juglas gabaliņi

Vispirms par Juglas pastaigu taku garāmejot biju dzirdējusi no Ilmāra Bites kaut kādu pasenu laiciņu iepriekš. Pēc tā informācija aizpeldēja kaut kur apziņas aizmugures plānos. Pēc, nu pavisam relatīvi nesen, uzgāju Zaigara ceļojumu blogā Zaigars.lv rakstu par ģimenes pārgājienu pa to. Ar visām bildēm.

Ar 29.autobusu aizbraucām līdz pieturai Kvēles iela (no centra vēl līdz turienei var nokļūt arī ar 4.trolejbusu). Tad pa Kvēles ielu gājām Juglas ezera virzienā ar mērķi nokļūt līdz Juglas ezeram un tikt uz to taku. Un - pavisam jauks pārsteigums - uz Kvēles ielas ieraudzījām Straumes kaķi ar visu laivu! 

Pagājāmies par Zaigars.lv pieminēto tekas gabaliņu. Lēnām un nesteidzīgi (Ja nu kas, minētais posms ir Juglas ezera krastā pretī Brīvdabas muzejam). Pēc pa tuneli zem Brīvības gatves nokļuvām otrā Brīvības gatves pusē un nedaudz pagājāmies pa Juglas promenādi. Juglas upītes krastā.

Jampadracis ap Invaliditātes pensijas saņemšanu

Pirms nepilniem desmit gadiem, kad kļuvu par Otrās grupas invalīdi, VSAA informēja mani par to, ka minētā pensijas naudiņa man taps izmaksāta katru mēnesi laika posmā no 9. līdz 13.datumam. Kas praksē izvērtās par to, ka minētās naudiņas katru mēnesi saņēmu laika posmā no 9. līdz 11.datumam. Tā iegājās un visus savus obligātos maksājumus pakārtoju šim laika periodam. Periodam, ar kuru rēķinājos es un tie, kuri no manis saņēma savas obligātās naudiņas.

Maijā sanāca kukū un nervozēšana.

9.maijs šajā mēnesī - piektdienā. Attiecīgi - 10. un 11.maijs - sestdiena un svētdiena. Pēc citu mēnešu prakses (nu, to mēnešu, kuru laikā minētie datumi arī šādi sakārtojušies nedēļas dienās), vispirms izskaitļoju, ka tai pensijas naudiņai jāparādās 9.maijā, piektdienā. Protams, nebija. Bet dienas laikā pieleca, ka nav ko vēl uztraukties - 10.maijs šogad ir oficiāla darba diena - 2.maija darba dienu pārnesa uz 10.maiju, lai uz maija sākuma svētku dienām nesanāktu raustīšanās, brīvdienas sanāktu piecas pēc kārtas.

Atkal Audupes krastā

Toms atrada vienu taku upeles krastā, kuru mēs vēl nebijām izstaigājuši. Un izvilka mani no mājas. Par spīti manam rīta nehalo garīgajam. Biju ne tikai drusku pēc saviem rīta darbiņiem neatelsusies sakarīgi, bet arī viena cita problēma bija drusku omu pabojājusi. Bet par to būs cits ieraksts.

Vispār, paldies, ka izvilka. Man bikuci spriedze atkāpās uz relatīvi neilgu laiku. Tas nu tā, posts būs citu dienu.

Pastaiga bija jauka un nesteidzīga, Toms, protams, kārtējo reizi iemanījās pa žogu parāpelēt. 

VEF kvartāls aiz tirdzniecības centra Domina no Ieriķu ielas puses

Kārtojot dokumentāciju par mantošanu lauku sētai ar nosaukumu Vīnakalns drusku sapinos "trijās priedēs" skrienot pa priekšu vilcienam. Tas ir, man pēc ēku inventarizācijas dokumentu saņemšanas vajadzēja pa priekšu doties pie notāra, lai spertu nākamo soli birokrātijas kārtošanā. Es, protams, izdarīju nepareizi. Saņēmu tos inventarizācijas dokumentus, sazinājos ar Rīgas pilsētas Zemesgrāmatas nodaļu, pieteicos un aizbraucu. Un visai loģiski, ka viņi mani aizsūtīja tālu un dikti. Pirmkārt, īpašums nav Rīgas pilsētas jurisdikcijā, otrkārt - nav visi no notāra nepieciešami dokumenti. Ups.

Protams, atbraucu mājās un pieteicos vizītei pie notāra, pēc kura apmeklēšanas būs jādodas uz Aizkraukli lietas kārtot. Tas lauku īpašums tomēr ir Aizkraukles novada jurisdikcijā.

Tad nu bildes no tā mazā gabaliņa apkaimes, kurā triecos mēģināt ierakstīt īpašumu Zemesgrāmatā.

9.maija sakarībā

Vispirms par to, kas tad vainīgs pie Otrā pasaules kara oficiālo sākšanos. Protams, juridiski Vācija, jo tā 1939.gada 1,septembrī iebruka Polijā un tad nu tas karš aizvilkās tālāk. Bet kā traktēt PSRS iebrukumu Polijā tā paša gada un mēneša 7.datumā ar notiekošā zināmu atsauci uz Molotova-Ribentropa paktu? Tas pakts zināmā mērā taču - abu valstu sadarbības līgums vai kā nu labāk to papirkinu nosaukt.

Ja Otrā pasaules kara ietvaros Vācija ar Hitleru priekšgalā ņēmās Eiropā un mazlietiņ Āfrikā, tad droši var teikt, ka šī paša kara ietvaros PSRS ar visu Staļinu pa priekšu ņēmās Baltijas valstīs un Somijā. (Un varbūt kur vēl, var jau būt ka kāda informācija reiz uzpeldēs).

Un, ja reiz tiesāja Vāciju un vāciešus pēc 1945.gada, tad PSRS no šāda pasākuma kaut kā izpeldēja. Un arī tagad šis jautājums kaut kā tiek "taktiski" apiets. 

Protams. Demotivatori. Atkal tiem sācies ražas laiks

 

Rosīšanās saistībā ar Valsts Zemes dienestu

Pirmo reizi saskāros ar Valsts Zemes dienestu vēl kaut kur decembrī, pirms gadu mijas. Toreiz vajadzēja no minētā dienesta saņemt izziņu par mantojamā īpašumu vērtību, kura norādīta vietnē kadastrs.lv. Izziņu bija nepieciešams iesniegt notāram, lai tas man izsniegtu mantojuma pieteikuma papirkinam (nu, vēl ne pati mantošanas apliecība, bet tas, ka esmu uzsākusi nepieciešamās darbības mantojuma saņemšanai un ir jāveic vēl kādas darbības mantošanas apliecinājuma dokumenta galīgai saņemšanai). Toreiz viss notika bez aizķeršanās - piezvanīju, pierakstījos vizītei, pieteicu izziņas uzrakstīšanu, pēc saņēmu pašu izziņu (arī konkrētā pieraksta laikā).

Pēc, pēc kārtējās vizītes pie notāra un tā dokumenta saņemšanas, pieteicu atkārtotu vizīti minētajā kantorī. Šoreiz nepieciešama īpašuma inventarizācija un tai sekojošs inventarizāciju apliecinošs dokuments, ar kuru jādodas uz Zemesgrāmatu īpašumu ierakstīt Zemesgrāmatā.

Linki. Visādi.

Latvija, latvieši.

1.  Divi RTU zinātnieki - Neatkarības deklarācijas pamata veidotāji.
2. Šis jau ir tāds kā pastāsts tiem, kuri tos notikumus zina tik no nostāstiem, paši nav vēl bijuši, lai piedzīvotu. 1990.gada 4.maija deklarācijas pieņemšanas priekšvēsture un apstākļi.
3. Zudušie Latvijas ciemi - kāpēc lauki tukšojas?
4. Latvijas uzņēmums piedāvā aizsargāt ostas un zemūdens infrastruktūru ar akustiskiem sensoriem.
5. Zaigas Gailes viedoklis par Rīgas attīstību, attīstības vīzijām.

Pasaulē un vispār.

1. Nākotnes lauksaimniecība: ko varēs ģenētiski modificēt, kādas šķirnes neizturēs stihijas.
2. Īslaicīgā un automātiskā atmiņa: kā tā darbojas pēc slimības un novecojot.
3. Mūsdienīgas metodes plastiskās ķirurģijas operācijās.
4. Cilvēks un nauda: sarežģītas attiecības mūža garumā.

Rīga un Ikškile

Kopā ar dēlu un vedeklu pie vedeklas vecākiem uz Ikšķili aizbraucām. Bildes ir secīgā kārtībā ar vienu atrunu - no otra gala. Pirmā še redzamā ir pēdējā. No pēdējās secīgā kārtībā iet uz pirmo. Nezinu, kāds kukainis sistēmai iekodis, bet tai tā sagribējās bildes likt. Un nē, Toms pirmajā bildē nav pavisam nekāds, rakurss tāds sanāca.

Pie viena - pirms kāpšanas vilcienā laiciņš drusku bija. Tāpēc saulītē uz perona apsēdāmies katrs pa belasim apēst. Un tur nu zvirbuļi un kompānija piesitās. Ziniet, stacijas peronu zvirbuļi no rokas ēd. Uz beigām viens pat tik drošs bija, ka piesēdās man uz kājas savu belaša saķert (nobildēt nepaspējām).

Tāds sajūtas "viņi paši sev rok kapu" mirklis

Publiskā interneta telpā diezgan regulāri parādās informācija par to, ka Krievijā mātes lepojas ar to, ka viņu dēli piedalās nesmukumā Ukrainā, pašas dēļ kaut kādām naudiskām motivācijām sūta dēlus tur karot, nomirt. Un pēc vēl ar lepnumu saņem visādus morālus un mantiskus labumus no minētās valsts amatpersonām.

Tad nu man "Ups!".

Pārdot, nodot savu dēlu, lai pašai uzlabotos mantiskais un morālais statuss? Sūtīt savu dēlu drošā nāvē bezjēdzīga, nejauka, neadekvāta pasākuma laikā?  Tā jau ir nodevība pret pašas bērnu. Ļoti smaga nodevība. Un te nu - tikai šķaudiens atlicis līdz dzimtenes nodevībai. Jo var gadīties, ka atnāk onkulis kaut no tās pašas Ķīnas, piesola pavisam lielas naudiņas un tad nu "kirdik" tēvzemes mīlestībai. Pārdos, nodos pat acis nemirkšķinot.

Valsts svētku noslēgumā, vakarā esot mājās

Nu, jā. Nav man tā urrā patriotisma sajūtas lozungu skaņās un tamlīdzīgi. Kaut kur pazuda tulkojumā. Un attieksme pret 4.maija notikumu ir bijusi dažāda, bet tomēr bez urrā patriotisma laikam.

Trīs pirmās maija dienas daudz kur klaiņots bija, dienas bija jaukas, pavasarīgas. Tas, kas šodien aiz loga - nu, jau no paša rīta neaicināja uz varoņdarbiem, arī tāds kā fizisks sagurums, kuram ļoti prasījās dīvāns un praktiski nekā nedarīšana. Pie viena nu nebija ieplānots kaut kas obligāti aizejams. Svētku norises pilsētā? Kaut kā nebija tas urrā noskaņojums ko apmeklēt tikai tāpēc, ka 4.maijs. Piedodiet.

Uz Audupi neapskatīto "asti" apskatit

Toms Māsas Gugles kartē izpētīja, ka mēs uz to mistisko Audupi braucot abas iepriekšējās reizes vienu nostūrīti tomēr nebijām iepētījuši. Tas nu nopētījam 24.autobusa sarakstu un jau no paša rīta braucām. Izkāpām pieturā Bākas iela un gājām iepētīt.

Nedaudz palīkumojam pa vietējā mazciemata ieliņām, atradām spraugu, pa kuru, apejot vārtus jo žoga reāli nebija - tikai ierakti vārti, bija iespējams līdz tam upes punktam tikt. Un tur, pavisam tuvojoties krastmalai - no niedrēm izskrēja STIRNA un aizskrēja tuvējos krūmos. (Interesanti, ko mēs vēl sastapsim pilsētas nomales apkaimēs? Zirgi ir sastapti pļavā pie Skanstnieku mājam Vecdaugavas krastā, Ķīšezera krastā ir redzēts praktiski savvaļas govju bariņš. Tagad vēl stirna sastapta...)

Pirms mājāsbraukšanas vēl ieklimtām vietējā jahtkluba teritorijā. Man kaut kā tās jahtas mazāk kadros trāpījušās. Pie gadījuma Tomam prihvatizēšu dažas sev še ielikšanai. Kad un kā laiks sanāks.

1.maija svinību sakarībā

Atkal ar tādu kā aizkavēšanos rakstu pārdomas svinamdienas sakarībā. Runa ir par 1.maija atzīmēšanu kā svētku dienu. Ar tādu it kā gadiem jau krātu neizpratnes piedevu.

Manai paaudzei jau šī svinēšana kā proletariāta (darbaļaužu) svētki tika pa visiem galiem pičkāta iekšā. Ar visu nodevu ideoloģijai - svētku gājieniem. Un, nu jā, - manā jaunībā oficiālā brīvdiena bija ne tikai 1.maijs, bet arī 2.maijs. Tas nu tā, par margrietiņām garāmejot.

Man kaut kā šie it kā svētki, svētku nosaukums nu noteikti - kaut kas tiek uzspiests. Vai tiešām oficiālajai pavasara brīvdienai vajadzētu kaut ko tik pelēcīgu? 

Lai precizētu jau reiz it kā zināmu svētku nosaukuma jēgu, pajautāju Vikipēdijas tantei. To tur atrasto skaidrojumu lasiet šeit. Un, jā. Sapratu līdz galam to, kas man tajos svētkos nepatīk, neaizrauj. Nu loti lielā komunisma piegarša.

Pārgājiens uz Ķīšezera Nabas kakta galējo punktu

Pa to kaktu, tā dažādām vietām jau esam klaiņojuši. Viens tā kakta punkts bija palicis neapgūts. Tad nu devāmies tajā pārgājienā, kurš izvērtās drusku garāks nekā bija domāts. Toties tas Ķīšezera stūris var sevi dēvēt par Apgūto lielumu.

Gājiens izvērtās ar vispirms iziešanu no mājas un nokļūšanu uz meža takas, kura līdz šim bija neizieta. Pēc tam iekūlāmies čūkslī - manāmi pārpurvotā vietā, kura pie viena bija aizaugusi, pārsvarā ar krūmājiem, bet netrūka arī koku, kas ir koki. Pēc nokļuvām pie krastmalas niedrāja, kurā makšķernieki taku ieminuši. Pa to taku niedrājā nokļuvām līdz jahtu novietnē, kuru jau bijām apskatījuši iepriekš. Pēc jau saguruši un ēst griboši devāmies mājās. Tādēļ tik tagad ieblogojos, jo vispirms jau jāpaēd.

Bildes padaudz.

Pārgājiens "Divi vienā"" (bildes padaudz)

Laiks jauks, jau vakar sadomājām pārgājienu ar MĒRĶI. Apmeklēt martā apmeklēto Ķīšezera (Bulduru) pilskalnu un pēc tam izstaigāt vismaz vienu no Jaunciema Pupuķu takām.

Tad nu izkasījāmies. Ar 29.autobusu atkal aizbraucām līdz pieturai Ozolkalni. Pirms iet uz to pilskalnu iemetām garāmejošu līkumu pašā Ozolkalnu ciematiņā. Nu, tā - līdz ezermalai un tad gar to līdz vietai, kur sākas  taka uz pilskalnu. Gājām, priecājāmies un tad! Tad ieraudzījām GOVIS iežogotā ganību teritorijā (kā izrādījās pastaigas laikā, tā iežogotā ganību teritorija ir daaaaudz plašāka par to, kura martā tika tur iežogota ūdensputnu perēšanas vajadzībām). Praktisi savvaļas govis ar telēniem. Kā vēstīja informatīvā plāksne pie uzpariktētiem vārtiņiem, tas ir uzņēmuma GrassLife mobilais ganāmpulks.

Pēc tā nostūra apmeklēšanas izgājām uz pieturu Suži uz Jaunciema gatves. No turienes ar 11.aitobusu aizbraucām līdz pieturai Pagrieziens uz Jaunciema kapiem. (Ja autobuss grieztos iekšā uz Jaunciema kapiem, tad kāptu ārā pieturā Jaunciema 8.šķērslīnija, kura atrodas ļoti netālu no tās, kurā mēs izkāpām - praktiski ap stūri)

Nonācām līdz interesanti noformētam stabam ar virsrakstu Pupuķa takas, uz kura bija četros virzienos norādes uz kādām takām. Izvēlējāmies vienu un devāmies. Virzienā uz jūras pusi. Bet. Un ļoti liels bet. Apkārt priežu mežs uz tiešām augstām kāpām, bet vairs nekādas norādes, kurā virzienā jāiet pa izvēlēto taku. Vispār nekādas. Tad nu vienkārši gājām pa meža stigu, kura līgani pārauga ielā, kura laikam ka bija Jaunciema ārējā robeža. Un nonācām pie vēl viena Pupuķu takas staba, kura norādes jau informēja par ko pavisam citu, Jaunciema teritorijā. Bum, bum.

Galarezultātā izgājām uz Jaunciema gatvi, pie tur esošās autobusa pieturas un aizdevāmies mājās.