Sieviešu jautājums

Šo rakstu pēc viena raksta izlasīšanas blogā PA'GRŪDDIENIS. Par sievietes loģiku un tamlīdzīgām lietām.

Izlasītajam tekstam piekrītu un nepiekrītu vienlaicīgi. 

Piekrītu tam, ka tas, ko sauc par sievietes loģiku ir kaut kas daudpakāpju, sarežģītāks, nekā vīrietim. Daudzdimensionāls. Kaut tajā aspektā elementārajā, kas saucas rīts ģimenē. Vīrietim rīts sākas ar "es tūlīt saposīšos, paēdīšu brokastis un aizdošos uz darbu". Loģiski. Vienkārša rīta darbību loģiska ķēdīte. Tajā pat laikā sievietes loģiskā secība "pagatavošu brokastis, vispirms vīrs uz darbu, pēc bērni uz skolu, starp abām tām kompānijām jāpaseko, kā viņi no mājas iziet, kā sagatavojušies, pēc sakārtot virtuvi un tad pašai uz darbu". Tāds ļoti novienkāršot piemērs, bet arī tas atspoguļo starpību starp vīrieša loģikas vienkāršo secību un sievietes loģikas daudzdimensionālu. Jo  ļoti bieži šīs rīta darbošanās it kā secīgās norises tomēr rit praktiski vienlaicīgi - tā vienkārši sakot ar vienu roku vīram kafiju pasniegt un ar otru bērnam brokastu putru. Tā, novienkāršoti. Bet kaut kā tā.

Tajā tekstā cilvēka iekšējās nepārliecinātības, nedrošības un citas sajūtas? Tādas jau nepiemīt sievietēm vien. Katram jau tas izpaužas dziļi individuāli. Sievietēm tas var izpausties kā šopings un izteikta vēlme ko nopirkt. Nu, kaut kā tamlīdzīgi. Vīrietis var pazust garāžā teorētiski ar autiņu ķimerējoties, bet praktiski - "zāles'-" 0,5 tilpuma vismaz. Vai ar draugiem uz nedēļas nogali aizdoties zvejot, kas diezgan bieži izvēršas pēc karsēšanās (gan iekšķīgi, gan ārīgi) kopā ar tiem pašiem draugiem un meitenēm pēc izsaukuma.

Katrā gadījumā rakstā paustos novērojumus nevar attiecināt tikai uz sievietēm vien. Arī uz vīriešiem. Man to gadu sen vairs nav maz, dažāda pieredze bijusi, dažādi cilvēki sastapti. Līdz ar to viedoklis izveidojies.

Un arī - tas viss, šie sievietes nedrošības un nepārliecinātības gadījumi, ar vien plašāk sāk tikt aprunāts, jo sievietes arvien biežāk vēršas kur pēc padoma un palīdzības. Vīrieši par to neaizdomājas, kaut arī ļoti daudzus šī nedrošība, nepārliecinātība izteikti tur savos grožos.

Kā viens no piemēriem - vīrietis-mājas tirāns ar visām no tā izrietošām sekām. Tikai par sevi nepārliecināts, kompleksains vīrietis tiranizēs sievu, bērnus un vēl kādus. Ar tirāniskām darbībām centīsies nomaskēt savu nepārliecinātību, kompleksus un citas iekšējas kolīzijas ārpus tiranizējamo cilvēku loka. Un sabiedrība, diemžēl, tikai vienpusīgi risinās problēmu. Palīdzot vienīgi sievietei izrauties no šī apburtā loka. Bet vīrietis tā arī paliks savas nedrošības jūgā nodarot visādi pāri nākošai, atkal nākošai, un nākošai un vispār visām sievietēm, kuras nu kurā dzīves posmā būs viņam blakus.

Jā, šādā pāra kombinācijas situācijā pārim labāk aiziet katram uz savu pusi un sākt dzīvot katram savu dzīvi. Kopā saiešanas mirkļa ilūzija ir sašķīdusi tā, ka nekas nav glābjams. Bet abu darbs ar psihologiem vai kādiem citiem speciālistiem palīdzēs abiem tikt vaļā no tās nedrošības sajūtas un ar citiem cilvēkiem veidot attiecības jau uz savādākiem pamatiem.

Vai situācijās, kurās vecākiem tiek atņemti bērni un ievietoti valsts audzināšanas iestādēs vai nodoti citiem cilvēkiem audzināšanā? Zinu, ka šis ir galējais bērnu tiesību aizsargāšanas variants. Bet vai pirms tam ir bijis darbs ar vecākiem, kuri varbūt uz saviem bērniem atkārto to audzināšanas modeli, kādu paši piedzīvojuši? Nezinu, man šajā sakarībā pagaidām ir maz informācijas.

Un, pie viena, par upura sindromu runājot. Sakiet, kāpēc klusē tie vīrieši, kuri paši, kaut ģimenē, sevi pozicionējuši kā upuri? Tobiš, vecāki viņiem iedvesuši, ka šis cilvēks ir vainīgs pie visādām ne lietām ģimenē; viņam sieva trāpījusies tāda, ka izgāž uz šo vīrieti visas savas ne pārāk labās emocijas un vispār?

Kopsummā, nu nedrīkst visu šo emociju buķeti pierakstīt sievietei vien izliekoties, ka vīriešus tās sajūtas, emocijas neskar. Izgāzt uz sievieti to, kas raksturīgs visiem un ir vispārcilvēcisks, ir, manuprāt, vienpusība un mēģinājums akcentēt vīrieša pārākumu situācijā, kurā viņš ir līdzvērtīgs, nevis pārāks.

Labi, izplūdos. Punkts.