Ludzas novadpētniecības muzejs

Aizvakar izstaigāju Ludzas novadpetniecības muzeju.

Muzejs nav liels, apvieno sevī standarta muzeju ar ekspozīcijas zālēm divstāvu ēkā un brīvdabas muzeju ar dažām ēkām pagalmā.

Pati ekspozīcija nav liela, bet izsmeļoša. Uzzināju daudz jauna par pašu pilsētu un tās vēsturi no senajiem laikiem līdz mūsdienām. Toties pagalmā esošais mini muzejs ar vēsturiskām ēkām man atgādināja Brīvdabas muzeju Rīgā.
Apbēdināja tas, ka muzeja apmeklētaju skaits ir ļoti neliels. Rīgā muzejos vienmēr ir daudz cilvēku, bet šeit muzeja divstāvu ēkā ar pastāvīgo ekspozīciju es biju viena pati. Pagalmā koka ēkas aplukoja vien daži cilvēki, kuri manas pastaigas laikā ātri vien pazuda. kaut skatāmais bija un ir interesants.

Vienkārši domas

1. Jau otro reizi laikam rakstu, ka gribu aizbēgt no Ludzas. Te sāk palikt auksti un nemīlīgi. Piektdien biju Rīgā, atgriezos sestdien. Bija siltāks. Vakardienas lietus radījis drēgnumu un nemīlību. Pat klaiņot pa šo mazpilsētu negribas. Veikali un kafejnīcas te ir vairumā, bet ar to nepietiek. Bankomāti naudas izņemšanai arī ir. Pat mans Luminor's. Toties nav nevienas banku filiāles. Tuvākās ir Rēzeknē, uz kuru tomēr jābrauc. Un tad vēl tā filiāle jasameklē un jāatceras laiks atpakaļceļam. Tad jau vienkāršāk aizbraukt uz Rigu, Tur vismaz transporta kustība apmēram no galvas zināma.
2. Atkārtota iekārtošanās pansionātā aizņem vairāk laika neka to gribētos. Ir nomainījušās birokrātiskās prasības un tas noēd fiziskos resursus, jo vairak jaskraida pa instancēm un ilgak jagaida pieprasītas zīmes.
3. Kaitina tas, ka pilsēta nav pārāk liela un cilvēki pa lielam ir savstarpēji kaut kā saistīti un pazīstami. Daudzās lietās jāuzmanās, lai nesāktu tenkot un vispār lai tas neatsauktos uz dēla darbošanos pilsētā vai arī jel kādā veidā neskartu bijušo vīru, kurš te strādā.

Mazas pārdomas trešo rīta kafiju dzerot

1. Tiem, kas manas bildes skatot redz mani ar pudeli kādā tur plānā, atļaušos atgādināt, ka es šajās situācijās esmu tikai taras turētāja un vaktētāja. Sen jau esmu pārgājusi uz bezalkoholiskiem dzērieniem. Paavisam cita sajūta no rītiem un nemoka paģiras. 

2. Tiem, kas bļauj, ka Draugiem.lv ir miris portāls, atļaušos atgādināt, ka viņi alojas. Tur dažādās tēmās notiek dažādas visai interesantas diskusijas. Tiesa, diskutē vidējā un vecākā paaudze, jaunatnes ir visai maz - tā visa pārsvarā tup Feisbuk'ā, kur diskusijas un tēmas nav pārskatāmas un daudzās lietās un vietās var apmaldīties bez lielas piepūles. Toties tiešām ir miruši forumi Faces.eu latviešu sadaļa un kurbijkurne.lv kurā sen nav redzētas saturīgas sarunas. Ir tikai ķeksēšanās un kaut kāda skaitīšana.

3. Man Ludza sāk apnikt. Visi draugu kontakti ir Rīgā un visi notikumi arī. Šobrīd nekas konkrēts Ludzā nenotiek. Toties Rīgā ir izstādes un mani ārsti. Arī uz pansionātu kārtojos Rīgā. Tas ir laikietilpīgs process, lai nokļūtu galvaspilsētā un ko nokārtotu. Pie viena vēl jāmeklē naktsmājas. Nogurdinoši un apnicīgi.

Pēdējā augusta sestdiena kopā ar Tomu

Un atkal Ludza

Jau no otrdienas esmu atkal Ludzā. Tik tagad piesēžos ierakstīt. 

Pa šiem gadiem pilsēta ir pamainījusies uz labo pusi. Kļuvusi sakoptāka, tīrāka.

Tagad parka dīķim ir strūklaka, dīķī iemetinājusies pīļu ģimene. Dīķa malā stāv varžu skulptūras.

Bildes no visa būs vēlāk.