sestdiena, 2023. gada 30. decembris

Gada beigu noskaņās....

Tāds pārdomu plūdums gada pēdējās dienās. Par vairākām tēmām. Neņemiet ļaunā, ja kur šerpi sanāks...

Iesākumam tā nedaudz par pašas blogu. Kaut kā "WTF?" ieslēdzies. Proti, ja pamazītēm mana bloga skatījumu statistika, kuru periodiski apskatos lapas "aizmugurē", bija plus mīnus ap tūkstotis mēnesī, tad tagad, apmēram pēdējo pusgadu, uzlekusi jau krietni virs diviem tūkstošiem. Šorīt apskatīju, pat nepilni trīs ar pusi tūkstoši skatījumu. Patīkami, protams, nenoliedzami. Tomēr arī tāda kā neizpratne zināma. Nu, pastāvīgie mani lasītāji taču redz, lasa visus tos manus vāvuļojumus par ļoti dažādām tēmām. Nu nav tā, ka raksti veidojas tikai un vienīgi vienā tēmā. Man te tiešām žagatas ligzdas un sieviešu rokassomiņas variants; teksti ļoti dažādās tēmās. Un - tiešām kādam noder? Neizpratne tomēr patīkama, kādu esmu ieinteresējusi.

****

Zināmā mērā jau kļuvuši kaitinoši militārie konflikti. Gribas tiem konfliktu uzsācējiem pajautāt: "Jums nekā prātīgāka darīt nav ko? Aiz garlaicības, vai, kauties lienat?". Kaut ko no šī cikla. Krievijas iebrukums Ukrainā; neesmu dzirdējusi, ka Sīrijā tā "kaušanās" būtu beigusies; Izraēlas problēmas ar Gazas sektoru; te vēl ziņa pasprukusi par aktivitātēm Ziemeļkorejas apkaimē... Var jau būt, ka vēl kur šāda tipa aktivitātes risinās, vismaz man nav informācijas.

Zemapziņas vēlme tiem "kaušļiem" kā maziem bērniem atņemt viņu "rotaļlietiņas", tās utilizēt, pašus konflikta uzsācējus "kaktā uz zirņiem uztupināt". Nu kaut kā tā, par cik uz mūsu mīļās Zilās planētas problēmu pietiek arī bez tiem "kautiņiem". Nesākšu skaitīt tās problēmas, katram gan jau ka savs problēmu saraksts, un katrs no sarakstiem būs pareizs un aktuāls.

Kā utopisku vēlējumu gribētos - Lai Visas Pasaules Valstis Utilizē Militārismu un Pievēršas Ikdienas Dzīves Sakārtošanai Savā Reģionā.

****

Laikam esmu pārāk naiva un utopiska, bet grūti pieņemt tos cilvēkus, kuri visādos līmeņos uzvedas agresīvi, kuru dzīves kredo ir agresija visādās izpausmēs. Ne tikai karošanas vēlmē, arī kaušanās kā problēmu risinājums, līdzcilvēku "apriešana" jebkurā iemeslā utt. Labāk no šīm agresijas izpausmēm nevienam labāk nekļūst. Pat pašam agresīvistam.

*****

Kaut kā reizēm gribas mest kaut ar spilvenu tiem, kuri nu visās nelaimēs vaino valdību. Pie kam valdība iespaido esošo lietu kārtību virspusējos vilcienos, vadlīnijās. Tā vismaz saprotu. Bet nenotīrītos celiņus, visur samētātos atkritumus, kuri īpaši redzami pēc sniega nokušanas utml. nekārtības apkārtnē valdība nu nekādi neiespaido. Katra paša individuālais kultūras un uzvedības līmenis.

Cik nu no mana metrs ar kepku, katram pašam jātiek skaidrībā ar lietu kārtību savā apkaimē un tikai pēc tam, kur beidzas katra paša varēšanas un prasmju iespējas, jāvēršas kādās nebūt iestādēs ar kādām pretenzijām.

sestdiena, 2023. gada 23. decembris

Nu jā, tie laikam ka atkal linki....

Nu sanāk man linkoties ar to, ko atrodu, lasu vai reizēm noklausos neta ārēs... Un gada beigās kaut kā ātri sakrājas.

  1. Pārdaugava kā dzejnieka Ojāra Vācieša rakstāmgalds
  2. Un atkal viena stīvēšanās - ap rakstnieka Viļa Lāča kapavietu.
  3. Es vismaz nezināju, ka ir tādas - pedāļklavieres.
  4. Latvietis Arvīds Blūmentals, kuru uzskata par austrāliešu filmas Krokodils Dandijs galvnā varoņa prototipu.
  5. Nu jā, zināms tendencionisms pamanāms. Runa ir par Senās Krievijas vēsturi. Bet, sižeta pēdējā daļa veltīta Aleksandram Ņevskim, kur stāstījumā par šo personu ir samērā objektīva atsauce uz Livonijas hroniku; var teikt, ka pareizi izrunāts Daugavas nosaukums; informatīvs pieskāriens notikumiem tā laika Latvijas un Lietuvas teritorijās, Igaunijā. Iesaku kaut kā tieši šīs sižeta daļas dēļ. Ne tikai Baltijas pieminējuma dēļ, bet arī šī vēsturiskā personāža vērtējums ne tāds, kādu mums skolā "baroja iekšā".
  6. Nu jā, izteikti reliģisko aprindu pārstāvja blogs. Principā man vienalga kunga pārliecība tik tālu, ja viņš neagresivē savu pārliecību. Es še padalījos ar rakstu par to, kā katolicisms ar Vatikānu priekšgalā "iziet no situācijas" vienas minoritātes jautājumā.
  7. Vajadzētu sameklēt un izlasīt. Grāmata par Livonijas vēsturi.
  8. Mūsējiem ir panākumi e-sportā.
  9. Arī šī ir mūsu vēsture. Vēsture, no kuras atteikties nesanāks, ja grib zināt vēsturi, nevis uzprišinātas margrietiņas. Dzīva ir tikai tā tauta, kura zina visu savu vēsturi. Ar visiem plusiem un mīnusiem. Latviešu čekistu rindās.
  10. Nu, šo arī tā kā derētu sameklēt un izlasīt. Par Latvijas vieglatlētikas vēsturi līdz 1944.gadam.
  11. Vai Jēzus bijis vēsturiska persona?

trešdiena, 2023. gada 20. decembris

Laikam vēlreiz par to pašu

Vispirms tāds neliels jautājums. Cik bieži sanāk, pirms paust viedokli, iespringt par to, ko par šo viedokli padomās citi? No cikla - "vai es pareizi rīkojos, ja domāju tā, kā domāju pat ja tās domas nāk no sirds". Nevis kādas neinformētības dēļ, nevis nepilnīgas zināšanas iespaidā, bet gan "visi domā tā, tad man arī vajadzētu tā domāt". Domāt, nevis "ierakstīties" kopējos paradumos ikdienā vai kā tamlīdzīgi, ko var pieskaitīt paražām. 

Nu tā, ka visi melnu sauc par raibu, bet kāds "es" ir šim viedoklim pretrunā un sauc melnu par melnu. Kaut kā tā. No šī cikla.

Un kur ir ieguvums un kāds tam visam?

Labi, tas tā, par margrietiņām. Pāriešu pie cita. Pie tēmas, kuru esmu laikam ka noteikti citos, iepriekšējos rakstos apvāvuļojusi daudz un dikti. Par skatu uz austrumu kaimiņzemes rīcībām. Un, ja kādam nu ļoti atkal sagribēsies mani par putinisti iedēvēt, lūdzu konkretizējitet ar konkrētiem citātiem iz manis rakstītā savu domu. Ar "pliku" saukli nepietiks.

pirmdiena, 2023. gada 18. decembris

Filma: Krokodils Dandijs Losandželosā (Крокодил Данди в Лос-Анджелесе / Crocodile Dundee in Los Angeles)

Valsts: Austrālija, ASV

Žanrs: komēdija, piedzīvojumi

Izlaišanas gads: 2001

Ilgums: 01:30:41

Kaut kā bija paslīdējusi garām informācija, ka ir iznākusi trešā filma par Krokodilu Dandiju. Abas iepriekšējās - Krokodils Dandijs un Krokodils Dandijs 2 biju redzējusi. Tāpēc nolejuplādēju šo, trešo. Redzēšanai. Varbūt, ka arī kādam ķeksītim, ka esmu tās visas redzējusi.

Nu jā, noskatījos. Pusotru stundu garu filmu kādas stundas trīs skatījos. Ar pauzēm citam darbībām. Filma laba, aktieri, kā vienmēr, līmenī. Bet - sižets, sliktīšu noķeršana, galveno varoņu apprecēšanās filmas beigās... Jā, jā. Filmu triloģijas galvenie varoņu beigās tomēr apprecas, kaut arī laika periodu starp triloģijas otro filmu Krokodils Dandijs 2 un šo pat pašā filmas sākumā norāde uz to, ka varoņi jau ilgi dzīvo kopā un pat audzina 8gadīgu dēlu.

Kaut kā pietrūka lai es filmu skatītos "no zvana līdz zvanam". Ļoti pamaz abu iepriekšējo upsā humora dzirksts un sliktīšu ķeršanas akšen. Tā līgani un mazliet didaktiski. Nē, filma nav slikta, tomēr nesapratu līdz galam, kas man pietrūka. Tomēr ir vērts noskatīties, bet labāk pirms šīs filmas skatīšanās vispirms noskatieties abas iepriekšējās. Labākai skaidrībai par to, kas ir kas un kāpēc.

svētdiena, 2023. gada 17. decembris

Kārtējā ņemtne

Sabiedrībā saaktivizējusies "šūmēšanās" ap grozījumiem Notariāta likumā, kura publicēšana, spēkā stāšanās ar prezidenta ar prezidenta lēmumu apturēta uz diviem mēnešiem. Laikam tā "šūmēšanās" ir vērsta uz to, ka šos grozījumus varēs izmantot LGBT cilvēki savu attiecību legalizācijai. 

Bet grozījumos jau "aizpeldēts" no konkrētības, runa ir par divām pilngadīgām personām. Un divas pilngadīgas personas - ir da jebkas. Vīrietis + sieviete, sieviete + sieviete, vīrietis + vīrietis. Kāda tur starpība? Divas pilngadīgas personas. Un kāda kuram daļa, kurš ar ko un cik reizes? Cilvēki legalizē kopdzīves faktu pat bez precībām. Un nepārkāpj nekādus citus likumus.

Visa tā "šūmēšanās" rada iespaidu, ka kādam/kādai vispirms jau skauž, ka kādam pārim ir kādas savādākas attiecības, nekā tās, kurās tas skauģis dzīvo. Un varbūt tam skauģim skauž, ka kāds no tā pāra nav pievērsis nu nekādu uzmanību skauģim? Aizvainojums, jo atraidīts? 

trešdiena, 2023. gada 13. decembris

Filma: Gladiators (Гладиатор / Gladiator)

Valsts: Lielbritānija, ASV

Izlaišanas gads: 2000

Ilgums: 02:34:57

Nestrīdos, ka filma ir "ar stāžu" un es ik pa mirklim "izroku" kādu filmu "ar bārdu". ieslēgusies zināma nostalģija laikam.

Noskatījos tiešām tik tādēļ, lai varētu saprast - man patīk vai nepatīk. Secinājums - zināmā mērā vienaldzīgums. Pie viena, skatījos arī ar domu, vai pamanīšu tos "gļukus", darba ķepas, par kurām izteikti runāja tūlīt pēc filmas parādīšanās uz ekrāniem. Divas "drukas kļūdas" atcerējos un pamanīju. Par citam - nepamanīju laikam tāpēc, ka īsti neatcerējos pašas kļūdas.

It kā vēsturiska filma par Seno Romu un gladiatoriem. "It kā" priekš manis tāpēc, ka, par spīti visām manām interesēm par vēstures tēmām, tomēr īsti labi un precīzi neatceros to vēstures posmu Romā, par kuru filma vēsta.

Aktieru darbs - neko sliktu nevaru teikt. Tomēr tas nepalīdzēja  likvidēt vienaldzības efektu. Noskatījos, un ar to ir pateikts viss. Ilgi nebūs vēlme šo filmu vēlreiz noskatīties. Neaizķēra.

otrdiena, 2023. gada 12. decembris

Apsīkums? Nogurums? Rudens-ziemas perioda "nekasnavlabākspsarsiltudeķi"?

It kā kustos un daros viskautko, te jau redzams pēc maniem ierakstiem. Tikai - pēdējā laikā tā paslinki un tiešām nepieciešamībā no mājas laukā izkustu, un arī tad tikai straujā riksī no punkta uz punktu bez aizķeršanās pie kā pa ceļam. Laikam enerģija pūlās nolikties ziemas guļā un ir nemierā ar manu iešanu ārpus mājas. Tas nu tā, ievadam un par putneļiem.

*****

Es laikam sāku agresīvoties. Kaut kā zināmā mērā nokaitinājis tas, ka visur, vismaz nu ļoti daudz, publiskā telpā ir tikai "Krievija slikts, pārējā pasaule laba". Nē, nesaku, ka Krievija balta, pūkaina un jauka. Vismaz mana paaudze, lielākā daļa noteikti, jau kopš jaunības "no Krievijas jau neko labu un jauku nav ko gaidīt, tur tik komunisma fanātiķi un pārņemtie ar savu lielumu, varenību tukšā vietā", "tukšgalvji, kuri neko par citām vietām, lietām, notikumiem nezina un negrib zināt", "viņiem galvas vietā ozola celms un smadzenes vispār šņabja pudelē". Nu, kaut kā no šī cikla. 

pirmdiena, 2023. gada 11. decembris

Filma: Brīnuma krāsa (Цвет волшебства / Terry Pratchett's The Colour of Magic)

Valsts: Lielbritānija

Žanrs: fantāzija, komēdija, piedzīvojumi

Gads: 2008

Pēc Pratčeta darba ar tādu pat nosaukumu. Filmai ir divas daļas, katra apmēram pusotru stundu gara.

Noskatījos pirmo reizi kaut kad seen atpakaļ, periodā, kad dzīvoju kopā ar Tomu Imantā. Jau toreiz iepatikās.

Šoreiz skatījos ar zināmu nostaļģiju un nebeidza patikt Pratčeta smalkais humors un zināma labvēlība. Protams, filmā neizpalika atsauces uz dažādām fantāzijas filmām, bet tās organiski un neuzbāzīgi iekļāvās sižetā.

Sižets dažos vārdos ir par to, kā Ank-Morporkā ierodas pats pirmais šīs Plakanās pasaules tūrists un kādos piedzīvojumos viņš iekuļas. (ja nu kas, filmas pašā izskaņā arī pats Pratčets kadrā iekļuvis).

Daudz neizplūdīšu, ir vērts skatīties.

svētdiena, 2023. gada 10. decembris

Jā, linki par dažādām tēmām nekur nepazūd...

Kārtējais linku vākums. Esmu pamanījuši, ka interese par tiem ir ne tikai man.

  1. Renesanses laika personība - Pracelzs. Autors izsaka pieļāvumu, ka kādi vēstures stundās par šo personību varētu būt ko dzirdējuši kaut garāmejot. Es atzīstos - nu nekā. Vismaz neatceros dzirdējusi.
  2. Raksts par Angelu Merkeli, par viņas biogrāfiju apskatošu filmu. Runa rakstā ir ne tikai kā filmas reklāma, bet arī viņas darbības vērtējums.
  3. Kanādiešu rakstniece, kuras darbos mistikas punktiņi.
  4. Jampadracis ap Stūra māju.
  5. Mikrorajona Teika rašanās. Ar šādu nosaukumu, jo pirms tam jau tur tapa dzīvots.
  6. Latvieši ir visur. Raidījums par latviešu diasporu Dienvidkorejā.
  7. Par jaunizgudrotiem mūzikas instrumentiem.
  8. Par rumānu komponistu Ģērģu Ligeti.
  9. Slavena mūziklu autora mazdēls turpina....
  10. Šitais izklausās pēc ļoti slima suņa murgiem kosmosā. Varbūt pat vēl murgaināk par maniem reizēm izteikumiem. Nesaklausīju pamatotus argumentus visam paustajam. Dīvains skatījums uz vēstures notikumiem. Ar saiti padalījos, lai... Nu, ceru, ka kādam būs vēlme izteikties, man pašai tas viss izraisīja pasmaidu no cikla "Ko vēl izdomās?". Vismaz man - es to neuztveru pietiekami nopietni. Tomēr dažas atsauces it kā parādās, bet man vienalga ieslēdzas "WTF? Fantastiskā fantāzija vai kas?"
  11. Par Poļu sacelšanos 19.gadsimtā. Ja esmu jau reiz dalījusies, sakiet.

sestdiena, 2023. gada 9. decembris

Seriāls: Labas zīmes (Благие знамения/Good Omens)

Atkal Toma ieteikums.

Valsts: Lielbritānija, ASV; 2019.gads

Žanrs: komēdija, drāma, fantāzija

Sezonas: divas. Pirmā sezona - 6 sērijas, nepilnu stundu garas katra. Otrā sezona arī 6 sērijas nepilnu stundu garas.

Seriāls pēc Terija Pratčeta un Nila Geimana tāda pat nosaukuma kopdarba, esot pārnests laikā uz mūsdienām.

Katras sērijas sākuma titri - multiplikācija (Bet varbūt datorgrafika? Bet tas tomēr neizslēdz multiplikācisko noformējumu), uz kuras fona tie ievadtitri parādās.

Jau ar pašu iesākumu - laikam jau aizies. Vēl nezinu, skatīšos. Katrā gadījumā pati pati pirmā sērija man bija no cikla "hops, ielecu vilcienā un tagad pūlos saprast, kas ir kas un kas notiek".

Ieskatoties seriālā - eņģeļu un dēmonu attiecību samezglojums. Pie viena - būs jāatrod iespēja to grāmatu izlasīt. Ieintriģēja. Pie viena - atkal pavisam neliels pieskāriens LGBT tēmai. Pirmajai sezonai - man uzrādijās, ka pirmā un pēdējā, 6 sērija, ir viens un tas pats. Nesapratu humoru... Bet varu kļūdīties savā nesaprašanā

Kopsavilkums - patika. Ierakstīju grāmatu rindā lasāmsarakstam.

piektdiena, 2023. gada 8. decembris

Esošā pretrunīgums

Un atkal par karu un karošanu. Zinu, ka esmu daudz un dikti visādos locījumos šo tēmu skārusi, apskatījusi. Nu, šoreiz no vēl kāda punkta. Ja nu kādam interese parakāties un atrast to, ko iepriekš sarakstījusi... Nu, ja atrodat un ir vēlme izteikties, uz priekšu. Tik atkārtoju to, ko jau esmu ierakstījusi bloga "parakstā" - anonīmos komentārus dzēšu neatkarīgi no komentāra satura.

Vispirms - karš jebkurā formācijā ir agresija. Agresija, ko izraisa pats, reizēm ar savu darbību panāk to, ka otrs atbild ar agresiju, jo dotajā situācijā nevar savādāk.

Vārdu savienojums "cīņa par mieru" ir zināms aicinājums uz agresiju. Jebkura cīņa ir agresija.

svētdiena, 2023. gada 3. decembris

Grupas GREGORIAN koncerts arēnā Rīga

Vakar vakarā bija iespēja dzirdēt un redzēt tiešajā vācu mūzikas grupu Gregorian. Nē, ne jau pati kaut kad iepriekšpārdošanā biļeti nopirku. Patrāpījās "pēdējā brīža" piedāvājums liekas biļetes veidā. Cilvēks, kuram iesākumā bija paredzēta šī biļete, nevarēja ierasties. Un vai tad biļetei zudumā jāiet? 

Vispirms jau nokļūšana koncertā. Iesākuma informācija - koncerts sākoties 20.00. Norunājām ap 19.30 satikties pie ieejas arēnā. Man jau turp nokļūšana ideāla, tik jāsaprecizē 24.autobusa kustības laiks. Nokļūšana - "no lieveņa līdz lievenim". Bijām, satikāmies pat pirms laikam tiem 19.30. Arēnas garderobes pasākums - pārsteidza. Līdz šim nekur, nevienā kultmasu pasākuma vietā ar garderobes piedevu neesmu saskārusies ar to, ka par mēteļa uzglabāšanu iestādes garderobē būtu jāmaksā. Šeit - eiriks par vienu mēteļa vienību.

Tikai ieejot zālē sapratām, ka koncerts jau sācies. Izrādījās, ka biļešu pircēja sajaukusi laikus. Tiesa, nokavējām relatīvi nedaudz. Bet arī - informācijā, kura bija ievietota Facebook vietnē, kā koncerta sākuma laiks uzrādījās 20.00. Varbūt tāpēc netika ieskatīts precizējums biļetē...

Labi, īsti nesapratu, par ko tika dziedāts. Bet vienalga - kopskaņa, koncerta noformējums, pasniegums aizrāva un katras dziesmas izskaņā "Kāpēc tik ātri beigusies šī brīnišķīgā melodija?" Protams, kaut kā biju palaidusi garām kādas informācijas par grupu, tādēļ man tā sanāca kā jaunatklājums. Kaut arī grupa nav no jaunajām. Spēcīgas balsis. Man patika un nenožēloju.

Tiesa,nedaudz avenes pabojāja meitenes aiz muguras. Kaut kā neiederējās šajā koncertā fanātiski sajūsmas kliedzieni, kuri ik pa mirklim izlidoja no meiteņu mutes. Tie "kviecieni" laikam ka vairāk iederētos kādas citas grupas, ar citu mesidžu koncertā. Bet laikam veca kļūstu un piekasīga.

Bildes - vairāk krāsu un atmosfēras noskaņai. Ne pašas grupas tuvplāniem. Nē, vieta šajā ziņā ideāla, skatuves vieta pārskatāma, nekas neaizsedza skatu. Tomēr - jūtu, ka laikam jācenšas iegādāties citu aparātu tieši bildēšanas funkcijai. Sāk niķoties jau kadra izvēles laikā. Tā ka. neņemiet ļaunā un tveriet noskaņu.

sestdiena, 2023. gada 2. decembris

Pilsēta Wassenaar Nīderlandē šodien

Māsa atsūtīja. Bildēts pa viņas dienests viesnīcas logu šorīt. Ja nu kas, tā pilsētiņa atrodas pusstundas braucienā no Hāgas. Kad tapa bildēts, bija -2, tagad esot -3. Un bildē redzamais kanāliņš esot pārklājies ar kaut ko ledum līdzīgu.

piektdiena, 2023. gada 1. decembris

Tā, garāmejot

Dikts lūgums tomēr visu še sarakstīto līdz beigām izlasīt un tikai tad, ja rodas vēlme, izteikties.

1. Ceru, ka kādam noder tie mani linku vākumi. Pašai jau arī ir interesanti tos tekstus lasīt un klipiņus caurskatīt. Tiesa, ar tiem klipiņiem pēdējā laikā problēma uzradusies. Kopš mani sākuši intensīvāk lasīt, skatīt, dažiem klipiem uzrodas "Skatiet pakalpojumā YouTobe", dažus vispār aizbloķē ar "sižets ir privāts". Ja es še ielieku nevis kā norādošu linku, bet iepublicēju no YouTube, Pēdējais, protams, netraucē taču klipu skatoties pāriet uz to YouTube. Un tas īpatnējākais ir tas, ka bloķējot vienu no klipiem kurš veda uz pirmo vairāksēriju mākslas filmas sērijām, pazušanas iemesls bija laikam jau autortiesību pārkāpums. Var jau būt, nestrīdos. Bet vai tajos gadījumos, kad tās autortiesības it kā tiek pārkāptas, vispirms civilizētā veidā bez starpniekiem aizskartais pilsonis nevēršas pa taisno pie pārkāpēja jautājumu risināt? Un tik pēc, ja nesanāk vienoties, tiek piesaistīti kādi no malas? Drusku neziņā esmu, un neizpratnē. Varbūt atradīsies kāds, kas precizēs?

2. Drusku skumīgi bez Ulda Rozenfelda blogāres apskatiem. Protams, pa šo laiku esmu sev lasāmsarakstā atķeksējusi dažus blogus, kurus ielasos periodiski. Bet tie apskati kaut kā tomēr pietrūkst. Bet tajā pat laikā - kāpēc viņam jātērē laiks un enerģija, ja no samērā plašā blogu klāsta aktīvi tik relatīvi nedaudz? Un praktiski katru nedēļu rakstoši? 

ceturtdiena, 2023. gada 30. novembris

Piedodiet, bet tie linki krājas diktā ātrumā....

Tiešām, pēdējā laikā man kaut kā ātri tie linki iekrājas tā, ka varu dalīties ar atrastā apjomu. Un - laikam jau kādam noder...

  1. Tik neliels apskats runājot par podkāstiem.
  2. Interesanti, par Endzelīnu.
  3. Par valodu varu pasaulē.
  4. Būtu vērts izlasīt. Kaut vai tāpēc, ka grāmatas autors Solžeņicins tapa savulaik par disidentu saukts.
  5. Veikta novatoriska iegurņa operācija.
  6. Par vienu no pirmskara (domāts Otrais pasaules karš) zvaigžņu plejādes izdota grāmata.
  7. Andas Rožkalnes raksts. Pārdomām, un tikai.
  8. Alu veidojumi Latvijā.
  9. Ziemassvētku vecīša daudzveidība un vēsture.
  10. Par Uzvaras parku kā tādu un kara neturpināšanu
  11. Par laiku. Decimālo laiku.
  12. Par holodomoru. Nu, jāzina. Kaut arī ne Latvijas to gadu vēsture, tuvāko dienvidu kaimiņu vēsture.
  13. Atziņas pēc Tallinas kinofestivāla.
  14. Ukrainas vēsturē ielūkojas latviešu vēsturnieki.
  15. Par rakstnieku Vladimiru Kaijaku.
  16. Mūzikas instruments: ērģeles.
  17. Latvijas zinātnieki pēta un patentē.

otrdiena, 2023. gada 28. novembris

Drusku atmiņu bildēs

Atradu, ka man "iemētājušās" šādas bildes. Kādus padsmit gadus vecas. Dažus gadus vecākas par manu blogu. Man sanāca "Ups? Es kādreiz biju tik tieva?!"

pirmdiena, 2023. gada 27. novembris

Vakardien. Dienas garumā. Pa logiem.

Vakar tā arī neiztuntulējos kaut kur ārpus mājas doties. Tik vien bija, kā periodiski uz lievenīša pasēdēju uzpīpēt, paklausīties, kas manas mājas citos galos par Latīņamerikas seriāliem notiek. Tomēr nenoturējos pabildēt to, kas aiz manas mājas logiem atrodas. Visas dienas garumā. Ņemiet par labu. Saķēru tik, cik luste bija...

svētdiena, 2023. gada 26. novembris

Seriāls: Sardze (Стража/The Watch)

Ieteica Toms.

Žanrs: Fantāzija, Drāma, Bojeviks

Autorvalsts: Lielbritānija

Pēc Terija Paratčeta darbu motīviem. 2020.gads; viena sezona, 8 sērijas, katra nedaudz vairāk par 40 minūtēm.

Darbība norisinās Plakanās pasaules Ank-Morporkā. Pratčeta pilsētā, kuru zinu pēc Going Postal un filmas par Tūristu (par to vēl tikai rakstīšu). Tikai laiki laikam vairs nav tādi, kā iepriekšējās filmās. Vismaz pēc tērpiem tā liekas. (Laikam jau nu vajadzētu beidzot sameklēt arī Paratčeta grāmatas, lai beidzot izlasītu Plakanās pasaules sēriju). Pagaidām storijs patīk.

Un pie viena tāds "Ha?! Un kāpēc arī nē?". Vienu no seriāla sieviešu lomām spēlē vīrietis, bet vienu vīrieša lomu - sieviete. Pie kam organiski iekļaujas kopainā, neizlec.

Katrā gadījumā ir interesants variants definējumam "pēc motīviem". Darbība risinās grūti pateikt, kādos laikos, tik ne tajos laikos, kad dāmas krinolīnos. Toties pietiek vilkaču, pāraugušu rūķu, cilvēku un vispār visādu citādu radību.

Iespaids tāds, ka seriāla veidotāji "sabēruši burciņā" Pratčeta darbus, kuros vēstīts par varoņu darbībām Ank-Morporkā, "sakratījuši" un radījuši savu notikumu tajā pilsētā kā vidējo aritmētisko "sabērtajiem" darbiem. Bet kopaina drastiska, īsteni Pratčetta garā. Un tipāži kolorīti. Ne ūber skaistuļi, bet tādi, kuri dzirksteļo. Bija prieks tādus redzēt, aizrautīgs seriāls.

Beigas bija tādas, kas izskatījās pēc daudzpunkta. Nē, sezonas stāsts beidzās. Kā jau paredzams, ar happy end zināmā mērā. Tomēr pavisam beigas - pēdējās sērijas pēdējie kadri, manuprāt, bija pieteikums tam, ka jāgaida nākamo sezonu ar nākamo sezonas stāstu.

Kad apjautajos par viedokli, Toms teica, ka 

https://hdrezka.ag/series/fantasy/36260-strazha-2021.html#t:111-s:1-e:6

esot tikai pirmā seriāla sezona. Kaut kur neta ārēs esot sastopama arī otrā seriāla sezona.

sestdiena, 2023. gada 25. novembris

Šodienas noskaņa. Ņemiet par labu...

Ojārs Āboltiņš

LU eminētais profesors, ģeologs, ģeogrāfs... Vēl viens cilvēks ir devies saules takā atpūsties uz mākoņa maliņas.

Drauga - Arta Āboltiņa - tēvs. Pa dzīves burzmu neilgi sanāca sastapt. Laikos, kad dziļā jaunībā bija izdevies iestāties LU Ģeogrāfijas fakultātē, apmeklēju Āboltiņa kunga lekcijas. Jaunības dullumā pametu mācības augstskolā jau pirmā kursa beigās un tā arī nekādā veidā neatsaku mācības ģeogrāfos. Bez īpašas nožēlas. 

Nē, tomēr viena sīka vainīguma oglīte visu mūžu ir gailējusi. Ojāra Āboltiņa lekcijas bija tik... Viņš mācēja "paņemt" ar savu aizrautību un interesi par to, ko mums stāstīja. Viņš mācēja acumirklī iedot interesi un spārnus. Katrā gadījumā, man pietika tikai nedaudz saskarsmes lekcijas klausoties, lai "sliede" dvēselē un pasaulskatījumā paliktu visam mūžam. Bija viņam kaut kāda dzirkstelīte, kas spēja savu gaismu un enerģiju nodot tālāk tā, nebija iespējams nepaņemt..

Visu laiku bijusi kaut kāda zemapziņas vēlme "ja es tā rīkošos, ko viņš par to teiks?". Kaut kā netīšam - atmiņas uztveres īpatnība uztvēra viņu kā manam tēvam līdzstāvošu, vienlīdzīgu viedokļa izpausmēs. Grūti to sajūtu precīzi nodefinēt, emocijas reizēm ir dīvaina būšana. 

Un laikam neesmu vienīgā, kuras dzīvē profesors paliekošu "sliedi" atstājis.

piektdiena, 2023. gada 24. novembris

Par tiem, kurus sauc par noziedzniekiem

Šo tēmu laikam arī esmu "kruķījusi un apviļājusi" kādos iepriekšējos ierakstos, tiesa, kādas citas tēmas paspārnē. Lai saprastu, ir jāpārlasa viss, kas iepriekš sarakstīts, bet tā nu ir ļoti daudz. Laikam jau "neskriešu cauri", ja kur kādā veidā atkārtošos, neņemiet ļaunā.

To, ka tam pašam zaglēnam jāpieliek kāds darbs, lai to zagšanas procesu izveiktu un pēc caur kaut kādiem citiem cilvēkiem no tā sazagtā tiktu vaļā, laikam jau noteikti esmu teikusi. Tas, ka kaut tā paša zagļa darba rezultāts ir negatīvs tiem, kurus tas skāris, vel nenozīmē, ka tas kādā mērā nav arods.

Tajā pat laikā - tas zaglēns (vispār, jebkurš dažādo noziegumu izdarītājs) ir savā ziņā slaists un tāds, kurš nu neuzskata par vajadzīgu būt par kaut kā radītāju. (Arī policists savā ziņā ir radītājs, kurš ar savu darbību novērš kādu nekārtību. Vismaz teorētiski.) 

Labi, nedaudz aizplūdu laikam ne tur.

ceturtdiena, 2023. gada 23. novembris

Nu jā. Atkal linku vākums. Kā tad es bez tiem?

Nu jā, un atkal. Ar klusu un panaivu cerību, ka kādam noder un ir interese. Un pēdējā laikā kaut kā straujāk savācas tie linki...

  1. Vēsturnieka domas par zemapziņas padomju mantojumu domāšanā.
  2. Par Kubas raķešu krīzi 60-jos gados.
  3. Iztulkoju Latvijas Fantāzijas un Fantastikas biedrības mājas lapai. Rakstiņš nav garš, bet nu - labs raksturojums tam, kā PSRS kosmosa programmai klājās izstrādes procesā.
  4. Grāmata par Rīgas parkiem un zaļo zonu. Cik nu sapratu - no vēstures uz nākotni skatījumā.
  5. Par svešvārdiem...
  6. Pārdomas par Čehova teātri Rīgā.
  7. Sandra Veinberga par mākslīgo intelektu.
  8. Latvijā radīts degvielas sūknis kosmosa stacijai.
  9. Tikai kā interesants fakts tiem, kas gribēs uz Ludzu ekskursijā aizbraukt.
  10. Interesants fakts par resaturatora profesiju.
  11. Sameklēsim lasīšanai.
  12. Raidījums par nacionālajiem partizāniem. Par tiem, kuri aizgāja mežos un karoja pret padomiju pēc 1944.gada.
  13. Laikam jau arī jāsameklē lasīšanai.
  14. Sīkums laikam, bet patīkami.
  15. Par ķeltiem. Liekas, tur krieviski runā pa virsu oriģinālajam tekstam. (Un - es "gebju" pagaidām to informāciju, kuru saspraudu bukmākos skatīšanai, lasīšanai. Kad esošā kolekcija būs caurskatīta, ķeršos pie nākamās. Un, laikam jau, arī citās, ne tikai krievu, valodās)
  16. Mirušo piemiņa viduslaiku Livonijā. Laikam ka vajadzētu ar to pētījumu iepazīties.

trešdiena, 2023. gada 22. novembris

Valsts svētki un svinamdienas

Jau zinu, ka kāds par zemākteikto iesprings un mēģinās "Kā tu tā vari runāt! Pavisam ne latviska un ne par latvisko Latvijā!". Bet - man ir svarīga šī vietiņa pie Baltijas jūras, tik lietas, vietas, notikumus uztveru kā uztveru un laikam jau neiederos šablonos un saukļos.

Man svarīgāki, iekšēji izjusti ir Gadskārtu Riti, laika plūdums, dabiskā līganā mija. Ar visu, kas tiem piederas. Valsts svētki un svinamdienas? Varas, valstis nāk un iet, Gadskārtu Rits paliek. Jo valsts svētki un svimandienas - mainīgs lielums. Katrai valstij tās svētku un svinamās dienas ir katrai savas, Gadskārtu Ritums visām viens. Kaut tie paši pavasara un rudens saulstāvji, kad diena un nakts vienādā garumā sanāk. Ziemassvētku visīsākā diena un visgarākā nakts gadā, pēc, vasarā, - visgarākā diena, visīsākā nakts... Un katrā pasaules nostūrī šos Ritus savādāk sveic, bet sveic.

otrdiena, 2023. gada 21. novembris

Tēmas laikam vairākas. Tik viedoklis.

Laikam jau zināmā mērā kaut kur kaut kā atkārtošos. Bet - nu sanācis medijos lasīt, sastapt to, kas kādam varbūt nav "aizgājis". Un kautrs lūgums - tomērt izlasiet līdz galam. Un tik tad, ja nu dikta vēlme, tad komentējiet...

1. Esošā kara sakarībā ir sanācis saprasties viedoklī par to, ka tie, kuri izpilda nejauku, pat nepieņemamu rīkojumu (nu, to rīkojumu var nosaukt par pavēli, likumu vai kā citādi, bet būtība jau no tā nemainās), ir pat vainīgāki par tiem, kuri to nejauko rīkojumu izteikuši. Karošanas sakarībā, savā ziņā sapratne. 

Bet zināmi nepieņemamie rīkojumi jau sarodas ne tikai saistībā ar karošanu. Tālu senatnē nav jāmeklē - pietiek atskatīties uz relatīvi neseno jampadraci ap Covid-19 karantīnām un ar tām saistīto masku nēsāšanu. 

Nu, vadošās personas varēja izteikt šo savu noteikumu. Bet, ja lejupejošā eskalācijā, neviens to noteikumu neievērotu, tās personas varētu kaut uz galvas ap ugunskuru lēkāt, jēgas nekādas. Tāpat ar tām maskām. (Kaut arī zināms pluss tām maskām ziemas periodā - deguns nomaskēts un nesalst; palielos mīnusos tam degunam vienalga kaut kas tiek "mānīts" virsū, lai nesalst). Un divu metru distance karantīnas laikā? Nopietni? Veikalā rindu pie kasēm kā un kas regulēs? Un sabiedriskajā transportā it īpaši? Sabiedriskā transporta mērvienības atbildīgajām institūcijām ir tik cik ir. Karantīnas un distancēšanās gadījumā tās vienalga vairāk nekļūs, nav jau amēbas, kuras dalās pēc garastāvokļa. Un transporta vadītāji arī. Un maksimumstundās - galvenais jau tajā transportā iespraukties, nevis tie divi metri. Transportā sēdekļi kā šaha lauciņi atzīmēti? Bet ejās stāvošie kā? Iekļuva transportā un par mušām uzreiz kļuva tik ļoti, ka nav sablietēti kā siļķes konservkārbā?

svētdiena, 2023. gada 19. novembris

18.novembris, drusku pie Brīvības pieminekļa, Bastejkalnā, Uzvaras parkā un Arkādijas parkā

Doma bija satikties un aizkulties uz Arkādijas parku, tur, kā tika izziņots, kaut kāds paliels pasākums tiekot plānots. Ar visu uguņu apgaismošanu. Sanāca, kā sanāca, jo pa ceļam tomēr vēl ieklimtām Brīvības pieminekļa apkaimē, uzrāpāmies Bastejkalnā. Pēc jau konservkārbā (ups, ļoti "tukšā" tramvajā) pārbraucām Daugavu un, iemetot līkumu Uzvaras parkā, aizdevāmies uz Arkādijas parku.

Cik nu gandrīz tumsa atļāva redzēt, Uzvaras parks tik ieguvis no tā monstra nojaukšanas pirms kāda gada. Tā vieta dizaineriski sakopta, interesanti celiņu pagriezieni, pat skeiteriem stūris atvēlēts. Katrā gadījumā jāaizkuļas turp dienasgaismā, lai kārtīgāk izstaigātu un redzētu parka jauno veidolu.

Arkādijas parks arī pieklauvēja domai, par turp aizdošanos dienas laikā un kārtīgāku izstaigu. Pamanīju pie viena, ka parka kalna virsotnē nav reiz bijuši estrāde. Bet var jau būt, ka pa tumsu nepamanīju. Par pašu svētku pasākumu parkā runājot - bija mīlīgi, ugunskuru vietās tā uguns barojās no īstas malkas. Īstai malkai sava netveramā omulības smarža. Ugunspunktiņi parkā - sirsnīgi un ar domu ieformēti u.tml. Tomēr es laikam, un tā daudzskaitīlgā publika arīdzan, no izreklamētā pasākuma gaidīju drusku vairāk par to, kas tapa redzēts. Nu, gribēt nav kaitīgi.

Bildes likšanai sagrupēju divās daļās. Vienā Brīvības pieminekļa telpa un Bastejkalns, otrā Uzvaras parks un Arkādijas parks.

Brīvības piemineklis un Bastejkalns

sestdiena, 2023. gada 18. novembris

Linki. Vākums. Atkal.

 Nu piedodiet, bet nevaru apstāties interesantas lietas skatīt un lasīt. Un jau iepriekš atvainojos, ka pasprūk infa krievu valodā - tā nu ir sanācis, ka krievu valoda ir vienīgā svešvaloda, kuru pārzinu praktiski perfekti.

  1. Tas, ko nezinājām par Bībeli. Krievu valodā. (Viena no. Versijām).
  2. Raidījums, kurā stāsta par Eduardu Berklavu un Gunāru Astru.
  3. Neatceros, vai ar šo tēmu esmu dalījusies, bet par mongoļu iebrukumu Krievijas teritorijā. Stundu ar astīti garš klips krievu valodā. 
  4. Īsumā par sunītiem un šiītiem. Krievu valodā.
  5. Par Armēniju. Arī krievu valodā
  6. Versija par to, ka vēsture neesot bijusi. Krievu valodā. Puisis piedāvā faktus, rīcības uzdevumus - atskatoties uz pagātnes notikumiem, tā, kā mēs no vēstures zinām -, tas viss kaut kā aizdomāties liek no cikla "Arī šādai versijai ir vieta būt. Kāpēc nē?". Skatījums rada jautājumus, tik ar tām atbildēm ir kā ir.
  7. Par turkiem, kurdiem, armēņiem. Krievu valodā.
  8. Par Melno jūru.
  9. Jā, atkal krievu valodā. Bet šoreiz it kā tomēr jautājumi. Par vēstures faktiem...
  10. Savdabīgs Bībeles baušļu traktējums. Un atkal krievu valodā.
  11. Viena no versijām par Vatikāna milzonīgo bibliotēku. Man reiz arī kādā no tekstiem izskanēla līdzīga versija. Tik neatceros, kurā un ar kādu virsrakstu. Ja nu kāds lasot manu blogu uzduras, dodiet ziņu.
  12. Domas par karu kā tādu, pie viena pašreizējā Krievijas-Ukrainas kara neliela, varbūtēja, analīze.
  13. Kā Latvijas nacionālais karogs kļuva par valsts karogu.

ceturtdiena, 2023. gada 16. novembris

Dzintars Tilaks: Zlatas ceļš

Izdevniecība Zvaigzne ABC, 2023.gads, 141 lappuses

Par grāmatas prezentāciju rakstīju jau šī gada janvārī. Tagad beidzot tiku līdz izlasīšanai. Ar nelielu piedzīvojumu. Proti, vasarā, kad gribēju grāmatu bibliotēkā paņemt izlasīšanai, mani pierakstīja rindā uz grāmatas saņemšanu. Esot iekļauta laikam bērniem vasarā obligāti izlasāmo grāmatu sarakstā, tāpēc esot rinda uz lasīšanu. Visu vasaru gaidīju ziņu telefonā par to, ka mana lasīšanas rinda pienākusi. Tā arī nesagaidīju.

11.novembrī, kad Rīgas Centrālajā bibliotēkā notika Fantastikas pēcpusdiena par ar Tilaka grāmatu nesaistītu tēmu, bibliotēkā pie viena apvaicājos - kad tad mana rinda beidzot pienāks. Bija pārsteigums tajā, ka rindā neesmu iekļauta. Bet tomēr grāmatu dabūju lasīšanai - acīmredzot lasīšanas ažiotāža pārgājusi un beidzot grāmata normāli pieejama lasīšanai.

Īsi par grāmatu, pārrakstīts no grāmatas aizmugures vāka: