svētdiena, 2015. gada 20. decembris

Nīderlandes miests Amerika

Mana māsa mēnesi nostrādāja zemeņu stādu audzētavā Nīderlandē, miestā Amerika. Tagad viņa ir atbraukusi mājās Ziemassvētku brīvdienās, kas ilgs divas nedēļas. Viss, ko es turpmāk stāstīšu par šo miestu, ir veidojies no tā, ko viņa pastāstīja man.
Māsa aizbrauca uz Nīderlandi strādāt un pelnīt Lielo naudu, kas vajadzīga Rīgas dzīvokļa uzturēšanai un labiekārtošanai. Ir jāpabeidz autonomās apkures ierīkošana dzīvoklī. Pagaidām tā ir ierīkota tikai pusē no dzīvokļa. Otra puse tiek apkurināta ar krāsns apkuri. Malka tomēr ir jāsagādā kaut vai tām pašām divām krāsnīm un maksā arī kaut ko.
Nīderlandē māsa dzīvoja vienstāva kazarmu tipa kopmītnēs. Katra ēka sadalīta divistabu dzīvoklīšos ar virtuvi un dušas telpu. Virtuve ir iekārtota, ir arī veļasmašīna. Vienā šādā dzīvoklītī vienā istabā dzīvoja māsa kopā ar vēl septiņām latvietēm, otrā istabā - sešas rumānietes. Plīts ar četriem riņķiem uz visām četrpadsmit sievietēm viena, vannasistabā divas duškabīnes uz visām. Tualetes telpas arī divas. Nu tās viņas sadalīja pa istabām - latvietēm viena, rumānietēm otra. Saprašanās ar rumānietēm - vairāk žestu valodā, jo citādi nu nekādi.
Jāpiezīmē, ka šīs barakas gan skaitījās miestā Amerika, bet atrodas trīs kilometrus no paša miesta. Pieci kilometri uz otru pusi no barakām ir vēl viens miests, kura nosaukumu aizmirsu.

Juras perioda pasaule (Мир Юрского периода / Jurassic World)

Novilku torentos un noskatījos ASV un Ķīnas kopražojuma šī gada filmu Juras perioda pasaule (Мир Юрского периода / Jurassic World)
No sākuma likās, ka atkārto "jaunās skaņās" jau pasen rādīto filmu Juras perioda parks, tomēr filmā saskatīju atsauces tieši uz Juras perioda parku kā iepriekšējo vēsturi. Varētu būt, ka filmas režisori šī gada filmu iecerējuši kā parka turpinājumu. Nezinu, nekur neesmu sastapusi konkrētas norādes.
Kopumā man filma nepatika. Noskatījos to līdz galam ar lielu piespiešanos, vidū kādu filmas gabalu "patinu uz priekšu". Neko nezaudēju. Filma - bojeviks, kurā notiek no voljēra izbēguša monstra tvarstīšana. Tvarstīšanas laikā iet bojā cilvēki, daudz kas tiek sagrauts. 
Pieteikto fantastiku šajā filmā prezentē no DNS un cita materiāla zinātniskās laboratorijās radīti visvisādi zauri, kuriem tiek radīti voljēri dzīvošanai. Kā zooloģiskajā dārzā. Daudzi no viņiem ir neprognozējami un gaļēdāji. Un visas nepatikšanas rodas tad, kad viens šāds gaļēdājs izlaužas no sava voljēra un ietur pusdienās apkārtējos cilvēkus.
Negatīvu iespaidu par filmu atstāja arī viens no filmas tēliem. Augsta ranga armijnieks, kurš ir viens no šī neparastā Juras perioda parkā veikto pētījumu sponsoriem. Vērojot šī tēla darbošanos filmā, neizgaisa jautājums - kāpēc visus armijniekus visās filmās vienmēr attēlo kā trulas un normālu valodu nesaprotošas būtnes? Kāpēc tāds naids pret armijniekiem?
Pati neskatīšos filmu otro reizi un neiesaku jel kādam skatīt to kaut pirmo reizi.

sestdiena, 2015. gada 19. decembris

Gredzenu pavēlnieks (Lord Of The Ring) un Hobits

Noskatījos Gredzenu pavēlnieku (Lord Of The Ring) un tad Hobitu un tad atkal Gredzenu pavēlnieku (Lord Of The Ring). Un nolēmu uzrakstīt par šīm filmām. par Hobitu biju jau rakstījusi un izteikusies iepriekš. Bet tas nekas, netraucē.
Par abām filmām rakstīts daudz un dikti. Apspriežot abu filmu plusus un mīnusus. Tagad neatkārtošos runājot par šīm filmām. daudz kas jau ir pateikts.
Skatoties filmas, bija jūtams, ka  Gredzenu pavēlnieku (Lord Of The Ring) režisors filmējis ar daudz lielāku azartu un atdevi, nekā Hobitu. Un abu filmu notikumi "savilkti" kopā visai nosacīti. Ir bijusi cenšanās radīt turpinājuma sajūtu. Hobita notikumiem sekojošos Gredzenu pavēlnieka notikumus. Tas izdevies visai pavāji. Manuprāt, vienojošais elements abām filmām ir bijis elfi Legolass, Galadriela un Elronds, magi Gendalfs un Sarumans, hobits Bilbo Beginss. Vienojoši kā tēli, kas darbojas abās filmās ar dažādiem notikumiem. Un tikai.
Pie viena -Hobita pēdējā sērija saucas Piecu armiju kauja. Es saskaitīju četras armijas - rūķu, elfu, cilvēku un orku. Bet varbūt viņi (filmas veidotāji) orku armiju uzskatīja par divām, jo filmā tika minētas divas orku armijas, kaut arī es orku spēkus uztvēru kā vienu.

trešdiena, 2015. gada 16. decembris

LatCon 2016 Svešās ainavas

Ar prieku paziņoju, ka pavasarī notiks pasākums LatCon 2016 Svešās ainavas Rīgas Centrālajā bibliotēkā. Pagaidām datumi - 8. un 9.aprīlis ir provizoriski, jo mums jānokomplektē pasākuma programma. Ja neizdosies aizpildīt abas dienas, nāksies visu rīkot vienā dienā - 9.aprīlī. Ja kādam ir vēlme piedalīties ar savām idejām, lūdzu dalieties ar tām pasākumam veltītajai programmai atvēlētajā pavedienā LFFB mājaslapā.

sestdiena, 2015. gada 12. decembris

ceturtdiena, 2015. gada 10. decembris

Riddika hronikas (Хроники Риддика / The Chronicles of Riddick)

Jau kuro reizi velku torentos un skatos amerikāņu filmu Riddika hronikas (Хроники Риддика / The Chronicles of Riddick). Un jau kuro reizi šajā filmā pārliecinos par to, kam es tajā neticu.
Filma uzņemta krāšņi, ieguldīti lieli līdzekļi aktieru sastāva komplektēšanai, dekorācijām un tērpiem. Un tomēr. Es filmai neticu. Jā, tā ir fantastika bet neticama fantastika. Ir daudzas lietas, kuras filmas autori nav uzskatījuši par vajadzīgu izskaidrot. Ir daudzas lietas, kuras arī reālajā dzīvē ir neiespējamas, kur nu vēl fantastikā.
1. Nav izskaidrots, no kurienes nāk filmas ļaunie spēki nekromangeri un kur viņi ņem resursus savu armādu būvēšanai. Ir tikai vājš izskaidrojums tam, kā viņi papildina savas rindas. Acīmredzot dabiskā ceļā viņi vairoties nav spējīgi. Nav izskaidrots arī viņu pārtikas avots. No kaut kā taču arī viņiem ir jāpārtiek. Vispār par šiem nekromangeriem daudz kas nav izskaidrots. Ir tikai paziņojums un sižetiskais pierādījums tam, ka viņi nes nāvi un iznīcību citām planētām un civilizācijām pa ceļam papildinot savas  rindas.
2. Vēl viena neizskaidrojama lieta ir planēta - cietums Krematorija. Ir paziņots, ka ēnas pusē uz planētas ir lieli mīnusi temperatūrā, bet saules pusē tik lieli temperatūras plusi, ka izdzīvot nav iespējams. Viss dzīvais un degt spējīgais sadeg saules staros. Tad no kurienes, velns parāvis, uz planētas virsmas ir ar ko elpot? Var saprast un noticēt, ka planētas iekšpusē ir iekārtas, kas ražo no kaut kā skābekli un nodrošina dzīves iespējamību. Tad ar ko elpo uz planētas virsmas no cietuma izlauzušies cietumnieki, kas pa planētas virsmu dodas 30 kilometru garā pārskrējienā? Viņi skrien pa planētas ēnas pusi, kur ir lieli temperatūras mīnusi viegli tērpti, bez skābekļa maskām un tikai ar pasmagiem ieročiem. Bulšits. Pat fantastikā neiespējami. Tomēr varoņi nenosalst pie pirmās izdevības, iet bojā viens pakaļ otram cīņas rezultātā. Fantastiski pat priekš fantastikas.
Un - filmas autori nav papūlējušies šos divus manis rakstītos punktus kaut nedaudz izskaidrot tā, lai rastos kaut neliels ticamības moments. Acīmredzot viņiem tas nav bijis svarīgi. Svarīgs ir filmas galvenais varonis, kas savā ziņā veidots kā supertēls.
Filmu var uzskatīt par vāju no daudziem aspektiem, kaut arī filmas garīgais tēvs Vīzels ieguldījis tajā krietnu naudas žūksnīti.
Citās Riddika sērijas filmās ticamības pakāpe ir augstāka, daudz vairāk kas izskaidrots. Bet par tām es tagad neizteikšos. Negribas vilkt torentos un skatīties, lai "ķidātu" katru atsevišķi. Pietiek jau ar šo.

trešdiena, 2015. gada 9. decembris

Jupiteras augšupceļš (Восхождение Юпитер/Jupiter Ascending)

Novilku torentos un otro reizi noskatījos filmu Jupiteras augšupceļš (Восхождение Юпитер/Jupiter Ascending).Filma relatīvi nesen izskanēja ar pozitīvu pieskaņu kinoteātros. 
Kad pirmo reizi skatījos, īsti nesapratu, kas man filmā nepatīk un manas sajūtas nesasaucas ar vispārējo dzirdēto sajūsmu. Tāpēc skatījos to filmu otro reizi. Un tad puslīdz sapratu.
Man filma asociējas ar vienas vienkāršas meitenes sapni starp divām grūtām darba dienām. Ja vien nebūtu to beigu, kas it kā pierāda, ka tas tomēr nav sapnis. Rosās tikai jautājums - ko tad viņa dara uz Zemes, ja viņai pieder puspasaule un valdīšana pār to ir darbs un pienākumi, kas atstāti novārtā. 
Man arī filmas sižets - stāsts nelikās īpaši ticams. Tā nemēdz būt realitātē. Notikumi tiešām ir ticami jaunas meitenes sapņos, kad no pelnrušķītes gribas kļūt par princesi vai karalieni. Šajā gadījumā varone kļūst par karalieni.
Filma atstāj nenopietnu iespaidu, kaut arī filmējušies labi aktieri un filmas dekorējošais elements atstāj lielisku iespaidu. Filmā ieguldītie līdzekļi, manuprāt, sevi neattaisno. No scenāristu puses ir mēģināts atbildēt uz jautājumiem, bet daudzi jautājumi tā arī paliek neatbildēti. Filma ir vai nu jānoraksta zaudējumos vai arī jārada tai turpinājums, kas izskaidros galvenās varones prombūtni no saviem karaliskajiem pienākumiem. Galu galā zem jēdziena "karaliene" slēpjas vesela pienākumu buķete.
Līdz ar visiem filmas trūkumiem paliek neatbildēts jautājums - nafig varonei vajadzēja paturēt titulu, ja viņa to netaisās izmantot nekādā variantā un turpina mazgāt podus?

ceturtdiena, 2015. gada 3. decembris

Gaiļezera slimnīca -> aslimnīca

Šodien apciemoju dēlu slimnīcā. Ievests vakar trijos no rīta ar aklās zarnas sāpju uzliesmojumu. Ap astoņiem no rīta tikai ticis palātā un visu dienu tikai skatīts, nav ļauts ēst. Vakar vakarā arī operēja un rīt jau laidīs mājās. Strauji gan tā medicīna attīstās. Vēl no neseniem laikiem atceros nostāstus, kad pēc aklās zarnas operācijas nācās slimnīcā vārtīties nedēļu. Tiesa, puikam līdz 12-jam mājas režīms un šuves jāiet ņemt laukā uz poliklīniku. Un pie viena - vienas palielas operācijas rētas vietā būs trīs nelielas. Iegriezums, pa kuru spogulīti ieviņķelēja, iegriezuma, pa kuru uzpūta vēdera dobumu un iegriezums, caur kuru darbojās ar vainīgo zarnu.
Man šī slimnīca vienmēr ir atstājusi labu iespaidu. Lielas, ērtas palātas, pa četri cilvēki katrā. Palātai sava tualetes telpa. Dažām pat sava dušas telpa. Nekad nav pārlādēta ar slimniekiem tā, ka medpersonāls raujas no kājām krizdams, kamēr visus apskatīs un apčubinās. Pat tagad palātā bija divas brīvas gultas.
Nenoliegšu, šī slimnīca jau kopš tās radīšanas brīža ir bijis viens liels monstrs un kombināts veselības aprūpei. Daudz nodaļu, daudz personāla, poliklīnikas nodaļa, visādi palīgdienesti, un atsevišķi vēl slejas onkoloģiskais korpuss. Visa daudz. Liela cilvēku aprite. Studenti arī grozās lielos daudzumos. Tomēr, nevar noliegt slimnīcas darbinieku profesionalitāti un labo prātu. Māsiņas vienmēr laipnas. To atceros vēl no tiem laikiem, kad šajā slimnīcā gulēja mans nu jau mirušais vīrs. Bija liela izpalīdzēšana un pretimnākšana, zinot viņa letālo diagnozi. 
Katrā gadījumā, ja sanāk tāda situācija, ka jāliekas slimnīcā - prasieties uz Gaiļezera slimnīcu -> aslimnīcu. Tur viss būs augstā līmenī.

otrdiena, 2015. gada 1. decembris

Dažas pārdomas bez kopsakara

1. Ja nekas nemainīsies un nenotiks kaut kādas nepārvaramas objektīvas kataklizmas, janvāra beigās došos uz Iecavu, pie cilvēkiem, kuri gatavi mani piemetināt par palīdzēšanu mājsaimniecībā. Par to vietiņu rakstīju jau iepriekš. Tik nezinu, ar ko tur varēšu nodarboties ziemas un agrā pavasara mēnešos, kad dārza darbi vēl nebūs sākušies. Nu, redzēs jau. nav ko zīlēt. 
2. Par adventēm un Ziemassvētku laiku esmu rakstījusi riņķī un apkārt jau iepriekš. Negribas "rakāties" linkus meklējot. Bet - svētku sajūtu laikam atradīšu tad, kad dvēsele atradīs mājas. Tagad es mītējos ne tur kur gribētos, arī pirms tam bija sajūta "gribu mājās". Tik nebija īsti skaidrības, kur tās mājas ir un kādas tās ir. Laikam jāatrod vieta, kas pa īstam tuva un kļūst par mājām dvēselei, tad viss pārējais piekārtosies.
3. Pa druskai pierodu pie lifta un devītā stāva. Ja jau cilvēki gadiem ilgi tik augstu dzīvo un nekas nav noticis, varbūt arī man nomierināties. Bet vienalga es kaut šmuceni iznest dodos no dzīvokļa ārā ar telefonu kabatā. Ja nu kas un iesprūstu. Lai var kādu sazvanīt. 
4. Nobeidzu atkārtoti skatīties Herkulesu. Joprojām fascinē filmas autoru nu ļoti brīvā materiāla interpretācija. Filmā iepītas daudzas tādas lietas, kurām ar Seno Grieķiju un leģendām par Herkulesu maz kā kopīga. Rādās, šis materiāls ņemts par pamatu autoru fantāzijām, iepīti daudzu mūsdienīgu filmu sižeti, kas pakārtoti seriāla prasībām. Vispār - seriālam ar pašu leģendāro Herkulesu visai nosacīts sakars, ir brīva fantāzijas pastaiga un redzējums uz notikumiem.