trešdiena, 2022. gada 31. augusts

Atēnas. Otrā diena

Uzkāpām Akropulē. Pēc, nokāpjot no kalna, vēl iegājām Akropoles muzejā.

Man tas likās īpašīgs sasniegums tāpēc, ka... nu nav un nebūs  18. Pat ne 30. Pie sava krietni pāri pusgadsimtam arvien mazāk izturu garus gabalus pastaigām, kur nu kāpšanu tiešām kalnā. Pašai priekš sevis liekas sasniegums, ka uzkāpu. Kaut arī ik pa brīdim meklēju, kur piesēst.

Varbūt būs piesprukušas vēl kādas bildes no vakardienas. Bet, liekas, nekas slikts no tā nebūs.

Drusku vēl pie pirmās dienas Atēnās

 Vakar tik atelšoties ierakstīju šeit un pie viena bildes iemetu. Tagad drusku sīkāk ierakstīšu.

Tas, ka pārgulēju dēla dzīvoklī -tiešām objektivitātes izsaukts. Un mums bija iecere - man uz viņa dzīvokli Čiekurkalnā pakaļ atbrauks viņa izsaukts taksis, kurš dēlu "savāks" pusceļā un tad aizvedīs mūs uz lidostu. Bet nekā - drusku pēc 5-iem no rīta tā firma ņemot tik no centra. Nācās aulekšot pa visu lietaino rītu uz laika ziņā tuvāko tramvaju, lai centrā satiktos ar dēlu un tālāk jau pēc maršruta.

Rīgas lidostā, ejot cauri kontrolei - ilgi minējām, kas varēja nopīkstēt manā apģērbā tai aparātā, kurš laikam uzrāda metāliskus priekšmetus. Vienīgais kaut kas metāliskam līdzīgs - nelieli dekoriņi uz zandalītēm. Pavisam nelieli, pavisam nenozīmīgi.

3 stundu lidojuma laikā, kā jau vakar minēju, drusku iebremzēja tas lielais bērnu, it īpaši pirmsgada vecuma, daudzums lidmašīnā. Nē, es neesmu bērnu nīdēja, labprāt paauklēju kādu, ja vecākiem brīvsolis uz laiku vajadzīgs, izteikti gaidu, kad nu beidzot dēls "nobriedīs" saviem bērniem. Tik tā arī esmu palikusi neziņā par iemesliem, kāpēc vecāki ar tik izteikti maziem bērniem dodas uz dienvidzemi. Gan jau ka ir kāds objektīvs iemesls.

Lidmašīnā laikam jau (ja nu nebūs paredzēts kāds ilgstošāks pārlidojums) pat kafiju nelietošu. Bija īpatnēja garša, bet ar visu krūzi netiku galā, dēlam nācās pabeigt.

Jau apļojot virs Atēnām pirms nolaišanās - pa lidmašīnas logu redzams, ka pilsēta nebūt nav maza, ne kompakta vienā punktā. Pa vidu daudz neapbūvētu kalnu.

Par Atēnu taksistiem teicu, piemetināšu tikai - ceļš no Atēnu lidostas līdz mūsu brauciena bāzes mītnei likās pagarš. Bet laikam tikai sajūta. Un pašā pilsētas vidē - nācās jau tam taksistam visādi līkumot un spraugties, lai mūs nogādātu pēc piederibas. Apbūves šaurība un ielas uz, manā uztverē, stipri pastāvām nogāzēm.

Nezinu, vai tas bija izņēmuma gadījums, vai arī tā ir norma, bet taksists par braucienu paprasīja 40 eirikus, bet no 50 eiro naudaszīmes - palikām bez atlikuma izdošanas. Un nemanīju, ka puika būtu teicis "atlikumu nevajag".

Par pilsētas apbūvi - dienas laikā ar uguni jāmeklē kaut vienas ēkas fasāde bez balkoniņiem. 

Par ēstūzi jau teicu, piemetināšu to, ka apkalpošana ļoti laba, saimnieks, oficiante izteikti laipni. Labas anglu zināšanas. (Man pašai diemžēl nākas "braukt"  uz dēla zināšanām, taču nevajag apbruņot acis, lai redzētu, ka saruna angliski notiek bez aizķeršanās).

Un pilsētā ir trolejbusi. Man kaut kā nepierasti likās "sastapt" trolejbusus ārpus Baltijas.

otrdiena, 2022. gada 30. augusts

Atēnas. Pirmā diena

Uff. Ar dēlu sēžam vēsumā, īrētā dzīvoklī.

Ceļojums sākās ar celšanos 5 no rīta, pie kam gulēju dēla dzīvoklī, kamēr vinš pie savas meitenes pa nakti palika. Es no Vecmīlgrāvja visai nosacīti paspētu uz lidostu reģistrācijai - izlidošana bija paredzēta 7,55 (izlidojām ar b20 minūšu iekavējumu). Lidmašīnā tiešām DAUDZ bērnu, īpaši vecumā krietni zem gada. Ar visām no tā izrietošām sekām.

Atēnās ielidojām ap 12iem, kamēr izkasījāmies bankomātā paņemt skaidro naudu - takši neņem karti. kamēr no lidostas līdz mītnes vietai nokļuvām - pusdienlaiks krietnā plaukumā. 

Nometām mantas, aizgājām paēst. Ēdām tūristu kāšamajā ēstuvē. Ziniet, ja tas ir tūristu kāsiens, tad esmu raiba margrietiņa. Normāla otrā porcija - katram paliels pildīts pipars un pildīts tomāts ar dažām kartupeļu šķēlītēm, pudele vietējā alus (ar pudeli netiku galā, atdevu dēlam piebeigt) - rupji rēķinot, 9 eiriki uz cilvēku. Salīdzinājumam - Vecrīgā par tādu naudiņu drīkst noklepoties.

Pēc pusdienām mēģinājām uzkāpt kalna parkā pastaigāt. Tālu netiku, pusceļā izbeidzos. Var jau būt, ka dienas pirmas puses piedzīvojumu rezultāts. Būs citu dienu jāatkārto. Bet nu zināju, ka Atēnas ir kalnaina pilsēta, bet ka tik ĻOTI....

Bet nu turpmākajām dienām piedzīvojumi saplānoti.

piektdiena, 2022. gada 26. augusts

Diennakts bārs-kafejnīca Vecmīlgrāvja pievārtē

Kārtējo reizi  dēls aizveda. Pēc mana ieteikuma.

Vietiņa atrodas tiešām Vecmīlgrāvja pievārtē, starp minikvartāliņu Ķīšezera krastā un dzelzceļa līniju, kura "ved" Vecāķu virzienā. Ēdienu izvēle - divu veidu šašliki (cūkgaļas un vistas) ar piedevām, kebabs ar piedevām, zupas un laikam kas no salātiem. Neatceros smalki ēdienkarti. Cenas mērenas, pieņemamas šiem laikiem. Toties porcijas tādas, ka ar neapbruņojamu aci redzams, par ko esi samaksājis. (Nav jau Vecrīga, kur jebkurā ēstuvē par milzu naudu drīkst šķīvī meklēt to, par ko esi samaksājis). Zemāk būs attiecīga bilde.

Gatavo garšīgi, gaļa tik nu mīksta, ka pat ar ierobežotu zobu daudzumu mutē ir iespējams sakožļāt. Un, ja ir pagrūti ar porciju tikt galā uz sitiena, ir iespēja atlikumu paņemt līdzi uz mājām.

Nokļūšana no centra - 11.autobuss līdz pieturai Āliņģu iela. Izkāpjot no autobusa tikai īpaši apdāvināts nepamanīs tuvumā esošo bāru-kafejnīcu.

ceturtdiena, 2022. gada 25. augusts

Īpašīgi bailīgajiem pagaldes "trušiem", kuri baidās kaut ar niku "123" līmenī komentēt manus tekstus

Nedomāju, ka kādreiz nāksies šo rakstīt. Laikam izskatīsies drusku kā taisnošanās, bet laikam jau vajag ierakstīt.

Dzēšu visus anonīmismus. Par to, ka to darīšu bez žēlastības, jau pavasarī visus brīdināju. Kas negrib ņemt vērā, lūdzu ejiet pastaigāties tālu un dikti. Katram blogerim ir tiesības savā blogā ieviest tādu kārtību, kādu nu vēlas, ja vien ar to netiek pārkāptas juridiskās normas.

Un vēlreiz atgādinu - es izsaku domas, kuras ne vienmēr saskan pilnīgi un galīgi ar oficiālo nostādni. Tik paskatos uz problēmu nedaudz no cita rakursa. It īpaši Krievijas - Ukrainas notikumu sakarībā. Un atgādinu - neatbalstu karu jebkurā tā variantā. Karš arī Āfrikā ir karš un nosodāma darbība. 

Kas attiecas uz Putinu, šobrīd var pat apgalvot, ka viņš savu pasākumu ir zaudējis pat pirms faktiskās karadarbības beigām. Viņš to kaut morāli jau ir zaudējis. Kaut reitinga līmenī - tik pat daudzās acīs, cikās Zeļenskis šo karu ir vinnējis. Līdz faktiskajai kara izbeigšanai vēl kādu laiciņu jāpagaida, bet nostādnes šobrīd jau ir šādas.

trešdiena, 2022. gada 24. augusts

Valodas pielietojums

Drusku gribu vērsties pie tiem, kuri "ieklemmē" dzirdot kādas svešvalodas pielietojumu.

Ja jūs sastopat cilvēku, kurš ar jums mēģina runāt krieviski vai angliski - tie ne vienmēr būs krievi vai angļi. Vienkārši, cilvēks vēršas pie jums tajā svešvalodā, kuru pārvalda un cer, ka jūs arī to pārvaldāt. Es, piemēram, pie savas paaudzes igauņiem vai lietuviešiem vērsīšos krievu valodā, jo šo valodu mums izteikti skolā mācīja kā reģiona padomjlaika kopvalodu. Un to, kaut elementārā līmenī, zinām visi neatkarīgi no etniskās piederības. Šolaiku trīsdesmitgadnieki un jaunāki ļoti labi pārvalda angļu valodu, kuru arī izmanto starpnacionālajā saskarsmē.

Nu nevajag vērtēt cilvēka etnisko piederību tikai pēc tā, kā viņš mēģina ar jums sarunāties. Etnisko piederību noskaidrosiet sarunas gaitā (ja būs tāda vēlme). 

pirmdiena, 2022. gada 22. augusts

Krievijas - Ukrainas kara iespaidā

Laikam vairākas tēmas sanāks. Nezinu, kā aizies domas izklāsts. Un varbūt kādam domas liksies drusku nepareizas un neērtas, bet ceru, ka mani sapratīs un nesitīs krustā.

Vispirms par esošajiem notikumiem Krievijas - Ukrainas karā, drusku no savādāka rakursa.

Vai esat pamanījuši, ka visus šos karadarbības mēnešus ir izteikta tendence "Krievija melna un nekāda, Ukraina balta un pūkaina"? Tiesa, Krievija to visu iesāka ar savu "specoperāciju", Ukraina spiesta aizstāvēties. Zeļenskis aktīvi rosās, meklē atbalstu un palīdzību citās zemēs, Putins sēž kaktiņā un "mētā" ko pārgudru un pie viena negrib atzīt, ka viņa "specoperācija" ir reāls karš. Visā pasaulē to redz un saprot, tik Krievijā neredz un negrib saprast. Bet, nu miers ar to. "Apmuļļāta" tēma. Es šoreiz drusku par ko citu.

Nu ir stiprs propagandas spiediens tam, lai Krievija izskatītos tikai un vienīgi melnās krāsās, bet Ukraina - baltās. Visa cita informācija, kura kaut drusku atkāpjas no šīs nostādnes - fui un pē. Ātri tiek kaut kur nobīdīta tumšākā kaktiņa vistālākajā nostūrī.

Man vienkārši rada piesardzību tieši šāda jautājuma nostādne. Nu nevar būt, ka viena tauta ir absolūti pareiza un cita absolūti nepareiza. Tiesa, par Krievijas āru cilvēkiem, kuri dzīvo tālu no Pēterburgas, Maskavas Sibīrijas virzienā, jau padomjlaikos klīda leģendas kā par "šauro pierīšu" īpašniekiem, kuri mazāk domā un vairāk pārtiek ar saukļiem un truli bez ierunām klausa jebkurai idejai, pat visai apšaubāmai, kura tiek "nolaista no augšas".

Visai piesardzīgi uztveru informāciju. No cikla "Jūs tā sakāt, nezinu kā ir patiesībā". Bet nu miers ar to. Notiek, kas notiek, un kaut kad jau notikums beigsies un kļūs par dažādi traktētu vēsturi.

Tik doma šajā visā sakarībā.

Agresors ar savu darbību visiem parāda savu nevarību, vājumu. Nevarību, vājumu miesā, garā un kādās tur vēl lietās. Savu satvara trūkumu. Miesā, garā un kur nu vēl citur stiprie nekad neuzbruks. Ne vājākam, ne stiprākam. Ir citi problēmas risinājuma veidi. Agresija nevis atrisina problēmu, bet to padziļina tālu un dikti.

sestdiena, 2022. gada 20. augusts

Vēl mazuliet par Uzbekistānu, trešais klips tēmā

Tiešām, trešais klips par tēmu. Un katram klipam savs autors. Kaut kā sanāk iepazīties ar šo Vidusāzijas valsti caur videoklipiem. Nu, labi, ka ir šāda iespējai. Jo pašiem aizbraukt un pastaigāt pa turieni - nezinu, kad pārskatāmā nākotnē sanāks. Īsākais ceļš uz turieni - lidojums caur Krieviju. Lidot pa apvedceļiem? Dies' pasarg' no klapatām. Vienkārši, kaut internetā sadabūjiet Eirāzijas politisko karti (karti, kurā atainots kontinenta iedalījums valstīs), skatoties uz to sapratīsiet manu nopūtu par klapatām.

piektdiena, 2022. gada 19. augusts

ASV amīši, Pensilvānijas štatā

Piedodiet, ka daudz ko lieku krievu valodā. Tā nu sanācis, ka man angļu valoda klibo uz 165,14 kājām. Iztieku ar latviešu un krievu valodām.

Laikam jau nesens klipiņš YouTubē. Pēc komentāriem spriežu, samērā svaigi. Krievu puisis viesojas štatā, pie šī reliģijas novirziena piekritējiem. Visai interesanti.

Atvainojos....Nācās klipiņu izmest, jo to "nograuza" ar motivāciju "ir privāts" (Vai kāds var painformēt - kā ar YouTobē sastopamajiem klipiem ir? Ja reiz izlikti publiski, kā tos ielinkot citviet tā, lai netaptu "nograizts"?)

pirmdiena, 2022. gada 15. augusts

Drusku paskaidrojuma

Drusku paskaidrojuma par maniem iepriekšējiem tekstiem.

Virspusēji varētu likties, ka es, daloties ar uzieto Krievijas vēstures alternatīvo skatījumu un kādu ne pārāk smuku pašu vēstures aspektu publiskošanu, kaut neapzināti, bet tomēr atbalstu Krievijas pašreizējo darbošanos Ukrainas teritorijā. Tomēr tas nu droši nav tā. Vienkārši vēsture jāzina, "jāieslēdz" kritiskā domāšana. Jāapzinās, ka neviena tauta līdz galam nav balta, pūkaina un ideālisma kalngals. Katra valsts ir dzīvs organisms kaut vai tāpēc, viena no valsti veidojošām sastāvdaļām ir cilvēki, kuri šajā valstī dzīvo. Dzīvo ar visiem saviem plusiem un mīnusiem.

Mums nav tāds valsts vadītājs, kā Putins ar visu viņa autoritārismu. Jā, mēs lamājam savus valstsvīrus, esam ar kaut ko viņu rīcībā neapmierināti. Bet mūsējie nav nesatricināmi iecementēti savos krēslos, mums ir iespēja kaut nedaudz, bet tomēr vēlēšanu laikā pamainīt valdības sastāvu. Un katra valdība kaut ko pamaina esošajā valsts iekšējā situācijā. Tās izmaiņas patīk vai nepatīk - tālākais pēc skaita jautājums.

Un mums nav Ukrainas šībrīža problēmas - kara. Mums neveidojas straujos tempos valsts parāds, kura iemesls ir kaimiņvalsts iebrukums. Jā, Latvijai ir valsts parāds, bet tas "neskrien kalnā straujos tempos", jo citas valstis kādā nebūt formātā piedalās krīzes situācijas risināšanai. Mums nav karadarbības skarta zona, kuru būs ļoti jāatjauno tam, kuram šī zona paliks pēc karadarbības izbeigšanās (nu nevar būt mūžīgs šis karš). Un šajā griezumā nav būtiski - Ukrainai vai Krievijai. Teritorija ir ļoti stipri izpostīta un prasīsies pēc atjaunošanas. Donbass, Doņeckas apgabals ir viens liels akmeņogļu ieguves rajons. Laikam jau tās ogles ir būtisks derīgais izraktenis.

Kāpēc šobrīdējais "palags"? Vienkārši nedaudz jādomā līdzi notiekošajiem procesiem. Ar urrā saucieniem un tamlīdzīgām būšanām nekas labs nav sagaidāms.

svētdiena, 2022. gada 14. augusts

Nedaudz vēstures faktu. Parakājos internetā.

Meklējos internetā, lai atrastu ko tādu no vēstures faktiem, ko var vispirms jau izlasīt. Ar YouTube's klipiņu skatīšanos šoreiz nebiju mierā. Par Latvijas teritorijas vēsturi noteikti. Tad nu tagad tas, ko uzraku. Pieejama informācija, var teikt - oficiāla zināmā mērā. Bet tomēr paplašina zināšanu un pārdomu loku.

1. Laikam jau pirmais oficiāli apstiprinātais emigrācijas vilnis, kurš mūsdienu Latvijas teritorijā dzīvojošos aizveda svešumā, bija zemgaļu aiziešana uz mūsdienu Lietuvas teritoriju. Tas pieminēts divus zemgaļiem veltītajos rakstiņos - wikipēdijā un Nacionālajā enciklopēdijā

2. Tēma par lībiešu vadoni Kaupo mani arī ieinteresēja. Galu galā ilgi tika vēsturiskos nostāstos teikts, ka Kaupo - nodevējs, kurš pieslējās Ordenim un kristietībai. Par Kaupo atrasto rakstu vidū izdalīju divus - Wikipēdijas rakstu un LA.lv 2012.gada rakstu. Pārējie apmēram 'apmuļļāja" šajos rakstos teikto. Abos rakstos uzsvērts, ka par šo lībju vadoni saglabājusies maz informācijas. Wikipēdijas rakstā izskan pieņēmums, ka Kaupo pārgāja kristietībā un sāka "čupoties" ar ieklīdušajiem kristiešiem, jo esot tos uztvēris kā neizbēgamu klātbūtni, kura būs nu uz ilgu laiku. Tobiš, sapratis pienākušās realitātes neizbēgamību. Nezinu - piekrist vai nē, bet arī man šāda varbūtība ienāca prātā. Varbūtība, kuru nevar ne apstiprināt ne noliegt dotajā zināšanu esībā.

3. Nu nebija latviešu strēlnieki kopumā visi ļoti balti un pūkaini. Iesaku divus rakstus - Wikipēdijas rakstu un Nacionālās enciklopēdijas rakstu. Nu ļoti liela streļķu daļa stipri palīdzēja boļševikiem tikt pie varas un tur nostiprināties. Ieskaitot pretboļševiku dumpju apspriešanu. 

Diezgan neērts vēstures fakts, vai ne? It kā slēpts netiek, bet izvēle virzās un paklusēšanas virzienu.

Bet, atkāpei, - vēsture ir vēsture. Jāpieņem tāda, kāda nu ir. Izmainīt vienalga sen vairs neko nevar. Varbūt uzņemties par to ko līdzīgu tautas lidzatbildībai? Streļķu rindās taču nebija valstsvīru, vienkārši strādnieku un zemnieku puiši. Un, jau kuro reizi, izsaku tik pieļāvumu, ne galēju spriedumu.

sestdiena, 2022. gada 13. augusts

Nedaudz par tēmu, kuru ne pārāk skaļi apspriež.

Kārtējo reizi atgādinu - nepretendēju uz absolūto un neapgāžamo patiesību. Tikai izsaku šobrīdējo viedokli.

Ja ņem par pamatu tradicionālo ģimeni - vīrietis, sieviete, viņu kopīgie bērni - tad izvarotāji, pedofīli, "virinātāji" ir tāda par ģenētiskā novirze no normas, kā geji/lezbietes. Pamatošu domu gājienu. 

Izvarotāji, pedofīli, "virinātāji" gūst baudu no savām darbībām. Nekādi sodi nemainīs šo viņu tieksmi. Varbūt, baidoties no soda viņi "tupēs pagrīdē", bet tieksme nekur nebūs pazudusi. Kaut Psihiatriskajā klīnikā viņus liec, jēgas nekādas. Homoseksuāļus jau arī bija laiks (padomjlaikos noteikti), kad viņus visādi pa slimnīcām vazāja, cietumos lika. Bet rezultāts? Tieksme jau nekur nepalika, tik "slēpās pagrīdē". 

Labi, tagad sabiedrība progresējusi, likumdošana arī, homoseksuāļus juridiski liek mierā. 

Un, ja tā padomā - homoseksuāļi, tāpat kā tradicionāļi, normālformā balsta savas attiecības brīvā gribā. Cilvēki pieauguši, apzinājušies savu seksualitāti un dzīvo citādi normālu dzīvi. Bez seksuālas vardarbības, tik ar savu īpatnību. Atkārtojos, es tiešām runāju par attiecību normālformu.

Toties pedofīlija, izvarošana, "virināšana" jau ir seksuāla vardarbība. Un diemžēl - kaut arī cilvēks tomēr laikam apzinās savas tieksmes vardarbīgumu, bet kaut kā laikam jau ar to netiek galā. Gēnu klikšķa rezultāts visu laiku "spiedīs uz sirds". Cietumi un slimnīcas nelīdzēs, jo kaut kas gēnu līmenī greizi nogājis. Tik vien kā sabiedrība uz laiku pasargāta no viņiem. Laikam jau medicīna nav tikusi līdz tam līmenim, lai veiktu ģenētiskās operācijas šo klikšķu novēršanai.

Nē, es viņus neaizstāvu, bet gribu tik vērst uzmanību uz pagaidām neatrisināmu problēmu. Problēmu, kura, manuprāt, nav atrisināma ar kādiem nebūt sodiem juridiskā līmenī.

ceturtdiena, 2022. gada 11. augusts

Vairāk velk uz jautājumiem, nevis kādu skaidrību

1.  Mēģināju YouTubē atrast kādus klipiņus arī par Latvijas vēstures skatījumiem paplašinātā griezumā ar faktiem, kuri "izrakti" kur netīšām arhīvos u.tml. Diemžēl uzdūros tikai uz oficiālās vēstures faktu paplašinājumiem. Ne pārāk interesanti, jo zināms. Nu cikla par to, ka nekā jauna. Tiesa, tomēr atradās viens klipiņš par notikumu, kuru laikam jau nezināju. Mājās par to runāts netika. 

Man laikam nepaveicās. Ceru, ka kāds varbūt zinās padalīties ar YouTubes (vismaz) sižetiņiem, kuros būtu kāds reāli plašāk nezināms Latvijas vēstures fakts. 

2. Šajā punktā laikam sanāks apgalvojums. 

Latvieši tomēr laikam ir viena dzīvelīga tauta. Kāpēc tāda doma? Mēs taču esam un būsim šeit, šajā pleķītī pie Baltijas jūras. Par spīti tam, ka ir nu ļoti lieli cilvēkresursu zudumi vēsturiskā griezumā. Vērtējiet paši, uzskaitīšu zināmos, pat oficiālos faktus:

    a. Kad Kurzemes-Zemgales hercogs ieguva savā valdījumā kolonijas Tobago salā un Gambijā, šīs teritorijas kolonizēt devās ne jau viens - divi hercogistes pavalstnieki. Turp devās daudzi, veselas dzimtas.

    b. Vēl cara laikos (ja nemaldos, 19.gadsimtā) uz Sibīriju apgūt jaunas zemes devās nu ļoti daudzi bezzemnieki. Vienkārši cariskā vara dalīja zemes pārbraucējiem. Un kuram gan bezzemniekam negribētos tikt pie sava zemes pleķīša?

    c. Abi pagājušā gadsimta pasaules kari aizveda trimdā nu ļoti daudz bēgļu veselām dzimtām.

    d. Ļoti daudzi devās uz Brazīliju laimi meklēt reliģisku motīvu vadīti.

    e. Kad Pirmais pasaules karš Krievijā pārauga revolūcijā, Krievijas teritorijā palika latviešu strēlnieki (paliels militārs formējums), latviešu boļševiki, komunisti (arī ne jau viens, divi cilvēki).

    f. 1941.gada un 1949.gada deportācijas. Aizveda ne jau pāris cilvēkus. Cik no viņiem vēlākos gados atgriezās Latvijā? Daudzi nomira, kādi palika dzīvot Krievijas ārēs.

    g. Mūslaiku ekonomiskie aizbraucēji. Cik no viņiem dažādos laikposmos atgriežas Latvijā?

Un par spīti šīm daudzskaitlīgajām cilvēku plūsmām, kuras devās prom - Latvijas republika nav "tīra" no latviešiem. Mums ir potenciāls, mēs bijām, esam un būsim.

Tiktāl tas, kas šobrīdēji par Latviju.

3.  Ik pa laikam FB parādās posti ar Krievijas-Ukrainas aktīvās karadarbības kartēm. No tām redzams, ka viss tas militārais "burkšķis" notiek nosacīti vienā, zināmā mērā pierobežas teritorijā. Tas, ka arī citur pašaudās - varētu to nosacīti nosaukt par rikošetu. Un te nu atkal zināma varbūt neizpratne. Kas notur Krievijas karaspēku šajā zonā, kāpēc viņi tik ilgu laiku netiek uz priekšu? Var man teikt, ka ukraiņu patriotisms, citu valstu palīdzība militārā jomā. Bet ar to ir kaut kā par maz.

Uz šo karadarbību lūkojoties, prātā nāk PSRS-Somijas karš 1939./1940. gadu ziemā. (Vēl bez linkā norādītās atsauces uz rakstu Wikipedijā, ir arī raksts šeit.). Somiem bija ne tikai patriotisms, bet arī valsts amatpersonas Manerheima izstrādāta un praksē īstenota aizsardzības līnija, kura bija veidota balstoties ne tikai uz iedzīvotāju patriotismu, bet arī uz Somijas dabas apstākļiem. Šī aizsardzības līnija krietni "papluinīja" iebrukušā PSRS karaspēka rindas un karaspēka vadītāju nervu sistēmu. Pie viena arī gadalaiks, kurā norisinājās šis karš - ziema, kas nu nav tas labvēlīgākais gadalaiks kara operācijām.

Varu tikai minēt, ka Krievijas puse tagad ir "šaurā bezizejā". Bliciebrukums izgāzās, aiziet no Ukrainas teritorijas ar "Atvainojiet, kļūdījos, nesanāca" ir kaut kā nehalo. Tad nu iesprūduši.... Plus pie visa - kara izpostītā teritorija būs kādam vēlāk jāatjauno. Plus pie visa Zeļenskim tagad ļoti daudzi palīdz visādi. Un gan jau ka palīdzēs arī atjaunošanas procesā. labi, palīdzība ta palīdzība. Bet kaut kad pienāks mirklis, kad nāksies maksāt rēķinus par šo palīdzību. Kaut morāli. 

Ticu, ka Ukraina "pavilks".

Nu, tas tā no malas man izskatās. Bet nepretendēju uz autoratīvu viedokli.

svētdiena, 2022. gada 7. augusts

Varbūt zemāk rakstītais liksies neērts

Uzreiz pasaku - netaisos bīdīt kaut ko revolūcijai līdzīgu, tikai izteikšu to, ko domāju. Kā esošo faktu konstatāciju bez jebkāda zemteksta. Tikai kā vielu pārdomām un to, ka uztveru notikumus kā lietas, kuras ir un ne manā varā kaut ko mainīt. Var jau būt, ka manis rakstītais liksies neērts, bet tomēr. Balstīšos tikai uz oficiāli pieejamiem faktiem.

Vispirms nedaudz, kā atkāpe, par savām 3.augusta un 4. augusta publikācijām. Kopsummā devu linkus uz 14 klipiņiem par Krievijas vēstures alternatīvo, ne oficiālo skatījumu. Protams, YouTubē var atrast krietni vairāk klipu par Krievijas valstiskuma, Krievijas pārvaldītāju tēmu. Un dažas tēmas tiek apskatītas diezgan dažādi, pat pretējos viedokļos. Vadoties laikam jau pēc informācijas, kāda nu nokļuvusi līdz klipa autoram. Nemēģināšu analizēt šīs pretrunīgās informācijas. Pirmkārt jau tāpēc, ka būtu "jārokas" kādu laiciņu kaut internetā pieejamai informācijai, braukt uz Krieviju ko meklēt - nu nav tas brīdis un vai man šobrīd to vajag? Tik uzplaiksnī jautājums - vai Krievijas atbildīgie dienesti atbalsta šo klipu autorus un kā viņi dzīvo un rosās pašreizējā Krievijā? Nu, te man nav atbildes un pagaidām neizplūdīšu minējumos.

Labi, miers ar Krieviju. Par tās vēstures traktējumiem tiešām var atrast daudz interesanta materiāla. Kaut vai kā vielu pārdomām. Pievērsīšos Latvijas valstiskuma rašanās vēsturei. Un lai piedod man lasītāji, ja šī informācija būs drusku neērta. Vēlreiz atkārtoju, izsaku viedokli tikai zināšanai. Jums piedāvātos faktus esmu uzņēmusi no cikla - nu, ir tādi interesanti fakti. Nu ir, un viss. Pietiek ar to, ka man ir tāds viedoklis radies. Bez zemtekstiem.

Sākšu ar to, ka, cik nu atceros no skolā mācītā un tā, pie kā laikam jau pieturas arī tagad (neesmu īsti pārbaudījusi). Runa ir par Brestļitovskas miera līgumu starp Vāciju un Krieviju. Tika mācīts, ka Latvija savu neatkarību ieguva šī līguma rezultātā. Tomēr, un ir pieejama informācija, šajā līgumā nebija pat pieminēta Latvija kā tāda, plus pie visa abas valstis diezgan drīz atteicās no šī līguma. Toties Latvija kā tāda tika atzīta šīs atteikšanās rezultātā abām valstīm no jauna pārdalot tām interesējošās teritorijas. Pie viena - pirmās Latvijas brīvvalsts vadītāji veiksmīgi "noķēra" un izmantoja situāciju, kad šajā reģionā bija "jezga" - karš ar Vāciju, apmēram tajā laikā boļševiku apvērsums Krievijā un "ņemtne" kara neskartajā Krievijas teritorijā. Īsti legāla jaunās Latvijas valsts rašanās nebija, bet paveicās ar to, ka jaunizveidotās valsts darboņus atbalstīja laikam jau Vācijā un arī tauta nebija pret, nebuntojās, atbalstīja. Vēl kas - cik nu man zināms (avoti nav pārbaudīti, bet runas tādas klīda vēl padomjlaikos) toreiz Latvijas valstij Abreni ar visu Pleskavu "piešķieba" tik tāpēc, ka no labas sirds laikam iedeva arī pilsētu, kura ir stratēģiska dzelzceļu pārvadājumiem - dzelzceļa mezglu krustpunkts. Šādas laipnības iemeslus laikam neuzzināšu (nu, pagaidām nemeklēju), jo Latvijai jau tad bija trīs vērā ņemamas ostas - Rīga, Ventspils un Liepāja.

piektdiena, 2022. gada 5. augusts

Kaut kas šobrīdējā notikumu situācijā

Te man sanāks nelielas domas par to, kas notiek un kas ir kas. Kā vienmēr - nepretendēju uz absolūto taisnību, vērā ņemami ir un būs arī citi viedokļi.

1. Pasaule ir "sašūmējusies" par Ukrainas "specoperāciju" tāpēc, ka tas ir reāls vienas valsts iebrukums kaimiņvalstī. Visi citi bruņotie konflikti, kuri norisinājās/norisinās kaut kur pasaulē, tomēr var tikt definēti kā lokālie konflikti. Tobiš, valsts/valstu iekšējie mēģinājumi "sadalīt pīrādziņu", kuram vārdā ir katras konkrētās valsts nosaukums. Šajos konfliktos iesaistītajiem neinteresē kaimiņu lietas, interesē norises pašmājās.

2. Dzirdēju pieļāvumu, ka Krievija Ukrainas notikumos izlieto novecojušu tehniku, lai atbrīvotu noliktavās vietu jaunākai, modernākai. Tas, ka paralēli iet bojā cilvēki - nu, "operācijas neizbēgamā blakne". Nu, pārbaudīt šo informāciju nevaru, bet pieļauju, ka tā varētu būt. Stipri šaubos arī par to, ka arī citas valstis (piemēram, ASV, Turcija), iesaistoties kādos lokālos militāros konfliktos izmanto super jauno, super moderno kara tehniku. Noliktavas jāiztīra visur. Lai tas novecojušais materiāls nemaisītos pa kājām kādā varbūt nopietnākā darīšanā.

3. Ir jāsamierinās ar to, ka Baltijas valstis,  Baltkrievija un Ukraina ir robežšķirtne starp Rietumu pasauli un Austrumu pasauli (praktiski - Krieviju). Abas puses savu attiecību risināšanā mēģinās savas ietekmes robežas pabīdīt uz vienu vai otru pusi. Pat ar kara cenu. Tagadējie notikumi Ukrainā ir zināmā mērā šīs bīdīšanas piemērs. Un ne jau kaut kādas oficiālās (no Krievijas puses) mistiskas draudēšanas dēļ. Ukrainas zeme pirmām kārtām ir ļoti bagāta gan derīgo izrakteņu ziņā, gan kā viena no pasaules lielākajām labības klētīm. Un Eiropai, ASV ir izdevīgāk un ērtāk ko iegādāties no Ukrainas par ukraiņu cenām, nevis ko ar Maskavu kārtot.

Bet mums, mums jāsaprot, ka "riņķa dancis" ap un par šo robržšķirtni būs aktuāls tik ilgi, kamēr kaut viena no pusēm nebeigs pastāvēt. Tā nu tas ir vēsturiski sanācis.

ceturtdiena, 2022. gada 4. augusts

Vēl daži klipiņi, kurus atradu par Krieviju. Arī skolā nemācīts faktu traktējums.

Protams, te atkal manuprāt tendenciozs faktu traktējums un neierasts skatījums un lietu kārtību. Tomēr šo klipiņu autorus uztveru kā cilvēkus ar viedokli. Cilvēkos, ar kuriem iespējams runāt bez saukļiem, un kā cilvēkus, kuri gatavi ieklausīties citu viedokļos, it sevišķi ja viedokļu pamatojums uz faktiem balstīts. 

Še palicis tik viens klips, divus iepriekšējos nācās izdzēst. Jo klipa vietā parādījās uzraksts, ka klips esot privāts (laikam ar domu, ka nevar dalīties, atļauju neiedomājos pajautāt; nākošreiz iedomāšos)

trešdiena, 2022. gada 3. augusts

Krievijas vēstures fakti, jeb tas, ko mums skolā nemācīja

Iesākumam gribu ieteikt rakstu no pietiek.com. Tas, tiesa, parāda autora šobrīdējo attieksmi pret Krieviju un visai nosacīti saistāms ar manu ideju par Krievijas vēstures faktu traktējumu.

Man te sakrājušies 11 YouTube sižetiņi. Kā iepazīstināšana ar to, kas atrodams par doto tēmu vietnē vispār. Dažos faktu traktēšanas tendenciozitāti nu nevar nepamanīt, bet tas nemaina fakta esību. Šie fakti uzjunda vēlmi no cikla "Bet kas par šo tēmu sastopams citos avotos?". Ceru, ka kāds spēs ieteikt kādus citus, ne Krievijā radušos, vērā ņemamus informācijas avotus par tēmu. Vajadzētu taču kaut kam būt - nu neatradās un neatrodas Krievija kaut kur kosmosā izolēti no pārējās pasaules.

Ceru, ka man par Baltijas valstīm arī izdosies ko atrast no cikla par alternatīviem vēstures faktu traktējumiem.

1.

2.

3.
4.
5.
6.

pirmdiena, 2022. gada 1. augusts

Neliela vēršanās pie tiem, kam viss ir slikti

Drusku paplašināti par to, ko ik pa brīdim mēģinu feisbukā pateikt čīkstētājiem. Tiem, kuriem visu laiku kaut kas ir slikti un nepieņemami.

Šiem čīkstuļiem, mūžīgi ar kaut ko neapmierinātajiem reizēm (pat ļoti bieži) gribu piedāvāt trīs iespējas:

1. Čemodāns + lidmašīna = laimes zeme

2. Striķis + ziepes = koka zars

3. Pārstāt čīkstēt un sākt kaut ko darīt.

Ja par pirmajiem diviem punktiem jautājumu laikam nav, tad par trešo varētu ko pasīkumot. Tā, kā es to redzu bez pretenzijām uz vienīgo un patieso viedokli. Varbūt kādam ir kādas citas domas. 

Bet nu, pasīkumošu.

1. No rīta pamosties, uzvārīt rīta kafiju/tēju un mierīgi to izbaudīt - vai tad tas ir slikti? Dzīve iedevusi vēl vienu rītu un varbūt arī visu turpmāko dienu.

2. Ir bariņš radu, draugu, paziņu, varbūt ir arī vīrs/sieva, kāds bērns - arī nav slikti. It sevišķi, ja viņi ir dzīvi un kaut ko rosās.

3. Ir jumts virs galvas - ari labi.

Tas - par ko papriecāties no rīta. Tālāk jau drusku nopietnāk.

1. Par darbu, darba algu runājot. Parakstot darba līgumu, mēs piekrītam tiem darba pienākumiem un tai darba algai, ko mums piedāvā darba devējs. Vienalga - vai valsts uzņēmumā vai privātā sektorā. Katrai iestādei ir tāds budžets, kāds nu ir. Ja neapmierina kaut kas darba vietā - nav īsti pie sirds vai neapmierina alga, - meklējiet citu darbu. Kur problēma? Visādos protestos ejot un pieprasot palielināt algu ir jāpadomā ari par to, ka, lai apmierinātu šo prasību, darba devējam varbūt nāksies paņemt no kāda cita naudas obligātā tēriņa vietas. Tas ir, jāpadomā, ka jebkurai iestādei, arī valsts iestāžu sektorā, ir noteikts gada budžets visiem iestādes darbības virzieniem - obligātajiem komunālajiem maksājumiem, telpu uzkopšanas inventāram, kancelejas piederumiem, izejvielu iepirkšanai (ražošanas uzņēmumiem), algām.... Vispār visai daudziem izdevumiem, kuri saistīti ar iestādes pamatdarbību. Peļņa jau ir nākošais jautājums. Ja darba devējs laika gaitā palielina darbiniekiem algu - tas jau atkarīgs no uzņēmuma veiksmīgas darbības. Bet tā, uz sitiena - vai esat pārliecināti, ka palielinot darbiniekiem algas kādas protesta akcijas rezultātā, tā naudiņa netiks "novilkta" no kādas citas "funkcijas"? Ja nu palielinot uz sitiena algu, nesamazināsies izdevumi kādā citā uzņēmumam svarīgā punktā - kaut vai netiks apmaksāti daļa no nepieciešamajiem komunālajiem maksājumiem un iestādē neiestāsies kaut kāds ahūns taupības režīms?

2.Neskaudiet, ka citās Eiropas valstīs ir lielāks bezdarbnieka pabalsts, brauciet uz Eiropu strādāt, ja ir vēlme. Tos bezdarbnieku lielos pabalstus katrā valstī tur esošie ir sastrādājuši vispirms jau priekš sevis maksājot nodokļus. Un katrā valstī ikgadējā budžetā pabalstiem ir atvēlēta konkrēts naudas daudzums, kuru nu sadala pēc vajadzības iekļaujoties noteiktās summas rāmjos. Katastrofāli palielinoties bezdarbnieku skaitam, pabalstos izmaksātā summa, ļoti iespējams, var samazināties. Jo tam atvēlētā naudas summa - nu, tik liela, cik nu ir. Nav bezizmēra.

3. Neskaitiet naudu svešā kabatā. Katrs, kuram ir pietiekami naudas, ir rosījies, lai būtu. Naudas ieguves legalitāte - jau cits jautājums. Padomājiet par to, vai esat pietiekoši rosījies, lai arī būtu tās daudzās naudiņas.

4. Neīdiet par valsts parādu. Pat bagātajai ASV ir valsts parāds. Nezinu tik pašpietiekamu valsti, kura nebūtu kādai citai valstij ko parādā. Ja kāds zina tādu valsti, padalieties ar informāciju.

5. Negaidiet, ka atnāks Mesija un uzlabos jums dzīvi. Mesija taču nears zemi, nestrādās kādos uzņēmumos jūsu vietā. Paši vien ar savu darbu ko varat uzlabot, sakārtot savas dzīves norises. Mesija var tikai paust idejas, bet ideju praktisko pielietojumu jau ir jāizvērtē katram pašam. 

6. Filtrējiet iegūto informāciju. Nevajag aprobežoties tikai ar vienu informācijas avotu. Pat televizorā skatoties ziņu raidījumus - nu, neaprobežojieties tikai ar ziņām vienā TV kanālā. Ir taču vairāki TV kanāli un visos kanālos ir atvēlēts laiks ziņām. Un katrs TV kanāls uz vienu un to pašu notikumu skatās kaut nedaudz savādāk. Kaut reizēm nedaudz, bet tomēr dažādāk pasniedz, dažādāk traktē. Arī internetvietnē - nu kaut mūsu pašu zemītē ir pietiekami dažādi informāciju dodošie saiti un katrs ar kaut nedaudz atšķirīgu skatījumu uz vietām, lietām, notikumiem. Tā ka filtrējiet, patiesība, kā vienmēr, ir kaut kur pa vidu.