svētdiena, 2018. gada 28. oktobris

Rīta pārdomu graudi

1. Biju pat aizmirsusi, ka oktobra pēdējā nogalē notiek pāreja uz ziemas laiku. Tik paskatoties pa logu, pamanīju, ka jau septiņos ir iestājusies austošas dienas krēsla. Vakar rīta krēsla parādījās ap astoņiem. Un tad tikai paskatījos uz sienas pulksteni lielajā istabā un sapratu, ka tas jāpagriež pa stundu atpakaļ. To dienas laikā likšu puikam izdarīt. Mobilajā un datorā ir automātiskais laika pārejas režīms.
2. Sāku iemīļot Purvciemu, tas pa šiem gandrīz 30 gadiem ir patīkami mainījies - dēla pirmo ziemu nodzīvojām šeit un tad pārvācāmies uz centru. 
Patīk tas, ka ir ērta satiksme ar centru, pat nav ilgi jābrauc līdz Centrālai stacijai. Minūtes 20. Kaut arī tuvumā ir Zemitānu stacija.
Ir daudz veikalu, kafejnīcu, pat dažu reliģisko novirzienu kulta vietas atradušas še sev vietu un pie tam atrodas gandrīz blakus viena otrai. Ir daudz zaļās zonas ar ilggadīgiem kokiem un krūmājiem. 64.vidusskolas sākumskolas pagalmā atradusies vieta bērnu laukumam ar noslieci uz bērnu sportiskām aktivitātēm.
Un tikai pie galvenām maģistrālēm rajonā jūtams transporta radītais troksnis. Pārējā daļā - miers un klusums. Ir patīkami pieiet pie loga un skatīt gadalaiku maiņu dabā, kā arī vērot zaļās zonas iemītnieku - kaķu un putnu, kā arī pastaigāties izvesto suņu komunikāciju pagalmā. Tos ir interesanti pavērot. Tāpat kā saimnieku uzvedību savus dažāda izmēra mīluļus izvedot pastaigāties.
Tiesa, liela daļa soliņu, kur pensionāriem piesēst un papļāpāt, ir beiguši savu dzīvi un nav kas tos atjauno.
3. Esmu atklājusi, ka ar savu invaliditātes apliecību varu muzejus apmeklēt par brīvu. Tas lieti noder gadījumos, kad vēlos kādu muzeju apmeklēt brīdī, kad izbeigusies nauda. Kad tā ir, tad tomēr nevelku laukā no maka savu apliecību un godīgi nopērku biļeti par noteikto summu. Parasti jau muzeju biļetes nav dārgas. Tomēr ir patīkami apzināties, ka varu apmeklēt muzejus arī tad, ja naudas makā nav. Interesanti, kādus atvieglojumus es vēl atklāšu?
4. Ar decembri atsākšu darba gaitas pilnīgi oficiāli ar visu nodokļu maksāšanu. Vieta jau aizrunāta, ceru, ka nenobruks līdz decembrim.
5. Man patīk rīta cēlieni, kad visa māja vēl guļ, bet es jau agri esmu augšā un rosos maķenīt. Tā klusiņām un pamazām neviena netraucēta.

sestdiena, 2018. gada 27. oktobris

Visādi

1. Ziemeļvidzemē jau sniegs, 25.oktobrī Rumānijā "vazājās" sniega tīrāmās mašīnas. Tik Rīgā ir rudens, lapkritis un lietus, un grādi plusos, kaut arī apkure jau pieslēgta. Šogad pa ilgiem laikiem izbaudu rudeni un oktobri. To var pamanīt manās fotogrāfijās, kas šeit saliktas. Manis pēc vismaz Rīgā ziema varētu palikt pie tiem pašiem plusiem, bet bez lietus. Sētniekiem Rīgā, it sevišķi guļamrajonos, jau tāpat pietiek darba ar lapu novākšanu un aizvākšanu. Sniega gūzmas viņiem nu gluži nevajadzīgas. 
2. Šomēnes laikam elektrības rēķins pacelsies, jo pie mākoņu pārpilnā klājiena debesīs telpās ir patumšs un elektrību nākas dzenāt daudz vairāk, nekā citās reizēs.
3. Un pa ilgiem laikiem man oktobrī nav pīkstīgs noskaņojums. Vismaz šonedēļ jūtos labi un rosīgi. Kaut tik svētdiena nesabojātu visas nedēļas labās avenes. Tiesa, mēs ar puiku otrdienas vakarā nedaudz pastrīdējāmies, bet tas ātri pārgāja, jo kašķi pa lielo negribējās mums abiem.
4. Tiem, kas ielien feisbukā - tur no ķirbju izstādes ir vairāk bilžu. Vēl vairāk to ir draugiem,lv - tiem, kas vēl ieiet šajā vietnē. Kaut gan zinu, ka jaunatne stabili no draugiem pārvākusies uz feisbukiem un draugus caurskata vidējā paaudze. Es jau nezinu to lasītāju vecumu, kas mani lasa un skata.
5. Māsa ziemā uz dažām nedēļām atgriežas Rīgā no Nīderlandes. Tad atkal likšu sarakstus ar promdodamajām grāmatām fotogrāfijas at promdodamajām lietām. Skaidri zinu, ka promdodams būs skapis un viena bufete. Skapis ir mierīgi izjaucams un saliekams no jauna, bufete ir divdaļīga, ne pārāk liela. Ir laiks padomāt, vai būs vajadzīgas tādas lietas. Nāks tuvāk laiks, ziņošu par iespējām. Patlaban droši varu atdot visus trīs Ģimenes enciklopēdijas sējumus pa piecīti visus kopā. Ja nu kādam vajag. No vasaras saraksta pa lielo grāmatas ir izdalītas vai aizrunātas. Enciklopēdija kā nepiesieta govs mētājas.

pirmdiena, 2018. gada 22. oktobris

Zvēri un ne zvēri rudens Purvciemā


Šis tas šodienai

1. Arvien vairāk sāku cienīt mūsmājas kaķeni Freiju (viņas bildes var atrast še rubrikā lietas). Kad es te pavasarī ievācos, viņa naktīs gulēja kopā ar mani vienā istabā kādas pāris nedēļas. Pēc tam, kad apgāzos ar fizisku saaukstēšanos, viņa gulēja manā istabā naktīs krietnu laiku, līdz sāku justies labāk. Tagad, kad pie mums uz nedēļas nogalēm no Tartu atbrauc dēla jaunā pasija, kaķene viņas klātbūtnē vien turas un naktīs guļ meitenes kājgalī. Izskatās, ka mēģina palīdzēt iedzīvoties un justies labāk. Mums abām. Pie viena ļoti labi māk parādīt, kas viņai uz doto brīdi vajadzīga - pārtika vai kaķa tualetes nomaiņa. Arī pasēdēšanai uz balkona viņa atradusi veidus, kā darīt zināmu savu vēlmi.
2. Puikas jaunā pasija ir amerikāniete, kas studentu apmaiņas programmā mācās Tartu. Viņi iepazinās caur internetu. Kad viņa atbrauc, meitenes rosīšanās mājās man liek justies neērti un viņas iespaidā pa nedēļas vidu rosos daudz vairāk, nekā līdz šim. Katrā gadījumā viņa uz mani iedarbojas ļoti pozitīvi. Mūsu sarunas? Mana švakā angļu valoda plus gogles tulkotājs. Kaut kā jau saprotamies un man vārdu krājums papildinās. Latviešu valodu viņai iemācīs puika pats. Viņš tikai priecājas, ka mēs saprotamies un varam kaut ko kopīgi izdarīt. Un nevajag trešo cilvēku par tulku. un pēc visa spriežot, tad kad puika uz dažām dienām aizlidos uz Hārvardu dažas lekcijas nolasīt, meitene brauks tāpat brīvdienās šurpu, jo jūtas kā mājās. Pieņēmuši viņu un iemīļojuši esam mēs visi.
3. Pamazām revidēju še savas mantas, jo tad, kad atbrauks māsa, atkal kāda daļa būs jāatved šurpu. Biju atvedusi pašu nepieciešamāko, bet tas jau novalkājas.
4. Paldies anonīmajiem lasītājiem, jo viņu kritikas iespaidā manos tekstos parādās mazāk kļūdu un teksti arī kļūst sakarīgāki. Vismaz man tā liekas. Un paldies tiem, kas reizi pa reizei noklikšķina uz reklāmām manā blogā.

sestdiena, 2018. gada 20. oktobris

Visādi sīkumi

1. Reiz rakstīju, ka gatavojos uz pansionātu un esmu nokārtojusi papīrus rindai uz pansionātu Ezerkrasti Rīgā, Berģu mikrorajonā. Rinda uz turieni kustas gliemeža atpakaļgaitā. Man piedāvāja izvēlēties kādu citu pansionātu, viens no kuriem atrodas Rīgā un saucas Atsaucība. Par šo pansionātu jau rakstīju un man tur nepatika, kaut arī satiksme ar centru normāla. No pārējiem - ellē ratā kaut kur džungļos laukos, kur nevar zināt, kā ar satiksmi ar Rīgu un darba iespējām. Tā ka aizgāju uz sociālo dienestu un atteicos no visa šitā. Ar dēlu nolēmām, ka dzīvosim turpmāk kopā neatkarīgi no tā, vai viņam atkal izveidosies ģimene vai nee. Tomēr labāk dzīvot kopā ar savējiem, nevis ar pavisam svešiem cilvēkiem.
2. Jau rakstīju par savu stīvēšanos ar grupas pagarinājuma dokumentiem. Nu man viņi jau kādu nedēļu ir sadabūti. Bet rada nelielu neizpratni. Reiz deva grupu vispirms uz gadu, tad diviem, pēc tam uz pieciem gadiem. Pirmos divus etapus jau biju "sagrupējusies". Tomēr tagad atkal iedeva uz diviem gadiem. Vispār, štrunts par tiem pieciem gadiem, labi ka iedeva vispār un uz diviem. Vismaz būs kāds ienākums tais starplaikos, kad būšu bez darba, jo darbu es meklēju un ceru tuvākā laikā atsākt strādāt.
3. Dzīvojot dzīvoklī pie dēla reizēm uzpeld nostalģisku atmiņu krāvumi. Šeit es reiz ienācu kā vedekla, kad biju precējusies ar viņa tēvu no kura vēlāk šķīros. Tad uz ilgiem gadiem bija pārtraukums esībai šajā dzīvoklī. Tagad vecākā paaudze - dēla vecmāmiņa un vectētiņš - še vairs neatrodas. Vecmāmiņa ir mirusi, vecaistēva pats gribēja uz pansionātu Imantā. Bet viņu aura, atmiņu klātbūtne ir palikusi. Un ar to ir jāiemācās sadzīvot. Mīļie cilvēki jau mūžībā neaiziet gluži pavisam, tie paliek mūsu atmiņās un sirdīs. Ar šādu sajūtu es viesojos pie māsas centrā, jo mūsu vecāki ir miruši au gadus atpakaļ.

piektdiena, 2018. gada 19. oktobris

Lai man īpašīgi nepiesietos

1. No bezalkoholosko alus paletes pagaidām esmu noprovējusi tikai četras šķirnes - visus trīs Aldara ražojumus, Cēsu Premium bezalkoholisko pinti un Ņevskoje, kuru esmu manījusi tikai veikalu Beta tīklā. Cēsinieks iz bezgaršīgāks, toties pinte. Aldara ražojumi kā nu kurš, tiem vairāk alus piesmakas, bet mazās bundžas. Ņevskoje man garšo labāk, bet tā ir vismazākā no piedāvātajām bezalko alus bundžām, ražota Pēterburgā. Pagaidām pieturos pie cēsinieka, tomēr pinte un daudzviet lētāka par Aldara mazajām bundžām, bet iesaku pameklēt Ņevskoje.
2. Enerdžidrunkus ražo arī pintēs. Tas pats Dinamīts ir pintes daudzumā.
3. To jau daudzi pamanījuši, ka man ļoti nepatīk, kad mani kacina par aizgājušiem laikiem un piesienas par aliņiem tukšā vietā. Visus "piesējējierakstus" delitēšu turpmāk bez brīdinājuma.
4. Dīvainākais tas, ka še, dzīvojot 7jā stāvā un reiz guļot Sauriešu slimnīcas astotajā stāvā, nav un nebija klaustrofobijas. Varbūt tāpēc, ka apdzīvojamās telpās nav un nebija mazas un šauras. Vienu brīdi īrēju gultasvietu vienistabas dzīvoklī Mežciemā 9jā stāvā un tur es visu laiku nomocījos ar klaustrofobiju. Varbūt telpu šaurums nomāca.
5. Daudz neinteresējos par politiku, pietiek ar politiku mājās un virtuvē, toties nepatīk, ka lamā pašu izvēlētus tautas pārstāvjus gan Saeimā, gan no turienes izvirzītos valdībā. Galu galā - ko paši ievēlam, to arī dabonam. Un tie, kas neiet uz vēlēšanām, savas balsis "pārdod" tiem, kurus nemaz nevēlas.
6. Jā, es slikti orientējos globālajā ekonomikā, man pietiek ar to, ka jāsaprot, kā savus ekonomiskos galus savilkt kopā. Bet tik daudz zinu, ka no mūsu oficiālajiem nodokļiem strādājot šeit veidojas daļa valsts budžeta. To "pienes" še strādājošie, Ārzemēs strādājošie maksā nodokļus tur. Var jau būt, ka starpvalstu līgumos šis gadījums ir kaut kā atrunāts līgumos, ber tomēr der padomāt pirms prombraukšanas uz citu valsti līgumdarbos.
7. Es nefanoju par konkrētu filmu, grāmatas autoru vai seriālu. Skatos un lasu to, kas mani dotā brīdī ir ieinteresējis. Nesaprotu tos, kas fanojot ģībst savus elkus skatot vai dzirdot. Man tas liekas pārspīlēti.

Vēl nedaudz rudenīgā Purvciema


trešdiena, 2018. gada 17. oktobris

Lielais paldies

Gribu pateikt lielumlielo paldies, tiem kas man palīdzēja sadakterēt ķermeni un uz pa ceļam nopirkt manai grupas slimībai specifiskās zāles, kuras pērku ar 50% atlaidi. Tagad saprotu tos, kam, ķermeni dakterējot, iziet milzīgas summas zālēm. Man specifiskās zāles ar visām atlaidēm uz dažām opcijām 20 ar asti eiro, vienas specifiskas zāles ķermenim cenā daudz neatpalika no trim specifiskajām citai slimībai. Dakterēt ķermeni mūsdienās ir ahūni dārgi.
Mazliet paskaidrošu sīkāk. Nedēļu pirms Rīgas svētkiem saaukstējos tā, ka iesnas tecēja straumītēm par spīti karstajam laikam. Pēc Rīgas svētku otrās dienas "apgāzos" nesatricināmi. (Ja esat pamanījuši, pēc Rīgas svētkiem man še neparādās nevienas bildes no jel kāda publiska pasākuma). Pēc šiem svētkiem aizgāju pie ģimenes ārsta un ķeksīša pēc abas izdomājām, ka jātaisa analīzes, jo sen nav taisītas. Un abām bija brīnums, ka urīna analīzes uzrādīja ko tādu, ko ģimenes ārsts bez speciālistu iejaukšanās neņēmās ārstēt. Nācās taisīt vēl specifisku analīzi - sonogrāfiju nierēm - kura izmaksāja pāri par 30 eiro (valsts apmaksātā poliklīnikā), tad vēl atkārtotas analīzes ar divu nedēļu spraugu no pirmajām, kur atkal urīna analīze uzrādīja brīnumus.
Nācās iet pie speciālistiem, kuri izmaksāja katrs 4 eiro ar astīti (un atkal valsts poliklīnikā), lai noskaidrotu, ka man ir sīks iekaisums, kas radīja visas neērtības un nogurumu. Tagad, paldies dievam, pamazām tieku no tā visa vaļā un atgriezies pat neliels dzīvesprieks un rosīšanās iedvesma.
Lielais paldies jau ir dēlam un dažiem draugiem, kas palīdzēja man apmaksāt visus gājienus pie ārstiem, analīžu veikšanu un zāļu pirkšanu. Ar savu invaliditātes pensiju nebūtu tikusi galā un viss process apstātos kaut kur pusceļā.

Atmiņu krikumi

1. Es savā jaunībā Bolderāju uzskatīju par kārtīgu pasaules malu, uz turieni nebraucu, pat nezināju, kā tur izskatās un ka tur jūra ir blakus. Īsti pat nezināju, kāds autobuss brauc uz Bolderāju. Ja sagribējās peldēties jūrā, tika kāpts vilcienā un braukts uz Jūrmalu. Kas tolaik bija dārgāk, nekā ar autobusu aizbraukt līdz Bolderājai. Toreiz autobusa biļete maksāja 5 kapeikas, bet vilciena biļete kaut kur ap 30 kapeikām. Tagad, papētot vilcienu sarakstu Jūrmalas virzienā un biļešu cenas uz turieni, sanāk otrādi - biļešu cenas vilcienā ir pavisam nedaudz virs eiro, bet autobusā tās pārsvarā tomēr grozās ap divi eiro, ja pērk pie vadītāja (uz jūras malu jau nebrauks katru dienu un ne katru dienu izmantos autobusu braucienam uz jūru).
2. Par Vērmaņdārzu un Ziedoņdārzu runājot. Par šiem parkiem runājot, droši zinu, ka tajos ir bērnu rotaļu laukumi, katrā savādāks, bet ir. Gan jau ka rīdzinieki šos laukumus ir redzējuši. Vismaz Vērmaņdārza bērnu laukumu noteikti pa pilsētas centru staigājot. Manā bērnībā, pat jaunībā bērnu laukumam tādas instalācijas nepastāvēja, bet bija smilšu kaste sīkajiem bērniem un tā atradās nostāk no bērnu laukuma pašreizējās atrašanās vietas, tuvāk ielai.
Ziedoņdārzs pēc rekonstrukcijas vispār ir "uau". Reiz jau rakstīju par šo parku un arī par Vērmaņdārzu. Jāpameklē birkā vietas. Tik pieminēšu, ka manā bērnībā, jaunībā Ziedoņdārza bērnu bradājamais baseins bija bez ūdens sezonas laikā un bija tādas nesaprotams parka dizaina elements. Manas bērnības laikos kādu laiku Ziedoņdārza strūklaka ar visām vardēm vēl darbojās, tad uz ilgiem gadiem arī pārvērtās par tukšu dizaina elementu, pat skulpturālās vardes gāja mazumā, tām pieauga liekas kājas.
3. Sīkie ezeriņi netālu no Juglas mikrorajona. Arī manā jaunībā vasaras periodos pie tiem pulcējās tuvējo māju iedzīvotāji. Atpūtās, sauļojās, peldējās. Kādi idioti vēl tajos mazgāja mašīnas. Bet vide bija ne pārāk sakopta un prasījās sakopšanu. Tagad nu tas ir noticis. Ir soliņi vienkāršai atpūtai un dabas baudīšanai, labiekārtotas peldvietas. Vispār, viss kas mūsdienu cilvēkam nepieciešams atpūtai pie dabas krūts neaizkuļoties tālu no mājām.
Tas viss, iepriekš teiktais, ir pie visa tā, ko jau esmu pozitīvu teikusi par Rīgas sakopšanos un kļūšanu skaistākai un tīrākai. Katrā gadījumā man patīk tagadējā Rīga salīdzinājumā ar padomjlaika Rīgu. Kaut arī jaunībā Rīgai, tās centram, Juglai bija savs "funs", bet tie bija citi laiki.

otrdiena, 2018. gada 16. oktobris

Atvasarīgas pārdomas

1. Šodien beidzot pastā saņēmu savu 2.oktobrī no Daugavpils izsūtīto ierakstīto vēstuli. Tik uz aicinājuma bija uzspiests štempelis - "Atkārtots aicinājums". Pilnīga neziņa, kas noticis ar pirmo, jo pastkastīte tiek pārbaudīta regulāri un līdz šim nekādas problēmas nav bijušas. Kas pastam par gļukiem? Kad es gandrīz piecus mēnešus nostrādāju pasta nodaļā, kura apkalpo arī manas mājas iedzīvotājus centrā, šādu misēkļu nebija.
Vismaz tagad atkal beigšu braukāt bez biļetes un godīgi pie vadītāja paņemšu savu biļeti pa nullēm, jo sūtījumā bija arī invaliditātes apliecība.
2. Manas zināšanas daudzos jautājumos ir vispārīgas ar šaubīgām pamatzināšanām. Un es nebrīnos, ka anonīmo brigāde man izsaka būtiskus aizrādījumus. Paldies, ka pēdējā laikā šie aizrādījumi kļuvuši izvērstāki un neaprobežojas ar frāzēm "muļķības" vai "tu neko nesaproti un kļūdies". Tomēr no viņu pacietīgajiem skaidrojumiem daudz kas skaidrāks kļūst. Būtu tikai ļoti pateicīga, ja viņi savos aizrādījumos argumentējot viedokli, kādu linku arī iedotu. Tas atvieglotu saskarsmi pamattēmas jautājumos. Es nerunāju par aizrādījumiem uz drukas kļūdām. Tās jāatrod pašai un jāizlabo.
3. Pat neatceros, kad bijis tik atvasarīgs oktobris. Parasti atvasara dzīvojās septembrī un oktobris bija pilns lietavām un pēc tumsību novembrī līdz pirmajam sniegam, kurš, tiesa gan, ātri pazuda no pilsētas ielām.
4. Nezinu, kā tas ir citos pagalmos, bet mana pagalma kaķi ir ieradinājušies būt bezkaunīgi. Reizēm pa divi trīs guļ uz kādas no malā pieparkotajām mašīnām un tad ar lielām grūtībām dabonami prom, kad saimnieks pats grib mašīnu lietot un kurp braukt. Tā neapmierinātā aizvākšanās no mašīnas un pilnīgs aizvainojums kustībās ir vienkārši fascinējošs savā elegancē. Kaķis tomēr māk būt elegants zvērs.
5. Jā, man kopš kāda laika patīk kaķi.Tie tomēr izskatās un uzvedās kā normāli dzīvnieki. Bet tā suņu sugu daudzveidība...... kur dažs labs no "suņiem" ir sīkāks un sala neizturīgāks par parastu sētas runci. Vēl var saprast, ja šādas klēpja un azotes karikatūras auklē zvērinātas vecmeitas, bet ja normālai ģimenei ir šāda karikatūra no suņa mājās - ko lai domā par saimniekiem?

pirmdiena, 2018. gada 15. oktobris

Rudens krāsas ar kaķiem (nav Bābelīte)


Raibumi

1. Protams. man atkal būs pārmetumu jūra, bet pēdējos gados par politiku maz interesējos. Man no politikas pietiek tās reizes, kad noteiktos termiņos jāpilda pilsoņa pienākums un jābalso vai nu par Saeimas deputātiem vai par pašvaldības deputātiem. Man pietiek ar to, ka zinu, kā sauc prezidentu un Rīgas mēru pēc katrām kārtējām vēlēšanām. Man vairāk interesē sadzīviskās lietas, valdību un mēriju nelamāju - ko ievēlēju, to arī dabūju. Toties patīk pozitīvās pārmaiņas, kuras sadzīvē sastopamas darbojoties deputātiem. Negācijas, situācijas kad tie top lamāti - reizēm pat nesaprotu, jo neesmu interesējusies.
2. Kaut kā nemanāmi ir iepaticies rudens, jo ir tā pati krāsu bagātība, kas pavasarī, kad viss zied un plaukst. Varbūt tāpēc man pēdējā laikā arvien biežāk parādās koku krāsainās bildes še. Un oktobris ir beidzis iedzīt depresijā ar saviem agrajiem tumšajiem vakariem. Nezinu, kā būs novembrī, kad lapkritis būs praktiski beidzies.
3. Patīk, ja pēc maniem rakstiem veidojas diskusija situācijās, kad es kaut ko nezinu vai nesaprotu. Komentētāji iesaka prātīgas domas, kur un kā likvidēt savu nezināšanu vai neizpratni, Toties kaitina tās reizes, kad komentētājiem nav ko teikt par pašu saturu un tad tiek meklētas kļūdas. It kā katrs raksts man sastāvētu no 100 un vienas kļūdas.

svētdiena, 2018. gada 14. oktobris

Pastaiga pie Bābelītes ezera Juglā

Vakar kopā ar draugu devāmies pastaigāties gar Bābelītes ezeru Juglā. Laiks bija pietiekami jauks un silts.
Cerējām atrast un pabildēt vecos pazemes bunkurus ezera tuvumā. Bet tie tagad nolīdzināti un aizbērti, toties pārējā apkārtne daudz vairāk sakopta. Ir daudzveidīgi soliņi, uz kuriem piesēst un pavērot apkārtni, pat soliņi ar galdiem, ja ir luste piknikam svaigā gaisā. Manījām kompāniju, kas šo iespēju izmantoja. Vienā vietā pat ir iekārtota peldvieta, kas savā ziņā liek pasmaidīt. Jo visapkārt ezeram ir uzrakti, ka peldēties aizliegts.
Pati daba visapkārt ezeram prasījās uz fotografēšanu. Draugam bija fotoaparāts, tāpēc pat nemēģināju fotografēt ar telefonu. Fotoaparāta bildes tomēr kvalitatīvākas. Ceru, ka man tuvākā laikā tik pārsūtītas bildes, lai es varētu ievietot še.

piektdiena, 2018. gada 12. oktobris

Kokteilis

1. Patīk Staburadzes akcijas ar cepumiem Selga. Šīs akcijas tiek rīkotas katru gadu un akcijās ierindas pircēju var kaut ko vinnēt kā loterijā. Savā ziņā labs mārketinga paņēmiens, lai pirktu šos cepumus. Savā ziņā noliktavas tīrīšana, jo ārpus akcijas ietvariem šie cepumi laikam tiek mazāk pirkti un uzkrājas gan rūpnīcas gan veikalu noliktavās. protams, ne jau katram izdodas ko sadabūt izlozē, bet šie cepumi tad tiek pirkti krietnu aktīvāk. Pati šo akciju laikā pērku šos cepumus un man vienu reizi izdevies vinnēt piecus latus, kad bija šī naudas vienība Latvijā.
2. Patīk un nepatīk vienlaicīgi patreizējā apkures sistēma ar tās sākšanos un beigām. Padomju laikos apkurei pieslēdza jau septembrī un tad kurināja aš līdz maija sākumam. Tiesa, tad bija lētāki komunālie izdevumi un šī apkures sistēma makā negrieza. Tagad apkuri pieslēdz, ja diennakts vidējā temperatūra trīs dienas noturas vidēji 8 grādus siltuma. Un tas var ievilkties līdz novembrim Baltijas jancīgā klimata dēļ. Un atslēgta tiek jau aprīlī tā paša iemesla pēc. Pie mūsdienu komunālo maksājumu cipariem jau lētāk sanāk, bet tomēr. Man patiktos, ja pieslēgtu ar pirmo oktobri neatkarīgi no klimata aiz loga. Bet tās ir tikai manas domas un vēlmes.
3. Prātoju, kā man iestāstīt saviem komentētājiem, ka nerakstu analītiskus žurnālistikas rakstus, bet tikai savas pārdomas par kaut ko. Rakstu par lietām, vietā un notikumiem no sava skatu punkta, kas varbūt reizēm ir nepieņemas citiem. Rakstu atstājot vietu diskusijai un reizēm zināmā mērā provokatoriski. Un manas drukas kļūdas nav viennozīmīgi jānoraksta uz skārdenēm. Es pieļauju drukas kļūdas pat bez tām. Varbūt arī šajā rakstā ir kādas drukas kļūdas pat bez visām skārdenēm.
4. Paldies tiem, kas mani lasa un aizrāda uz drukas kļūdām. Diemžēl pamattekstā es tās izlabot varu, bet neesmu atradusi iespēju tās salabot atbildot uz kādu komentāru.

ceturtdiena, 2018. gada 11. oktobris

Man tomēr patīk kaķi

Homo Novus

Vakar dēls aizveda uz filmu Homo Novus pēc tāda paša Anšlava Eglīša romāna motīviem.
Tiem, kas nezina - Anšlavs Eglītis ir trimdas latviešu rakstnieks ASV, nodarbojās ar rakstniecību un kritiku. Viņam ir arī kritikas raksts par 70os gados uzņemtajiem Zvaigžņu kariem.
Pašu grāmatu diemžēl vēl neesmu izlasījusi, izdarīšu to tuvākajā laikā, jo filma ieintriģēja.
Filma patika ar savu reālo humoru mākslinieku bohēmas atainojumā Latvijā, Rīgā 30jos gados. Dēls, kurš ir grāmatu lasījis, teica, ka grāmatā tā humora bija vairāk. Bet man priekš iepazīšanās ar rakstnieka daiļradi pagaidām pietika ar šo. Kā jau teicu, tuvākā laikā izlasīšu arī grāmatu, lai iespaids būtu pilnīgs.
Patika aktieru spēle un saspēle. Pat Kambala ļoti organiski iekļāvās sev netipiskā profesijā un veiksmīgi tika  galā ar aktierspēli.
Laba latviešu filma, iesaku noskatīties, kamēr tā vēl ir uz ekrāniem.

trešdiena, 2018. gada 10. oktobris

Dažādas domas

1. Herkuless sāk apnikt, sāku to skatīties ar kupīrām. Principā gaidu, kad būs iztulkotas krievu valodā  visas sešas Midsommeras slepkavību 20ās sezonas sērijas. Tajā seriālā katra sērija noteikti ir pāri par stundu gara. Savā ziņā esmu šī kriminālnotikumu seriāla fane. Man tajā patīk gan aktieru spēle, gan tas, kā tiek šķetināts pats notikums. Reiz jau par viņu rakstīju. Var sameklēt pēc birkas Filmas. Vai ierakstot meklētājā.
2. Vakar, esot kapos, priecājos par to, kā koki ietērpjas rudens krāsu rotā. Purvciemā šīs krāsas vēl nav tik izteiktas. Ir vairāk sačervelējušās zaļuma, mazāk krāsu. Acīmredzot rudens līdz Purvciemam tā īsti vēl nav atnācis. Cik ieklīstu pilsētas centrā, tur arī īsti vēl nemanu rudens krāsu bagātību. Varbīt der pa pilsētas parkiem pastaigāt....
3. 6jā datumā izpildīju savu pilsoņa pienākumu un nobalsoju. Turpmākā laikā laikam tomēr necentīšos domāt par politiku. ir pietiekami daudz ikdienišķu problēmu, ko risināt un par kurām piedomāt. Un arī visa veida anonīmie man nepiesiesies, ja es ko nezināšu par politikas norisēm.
4. Man feisbukā atrakstīja, ka pienākusi vēstule. Ļoti ceru, ka tā nav ziņa no pansionāta vai atteikums pagarināt grupu. Tas tomēr ir nelielas naudas jautājums un iespēja saņemt nelielu naudiņu, kamēr sameklēju darbu, ko spēju veikt. Tagad jau nav grūti atrast kādu darbiņu pēc spējām arī mana vecuma cilvēkiem. Liela daļa darbspējīgo jaunāko cilvēku ir ārzemēs dzenoties pēc lielākām algām par nekvalificētu darbu. Retais atrod tur darbu specialitātē ar atbilstošu specialitātes apmaksu.
5. Man dažu rakstu komentāros aizrādīja, ka daudz neko nesajēdzu no ekonomikas. Tas tā tiešām ir. labi, ja orientējos savā makā un savos izdevumos. Tomēr tik daudz zinu, ka viena no budžeta sastāvdaļām ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Varbūt tāpēc es tik ļoti pieķeros šiem ārzemēs strādājošajiem, jo diez kur paliek viņu ienākuma nodoklis. Šaubos, vai nonāk līdz Latvijai, kurai tas noderētu.

otrdiena, 2018. gada 9. oktobris

Saule un krāsas Miķeļa kapos

No rīta aizbraucu pie mammas uz kapiem apkopt kapa vietu. Tur koki tērpti rudenīgākās krāsās, nekā Purvciemā.

Šis un tas

1. Nesen Delfos izlasīju ziņu, ka sociālās aprūpes darbinieki taisās streikot. Viņiem tiešām maksā maz. Pat mazāk, nekā medmāsām slimnīcās. Pie viņu individuālās atbildības par katra konkrēta cilvēka aprūpi. Interesanti, kas notiks ar pilsētu ielām un pagalmiem, ja sētnieki un atkritumu savācēji pieteiks diezgan ilgstošu streiku algu jautājumā? Arī šīm profesijām pie viņu darba smaguma un atbildības ir visai mazas algas.
2. Vispār, interesanti, kas notiks Latvijā, kad viss tehniskais personāls sāks streikot un pieprasīt algu paaugstinājumu? Lielo algu bonzas paši sāks darīt to melno darbu, kuru pilda  tehniskais personāls vai arī pie mums saplūdīs kaudze ar viesstrādniekiem, kuriem tehniskā personāla mazās algas liksies milzonīgi lielas?
3. Es nedaudz atkārtojos, bet ir vērts padomāt par algu paaugstināšanu nespecializētajam tehniskajam personālam, lai saplūstu atpakaļ tie Latvijas iedzīvotāji, kuri tieši šī iemesla dēļ braukā sezonas darbos uz ārzemēm. tas ir tikai ieteikums/viedoklis. Nekas cits.
4. Dažu anonīmo komentētāju dēļ man reizēm vispār gribas "piegriezt skābekli" manu tekstu komentēšanai, jo uzrodas tādi, kas tikai meklē kašķi, nevis runā pēc būtības. Bet laikam vēl kādu brīsniņu pacietīšos, redzēs, kā ies.
5. Tomēr esmu pateicīga tiem, kas mani lasa, komentē un reizēm noklikšķina uz reklāmām. Skaidrāks kļūst, kur esmu kļūdījusies un par ko neesmu painteresējusies citos vebsaitos. Pēc katra šāda komentāra pacenšos apskatīties infu par jautājumu norādītajās vietnēs. Ar mani laikam notiek kaut kas apgriezenisks - es skatos un meklēju pēc raksta izvietošanas, nevis pirms. Tā nu sanāk, ka es reizēm visu daru no otra gala.

pirmdiena, 2018. gada 8. oktobris

Visādi krikumi

1. Vietā, kur es tagad dzīvoju, uz ielām var sastapt apmēram tik pat daudz tukšo pudeļu lasītāju, cik centrā. Imantā un citos rajonos tie bija praktiski neredzami. Bomži gan nav manīti, tie pa lielo ir centra problēma.
2. Rīgas centrālās ielas tiek remontētas un pucētas uz nebēdu. Vai kādreiz pienāks kārta arī mazajām ieliņām un guļarajoniem, kuri prasās pēc sakārtošanas un labiekārtošanas?
3. Ļoti ceru, ka Saskaņa netiks pie krēsliem valdībā, kaut arī patlaban ir savākusi visvairāk krēslu Saeimā. Ceru, ka citas partijas apvienosies tādā procentuālā ciparā, ka atstās minēto partiju opozīcijas vietās.
4. Ceru, ka tad, kad pienāks laiks nomainīt prezidentu, tas būs respektablāks un politiski zinošāks. Ceru, ka izvirzot prezidentu būs pieņemts pārdomāts lēmums un kandidāts.

svētdiena, 2018. gada 7. oktobris

Vēlēšanas - anatomija

Ja padomjlaikos elektorāts varēja vispār neiet uz vēlēšanām, to rezultāts vienalga bija nemainīgs 99,9% balsstiesīgo ir novēlējuši par izvirzītajiem kandidātiem. Vispār, tāpat jau bija skaidrs, ka izvirzītie deputātu kandidāti tiks valdībā.
Tagad ir interesantāk. Partiju ir vairāk, iespēju tikt valdībā - kā nu kurai. Kā mācēs sevi pasniegt. Un balsu skaitīšanas nakts pēc vēlēšanām - ir interesanti pavērot un sekot līdzi balsu skaitīšanas procesam un partiju reakcijai uz šo skaitīšanu. 
Šoreiz televizorā nesekoju šim notikumam. Tagad, no rīta, delfos apskatījos aptuvenos rezultātus, kas pēc nakts skaitīšanas ir izveidojušies. Pēc aptuvenām aplēsēm partija, par kuru balsoju, ir iekļuvusi valdībā. Principā tas jau bija sagaidāms. Toties Saskaņa ir vadībā. Bet rezultāts dienas laikā vēl var nedaudz mainīties, jo, kā teikts delfos, pēdējie cipari no ārvalstīs vēlējošiem Latvijas pilsoņiem pienākuši agri no rīta. Tas tāpēc, ka vēlēšanu iecirkņi tika slēgti astoņos vakarā pēc vietējā laika un katrā valstī pa lielo tas vietējas laiks atšķiras no Latvijas vietējā laika.
Par Saskaņu runājot - tai ir spēcīga elektorāts gan latviski gan krieviski runājošo pilsoņu vidū. Un tas ir pateicoties Ušakova darbiem un nedarbiem Rīgā. Tā nu tas diemžēl ir sanācis. 
Tomēr priecājos. ka manis izvēlētā partija ir iekļuvusi valdībā, esmu vismaz pareizajiem nodevusi savu balsi. Un tā ir izteikti prolatviska partija.
Kaut nu Saskaņas balsu kopskaits šīs dienas laikā nedaudz mazinātos par labu citām, prolatviskākām partijām, kuras tad arī sastādītu vairākumu valdībā. Saskaņai pietiek ar Rīgu, nav ko kāpt augstāk.

sestdiena, 2018. gada 6. oktobris

Rudens sākums Purvciemā

Vēlēšanu iecirkņi Rīgas 64.vidusskolā

Aizgāju vēlēt uz Rīgas 64.vidusskolu, kas ir tuvāk mājām, kurās es tagad dzīvoju. Skolā ir izvietojušies divi vēlēšanu iecirkņi - Purvciems tomēr ir paliels guļamrajons. 
Aizgāju jau pirms astoņiem no rīta. Gāju ar domu, ka tur būs mierīgi un paklusi, kā jau agrā sestdienas rītā. Un komisijas darbinieki nedaudz garlaikosies pie kafijas krūzes - iecirkņi ir atvērti jau no septiņiem rītā. 
Bet nekā - abos iecirkņos, kas atradās divos blakus gaiteņos norisa dzīva kustība. Ne jau tā, ka veidotos rindas pie reģistratoru galdiņiem, bet balsotāji nāca un gāja, darbiniekiem garlaikoties īpaši nebija laika. Radās iespaids, ka vēlētāji jau sāka nākt balsot jau no iecirkņu atvēršanas brīža.
Ja jau tagad bija dzīva vēlētāju kustība, tad jautājums - kas darīsies iecirkņos ap pusdienas laiku, kad cilvēki būs modušies kā jau brīvdienā - pavēlu. Un kas darīsies iecirkņa darba laika pēdējā stundā, jo visi vēlēšanu iecirkņi pieņems vēlētājus līdz astoņiem vakarā.
Pēc tam sāksies grūtākais posms - balsu skaitīšana par partijām kā arī krustiņu skaitīšana vēlēšanu biļetenos.
Es nobalsoju un devos mājās.
Tagad tikai jāizlemj - kur skatīties balsu skaitīšanas gaitu un tās rezultātus - datorā TV tiešraidē vai pa televizoru (šis relikts vēl mums ir saglabājies).
Par ko es balsoju? Vai nav vienalga - es savu pilsoņa pienākumu izpildīju un punkts. Vienīgais, ko varu pateikt - tā nebija prokrieviska partija.
Skolas balsošanas iecirknī man patika sagaidīšana, laipnā apkalpošana un arī tas, ka atvadīšanās arī bija laipna. Ceru, šī laipnība saglabāsies līdz dienas beigām.
Es tomēr neapskaužu šos cilvēkus - jau no septiņiem rītā pieņemt vēlētājus un pēc tam - pēc astoņiem - sēdēt un skaitīt balsis (un galvenais - nekļūdīties).

ceturtdiena, 2018. gada 4. oktobris

Pēc ilgiem gadiem atkal Herkuless

Pēc ilgiem gadiem skatos atkal televīzijas seriālu par Herkulesu un viņa piedzīvojumiem. 
Pirms rakstīt šo,pārlasīju savas iepriekšējo gadu atsauksmes par šo sešu sezonu garo seriālu (atsauksmes var atrast rubrikās Herkuless un filmas) un kopumā konstatēju, ka manas domas par šo seriālu nav īpaši mainījušās. Maz ko varu pateikt kritikas jomā.
Pirms ko izsaku, vēl piebildīšu, ka vilku no torentiem šo seriālu no jauna, jo gadu gaitā mainot kompjus, tas no mana desktopa bija kaut kur pa ceļam noklīdis. Šoreiz nenācās vilkt četras dienas, pietika ar vienu nakti. Jaudīgāks kompis un spēcīgāks rūteris kopā ar internetu.
Šoreiz bez pašām sezonām novilkās arī piecas pilotsērijas. Tās visas bija vairāk kā stundu garas, kamēr pamatsezunu sērijas - pa apmēram 40 minūtēm katra. 
Par seriālu kopumā runājot - uzreiz var just, ka tas ir mazbudžeta seriāls. Daudz kas uzņemts studijā, āra skatos jūtamas vienas un tās pašas vietas. Daudzi kadri filmās atkārtojas. Es nerunāju par ievadkadriem, kas papildinaāti ar pašas filmas nosaukumu un aktieru uzskaitījumu. Runa ir par pašām sērijām.
kaut kas īpatns notiek ar aktieru sastāvu. Seriāla gaitā trīs reizes nomainās aktrises, kas spēlē Herkulesa māti, tāpat trīs reizes nomainās aktrises, kas spēlē Nemezīdu. Toties daudzās citās otrā plāna lomās ir vieni un tie paši aktieri, tik ar dažādu grimu un aktierisko lomu.
Arī sērijas, kurās tiek uzrunāta tauta pilsētā vai ciemā - šīs tautas ir maz, pat pārāk maz priekš tās apdzīvotās vietas, kurā tā tiek uzrunāta.
Tomēr kā atpūtas gabals, kurā nav daudz jādomā līdzi, bet tikai jārelaksējas, šis seriāls ir pietiekami labs. Vērts novilkt gariem ziemas vakariem, kad gribas tikai atpūsties un nedomāt ne par ko citu.