Filma: Jaunās amazones (Сексмиссия / Новые амазонки / Seksmisja)

Valsts: Polija

Izlaišanas gads: 1983

Žanrs: komēdija, fantastika

Tiešām jautrs fantastikas gabals, ar palielu daļu ironijas. Sižets īsumā: divi vīrieši 1991.gadā "parakstās" uz zinātnisku eksperimentu. Viņus "iegremdē" mākslīgā miegā ar termiņu uz trim gadiem. Un pēc kāda laiciņa abi vīrieši top atmodināti. Bet - nevis pēc trim gadiem, bet gan pēc piecdesmit trim gadiem. Jo dažādu apstākļu dēļ uz planētas ir noticis atgadījums, kura laikā par anabiotiskā miegā gulošajiem ir aizmirsts. Un tikai nejaušības dēļ viņu miega kapsula tiek atrakta. Vīrieši tiek atmodināti situācijā, kad planētas iedzīvotāji pārcēlušies uz dzīvi pazemē. Pie kam - iedzīvotāji ir sievietes, jo uz planētas vairs nav vīriešu. Nav no vārdu salikuma "pavisam nav", jo esot izmiruši kaut kādas mutācijas rezultātā; vairošanās notiek mākslīgi, iz mēģenes. Ja tā var izteikties. Tad nu filma ir par to, kā viņiem veicas.

Iesaku. Nenožēlosiet.

Šis teikums ir links uz filmu kanālā YouTube, krieviskā tulkojumā

Un. Atkal. Linku. Vākums.

1.  Tagad arī Jaunzēlandē ir Latviešu biedrība.
2. Stāsts par Taivānu.
3. Dzīvnieki. Un rodas jautājums - vai tie vispār ir no mūsu planētas? Klips krievu valodā.
4. Interesanti. 11 optiskās ilūzijas. Klips krievu valodā. ceru tomēr, ka sapratīsiet.
5. Pārdomas par cittautu personvārdu atveidi latviešu valodā. Viela pārdomām.
6. Par to, kā populāra dziesma vulgarizē rotaslietas.
7. Kā tika parakstīts Polijas un Padomju savienības līgums.
8. Pēterburgu Pētera I laikā atraka nevis uzcēla? Viedoklis. Klips krievu valodā.
9. Interesanti. 100 neparasti dzīvnieki, kuri atklāti Amazones upes reģionā, Klips krievu valodā.
10. Zināms pieskāriens Vecdaugavas apkaimei.
11. Tikai viedoklis. Par 1812.gada Francijas - Krievijas karu. Klips krievu valodā.
12. Par to, kā Rīgas Zoodārzā glābj un rehabilitē savvaļas dzīvniekus.
13. Latgales upe Narūta.
14. Man zināms "Ha un WTF?". Par to, kā lasīt cilvēku domas. Klips krievu valodā.
15. Drusku par Rīgas Doma ērģelēm.
16. Asinis var būt arī citās krāsās, ne tikai sarkanas.

Filma: Spītnieka savaldīšana (Укращение строптивого/il Bisbetico Domato)

 Valsts: Itālija, filmas garums: 1:42:27

Žanrs: Melodrāma, komēdija

Pavisam galvenajās lomās: Adriano Čelentano, Ornella Muti

Nu jā, atkal paveca filma, no jau pagājušā gadsimta otrās puses laikiem. Bet - joprojām skatāms labs atpūtas gabals. Sižets? Galvenais varonis - paīpatnēja rakstura lauku lielsaimnieks-vecpuisis, kuram filmas sākumā ir 40-tā dzimšanas diena. Varonim pie viena nav viennozīmīgas attiecības ar kaimiņu būšanām, kaut nu nav tā, ka kaimiņi pret viņu ir pavisam "nē un nemūžam". 

Un filmas mīlestības līnija iesākas tajā mirklī, kad lietainā vakara tumšā stundā pie galvenā varoņa namdurvīm pieklauvē sieviete. Lielpilsētas izlutināta jaunkundze, kas diezgan bezceremonīgi ielaužas varoņa mājā un dzīvē. 

Tad nu filma ir par to, kā šie divi savā ziņā raksturos kaut kur līdzīgi cilvēki izveido savas attiecības. 

Ir vērts noskatīties. Jauka, mīlīga filma.

Šis teikums ir links uz filmu YouTube kanālā, filma ierunāta krievu valodā. Ja kāds kaut kur citur atrod filmu ierunātu citā valodā, tikai uz priekšu un padalieties ar variantiem.

Zināmā mērā atgriešanās pie jau runātam tēmām

Un jā, protams. Šis būs zināms atgriešanās raksts par reiz aprunātām tēmām. Un, kā vienmēr, lūgums tomēr izlasīt līdz galam pirms komentēt.

1. Vispirms atgriežoties pie pasen aprunātas tēmas, precīzāk pie diviem Krievijas TV šoviem. No kuriem viens - valsts televīzijas Pirmajā kanālā esošais šovs vīriešu/sieviešu (мужское/жсенское) un pašpuicenes (пацанки) kanālā Piektdiena (Пятница). Par šiem raidījumiem izteicos jau 2022.gada novembrī. Tiesa, toreiz tekstā vairāk dominēja pārsteigums, zināma neizpratne. Pašreiz šis vērtējums drusku papildinājies varbūt savādākā rakursā.

Ja nu kas, tas, ka pirmā no manis pieminētajiem raidījumiem vadītāja ir tā pati Jūlija, kurai ir sakarības ar no Ukrainas prom aizvestajiem Ukrainas bērniem, kuri Krievijas izraisītā kukū pasākuma rezultātā nokļuvuši ne pārāk apskaužamos apstākļos, ir viena no šis personas šķautnēm un ne šī raksta tēmā - arī fakts. Tiešām, gribu tik par ko citu izteikties.

Abos šovos zināmā mērā tiek paceltas ne tikai konkrētu cilvēku problēmas, bet tie zināmā mērā raksturo arī situāciju kā tādu valstī. Var jau būt, ka kaut ko esmu palaidusi garām, bet neliekas, ka pie mums tās problēmas ir nu tik dziļas un nejaukas, ka nevarētus tikt galā bez televīzijas iejaukšanās. Un tas, ka dzīvoju kopmītņu tipa mājā, kurā ir dažādi cilvēki "nolasījušies" ar dažādām problēmām, man vismaz nav arguments. Tikai brīvprātīgs problēmas atrisinājums kādā mēra. Ja kļūdos un man kaut kur nav taisnība, droši oponējiet.

Nu netieku no demotivatoriem vaļā...

 

Šodien. Atkal. Vecmīlgrāvja. Stūrītis.

Laikam vispārīgos vilcienos Vecmīlgrāvis būs izstaigāts un sāksies tuvākās apkārtnes papēte. 

Ņemiet nu par labu to, kas nu sanācis...

"Ko par mani padomās?"

Es nerunāšu par tiem gadījumiem, kuros beidzas privātās intereses un sākas kolektīvās intereses. Par springumu rīcībā apmēram runāšu.

Ir visai muļķīgi neiet kaut dušā, nemazgāt rokas, pat neizteikt savu viedokli ar pamatojumu "Ko par mani padomās, ja es to darīšu?". Vispār, diezgan daudzus it kā sīkumus nedarīt pamatojoties uz šo frāzi. Nu, man ieslēdzas "Ups, ir labāk staigāt netīram rokām, netīrai pašai, neizteikt savu argumentētu viedokli, ja nav īstas piekrišanas sarunbiedra teiktajam?". Šāds bremzīgums var novest pie visādām negācijām, kuras "izsprāgst" dažādos ne pārāk jaukos veidos - tas, kas ilgi bremzēts, reizēm sāk pārsniegt kritisko masu un izlaužas neprognozējamos variantos. 

Mazgājamies jau mēs vispār priekš sevis, savedam sevi kādā kārtībā. Ne jau tāpēc, ka apkārtējiem ir kaut kāds viedoklis. Un citu viedoklis kaut kādā jautājumā - tas ir citu viedoklis. No cikla "Arbūzi ir negaršīgi", bet ja tev tie arbūzi garšo - tad ēdīsi tos naktī un paslēpies pagultē lai tikai citi nepadomātu ko sliktu?

Domas par laikam ka musulmanisma tēmām

Tiešām, laikam ka par musulmanisma tēmām tās domas sanāks. Būšu tikai pateicīga, ja, pirms komentēt, taps izlasīts līdz beigām. Un tikai tad komentārā izteikta konstruktīvi formulēta doma.

1. Vispirms par islāmisko, musulmanisko pasaules daļu. Un sākšu ar vēršanos pie tiem, kuri "Musulmani ir pē, viņi ir ekstrēmisti, kuri nejauki izturas pret ne musulmaņiem un tāpēc negribu nekādus kontaktus ar musulmaņiem". No šī cikla izteikumos. Uz ko šādu man pretjautājums vienmēr no cikla "Tad nebrauc uz Turciju, Dubaju, Ēģipti, Ziemeļāfrikas arābu valstīm atvaļinājumā atpūsties. Tās visas ir musulmaņu valstis". Tas, ka musulmaņu pasaulē ir ne pārāk gudri cilvēki, kuri ne pārāk labas lietas dara (un pie viena tikai piesedzas ar ticības vārdu), vēl nenozīmē, ka viss ir slikti un nekā. Pie viena pašreizējos laikos ir iestājis zināms bumeranga efekts. Proti, visi tie Krusta karu pasākumi, kad notika kautiņi un grautiņi dēļ ietekmes Jeruzalemē un tās apkaimē - kā to nosaukt? Kristieši piesedzās ar ticību Dievam, lai slepkavotu, laupītu, iedzīvotos. Būtībā tas pats kristīgais ekstrēmisms un nehalo darbošanās. Mīļie, tad ko gribat? Nē, nekādā gadījumā nesaku, ka ekstrēmisms jebkuros laikos un jebkurā formācijā ir kaut kas labs, balts un pūkains. Vienkārši zināmā mērā ieslēdzies "Nedari otram to, ko negribi, lai izdara tev". Savulaik kristieši pārkāpa šo noteikumu un tagad saņem atpakaļ.

Filma: Sirdspuķīte (Тутси / Tootsie)

 Valsts: ASV, izlaišanas gads: 1982, ilgums: 01:56:21

Žanrs: komēdija

Kārtējā filma "ar bārdu", jo uzņemta vēl pagājušajā gadsimtā. Bet - jauka, mīlīga, sirsnīga.

Sižets? Puisis, pēc profesijas aktieris, darba meklējumos pārģērbjas par sievieti, lai dabūtu aktrises lomu seriālā, "Ziepju operā". Un viņam nākas tēlot sievieti dubultā - gan kā tai, kura ieguvusi lomu, gan atveidojot lomu. Pie viena "pa ceļam" risināt vīrieša-sievietes attiecības mīlestības jomā. Jezga sanāk un pārpratums uz pārpratuma līdz tam brīdim, kamēr puisis situāciju neatrisina pietiekami kardināli. 

Vērts skatīties, labs atpūtas gabals, lielisks aktieru kolektīvs. Aizrauj, "ievelk".

YouTubē labāk nē - tur tik filmas fragmenti ievietoti. Labāk kaut kur lejuplādēt.

Filma: Džezā tikai meitenes (В джазе только девушки / Some Like It Hot)

 Valsts: ASV, izlaišanas gads 1959., filmas ilgums 02:02:10

Žanrs: melodrāma, komēdija, krimināls, piedzīvojumi, mūzika

Jā, nolejuplādēju apskatīties. Jauki pavadīt laiku labā vispirms jau komēdijas žanra filmās kompānijā. Periodiski šo filmu skatos atkal un atkal. Sižets nav kaut kā īpašīgi saviņķelēts, vienkāršs pastāsts par diviem puišiem-muzikantiem, kuriem ir finansiālas problēmas, kurām pievienojas nejauša nokļūšana nepareizā vietā un nepareizā laikā, kad viena Čikāgas mafija izrēķinās ar otru laikos, kad ASV bija sausais likums. Puiši, glābjoties no bandītiem, kuri nav ieinteresēti šos nejaušos "negadījuma" lieciniekus atstāt dzīvus, pārģērbjas par sievietēm un kopā ar sieviešu džeza orķestri aizdodas orķestra turnejā uz Floridu. Un kā nu puišiem tur sanāk. Protams, ir arī mīlestības līnija, kā nu bez tās. Un kā nu bez Merlinas Monro galvenajā sieviešu lomā.

Jāpiezīmē, ka daudzas frāzes no šīs filmas "aizgājušas pasaulē" citātos. Laikam kaut kā neatceros citu filmu, kuras replikas aizgājušas pasaulē citātos. 

Filma viegla, drastiska. Labs atpūtas gabals. Bez jebkādas pretenzijas uz dziļo filozofiju. Ja gribat vakaru pavadīt jaukā noskaņojumā, skatieties, nenožēlosiet.

Nīderlandē šorīt...

 Māsa bildes atsūtīja. Laikam ka jau pa ceļam uz darbu.

Ups. Atkal. Demotivatori mani panākuši

Viss. Turpinās. Linki.

1.  Kārtējā grāmata lasīšanas rindā. Par Nobelu.
2. Par Vītolu fonda dibinātāju.
3. Tvaikonis Nemesis atrasts pēc ilgiem gadiem.
4. Mums reiz slēptā vēsture. Par partizāņu cīņām pret čeku.
5. Interesanti, par vēlamo temperatūru uz zemes.
6. Interesanti par tādu mūslaiku jaunatnei ne pārāk zināmām zivīm kā lucīši.
7. Īsumā - kriminālžanra vēsture.
8. Interesanti - par milzīgo, kustīgo Marokas kāpu.
9. Ritvara "piesitieni" bildēs.
10. Rotko muzejs Daugavpilī. Vismaz man vēl viens iemesls aizbraukt ekskursijā uz Daugavpili.
11. Par ko šādu Vācijas pēckara (domāts Otrais pasaules karš) vēsturē nebiju zinājusi.
12. Nemaz nezināju, ka Latvijā ir apdzīvota vieta ar šādu vārdu. Par Ilzes ciemu.
13. Rīga mainās. Jauns Hesburger.
14. Interesanti. Par ērģelēm.
15. Arī šo Jura Barkāna grāmatu būtu vērts izlasīt.
16. Latviešu skaņuplašu vēstures akordi.
17. Latvieši Vācijas dienestā. Tie, kurus mēs saucam par leģionāriem.
18. Pirms 100 gadiem Francijā izskanējis raidījums par Latviju. Kādam varbūt tas liksies sīkums, bet nenoliedzami patīkams.

Terorisms un vienkārši vandālisms

Protams, atkal ielīdu Vikipēdijā,  lai rastu skaidrojumu jēdzieniem. Un atradu. Gan to, kas ir terorisms, gan to, kas ir vandalisms. Principā - abos šķirkļos precīzāk izskaidroja to, kas jau bija skaidrs.

Kas attiecas uz to, ko īsti gribu ar šo pateikt - Latvijas telpā pēdējo piecdesmit gadu laikā ir bijusi divi vandalisma akti un divi terorisma akti:

1. Vēl padomju laikos republikā izskanējušais vilciens Ogre-Rīga vagonu vnndalēšanas pasākums, kad jaunieši pēc grupas Pērkons koncerta Ogres pilsētas estrādē braucot uz Rīgu "iznesa" diezgan daudz no vilciena sastāva. Par to "pasākumu" un tā sekām ir plašāka sižeta līnija Jura Podnieka dokumentālajā filmā Vai viegli būt jaunam. Un šis ir tas gadījums, kad nevajag jaukt pūkainu ar kantainu. Bezjēdzīgai demolēšanai demolēšanas pēc nav nekāda sakara ar politisko sistēmu valstī. Tās demolēšanas rezultātā daudzi vainīgie pelnīti saņēma sodus tiesas ceļā, tika sabojāts un "izsists no ierindas" pārvietošanās līdzeklis - vilciena sastāvs tādējādi radot ievērojamas neērtības dzelzceļam (jo tie sabojātie vagoni bija tomēr jāremontē krietni) un cilvēkiem, kuri ikdienās lietoja šo satiksmes veidu (Kaut uz laiku no "ierindas izsistais" transports kā vienība - Kaut kur taču satiksmes regulētajiem bija jāatrod kaut kas vietā...). Pie viena nepatikšanās iedzīvojās Pērkons, pēc kura uzstāšanās nesmukums uz dzelzceļa notika.

2.Terora akts - spridzināšana universālveikalā Centrs 2000.gadā. Arī plašāku informāciju atradu Vikipēdijā. Jo - atcerējos, ka bija, un arī to, kādu rezonansi tas fakts bija izraisījis.

3. Grautiņš Vecrīgā 2009.gadā. Toreiz tas process ilga vairākas stundas, linkā izlasīsiet sīkāk.

4. Okupācijas muzeja apzināta dedzināšana šī gada 27.februārī. Nu, tur izmeklēšanas un tamlīdzīgas darbības vēl turpinās.

Protams, var jau gadīties, ka kāds zina vēl par kaut ko līdzīgu mūszemītes telpā. Man ir zināmi šie četri gadījumi. Un - kaut arī tie gadījumi pēc formas, pēc izpausmēm un tamlīdzīgām būšanām iedalāmi pa pārim katrā jēdzienā, rezultāts zināmā mērā apvienojas vienā veselā: abos "negadījumu" variantos cieš ne jau "mērķauditorija". Vairumā tomēr "gāju garām un gāju". Kādi sastrādāja nejaucības, bet aiz viņiem tās nejaucības jāsavāc un skāde jānovērš pavisam nesaistītiem ar visu to cilvēkiem.

Pie viena - četri idiotisma pilni gadījumi Latvijas telpā 50 apmēram gadu laikā - manuprāt daudz par daudz. Ar terorismu un vandālismu nekas jauks netiks panākts, tikai sagādātas liekas un nevajadzīgas neērtības līdzpilsoņiem. Tā, maigāk izsakoties.

Tas tā, pagaidām viss. Ceru uz viedokļiem.

Fanātisms un fanošana

Pirmo reizi šai tēmai pieskāros apmēram pirms gada runājot par reliģiska tipa fanātismu. Tiesa, man tagad tekstu pārlasot, bija iespaids, ka es tā pieticīgi, toleranti izteicos; pārgāju tēmai pa virsu. Bet nu labot neiešu, šoreiz tam visam tā pamatīgāk laikam.

Šoreiz parakājos internetā, lai tur atrastu pieejamos virsrakstā minēto jēdzienu labāka skaidrojuma atrašanai. Kā pirmo meklēju fanātisma skaidrojumu. Atradu daudzus riņķī un apkārt, bet paplašāku skaidrojumu jēdzienam atradu vietnē IK-PTZ publicētajā rakstā. Priekš manis - garš un tiešām izsmeļošs raksts. Jēdziena fans skaidrojumu atradu Vikipēdijā tam veltītajā šķirklī. Un mani nepārsteidza, man bija tāda nojauta, ka jēdziens fans ir saīsinājums no jēdziena fanātiķis. Un sākts lietot tikai apmēram 18.gadsimta beigās. Nepārstāstīšu, izlasīsiet. Linku taču iedevu.

Tas, kā pati uztveru šos jēdzienus - fans ir "maza mīļa vardīte, kas rušinās savā tēmā, ir interesanta sev un citiem. Jo tai ir savākusies interesanta informācija vardītei mīļā tēmā", fanātiķis ir "uzbāzīgi agresīva muša, ar vāju domāšanas spēju; fanātiķi virza tikai skaudība un vēlme uzspiest savu redzējumu par vietām, lietām, notikumiem tiem, kuri nemaz negrib zināt neko par mušas nostāju". Kaut kā tā.

Martas iela

 Vēl viena īsa Rīgas ieliņa. Starp Krišjāņa Barona ielu un Tērbatas ielu.

Nu jā, demotivatori... Kā nu es bez pasmaida....

Atkal stūris. Atkal drusku. Atkal Vecmīlgrāvis

 Kārtējais Vecmīlgrāvja nostūris. Pamazām topts apgūts mikrorajons. Tiesa, atlikušas vēl vietas, kurās nav ielīsts, bet tās pamazām mazumā iet. (Bet pārējā Rīgas daļā gan vēl daudz neapgūtu nostūru. Plānos ir, bet pamazītēm).

Tā nedaudz atskatoties uz pagājušo ziemu un rudens periodu pirms tam

Tiešām, tāds nedaudz atskats. Savā ziņā it kā turpinājums tam, ko par pavasara - vasaras periodu rakstīju nu jau pērnā gada augusta pēdējā dienā. Toreiz, rakstot atskatu, bija sajūtas "Palīgā! Glābiet no aktivitāšu pārbagātības!". Šoreiz laikam citādas sajūtas. "Enerģiskā aktivitāte! Uū, kur paslēpusies?". 

Nē, nav bijis tā, ka neko nebūtu sadarījusi. Darīts ir daudz kas, iets ir daudzviet kur. Tie, kuri mani lasa puslīdz regulāri, gan jau ka pamanījuši. Bet - kaut kā viss noticies caur ņerkstēšanu no cikla "Vai tiešām? Man? Tas jādara? Varbūt pasēdēšu mājās un nekur neiešu?" ar šim pretnostatīto "Pankūka bez ievārījuma! Kāpēc noslinkoju un nedarīju/neaizgāju?".

Bet tā nopietnāk uz to visu atskatoties un pēdējo divu gadu lietām. vietām, notikumiem īpašāk - nu nekas nav tik melns, cik mēģinu te mālēt. Visādi bijis, visādi gājis. Lai nu kas un kā noticis, bet garlaicība nav bijusi laikam ka nevienā mirklī.

Vismaz ir izanalizēts, "no kurienes kājas aug" abām galējībām un saprasts rīcības plāns līdzsvarošanai. Kā sanāks, laiks rādīs.

Reizēm mani panāk doma par to, ka būtu interesanti, ja kāds sasparotos uzrakstīt tādu kā pētījumu par Latvijas blogiem. Savulaik Uldis Rozenfelds savā blogā Baltais runcis veidoja iknedēļas blogāres apskatus veidojot sarakstiņus ar jaunumiem blogos. Bet - tie bija dalīšanās ar jaunumiem nevis analītiski apskati. Pati īsti neņemos to darīt, kaut arī reizēm savos ierakstos padalos ar kādā blogā izlasīto. (Un protams, nekādi nepretendēju uz sava bloga analīzi, es vāvuļoju. Un tikai.). Ja nu kāds sasparotos tā nopietni apskatīt blogus, to plusus un mīnusus... Protams, un tikai manuprāt, būtu pie viena korekti ņemt talkā Uldi Rozenfeldu, jo viņš tomēr periodiski "ganījis" blogotājus un viņam ir padziļinātākas zināšanas par šo lauciņu.

Pašas bloga sakarībā tāds kautrs novērojums. Pēdējos gadus jau par normu kļuvis tas, ka mani mēnesī kopumā skata, lasa plus mīnus 2000 cilvēku (var jau būt, ka kāds/kādi mēneša laikā skatās vairākas reizes, bet tie divi tūkstoši plus mīnus ir sakarīgs apmeklējumu cipariņš). Ja nu skatījumu mēneša rādītājs aizlec pāri trim tūkstošiem - ieslēdzas "WTF?" un doma par to, ka mani kaut kur indeksē. Jo nu nav mani teksti tik ļoti dziļdomīgi un analītiski, lai "tauta rindā stāvētu" gaidot kārtējo manu domu izvirdumu.

Labi, tas laikam pagaidām viss pavasara sagaidās. Paldies, ja tikāt līdz teksta beigām.

Visādi krikumi apdomāšanai

Un šoreiz, pa ilgiem laikiem atkal pa punktiem rakstīšu. Iespējams, ka kādās tēmās kaut kur zināmā mērā atkārtošos; ja nu tā sanāks - nesodiet bargi un droši sakiet.

1. Relatīvi nesen, februāra beigu datumos, feisbukā dalījos ar lsm.lv vietnē publicētu rakstu, kurā pausts pētnieču viedoklis par to, kāpēc pērnruden netapa savākts nepieciešamais parakstu skaits tam, lai atlaistu Saeimu, kā arī lai varētu apturēt Partnerattiecību likuma spēkā stāšanos. Te nu man pat bez visiem pētījumiem redzams saprātības kodols. Vispirms, kāpēc Saeimas atlaišana neliekas saprātīga. manuprāt, šāds risinājums nebūs jēdzīgs tik ilgi, kamēr netaps pieņemts likums par to, ka Saeimas atlaišanas gadījumā darbībai sekojošajās ārkārtas vēlēšanās nedrīkstēs kandidēt neviens no atlaistās Saeimas deputātiem, kandidēt drīkstēs pavisam jauni personāži. Jo savādāk sanāk dikts paradokss un kaut vai elementārā Darba likuma (vai kā nu šo dokumentu tagad nosaukuši) klajš pārkāpums un neievērošana. Ja darbiniekus (šajā gadījumā deputātus) darba devējs (šajā gadījumā balsstiesīgie valsts iedzīvotāji) atlaiž no darba kā darbam nepiemērotus, neatbilstošus un visādi citādi nederīgus, tad kāda kaktusa pēc viņus pēc mirkļa paņemt atpakaļ darbā? Brīvprātīgi atlaida un brīvprātīgi paņēma atpakaļ? Tad kāda jēga bija tai atlaišanai? Tikai valsts un nodokļu maksātāju nelietderīga naudas tērēšana procesu organizēšanai. Regulārās, plānveida vēlēšanas jau ir pavisam kas cits. Par Partnerattiecību likumu runājot. Dzirdēju ļoti daudz "šūmēšanos" par to, ka LGBT, nepatiku pret šo cilvēku kategoriju, vispār, no cikla par to, ka likums tik uz šo kategoriju attiecināms. Protams, daļēji tā tas ir, jo vismaz beidzot iespēja kā juridiski sakārtot kopdzīves dažādās nianses LGBT personām. Bet te ir viena būtiska nianse. (Un ja nu kas, papētīju pašu likumu). Likumā neatradu konkrētas norādes, uz kuru cilvēku grupu attiecas jēdziens "partnerattiecības". No likuma vadoties šajā jēdzienā var saprast gan LGBT, gan Anniņas un Pēcīšus, kuri dzīvo kopā juridiski nenoformējuši savas attiecības. Un, būsim godīgi, LGBT uz visa kopējā fona vienalga ir mazākumā. tad ko, fanātiķi, kuriem par katru varīti gribas ar "savu dziemugrāmatu" pa svešām guļamistabām dzīvoties un pārtaisīt visus "pēc sava ģīmja un līdzības" , savu kompleksu izraisīto nepatiku pret LGBT izgāzīs arī pār Anniņām un Pēcīšiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ neveido juridisku ģimeni un vienkārši dzīvo kopā? Tas izklausās pēc "Prātiņ, nāc mājās!". Un vispār, kāda kuram daļa ko kurš pāris dara savā guļamistabā un cik reizes. Nosodāma ir līšana svešās guļamistabās un savu noteikumu diktēšana, pie kam visnotaļ agresīvā formā.

Atkal. Kārtējais. Linku. Vākums. Nespēju. Rimties.

1.  Par Eduardu Smiļģi. Laiku griežos.
2. Tālivalža Kronberga autorraidījums. Cik nu ieklausījos, likās interesanti...
3. Par sportu un politiku. "Roka roku mazgā, abas melnas".
4. Neviennozīmīgi vērtētā filma Gūtmaņa alternatīva.
5. Interesanti, kā tas iespējams?
6. Grāmata par Raini.
7. Polijas-Lietuvas valsts un tās "pēdas" Latvijas vēsturē.
8. Interesanta pilsētiņa Spānijā.
9. Viedoklis, kurā laikam ka vērts ielasīties. Kaut kā likās, ka manas pārdomas nav sevišķi tālu no šī viedokļa...
10. Par gaisa kvalitāti, cilvēka ķermeni, laika prognozēm.... Ir, par ko padomāt.
11. Mani uzrunāja šis citāts. No Solžeņicina kāda darba. Teksts - krieviski. Par cik citējamā teksta autors - krievu disidents, laikam tas ir viens no iemesliem, kādēļ labāk lasīt oriģinālvalodā teksta precīzākai uztverei....
12. Uzņēmīgi cilvēki. Privātskolas īpašnieki.
13. Kaut kā neplānoju (vadoties no man pieejamiem līdzekļiem) tuvākā laikā abonēt jel kādu, ne papīrisku, ne elektronisku, izdevumu, lai izlasītu kādus rakstus līdz galam, bet ar šajā vietnē izlasīto pieteikumu grāmatai par prūšiem pietika, lai saprastu - šī grāmata jāatķeksē vēlākai izlasīšanai.
14. Meteorologa viedoklis. Interesants domu gājiens.
15. Saruna par mūžīgo tēmu - par mūžīgo dzinēju.
16. Bija vai nebija Popē sieviešu klosteris?
17. Viedoklis par ideoloģiju...
18. Zinātnieki ceļ trauksmi.  Par polārlāčiem.
19. Tievēšanas mīti.

Filma: Kāpa, otrā daļa (Dune, part two), 2024

Šīs, jaunās Kāpas versijas pirmo daļu noskatījos jau 2022.gada jūlijā, krieviskā tulkojumā (tiesa, noskatījos arī iepriekšējo versiju, lai saprastu, kāpēc daļa manu draugu rauc degunus un šķauda par jaunāko ekranizāciju). Dotajā linkā paustie jautājumi, skatoties ekranizācijas otro daļu, vairs nelikās aktuāli, vienkārši sekoju līdzi notikumiem.

Precizēšanai, skatījos kinoteātrī angļu ierunājumā ar subtitriem. Pateicoties dēlam, kurš šo kinogājienu motivēja kā jau drusku pagājušās vārdiņdienas dāvanu.

Pirms iešanas bija tāds zemapziņas klikšķis, ka laikam būs atkal jāmeklē internetā pēc tam tulkotais variants. Runātā teksta sapratnei. Bet - sev par patīkamu izbrīnu konstatēju, ka nevajadzēs. Tiku galā ar saprašanu. (Kluss urrā! manas angļu valodas sapratnes augšupejai).

Nespoilerēšu, jo gan jau ka vēl ne visi ir redzējuši. Neizplūdīšu par filmas notikumiem, tik pateikšu, ka filma, manā izpratnē, beidzās ar tādu kā daudzpunkta pieteikumu un it kā neizteiktu "Būs vēl viena daļa". Dēls pēc filmas šo manu kluso versiju apstiprināja. Nu ko, jāgaida turpinājums kā darba loģiskais nobeigums.

Pati filma kopumā? Šoreiz ļoti "ievilka", dinamiska darbība. Pie viena - es Polam noticēju, pat ļoti noticēju. Bija pat ļoti pārliecinošs. Iepriekšējās versijas Pols - nu bija un bija; šis... Šis pa īstam te, tagad un ar savu redzējumu un darbībām. 

Vismaz es - jo tālāk filmā, jo spraigākas sajūtas un mirklīgas ķeršanās pie krēsla maliņas. Katrā gadījumā - ļāvos filmai, notikumu ritumam. Ziniet, noskatieties. Cik nu manā skatījumā - īsteni sprādziens. Un milzummilzīgs paldies dēlam par iespēju redzēt kinoteātrī.

Ceru sastapt arī vēl kādus viedokļus; neceru, ka piekritīsiet manis teiktajam, bet viedokļi ir viedokļi.