sestdiena, 2016. gada 27. augusts

Piena, maizes un medus svētki Jelgavā

Ilmārs Bite mani šodien "izvilka" no mājas un aizvilināja uz Piena, maizes un medus svētkiem Jelgavā. Tiesa, līdz pašām pasākuma beigām nepaliku. Pusdienas laikā jau posos atpakaļ uz Rīgu. Drūzma liela, daudz maizes un medus piedāvājumu, bija arī nedaudz amatnieku izstrādājumu piedāvājumi. Bet tirdzniecības teltis stāvēja ļoti tuvu viena otrai, bija iespēja visu nogaršot.
Bija pat konkurss par garšīgāko torti. Pašceptās tortes bija pārstāvētas lielā daudzumā. Un atkal drūzma pie galdiem, lai katrs varētu nogaršot kaut mazu tortes gabaliņu un nobalsot par garšīgāko. Pēc tāda salduma kvantuma prasījās pēc desiņām ar skābiem kāpostiem. To diemžēl nekur nebija. 
Nebija jau Rīga, kurā visos svētkos iespējams iegādāties ēšanai uz vietas arī ko sātīgu.
Notika arī pankūku  cepšana un cienāšanās ar tām. Pa mazam gabaliņam ar dažādiem ievārījumiem. 
No pagaršošanas vien it kā jau varēja paēst, bet vienalga kaut kas sātīgs prasās. 
13.00 uz skatuves sākās šlāgeru koncerts, kuram noklausījos tikai vienu dziesmu un posos prom. Neesmu šlāgeru cienītāja kājās stāvot, jo apsēsties īsti nebija kur. Tāpēc palaidu garām piena paku regati Lielupē, kas bija plānota 16.00

trešdiena, 2016. gada 24. augusts

Bildes no Toma Kreicberga prezentācijas


Toma Kreicberga grāmatas prezentācijā

Vakar biju Toma Kreicberga grāmatas Lopu ekspresis prezentācijā. Prezentācija notika izdevniecības Zvaigzne ABC prezentāciju zālē.
Bija sanākuši daudz cilvēku. Nācās vēl papildus krēslus likt. Pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēki, jaunatne bija pamaz pārstāvēta. Pašu prezentāciju vadīja pats grāmatas autors.
No autora stāstītā un romānu lasījušo izteikumiem tajā ir pa druskai no Latvijas, uz Sibīriju izsūtītajiem, notikumiem ASV galvenajā biznesa centrā Volstrītā. Tāds kā mikseris un atmiņu vēstījums. Lasījusi pati neesmu, neņemos spriest par saviem iespaidiem. Arī iegādāties grāmatu par prezentācijas cenām nevarēju atļauties - 12 eiro man tomēr ir padaudz naudas. 
Jāpiezīmē, ka tā nu ir iegājies, ka latviešu puisis Toms Kreicbergs savus darbus raksta angliski un pamatā izdod ASV. Tad nu kādām ir jāņemas tos iztulkot latviski, jo pats autors neuzņemas šo darbu. 
Vēl drusku par autoru. Pamatā Toms raksta fantastiku, ir vairākkārt nominēts Nebula prēmijai. Kas tomēr ir augsts rādītājs lasošajā vidē.

pirmdiena, 2016. gada 22. augusts

Patlaban

1. Patlaban meklēju darbu kaut par minimālo algu. Kaut apkopējas vai garederobistes vietu. Lai spētu izdzīvot, būtu cilvēkos un ar kaut ko aizņemta kaut dažas stundas dienā. Var bīt slīdošais grafiks un tamlīdzīgi. 
2. Mēģinu aklimatizētīes jaunajā vietā. Pagaidām pagrūti sanāk, jo ir brīži, kad nīkstu garlaicībā. Un skatos uz riņķi jau redzētas, novilktas toremtos filmas. Vēl nejūtos mājās.
3. Joprojām meklēju cilvēku/cilvēkus, kuri būtu ar mieru LFFB lapai tulkot rakstus, kurus mēs ar Ilu nespējam pavilkt - ir ļoti daudz visa kā in interesanta.

sestdiena, 2016. gada 20. augusts

Un jau atkal Rīgā

Jau atkal esmu pārvākusies atpakaļ uz Rīgu. Pagaidām īrēju istabiņu - gultas vietu Purvciemā. Pa 100 eiro mēnesī. Ko no savas niecīgās pensijas varu pavilkt. Ar jaunnedēļu jāsāk meklēt darbs, kuru varēšu pavilkt un veikt kaut par minimālo algu.
Ludza nebija slikta pilsēta, bet tomēr - tās 4as stundas ceļā no Ludzas uz Rīgu un atpakaļ bija nogurdinošas tajās dienās, kad man bija jābrauc uz lielpilsētu. Un pie viena jādomā, kur palikt Rīgā pa nakti un pēc "jāmētājas" pa staciju un autoostu, gaidot savu transportu uz Ludzu. Vieni vienīgi izdevumi un laika nosišana.
Patlaban mītējos netālu no 11.trolejbusa galapunkta, satiksme ar centru ir ērta. Ja negribas vai nesanāk brauciens ar 11. vai 18. trolejbusu, ir vēl 14. trolejbuss vai 16.autobuss pa Biķernieku ielu, kas arī nav tālu no dzīvesvietas. Visumā ērti.
Tomēr domāju, ka ilgi še neuzkavēšos, jo gribas ko savu vietā, kurā varu visas savas mantas savākt vienuviet. pagaidām tās visas mētājas dažādās vietās un pa daļai sapakotas. neērti un traucējoši. 
Ja kādam manam lasītājam ir idejas, var tās piedāvāt. Izskatīšu visus variantus.
Pagaidām jāpierod pie šī varianta un jāmēģina iedzīvoties. Es šeit esmu no trešdienas, 17.augusta, vakara. Un pats labākais - nav jūtama divu tuvumā esošo maģistrāļu - Ieriķu ielas un Biķernieku ielas klātesamība. Garāmbraucošo mašīnu klātbūtne nav jūtama, var mierā un klusumā izgulēties. Šeit guļu labi, nav jāmostas naktī uz tualeti. Tas priecē, jo tad nav jāiet cauri saimnieces istabai uz labierīcībām. Istabas ir caurstaigājamas un caurstaigājamajā istabā dzīvo saimniece. Tas rada zināmas neērtības, jo pati eju gulēt samērā agri un mostos agri. Ir pārvietošanās grūtībās. Jābūt maksimāli klusai, lai netraucētu gulošo. Saimniece iet gulēt vēlu un ceļas vēlu. 
Bet tas tomēr ir labāk - dzīvot atsevišķā istabā, kaut arī gultas vietā, nekā pērnziem, kas kādus mēnešus dzīvoju ar saimnieci vienā istabā. tas toreiz traucēja mūs abas zināmā mērā. 
Zinu, ka kādu laiku būs nostaļģija pēc Ludzas, tā pat, kā vēl joprojām darbojas zināma nostaļģija pēc Iecavas viensētas, bet tā ir pārslimojama vaina un laiks jau iet uz priekšu un nes jaunus risinājumus. 
Tā ka, ja kādam ir ideja par dzīvesvietu, kaut kompānijā ar kādu, dodiet ziņu. Aprunāsimies, apdomāsim.