trešdiena, 2014. gada 31. decembris

Gada pēdējās stundas

Nezinu, kā lai jūtos gada pēdējās stundās. Esmu mājas, Rīgas centrā, kopā ar māsu.... Nobruka cerības sagaidīt Jauno gadu tajā kompānijā, kurā ļoti vēlētos. Kompānijai saskrēja citi plāni un notikumi. Neko darīt, jārēķinās un jāņem vērā. 
Zinu, ka labsirdīgo brīnumdaru rūķīšu, feju, burvju nav. Bet ļoti gribētu tādu sastapt. Un izlūgties divas sīkdāvaniņas avansā par kādu nebūt pretpakalpojumu. Zinu, ka nav pārāk gudri tā domāt, bet kurš no mums reizēm necer uz rūķīša, laumiņas, burvja palīdzību kādas problēmas risinājumam? Gan jau ka reizēm cer, tikai neatzīstas - jo pieauguši cilvēki jau tādām lietām nemēdz ticēt un pievērst uzmanību. Un es jau tmēr skaitos pieaudzis cilvēks. Ja jau man ir pieaudzis dēls.
Šodien tāds drusku pīkstīgs noskaņojums. Nevajag jau par daudz sadomāties un sacerēties, lai pēc tam nebūtu jāpīkst par savu iedomu neizdošanos. 
Galu galā - priekšā vēl četras brīvas dienas un tas priecē.

otrdiena, 2014. gada 30. decembris

Vislabākā dāvana uz Ziemassvētkiem

Svētdienas vakarā pārrados mājās lidojošā noskaņojumā un starojoša. Tikai nebija spēka ko rakstīt. 
Es no dēla, viņa sievietes un Toma - mumina saņēmu kolosālu (vismaz priekš manis kolosālu) Ziemassvētku dāvanu.
Sākās ar to, ka 24.decembrī uzzināju,  ka dēls un viņa sieviete 26.decembrī brauks pie viņa tēva uz Ludzu uz vairākām dienām Līdz ar ko man tika palūgts padzīvot viņa mājā esošās brīvdienas un "paganīt" viņu kaķus - lai tie nepiemēslo visu māju un ir paēduši.
 Cēzars
man rokās Freija

ceturtdiena, 2014. gada 25. decembris

Ziemassvētku noskaņa

Šorīt beidzot uzradās Ziemassvētku noskaņa. Kad rīta agrumā, vēl tumsā, stāvēju pieliekamajā kambarī pie atvērta loga un pīpēju. Pa logu bija redzami balti jumti. Zeme gan melnoja, bet tas nekas. Ar baltajiem jumtiem pietika noskaņojumam. Vakar šī noskaņojuma nemaz nebija - kur tad lai tas rodas, ja Ziemassvētkos aiz loga krītoša sniega vietā līst lietus.
Tajā pat tumsā izgāju pastaigāties tukšajās un tumšajās ielās. 
Varēja pat just, ka ir mazi mīnusiņi. Jo - ielas mazlietiņ apledojušas un slidenas. Tajās vietās, kur sētnieki vēl nepamodušies un sasalītās smiltis neuzkaisījuši. Ap astoņiem. (Un tādu bija pietiekami daudz). Un Kur pa asfalta apakšu neiet siltuma trase. Nācās iet lēnām un uzmanīgi - tipinot kā seno laiku jaunkundzei.
Mašīnas ielas malās gan baltas un apsarmojušas. Tie daži šoferi, kas mēģināja savas mašīnas iekurbulēt, laikam pie viena cerēja, ka baltums arī no mašīnas nokusīs pats no sevis, bez tīrīšanas.
Reti man uzrodas Ziemassvētku noskaņojums pēdējos gadus. Šogad pa ilgiem laikiem uzradās - māte Daba parūpējās.

trešdiena, 2014. gada 24. decembris

Mans 2014

Līdz gada beigām vēl nedēļa, bet tagad ir Ziemassvētki, tāpēc atskats uz šo gadu. Ja būs ko teikt par atlikušo gada nedēļu, veltīšu tai atsevišķu ierakstu.
Sākšu ar to, ka gadu sagaidīju mājās, gultā un aizmigusi. Pat nepamodos no vispārējās uguņošanas uz ielām pusnaktī. Pamodos vienīgi no durvju zvana, kad pie manis gulēt ieradās dēla pusbrāļa pusmāsa ar savu draugu. Mēs bijām kopā iesākuši svinēt pie dēla darbā, es svinetājus pametu ap desmitiem, jo organisms protestēja pret izdzerto un uznāca miegs.
Līdz februāra otrajai pusei nekas īpašs neatgadījās. Pēc kopā ar Kasparu Bērziņu sākām gatavot LatCon 2014.
24.04.2014. apmeklēju kopā ar Kasparu Bērziņu, Ilmāru Biti un Imantu Belogrīvu Zvaigžņu kafejnīcu iekš LU. Tur priekšlasījumu vidū bija arī tikšanās ar pašmāju fruktu, kurš piedalīsies projektā MarsOne.
25.04.2014. kopā ar LFFB aktīvistiem viesojāmies Rembatē un stāstījām par sevi. Guntis Veiskats vēl novadīja kabineta spēli par Sniegbaltītes un septiņu rūķīšu tēmu. Visiem bija jautri un interesanti. Mājās atgriezāmies pavēlu.

piektdiena, 2014. gada 19. decembris

Jap.... viskautkas

1. Skaistumkopšanas salons 24 karata ar savu agresīvo mārketingu laikam ir kļuvis ļoti populārs. Skatoties pa aizmuguri sava bloga statistiku, redzu, ka datuplūsmas avotos meklējamvārdos ir ar retiem izņēmumiem šīs salikums. Tiek apmeklēts mans ieraksts par šo salonu. Arī sūdzības.lv daudz lasu visādas, pārsvarā negatīvas, atsauksmes par šo salonu. Jāatzīst, par spīti daudzajām negatīvajām atsauksmēm, tas tomēr ir plusarguments. Salons tomēr ir pamanāms kaut virtuālajā telpā, ja reiz par to runā visādi un tiek meklēta informācija.
2. Darbs man patīk, esmu nedaudz "ierubījusies", bet - kā jau iepriekšējā rakstā teicu, pastāv objektīvi mīnusfaktori. Kuriem klāt nāk - man nav 18, lai pusi dienas drasētu ar pilnu somu vēstuļu. Kaut gan - par pastniecēm strādā pārsvarā dāmas ne pirmā svaiguma un kurām 18 sen un ilgi ir jau ai muguras. Apbrīnoju uzņēmību. 

ceturtdiena, 2014. gada 18. decembris

Atkal jau kurar tur pēc skaita pardomas (ņemu piemēru nelabu no Goldija)

1.
Ir patīkami sastapt savu blogu aptuveno 200 labāko Latvijas blogu vidū. Tātad mani lasa un lasītāji atrod, ko lasīt un viņiem ir interesanti.
2.
 Esmu pievienojusi savu blogu Google AdSense reklāmas sistēmai. Mani lasītāji droši vien to jau ir pamanījuši. Nu, vismaz tie, kuri nav nobloķējuši reklāmu rādīšanu savās operētājsistēmās. Apskatoties šīs sistēmas statistiku, kaut kāda kustība notiek. Būšu priecīga, ja kāds zinošs mana bloga lasītājs padalīsies savā pieredzē ar Google AdSense.
3.
Dažos manos iepriekšējos rakstos, īpaši jau šajā, bija jūtami mani sajūsmas kviecieni par darbu Latvijas Pasta nodaļā. 

otrdiena, 2014. gada 16. decembris

Darbs un citas lietas

Virsrakstā ierakstīju citas lietas, kaut arī nezinu, vai bez darba par citām lietam rakstīšu. Kā burtiņi kārtosies un domas raisīsies.
Pirms apmēram pusotras nedēļas rakstīju par savu pirmo darba dienu Latvijas pastā pastnieces amatā. Tagad neliels laiciņš ir pagājis, varu nedaudz atskatīties uz nostrādāto. Darbs nav sarežģīts. Jāsašķiro avīzes, vēstules, lai tās piegādātu pietiekami ātri un būtu ērti iekļauts maršrutā. Pie viena iznēsājamas ir arī ierakstītās vēstules. Par cik manis apkalpojamais iecirknis nav lieka, tas daudz laika neaizņem. Ap pusdienas laiku esmu brīva, visu padarījusi. Darba nianses, kuras ir nezināmas, varu pajautāt kolēģēm. Patīkami, ka, pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, ka mūsdienas pastu iznēsā tikai un vienīgi sievietes, kolēģu rindās redzu arī vīriešus. Tiesa, viņu nav daudz, bet tomēr ir.
Protams, kā jau teicu, darbs nav sarežģīts. Tomēr savas grūtības ir. praktiski viss rīta cēliens ir uz kājām - ir jāstaigā, lai iznēsātu pastu. Apkalpojamais iecirknis nav liels, bet staigāšanai trijās tūrēs pietiek. Kāpēc trijās tūrēs? Vispirms tiek iznēsātas avīzes, pēc tam ierakstītās vēstules un tikai pēc tam parastās vēstules. Ne pārāk patīkamas emocijas izraisa arī tas, ka visu laiku praktiski tiek pavadīts laiks bez cimdiem. Daudzām durvīm ir kodi, daudzām - atslēgas. Un ar to visu grabināties cimdos ir neērti. Tā pat neērti ir tos visu laiku vilkt rokās un novilkt. Kā jutīšos pie mīnus grādiem, nezinu, jo pagaidām nesalstu.

ceturtdiena, 2014. gada 11. decembris

Herkuless nu ir beidzies

Oktobra beigās sāku skatīties seriālu Herkulesa brīnumainie piedzīvojumi. Par to arī tapa 28.10.2014. mans pirmais ieraksts blogā. Pēc tam, skatīšanās gaitā, 02.11.2014. tapa nākamais ieraksts - komentārs šim seriālam. Vēlāko - XXX - jau komentēju, jo viedoklis bija drusku vairāk par ierakstā izteikto. Nākošo ierakstu gan nekomentēju - laikam biju kodolīgi izteikusies. Par cik šis nu būs pēdējais, seriālam veltītais ieraksts, varu droši teikt - priekšpēdējo rakstu atkal komentēju, jo bija ko teikt.
Savā ziņā pat drusku žēl, ka seriāls beidzies. Veltīju tam vairāk kā pusotru mēnesi. Pirmajā un pēdējā sezonā sēriju ir zem desmit, vidējās četrās - pāri par divdesmit.

pirmdiena, 2014. gada 8. decembris

Par tulkošanu

Jau daudzus gadus nodarbojos ar tulkošanu no/uz krievu valodu. Un ļoti regulāri sastopos ar grūtībām.
Nē, neveiklu teikumu tulkošanas rezultātā sanāk arvien mazāk. Esmu piešāvusies. Grūtības ir citas. Tulkojot jāievēro autora rakstības, izteiksmes stils, kas ne vienmēr atbilst gramatikas normās pieņemtajam rakstības un izteiksmes stilam. Ja oriģinālvalodā būs saviņķelēts daudzpakāpju un daudzslāņu teikums, pie kura jau oriģinālvalodā piecreiz jāpiedomā jēgas sapratnei, tad arī tulkojumā izveidosies tāds pat saviņķelēts daudzpakāpju un daudzslāņu teikums, pie kura jēgas ir jāpiedomā. Varbūt mana attieksme nav pareiza, bet netaisos pārtaisīt darbu veidojošo teikumu struktūru un tamlīdzīgi. Galu galā es tulkoju, nevis rakstu darbu par jaunu valodā, uz kuru tulkoju. Man var piesieties pie tulkojumā radušās stila nepilnībām, bet - ja oriģinālā buš bezstils, tad arī tulkojumā būs bezstils.

ceturtdiena, 2014. gada 4. decembris

Latvijas Pasts

Šodien mana pirmā darba diena Latvijas Pastā. Sāku strādāt par pastnieci. Latvijas Pasta Piegādes Punktā Rīga - 50
Grūti pateikt, vai tā ir 50 pasta nodaļa ar līku apkalpošanas rajonu vai kas cits. Tajās telpās savu pastu šķiro arī Rīgas 11.pasta nodaļa. Katrā gadījumā man trāpījās iecirknis Nr.22 - Aleksandra Čaka iela posmā no Matīsa ielas līdz Tallinas ielai abas ielas puses. It kā nav daudz, bet gājieni pagaidām sanāk divi - vispirms jāiznēsā avīzes, pēc tam jāiznēsā parastās vēstules. Pēc pāris nedēļām tam visam vēl pievienosies ierakstītās vēstules. Kad būšu aklimatizējusies. 

trešdiena, 2014. gada 3. decembris

Hobits_3 un Kīnomānija

Šodien bija iespēja folmēties raidījumam Kīnomānija, ieraksts ēterā parādīsies 10.decembrī. 
Skatījāmies un runājām par filmu Hobits, par tās trešo daļu.
Par pašu filmu izteikšos pēc tās oficiālās pirmizrādes 12.decembrī. Tagad tikai pieminēšu, ka filmu skatījāmies pieci - es - Andra Gustavsone, Ilmārs Bite, Kaspars Bērziņš, Kristaps Andrejsons un viņa meitene Maija Alise Sproģe. Mūsu viedokli par filmu redzēsiet 10.decembra raidījumā, tagad tikai daži kadri no "uzņemšanas laukuma".
Jāpiezīmē, ka Kaspars Bērziņš uz fotogrāfijām nav redzams, jo no uzstāšanās aizgāja - bija steidzamas darīšanas.

svētdiena, 2014. gada 30. novembris

LatCon 2015 organizēšanās

Piektdien, 28.novenbrī, sanācām četri cilvēki, lai domātu un sāktu rīkoties nākamā gada pasākuma LatCon sakarībā. Pagaidām tikai drusku izspriedāmies un nolēmām, ka pasākums notiks 25. - 26.aprīlī. Pasākuma vadmotīvs/nosaukums - Svešās ainavas. Par saturisko vēl spriedīsim - ko un kādā mērā aicināsim. Viens ir skaidrs - veikalam Dreamforge Latvia tik atvēlēta stunda savai prezentācijai, kā arī izgaismojās dažu lekciju skices.
Nākošo reizi sanāksim 19.decembrī, lai runātu tālāk.

trešdiena, 2014. gada 26. novembris

Obligātā veselības pārbaude

Jau kuro reizi stājoties algotā darbā man ir jāiziet obligātā veselības pārbaude. Nākas jau iziet. Apzinoties, ka tas ir ķeksis birokrātijai. 
Obligātā veselības pārbaude maksā kaudzīti naudas, kuru, paldies dievam, var nākošajā kalendārajā gadā atgūt kaut 25 procentu veidā no iztērētās summmas. Tas ir vienīgais pluss šim pasākumam.
Jo principā šis "galops" caur ārstu kabinetiem neko reāli nedod savas veselības stāvokļa novērtēšanai. Vienalga visur būs atzīme "Vesela, darbam derīga". Akūtas vainas un slimības tomēr risina ģimenes ārsts vai kāds cits konkrēts speciālists. Un tie jau arī labāk zina par manu/tavu/savu pacientu veselības stāvokli un katrs pats labāk tomēr zina, vai vēlamo amatu spēs "pavilkt" vai nee.

piektdiena, 2014. gada 14. novembris

Jo tālāk

Jo tālāk, jo trakāk. Trešās sezonas 13., 14. un 15.sērijas tika veltītas Herkulesa jaunas mīlestības uzplaiksnījumam, jaunām kāzām un jaunai atraitnībai. 17.sērijai vispār ar Gieķiju bija nu ļoti maz sakarības, ja neskaita nelielu iepriekšējo sēriju pārstāstu. Darbība vispār risinājās 17kurātur gadā Francijā un Herkulesu vairs nesauca par Herkulesu, bet par Robēru un viņa tuvāko draugu Jolaju arī kaut kā savādāk. Un Salmoneju arī. Vispār sērija bija savā ziņā atsauce uz franču filmu Fanfans tulpe kā arī uz Aleksandra Dimā tēva slaveno romānu Trīs musketieri. Sviests kaut kāds. Varbūt tāpēc savulaik Latvijas televīzijā nerādīja visas šī seriāla sērijas. Nezinu. Skatīšos tālāk, redzēs, ko scenāristi būs sagudrojuši nākamajām sērijām. Vēl jau drusku vairāk par trim sezonām priekšā.

ceturtdiena, 2014. gada 13. novembris

Tas pats Herkuless

Joprojām esmu trešajā sezonā un pirksti niez seriāla komentēšanai. Šis ir jau ceturtais seriālam veltītais ieraksts un laikam jau nu nebūs pēdējais līdz sestās sezonas beigu akordiem. Tāpēc izveidoju iesīmi/tagu Herkuless, lai lasītājiem būtu vieglāk izsekot manām izpaismēm šī seriāl sakarībā. Tā ka sekojiet/lasiet ievērojot ieraksta datumu, lai nezaudētu secību. Jāpiezīmē, ka divas savas izpausmes esmu pievienojusi savam iepriekšējam ierakstam šī seriāla sakarībā. 
Skatoties seriālu, top skaidrs, ka laikam toreiz, 90-jos, kad šo seriālu rādija Latvijas televīzijā (tiesa, neatcers, kurā kanālā). laikam jau translēšanas tiesības nebija nopirktas visām seriāla sezonām un tapa rādītas sērijas pa druskai no visām sezonām. Izlases veidā, tā teikt. Vismaz man tā liekas. Neatceros, tomēr laiks pagājis krietns.

pirmdiena, 2014. gada 10. novembris

XXX

- Čau, kā veicas ar Herkulesu?
- Čau, lēnām. esmu trešās sezonas vidū un nu jau katru sēriju skatos ar baaaaigām pauzēm.
- Kāpēc?
- Nav tā, ka neaizrautu un neieinteresētu. Tērpi cool, aktieri arī cool. Un sižets katrai sērijai ir. Tikai viss pārāk jau nu vienkāršots, didaktisks savā ziņā. Arī nepilnības var pamanīt. Kaut vai kentauru attēlojumā. Kaut ka samocīts viņu vizuālajos tēlos un kustībās. Arī kaut kas nedabisks mītisko briesmoņu tēlos. Pagaidām esmu pamanījusi vienu izņēmumu - ehidnas mazulis bija sanācis cool un iederējās kopainā. 

Nedaudz filozofijas uz vecumdienām

Šis laikam noteikti nebūs viengabalains teksts. Drīzāk domu sīkizpausmes. Un šīs izpausmes laikam būs dažādas pēc sava satura, tematikas. Domu uzplaiksnījumi dažādos rakursos.
Sākšu ar to, ka akūtā problēma, par kuru rakstīju vēl oktobrī, nekur nav pazudusi. Joprojām esmu dzīvesvietas meklējumos. Finansiālais stāvoklis nav pārāk izkustējies no savas vietas, joprojām spēšu apmaksāt tikai komunālos, un sabiedriskajā transportā daudz nestrīdos ar kontrolieriem, ja tos sastopu - uzreiz dodu pasi soda kvīts izrakstīšanai par braucienu bez biļetes.  Tiesa, es viņus sastopu visai reti. Rīgā tomēr ir DAUDZ sabiedriskā transporta maršrutu, bet kontrolieru - ne pārāk.
Nesen atkal biju aizstaigājusi līdz krišnaītu templim pēc viņu siltās putras - naudiņa bija aizgājusi akūtākiem mērķiem, nevis maizītei. Par to rakstīju jau agrāk.
Rindā stāvot, saklausīju to, kas ir aktuāls Rīgai un daudzām citām lielpilsētām pasaulē - bezpajumtnieku slānis. (Rīga laikam ir vienīgā mūsu republikā, kurā bezpajumtnieki pastāv. Vismaz neesmu dzirdējusi, ka citās pilsētās arī būtu bezpajumtnieki).

svētdiena, 2014. gada 9. novembris

Nedēļas nogale - divi pasākumi

Šajā nedēļas nogalē biju uz diviem pasākumiem, kas abi kopā un katrs par sevi sniedza piepildījuma un murrātības sajūtu. Jo sastapu sen neredzētus cilvēkus. Un sapratu, ka esmu daudz ko zaudējusi, kaut kā atvirzoties sāņus no šo cilvēku aktivitātēm. Tas bija tas, kas man sen bija trūcis.
Pirmais pasākums bija sestdien, 8.novembrī un tā bija foruma www.kurbijkurne.lv 11-tā dzimšanas diena. Forums radās kā Harija Potera un Gredzenu pavēlnieka fanu forums ar no tā izrietošām sekām - visai īpatnējiem foruma sadaļu nosaukumiem un komunicēšanu tēmās. Tagad, kad foruma rašanās iemesls - fanošana par abiem iepriekš minētajiem darbiem - ir noplacis jau pasen, forums cenšas pārkārtoties un sekot līdzi laikam un foruma apmeklētāju interesēm paplašinot interešu loku līdz fantāzijas un fantastikas izpausmēm vispār. Kā viņiem tas sanāk, izpētiet forumu paši.
Bet dzimšanas dienas svinības sākās ar pulcēšanos pie stacijas pulksteņa, tad došanos uz Bastejkalnu, lai tur sadalītu un apēstu tradicionālo arbūzu, tad turpinājās krogā Ala. Jāsaka, ka arbūza ēšana foruma dzimšanas dienā ir tradicionāla, es tā arī nesapratu, kurš bija šīs idejas autors pirmssākumos. Neviens vairs neatceras, jo laiks pagājis.
Gājienā uz Alu un tur sekojošajā pasēdēšanā nepiedalījos prozaisku iemeslu dēļ - finansiālais stāvoklis neatļāva un negribējās arī kādam "uzsēsties uz astes". Varbūt tā arī labāk - nezuda burvības sajūta un šorīt nebija izdzertā alus sekas organismā.

trešdiena, 2014. gada 5. novembris

Intervija portālā Kasjauns.lv

Portālā Kasjauns.lv uzdūros Sandras Laudorfas intervijai ar dzejnieci Māru Ķimeli.
Ļoti sirsnīgi un mīloši dzejniece runā par literatūru, dzeju, kultūru. Par to, kā mums tagad trūkst un ko vajadzētu. 
Lasot interviju, es sapratu, ka dzejniecei pilnībā piekrītu. Esam kaut kur norakuši un nozaudējuši savas garīgās vērtības dzenoties pakaļ mirāžai un lielajam naudas makam. Vairs nekopjam savu valodu, kultūru, literatūru. Valodas jautājumam nedaudz pieskāros jau agrāk. Bet tas bija nedaudz citā griezumā. Māra Ķimele runā nedaudz par ko citu. Bet - tas nu jālasa pašiem.

pirmdiena, 2014. gada 3. novembris

Vēlreiz par statistiku

Jautājums tiem, kuri lieto saviem blogiem šo vietni, kuriem bloga nosaukumā ir blogspot.com.
Jau reiz šajā vietnē iepīkstēju par statistikas rāditājiem, tiesa, tikai no valstu apmeklējuma viedokļa. Patlaban mani vairāk interesē kas cits. 

svētdiena, 2014. gada 2. novembris

Vēlreiz par Herkulesa brīnumainajiem piedzīvojumiem

Nesen jau pieskāros savās pārdomās šim 90-to gadu seriālam. Tad es skatījos seriāla pirmo sezonu. Tagad esmu otrās sezonas vidū skatīšanās ziņā. 
Jā, filma joprojām mani fascinē ar savu naivumu, vēstures miksli un āī mikšļa sajaukumu ar mūsdienās lietotiem terminiem un mūsdienu notikumiem. Kā arī atsaucēm uz citām, skatāmām fantasy filmām. Piemēram Враг мой/Enemy mine. Ar pieminēto filmu domāts ehidnas vizuālais izskats otrās sezonas 7.sērijā. Ir arī atsauce uz Hobitu, tolaik vēl grāmatu. Nepateikšu, kurā otrās sezonas sērijā, vienkārši neatceros. Bet noteikti ir. Tā vieta, kurā pūķis pazemē sargā visādas bagātības.
Seriāls par spīti visam, no, vismaz tik tālu, cik esmu tikusi, ir skatāms kā vakara atpūta. Un skatīšanās uz kompja ir savā ziņā privilēģija - var filmu apturēt jebkutā brīdī un aiziet pēc tējas/kafijas/vienkārši uzpīpēt.

ceturtdiena, 2014. gada 30. oktobris

Sabiedrības dubultā morāle - kas tas ir?

Jautājumu par mūsu attieksmi skatīju salīdzinoši nesen un sakarībā ar mūsu attieksmi pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tagad gribu par ko citu, nedaudz citā skatījumā. Var jau būt, ka zināmā mērā atkārtošos kaut kur, bet - gan jau taps piedots.
Globālā līmenī, visā pasaulē juridiskā ceļā tiek sodīti zagļi, slepkavas un citi tamlīdzīgi likumpārkāpēji. Tie, kurus policija ir noķērusi un Likums tiesneša personā tos par tādiem ir pasludinājis. Tomēr daži paliek nesodīti un tos pat aizsargā likums. Kāpēc šāds apgalvojums? Tūlīt paskaidrošu.
Manā uztverē visā pasaulē, vienā aspektā nu noteikti, bezjēdzīgi un pat nosodāmi tērē naudu. Tas ir pasaules militārais budžets. Ja to naudu, kas visā pasaulē tiek atvēlēta militārām vajadzībām, atvēlētu citām sociāli nozīmīgām sfērām, visā pasaulē nu noteikti uzlabotos sociālā dzīve un taptu atrisinātas daudzas problēmas.
Tā vietā, lai katra valsts, tās atbildīgās struktūrvienības domātu par savu tautu, tās labklājību, tiek barota, uzturēta vesela varza legālo slepkavu - karavīru un tos apkalpojošā sfēra ieskaitot militāro rūpniecību. Normāls, vesels, sevi cienošs cilvēks nekļūs par karavīru. Šajā profesijā jau pēc noklusējuma definēta iznīcināšana. Normāls cilvēks būs zemkopis, mūrnieks, gleznotājs... Ir daudz radošu un pasaulei morālu vai materiālu prieku, labumu nesošas profesijas.
Un kur vēl vesela industrija, kas ražo ar karu saistītas rotaļlietas bērniem. Parastās  bumbiņpistoles vai automāti cenu ziņā ir no 5 eiro un augstāk. Tāpat ir attīstīta vesela stratēģiskās kara spēles Warhammer industrija ar "sēdekli" Notingemā, Anglijā. Tur iegādāties kādu stratēģisko rotaļlietu - 20 un vairāk eiro tēriņš garantēts. Vai tiešām šo naudu nevarētu iztērēt ierīkojot bērnu sporta un atpūtas nometnes vasarai?
Es nesaku, ka vīrietim nav jāmāk aizstāvēt savu māju, savu zemi. Tomēr vīrietim prioritāri jāmāk zemi art un koku izaudzēt. 
Karavīrs mani aizstāv? No kā? Mani aizstāv policists no zagļa, ārsts no slimības, ugunsdzēsējs no ugunsnelaimes. Tiem, kam gribas karot - labāk pievērsties kādai no šīm trim profesijām. Tajās "neredzamais karš" norisinās praktiski katru dienu. Katru dienu visā pasaulē kāds jāglābj no burlaka, kādam jāglābj dzīvība uz operāciju galda, vai arī kur plosās ugunsgrēks.

Garīgās veselības ambulatorās aprūpes centrā „Veldre”

Gribu pastāstīt par šo centru. Gan jau, ka kādam noderēs informācija.
Garīgās veselības ambulatorās aprūpes centrā „Veldre” ir VSIA „Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs”struktūrvienība un atrodas Rīgā, Juglā, Veldres ielā 1a. Braukšana ar 40.autobusu līdz pieturai Kvēles iela un tad drusku jāpaiet uz priekšu, ielas pretējā pusē, nekā izkāpts no autobusa.
Ambulatorā nodaļa nodarbojas ar konsultāciju sniegšanu un ārstniecību garīgās veselības traucējumu gadījumos, pieņemot pacientus gan ar ģimenes ārsta vai speciālista norīkojumu, gan bez tā.
Un šie grīgās veselības traucējumi ne jau vienmēr un vairumā gadījumu slēpj sevī to, ko mēs saprotam ar smagu garīgu diagnozi, kad cilvēks ir cilvēks tikai skata pēc, pārējais viss - smagi traucējumi. Šajā centrā galvenokāt apgrozās cilvēki, kuriem šie traucējumi izpaužas tādā formā, ar kuru principā lielākā vai mazākā mērā saskaras visi cilvēki. Arī tie, kas sevi galīgi un negrozāmi uzskata par pavisam garīgi veseliem.
Galu galā - ar depresijām, morālo un fizisko spēku izsīkumu kaut kādā formā saskaras ikviens. Ikvienam gadās mirkļi, kad nekas nav mīļs un "kaut es būtu nomiris! nav spēka izturēt šo spriedzi!" Kad gribas tikai un vienīgi ieslēpties stūrī un žēli īdēt par dzīvi un "saskrējušo" notikumu kaudzi. Ļoti bieži cilvēki kaut kā nebūt tiek ar to galā, savācas un sāk darboties lietas labā. Cits vieglāk, cits grūtāk ar to tiek galā.
Bet - ja nu pagrūti pašam/pašai sevi savākt, tad jau nu labāk aizbraukt uz turieni, aprunāties. Protams, ārsti, māsiņas, personāls kā uz burvju mājienu neatrisinās problēmu, bet vismaz palīdzēs pašam sakārtot savas domas un sevi.

otrdiena, 2014. gada 28. oktobris

Herkulesa brīnumainie piedzīvojumi

Torentos novilku visas sešas sezonas 90-to gadu vieam no kulta seriāliem Herkulesa brīnumainie piedzīvojumi (Удивительные Странствия Геракла / Hercules: The Legendary Journeys). Patlaban skatos pirmo sezonu.
90-tos gados man patika, kad skatījos to televīzijā.

pirmdiena, 2014. gada 27. oktobris

Vēl divi LFFB pasākumi

Novembrī paredzēti vēl divi LFFB pasākumi veikalā Dreamforge Latvia.Tie būs:
Vakars norisināsies no 18:30 līdz 20:30. Šajā vakarā pulcēsimies apspriest svaigāk izlasītās grāmatas fantasy jeb Sci-Fi žanrā. Paņemsim tās līdzi un parādīsim arī citiem. Vispār, paņemsim līdz daudz grāmatu, lai par tām runātu.

svētdiena, 2014. gada 26. oktobris

LFFB kopsapulce veikalā Dreamforge Latvia

Šī gada 24.oktobrī veikala Dreamforge Latvia telpās notika Latvijas Fantāzijas un Fantastikas biedrības (LFFB) pasākums - kopsapulce. Kopsapulcē bija kvorums - gandrīz visi biedrības sarakstā esošie biedri.

piektdiena, 2014. gada 24. oktobris

Mūsu attieksme

Gribas nedaudz apskatīt jēdzienu "cilvēki ar īpašām vajadzībām".Un es nerunāšu par tiem, kuri tiešām savu garīgo īpašību, saslimstību un tamlīdzīgu būšanu dēļ ir "piekalti" vietai un aprūpētājiem. Par ķermeniski esošiem cilvēkiem.
Ir visādas programmas un aicinājumi palīdzēt cilvēkiem ar īpašām vajadzībām integrēties apkārtējā vidē. Daudzi no viņiem paši ir atraduši iespējas, kā risināt savas integrācijas ispējas. Daudzi cilvēlki, kas piesaistīti riteņkrēslam, sporto un ir apvienojušies šo invalīdu sportu apvienojošā biedrībā, viņiem pat ir savas olimpiādes.Tātad - piekaltība pie ratiņkrēsla nav pasaules gals un iemesls nolaisties. Dzīve notiek un ir pilnvērtīga un interesanta. Ir tikai tehniski risināmas sadzīviskas problēmas, kas arī tiek veksmīgi risinātas. Esmu pilsētas ielās redzējusi daudzus riteņkrēslam pieslēgtus cilvēkus veiksmīgi tiekam galā ar pārvietošanos pilsētas ielās, sabiedriskā transporta izmantojumā. Manas mammas draudzene, bez vienas kājas un izmantojot riteņkrēslu, veiksmīgi braukā pa Rīgu, iespēju robežās apmeklējot datdzus pasākumus pilsētā un pat teātri.
Tāpat - runājot par akliem cilvēkiem.
Nesen portālā Kasjauns.lv uzdūros diviem redzīgu cilvēku pamācošiem rakstiem. Par Kristīni Berkuli no Alūksnes un puisēnu Georgu Tadeju Bārdu no Rīgas. Pamācošs šajos rakstos ir tas, ka viņu nelaime viņus abus nav iedzinusi kaktā un likusi žēli īdēt. Viņi dzīvo pilnvērtīgu dzīvi un izmanto tās iespējas, ko var izmantot un pielāgot savai īpatnībai.
Tāpat, vienā no maniem iepriekšējiem rakstiņiem biju ievietojusi YouTube's  sižetiņu par sievieti, kurai kopš dzimšanas nav kāju. (otrais sižets). Arī viņa dzīvo pilnvēttīgu dzīvi - strādā, ir precējusies, ir divi bērni, pat atradusi variantu kā vadīt automašnu un pat piedalīties autosacensībās.

ceturtdiena, 2014. gada 23. oktobris

Mazliet atmiņu - skolas manā mūžā

Vēl viens atmiņains uzplaiksnījums un atskats uz dzīvi.
Skoloties sāku un skoloties pabeidzu (izņemto vienu mācību gadu, kad mācījos citā skolā veselības spiesta) Rīgas 77.vidusskolā. Tagad tā ir kļuvusi par Rīgas Avotu pamatskolu. Šeit bija arī mana pirmā oficiālā darbavieta - vienu mēnesi pirms mācību gada sākuma un mācību uzsākšanas 11.klasē nostrādāju skolā par apkopēju. No tā darba laika atceros visspilgtāk apnicīgo logu mazgāšanu veselas nedēļas garumā pirms skolas nodošanas jaunajam mācību gadam augusta mēnesī.
Par pašu skolas solā pavadīto laiku - atmiņas juku jukām. Jautras un ne tik jautras, visādas. Bet siltas. Kā jau par laiku, kad zāle zaļāka, jūra līdz ceļiem un visa pasaule pie kājām. Kad nekas cits nav jādara, kā tikai jāmācās. Katrā gadījumā šajā skolā pavadīto laiku atceros ar nostaļģisku siltumu un labsajūtu. 
Atmiņas par skolotājiem un klases kolektīvu lieliskas. Ar savu klases audzinātāju, kura mūs audzināja no 5.klases līdz pat izlaidumam 11.klasi beidzot, vēl tagad kontaktējam un viņa mūsu klasi vēl joprojām pēc vārda katru atceras un zina, ka katram dzīvē ir saklājies. Klasesbiedrus vēl tagad šad tad satieku.
Varēju skolu pabeigt ar medaļu - galva pietiekami labi strādā, bet uzvarēja slinkums un pabeidzu skolu viduvēji.
Kā jau iepriekš minēju, vienu mācību gadu - pamatskolas pēdējo mācību gadu - veselības problēmas dēļ nomācījos citā skolā. Rīgas 66.vidusskolā.Tolaik šajā specializētajā vidusskolā zem viena jumta nosacīti atradās 4 skolas - latviešu specializētā vidusskola, krievu specializētā vidusskola, latviešu parastā vidusskola, krievu parastā vidusskola. Pirmie divi stāvi skolā bija atvēlēti bērniem ar stājas veselības problēmām, augstāk atradās parastās klases.
Vienkārši tas tā izveidojās tāpēc, ka bērnus ar stājas problēmām bija ērtāk mācīt vienās telpās nedalot pēc tautības. Klases vienīgi komplektēja pēc dzimtās valodas piederības. Parastās klases skolā izveidojās tāpēc, ka daudzi bērni, kuru veselības stāvoklis pēc specializētās mācīšanās sistēmas uzlabojās, īsti negribēja no skolas aiziet uz citurieni. Tā bija sanācis, ka viņi pamatā noteica parasto klašu esamību specializētā skolā.

Mazliet atmiņu - Pagalms

Es nekļūdījos virsrakstā ierakstot vārdu Pagalms ar lielo burtu. Jo daudziem manas paaudzes cilvēkiem Pagalms bija vieta kur pulcēties. Pulcēties bērnības un pusaudžu gados. 
Bija smilškastes ar mazuļiem, kuri tur rakājās un cēla savas smilšu pilis un pilsētas. Bija soliņi, uz kuriem kaimiņu tantuki sēdēja un runāja savu runājamo. Bija puikas, kas spēlēja futbolu vai kariņu. Bija meitenes, kas atrādīja savas lelles un to jaunākās kleitas. Un bija vakari, kad pusaudži uz soliņiem izbaudīja savas pirmās romantikas novakares un labsajūtu.
Protams, mums bija visādas ārpusskolas un ārpusmājas aktivitātes pilsētā - pulciņi Pionieru pilī (kas tagad ir Prezidenta pils), mūzikas skolas, deju kolektīvi, kafejnīcas, kinoteātri, teātri, koncerti, nometnes un citas tamlīdzīgas lietas, kas arī mūsdienu jaunai paaudzei ir un tiek izmantotas.
Tomēr Pagalmam bija sava burvība. Tur vakaros pēc visādām nodarbēm un brīvdienās "sabira" mājas skolasbērni un daloties savos ikdienas piedzīvojumos atrada laiku kustīgām rotaļām, tur mammas, veicot mājas soļus, varēja mierīgi ietupināt smilškastē savus 4 - 5 gadus vecos mazuļus un zināt, ka tiem nekas nenotiks (tiesa, tas netraucēja reizi pa reizei paskatīties pa logu - vai mazulim viss kārtībā?). 
Bija pagalmiska burvība savās aktivitātēs izpētīt pagalmu ietverošo māju pagrabus, bēniņus; uzrāpties pagalmā augošajos kokos un pagalmā esošo garāžu jumtos. Tapa jau "dzenāti" un audzināti kolektīvi, bet vai kāds par to raudāja vai apvainojās? tas piederēja pie lietas.

trešdiena, 2014. gada 22. oktobris

Valsts valodas jautājums jeb ko mēs esam sastrādājuši

Uznāca vēlme paklausīties YouTubē Līvus. Viena viņu dziesma radīja pārdomas par to, kas tagad notiek. Un tā ir šī:
 
Toreiz, astoņdesmito gadu sākumā, kad dziesma sāka skanēt Līvu izpildījumāvienkārši koncertos, televīzijā un radio, tas radīja lielu pacēlumu un sapratnes aizkustinājumu. Un nebija svarīgi, ka vārdu autors ir moldāvu dzejnieks. Arī tagad nav svarīgi, jo dziesmā ir pateikts tas, kas ir svarīgi gan moldāvu dzejniekam, gan latviešu klausītājam.
Dziesma kaut kā uzreiz sāka simboliski vienot latviešus un latviešu valodu. 
Tā bija ļoti aktuāla 90-to gadu sākumā, kad Latvija tikko sāka atdadlīšanās ceļu no PSRS un piespiedu nepieciešamās otrās valsts valodas šajā teritorijā - krievu valodas.
Tagad latviešu valoda ir palikusi vienīgā valsts valoda republikā un latviešu bērniem vairs nav brīvprātīgi obligāti jāmācās krievu valoda. Tā ir kļuvusi par vienu no svešvalodām, kuru kā mācību priekšmetu apgūst skolā. Un, ja ir vēlme, var to pēc skolas apgūt kursos, augstskolā un citās vietās.

otrdiena, 2014. gada 21. oktobris

SIA ''Acqua Pulita Latvia''

Es, kā vienmēr, daudz ko sāku no otra gala.
Bet labāk visu pēc kārtas.
Man vakar piezvanīja laipna meitene, kas stādījās priekšā kā SIA Aqua....tālāko nesaklausīju....pārstāve un es esot atsaukusies internetā uz viņu darba piedāvājuma sludinājumu. Tāpēc gaidos mani šodien 14:50 ofisā Ieriķu ielā 15, korpuss 3. Piekritu, jo tiešām meklēju darbu. Tiesa, vēlreiz pārprasīju, kā sauc manu potenciālo darba vietu, lai ko nesajauktu. Manis sadzirdētais izklausījās kā Aqua Puis Latvia, bet vēlreiz pārprasīt bija kaut kā neērti. Tāpēc pēc sarunas "metos" iekšā ss'lv, lai pēc atmiņas izsekotu tās vakances, kuras skatīju un kurp sūtīju savu CV ar cerību, ka vismaz tur atradīšu firmas nosaukumu, lai saprastu. Tā arī neatradu neko līdzīgu. Varbūt pati nemaz neatceros.
Tad nu šodien braucu uz dullo noskaidrot kas par iestādi un kas par iespējamo darbu man spīd. Atradu viegli. Gaitenī tās bija vienīgās durvis, uz kurām bija uzraksts, kas norādīja, kas par firmu iekšā. Un atkal - neatcerējos, kas īsti tā par firmu. Vienīgais bija skaidrs - ar puisi tur nav nekāda sakara.

svētdiena, 2014. gada 19. oktobris

Ir akūta problēma

Ir diezgan iespringta situācija dzīvē un tāpēc meklēju dzīvokli. Vēlams divistabu. Imatā. Pašā Imantas sākumā, rajonā, kur Kurzemes prospekts krustojas ar Jūrmalas gatvi. Vienīgi - es nezinu, kad tuvākā laikā varēšu sākt maksāt īri. Neesmu pārliecināta pat par to, cik vriksmīgi tuvākā laikā varēšu tikt galā ar nepieciešamajiem komunālajiem maksājumiem.

Kamerlarps Heist

Aizvakar paīdēju, ka ilgi neesmu piedalījusies nevienā larpā un kabineta spēlē jau gadiem ilgi. Tomēr vakar brīnms notika un es vienā tādā pasākumā piedalījos. Tas bija kabinetlarps, kuru tā rīkotājs Gints Halcejs (Romanovskis) jau iepriekš bija izreklamējis feisbukā.
Larps bija bezmaksas pasākums.
Organizators bija ieplānojis vienu un to pašu spēli rīkot dienā divas reizes - 11:00 un 16:00. Par cik pēc plānojuma tam vajadzēja norisināties četras stundas no uzdevuma saņemšanas līdz uzdevuma atrisinājumam. Es piedalījos spēlē, kas bija ieplānota uz 16:00. Kā vēlāk izradījās, tā bija vienīgā no ieplānotajām tās dienas spēlēm, jo uz 11:00 neieradās nepieciešamais spēlētāju daudzums, kaut bija solījušies. No septiņiem ieradušies esot trīs, kas nebija pietiekams kvorums spēles norisei. Mēs ieradāmies četri un kopā ar vadītāju bijām pieci. Un spēle notika.

piektdiena, 2014. gada 17. oktobris

Larpi un kabineta spēles

Jau gadiem ilgi nepiedalos larpos un kabineta spēlēs.
Raksto par vienu larpu var izlasīt portālā Delfi.lv.
Vienkārši tā ir naudietilpīga izklaide. Un naudas šai izklaidei - vaļaspriekam man šobrīd nav. Ir citas prioritātes. Tomēr zinu, kolīdz atrisināsies visas manas problēmas - gan darba, gan finansu, gan dzīvesvietas - es atsākšu līdzdalību šajos pasākumos.
Tie aizrauj un fascinē kaut vai ar to vien, ka ir iespēja uz dažām dienām līdz nedēļai izrauties no ikdienas rutīnas un nokļūt citā pasaulē, atpūsties un sastapt domubiedrus.

ceturtdiena, 2014. gada 16. oktobris

Par reklāmām savā blogā

Protams, mans blogs nav tik akūti populārs, kā pirmsākumos cerēju, bet esmu iespējosi iespēju rādīt reklāmas savā blogā tādā līmenī, kā nu spēju saprast tās instrukcijas reklāmvietas nodrošināšanai un pelnīšanai ar tām. Redzēs, kā un kas sanāks. atspējot jau var vienmēr. Ar reklamēšanu ceru palielināt popularitāti.

trešdiena, 2014. gada 15. oktobris

Pigori internetā

Pirms rakstu ko tālāk, lūdzu komentētājus tomēr kaut kā kategorizēties, lai ir skaidrs, ka saruna notiek ar puslīdz reālu interneta būtni nevis ko botveidīgu. Kā tas ir noticis komentāros manām pārdomām par sabiedrisko transportu. Piekritīsiet, ka Anonīms komentētājs ir kaut kas ļoti stiepts un bezveidīgs. Grūti uztvert Anonīmu viedokli.
Internetā var atrast visādus prikolus. Pagaidām par diviem šādiem pigoriem.
Vispirms Divi idioti skatās Ugunsgrēku.

otrdiena, 2014. gada 14. oktobris

Drusku par varu, politiku un pārējo, kas šeit notiek

Reiz jau pieskāros šim jautājumam savā sīkrakstiņā Varā esošie. Gribu nedaudz izvērst tēmu.
Vispirms manas pārdomas par izskanējošo Lembergu. Negribu runāt neko sliktu un iedziļināties tajās juridiskajās finesēs kas ap viņu un viņa sakarībā jau vairākus gadus izskan masu mēdījos. Laikam jau viņiem taisnība, kaut kur savās darbībās viņš ir pārkāpis likumu. Un tomēr nav ņemts vērā Lemberga fenomens. Viņš taču ir Ventspils mērs visus šos neatkarības gadus un par Ventspils galvu kļuva jau padomju laikā. Viņam ir izdevies noturēties šajā amatā - vēlētāji tomēr ir viņa pusē. Jo pilsēta ir sakārtota par spīti tam, ka laikam jau arī sevi neaizmirst. 
Mans iespaids par visu to ņezgu ap viņu - varā esošie ir skaudīgi par to, ka to naudiņu, ko Lembergs tērē pilsētas vajadzībām, viņš neiegrūž augstākstāvošo indivīdu kabatās. "Kāpēc Ventspilij? Dod man!"
Ja visi mūsu banānu republikas pilsētu, miestu, pagastu tēvi sekotu viņa piemēram savā pārvaldīšanā uzticētās teritorijas sakārtošanai un uzlabošanai, dzīve kļūtu skaistāka. Var jau būt, kad tad tiesvedībai arī būtu ko darīt vai arī mute aizvērtos no neziņas - ko lai nu dara?
Tagad nedaudz par izglītību.

Deivids Sušē

Kad nolēmu uzrakstīt par savu iemīļoto britu aktieri Deividu Sušē, vispirms ieskatījos vikipēdijā. Diemžēl tur informācija par viņu ir visai skopa. Plašāka informācija par aktieri ir portālā kasjauns.lv, Tiesa, raksts ir pavecs - 2012.gada.
Man viennozīmīgi šis aktieris asociējas ar Erkilu Puaro. Laikam jau visas sērijas par šo Agatas Kristi radīto beļģu detektīvu atrodamas Youtubē. Manis dotajā linkā uz YouTubi ir apkopotas gandrīz visas sērijas par Erkilu Puaro. Filmas ir krievu valodā.

pirmdiena, 2014. gada 13. oktobris

Sieviešu jautājums

Gribētu pafilozofēt par pārspīlēto feminismu, kas ap mums gaiso pēc noklusējuma. Vismaz mūsu reģionā. 
Visā pasaulē sievietes algotu darbu ļoti bieži apvieno ar mājas rūpēm - bērnu audzināšanu, ēst gatavošanu, dažādiem ikdienas darbiem mājās. Kur vēl vīrieša "aptekāšana" un pabarošana. Pie kam no algotā darba pārnāk ne mazāk nogurušas par vīrieti un pa ceļam uz mājām caurskrējušas n-10 veikalus, lai sapirktu dažādas nepieciešamas lietas.
Tikai mūsu postpadomju zonā strādājošo sieviešu īpatsvars ir lielāks par mājsaimnieču īpatsvaru pasaulē. Tikai mūsu postpadomju vīrieši aizmirsuši, ka ikdienas darbs mājās arī ir darbs. Smags darbs, kuru ļoti bieži nenovērtē un izliekas nemanām. Jā, veiksmīgas un čaklas sievietes tiek pamanītas sabiedriskajā darbā un dzīvē. Bet mājās? Mūsu reģiona vīrietim liekas norma, ka sieviete noskrējusies un aizkrauta visādiem darbiem, kamēr pats sēž ar aluskausu draugu kompānijā.

Mans drausmīgais stāsts

Gribu akcentēt divus sižetiņus YouTub'ē. Viņi abi ir ciklā Mans drausmīgais stāsts. Šis cikls stāsta un rāda cilvēkus ar dažādiem defektiem un šo cilvēku darbības, lai "ierakstītos" apkārtējā pasaulē.
Atgiežoties pie abiem sižetiņiem. Viens būs bēdīgs, otrs - cerīgs.
Sākšu ar bēdīgo. Brīdinu, būs nepatīkami skati.
Puisēnam visu seju pārņēmis augonis, kuru vienu reizi jau vieksmīgi operējuši. Kad rodas nepieciešamība pēc atkārtotas operācijas, ārsti pēdējā brīdī atliek operāciju laikā un telpā. Jo ir nepieciešams elpošanas darbības novirzīt uz caurumu kaklā, ievietojot tur speciālu ierīci, bet, par cik zēns ir no laukiem, ir grūti, varbūt pat neiespējami nodrošināt šai ierīcei kvalitatīvu apkopšanu.

svētdiena, 2014. gada 12. oktobris

Sabiedriskais transports

Jau gadiem pa Rīgu sabiedriskajā transportā braukāju bez biļetes. No sākuma sirdsapziņa čīkstēja un grabēja, tagad tā pieklususi. Man, tāpat kā daudziem mūsu pilsētas iedzīvotājiem, ir žēl drusku vairāk par eiro izdot par papīra gabaliņu, kuru pēc jāmet ārā. Par šo naudiņu var nopirkt kaut vai maizi. Tā tiešām ir lētāka par sabiedriskā transporta biļeti Rīgā.
Protams, lai uzturētu kārtībā visu šo sabiedriskā transporta sistēmu pilsētā, ir vajadzīga nauda. Un par braucienu ir jāmaksā, lai būtu kur rasties šai naudai. Bet - bet šīs biļešu cenas ir galīgi nedraudzīgas vidējam braucējam.

Kaligula

Nesen noskatījos portālā YouTube divas filmas par Romas impērijas vēsturisku personu imperatoru Kaligulu. Un esmu nedaudz apmulsusi. Paskaidrošu, kāpēc.
Vispirms noskatījos šo:

Filmās ir izmantoti vēsturiski fakti par šo imperatoru un mēģināts pastāstīt, kāpēc viņa valdīšanas laiks bija tik īss. Tomēr.
Par spīti daudzajiem viņa pieejamajiem biogrāfiskajiem datiem, abās filmās sakrīt tikai neliela daļa informācijas. Otrajā filmā informācijas ir daudz vairāk un interesantāka. Liela pretruna ir abās filmās piedāvātais Kaligulas nāves apstāklis. Šī situācija ir parādīta ļoti dažādi un un imperatora nāvi izraisošajās darbībās iesaistīti pavisam dažādi cilvēki.
Šāda dažāda interpretācija tikai rada jautājumu - kā tad bija patiesībā? Jo no filmām un skolā apgūtā vēstures kursa ir skaidrs tikai viens - Kaligula bija un viņš nomira valdījis samērā īsu laiku.
Abas filmas ir krievu valodā; jūtams, ka uzņemtas dažādās valstīs.
Diemžēl otro videoklipu nācās izdzēst, jo tas pārstāja būt pieejams.

Vēlreiz par grāmatas Endera spēle ekranizāciju.

Nesen torentos novilku un vēlreiz noskatījos filmu Endra spēle, kas ir tāda paša nosaukuma grāmatas ekranizācija. Vēlējos saprast, kas īsti man savulaik filmā nepatika. Savu atsauksmi par filmu savulaik esmu rakstījusi šeit. Par pašu grāmatu - rakstīju šeit.
Iespaids nemainīgs - nepatika. Protams, aktieru - gan bērnu, gan pieaugušo - darbs lielisks. Es varoņiem ticēju. Bet filmai kopumā neticēju. 
Kāpēc?

sestdiena, 2014. gada 11. oktobris

Estētikas skola Sparģelītis

Šodien paklaiņāju pa Rīgas centru, precīzāk pa sev tuvo centra rajonu. Ziedoņdārza virzienā. Ieklīdu mazā ieliņā, kas savu sākumu ņem Krāsotāju ielā un beidzas Ziedoņdārzā. Ieliņa saucas Sparģeļu iela. Uz šīs ieliņas, tās otrajā numurā atrodas bērnu estētikas skola Sparģelītis.
Vērojot ēku rudenīgā gaisotnē uzjundīja patīkamas atmiņas. Vairāk kā 20 gadus atpakaļ šurp vedu savu mazo dēlu (kurš nu izaudzis un dzīvo savu dzīvi) uz nodarbībām. Mājās audzis un bērnudārzu nepazinis bērns te jutās labi un vajadzīgs. Nodarbības šajā skoliņā viņam deva kontaktus ar vienaudžiem, skolotājas spēja iemācīt to, ko nespēju viņam dot pati. 

Dreamforge Latvia un Hobby Model

Gribu pastāstīt par dieviem nelieliem veikaliņiem, kas apmetušies zem viena jumta un dala telpas Aleksandra Čaka ielā 32, Rīgā. Tā ir stūra māja uz Aleksandra Čaka un Lāčplēša ielu krustojuma ar ieeju no Aleksandra Čaka ielas. Blakus spēļuvei Fēnikss. Ieeju nav grūti atrast - skatlogā daudz visādu lietiņu, kas reklamē galda stratēģisko spēli Warhamer.
Abu veikaliņu intereses vienā jautājumā sasaucas - tiek pārdoti dažādu modeļu pusfabrikāti, kurus pēc tam ir diezgan uzmanīgi, pacietīgi un cimperlīgi jāsalīmē kopā. Īpaši pacietīgi, jo daudzas detaļas ir ĻOOOOTI mazas.

piektdiena, 2014. gada 10. oktobris

Skaistumkopšanas salons 24 karata

Oktobra sākumā man piezvanīja no minētā salona un uzaicināja uz bezmaksas procedūru. Varēju pat izvēlēties - sejai vai matiem. Mana paziņa viņiem bija mani ieteikusi. Tā sanāca, ka varēju pie viņiem ierasties tikai šodien.
Devos turp pilnīgā neziņā par to, kas un kā. Bezmaksas iespēja vienmēr vilina. Un apziņa - sliktāk jau nebūs un jāiepazīstas ar to, ko piedāvā pamēģināt. Neviens jau nespiež ko vairāk. 
Ierados norunātajā laikā - 10 minūtes pirms procedūras sākuma. Nebija jāgaida ilgi uz procedūru. 

sestdiena, 2014. gada 13. septembris

Terminators

Noskatījos Terminatora visas četras daļas. Un ļoti vīlos Terminatorā 3 un Terminatorā 4.
Ja pirmajos divos Terminatoros ir loģiska pāreja no pirmā uz otro, tad pārējos šī loģika stipri ieklibo. It kā ir mēģināts pastāstīt par notikumiem pēc pirmajiem Terminatoriem, bet... Pastāstīts jau it kā ir, bet hronoloģija laika izpausmē nav ievērota ne mazākā mērā.

otrdiena, 2014. gada 24. jūnijs

Laikam

Laikam nepietiekami interesantu informāciju rakstu savā blogā, ja rakstītajam ir ļoti maz komentāru un pat mani četri definētie sekotāji iztiek bez komentāriem. Bet - 
Bet es blogā pierakstu savas domas, savas izjūtas. Un arī infu par pasākumiem, kuros piedalos. Arī par visadiem rokdarbiem, kurus esmu darinājusi. Ko vairāk no manis gaida ierindas lasītājs?

pirmdiena, 2014. gada 23. jūnijs

Interesanti

vai atradīsies tāds vīrietis, ka no manis gribētu iztaisīt lēdiju? Kā profesors Higinss no puķu tirgotājas Elīzas Bernarda Šova lugā? Vienkārši tāpat un uz līdzenas lietas. Vinnētu daudz un ļoti. Pasapņot jau ir ļauts, vai ne?

otrdiena, 2014. gada 17. jūnijs

Dienišķā desa

Atzīšos, ka esmu stāvējusi rindā pēc krišnaītu putras un nesusi uz taras punktu nodot tukšās pudeles, kuras salasīju uz ielas pa ceļam no viena punkta uz otru. Galarezultātā "ielāps" vēdera tiesai un naudas makam. Kad akūtie, obligātie maksājumi nomaksāti, bet maizītei pāri nav atlicies. 
Pie viena nācies redzēt "tautu", kura stāv rindā pēc krišnaītu putras un "tautu", kura nes nodot pudeles. Reizēm tie ir vieni un tie paši cilvēki - pirms mirkļa cilvēku satiec rindā pēc putras un pēc jau atkal rindā nodot tukšo taru. 

svētdiena, 2014. gada 15. jūnijs

Kārlis Balts

Man patīk Kārlēna smaids. Tas ir vienmēr priecīgs un optimistisks. Liekas, puisim nav probēmu nekad un nekur. Kaut gan jau laikam arī viņam tās ir gūzma. Kā visiem mums.

ceturtdiena, 2014. gada 8. maijs

Latkoniskas atskaņas

Tāa. Latkons nu ir izskanējis. Pagājušo svētdien noslēdzās. Noguruma sajūta neļāva ātrāk pieķerties rakstīšanai še.
Latkons noritēja līgani, bez aizķeršanās. Šogad visas lekcijas un aktivitātes sākās tām atvēlētajā laikā, "neizkrita" nekas no programmā pieteiktā. Tas priecē. Kā arī priecē tas, ka lekcijas un diskusijas un citas aktivitātes bija saturīgas. Lektori, vadītāji bija gatavojušies un mācēja noturēt klausītāju, skatītāju uzmanību.

trešdiena, 2014. gada 23. aprīlis

LatCon 2014 programma

11.00 - 11.15 Atklāšanas runas
11.30 - 12.20 "Alternatīvā vēsture un tās stīmpanka paveids Skota Vesterfelda izpildījumā" lasa Ilmārs Bite
12.30 - 13.20 Saruna ar rakstnieku Arturu Baltu, kuram pagājušogad iznāca grāmata "Neskaitāmās citzemes."
13.30 - 14.20 pusdienas pārtraukums

ceturtdiena, 2014. gada 17. aprīlis

LatCon 2014

Šogad LatCon notiks 3. - 4. maijā Ģertrūdes ielas teātrī. Pasākuma programma tiks publiskota nedaudz vēlāk, pēc dažu pozīciju precizēšanas.
Gribu atgādināt, ka šis pasākums ir publisks un atvērts visiem tiem, kurus interesē fantāzija un fantastika visās tās izpausmēs.

ceturtdiena, 2014. gada 27. marts

Rakstu vācēja ceļš

Šī gada 21.martā biju uz Jāņa Valka grāmatas Rakstu vācēja ceļš prezentāciju izdevniecības Zvaigzne ABC prezentāciju zālē. 

sestdiena, 2014. gada 8. marts

Mazas pārdomas citplanētiešu un tamlīdzīgu būšanu sakarībā

Ļoti aktīvi ir sasparojušies ufologi ar savām pārdomām un runām par kontaktiem ar citplanētiešiem. Zinātnieki ļoti daudz sākuši runāt par vēstures mīklām, atklājumiem, kuru izcelsme, radīšana ir nesaprotamas. Tāpat arī daudz runā par indiešu mitoloģijā pieminētiem gaisa kuģošanas aparātiem un citiem „dievu” brīnumiem. Indijā ir Mohedžo Daro, kuras bojāeja ir nesaprotama, neizskaidrojama. Ēģiptiešu piramīdas, Stounhedža Britu salās, Dienvidamerikas megalītiskās celtnes pie Titikakas ezera... Tiek spriests par citplanētiešu ietekmi uz šīm kultūrām un neziņa, kur palikuši „gudrie skolotāji”. Tāpat arī Grieķijas, vispār Vidusjūras mitoloģijā daudz kā neizskaidrojama, Pirmsākumu ziņā.

piektdiena, 2014. gada 7. marts

Atdošu labās rokās

Man ir divi kaķi vecumā drusku virs gada. Puika un meitene. Abi sterilizēti. Tā ka "brīnumu" kaķēnu veidā nebūs. Uzvedās labi. Uz kasti iet, ēšanas paradumi niansēs atšķiras, kaķupuika mīl pa klēpi dzīvoties un vispār ļoti sabiedrisks. Kaķmeitene ir rezervēta jaunkumdze.
Kaķupuika
Mans telefons nav mainījies - 28825732. Interesentus lūdzu zvanīt. 

ceturtdiena, 2014. gada 6. marts

Notikumi Ukrainā

Es Ukrainas notikumiem maz sekoju, tomēr zinu par notikumiem Ukrainas galvaspilsētā, citās lielākajās Ukrainas pilsētās un Krimā. Runā, ka viss tur notiekošais var izraisīt Trešo pasaules karu. Krievija, kaut arī to noliedz oficiālajā līmenī, jau ir iejaukusies notikumos ar vēlmi "savākt" Krimu.
Kautiņi, grautiņi, neuzticība varai un vēlme ko pārkārtot savā valstī. Tā varētu īsi raksturot to zimāšanu minimumu par notiekošo šajā valstī. Tomēr - metodes, kuras tiek izmantotas... Viens vienīgs bardaks. savādāk nosaukt notiekošo nevar.

ceturtdiena, 2014. gada 27. februāris

Grāmatas "Endera spēle" ekranizācija

Nesen torentos novilku un uz datora noskatījos grāmatas Endera spēle ekranizāciju. Amerikāņu filma. Neslikta. Aktieru - gan pieaugušo, gan bērnu - darbs lielisks. Bet. Bet tas ir tikai grāmatas satura vizuāls pārstāsts. Bez tā dziļuma, kas pašā grāmatā. 
Filmā trūkst galvenā varoņa - Endera - rīcības motīvu, pārdzīvojumu izvērsuma. Nav īsti motivēts tas, kāpēc pieaugušo skati pievērsti viņam kā pasaules glābējam. Nav īsti visa izskaidrojums. Man daudz kā pietrūka.

otrdiena, 2014. gada 7. janvāris

Mazliet pārdomu

Negribu teikt, ka esmu absolūti veiksmīga vai neveiksmīga. Negribu apgalvot, ka gaužos par savu dzīvi un lietām, kas nenotiek pēc manas gribas. kaut reizēm no malas raugoties tā varētu izskatīties. Katram cilvēkam ir savas vajadzības un savas vēlmes, kuras tas vai nu patur sevī, vai izsaka skaļi. Es reizēm izsaku skaļi.