Nedēļas nogales vētras rezultāts Ludzā

Kad tā vētras iespējamība pagājušajā nedēļā tika izsludināta, kaut kādas intereses vadīta "Kas nu būs? Interesanti kaut kā".

Visu sestdienas dienu tā kā vēroju to, kas notiek aiz loga, internetā komunicēju ar draugiem, kuri dzīvo citās valsts pilsētās. Sapratu, ka, vismaz Rīgā, bija lietus lietīgais ar pamatīgu nokrišņu devu. Ludza - parasta lietaina diena, nekas īpašs. Pēcpusdienā pat mākoņi sāka pluskoties, brīžiem saule parādījās. Tikai pret vakaru sākās kārtīgas vēja brāzmas, tā, ka koki "dejoja". 

Tomēr ap sešiem vakarā vienu reizi uz mirkli pazuda elektrība, bet ātri atjaunojās. Tāda kā noraustīšanās. Toties jau ap septiņiem vakarā pazuda pavisam. Tā elektrība. Un šī "būtne" svētdienā neatgriezās. Pa apvedceļiem noskaidroju, ka elektrība pazudusi diezgan plašā teritorijā ap Ludzu. Pildā, kas ir 17 kilometrus aiz Ludzas, konkrēti pazudusi bija.

Rēzeknē

Ap 9.00 no rīta izgāju no mājas, aizbraucu uz Rēzekni, izstaigāju trīs veikalus un jau ap 12.00 biju mājās ar laupījumu.

Hm. Brauciens no vienas pilsētas uz otru lietišķā noskaņojumā. Rīgas dižpilsētā tas laika nogrieznis nu ļoti retos gadījumos ies cauri. Piemēram, no Vecmīlgrāvja līdz Iļģuciema bibliotēkai vienā virzienā ir apmēram pusotras stundas - brauciens no Vecmīlgrāvja līdz pārsēšanās vietai pie Nacionālā teātra, vajadzīgā trolejbusa sagaidīšana un brauciens ar to. Tad vēl padarbošanās mērķa vietā, pēc kuras seko atkal apmēram pusotra stunda atpakaļ uz Vecmīlgrāvi. Apmēram četras stundas ja ne vairāk tās spindzelēšanas vienas pilsētas robežās bez liekiem "un ja nu iemetam aci šajā pagriezienā intereses pēc?".

Braukšanas mērķis - ieskatīties Rēzeknes autoostai tuvumā esošajā Rimi tīkla veikalā konkrēta pirkuma dēļ. Ieskatījos un neatradu. Devos uz Humana tīkla veikalu arī ar konkrētu pirkuma mērķi, kuru tad nu sasniedzu. Tad, jau pie viena, nolēmu ieskatīties vēl vienā Rimi tīkla veikalā, kurš atrodas netālu no Humana tīkla veikala. Ar domu - "A ja nu šajā tirdzniecības vietā tomēr ir tas, kas man vajadzīgs?'. Bija. 

Tas nu diezgan strauji devos atpakaļ uz autoostu ar cerību paspēt uz tuvāko autobusu uz Ludzu. Paspēju un esmu mājās.

Bildes tapušas pa ceļam uz Humana veikalu.

Pabijām Rēzeknē

"Nopeilējām" autobusu sarakstu no Ludzas uz Rēzekni un atpakaļ. Pamatmotīvs uz turieni aizbraukt - vēlme ieskatīties Latgales kultūrvēstures muzejā, lai saprastu, kas "lācītim vēderā". Savos braucienos ar autobusu no Ludzas uz Rīgu caur Rēzekni pa logu biju pamanījusi šā muzeja esamību, tad nu pierunāju Tomu kopā aizbraukt un apskatīties, kas tad tur top piedāvāts apskatei.

Tad nu izstaigājām to muzeju, kurš ne pārāk tālu no Rēzeknes autoostas un nonācām pie vienota slēdziena par to, ka Ludzas novadpētniecības muzejā tā vēsturiskā ekspozīcija ir bagātāka par spīti tam, ka Ludzas muzejs ir fiziski mazāks par Rēzeknes muzeju. Tiesa, tā apstaiga mums apmēram nepilnu stundu sanāca ar visu to, ka pie viena apskatījām tur uz vietas esošo keramikas istrādājumu izstādi. Atlikušajā laikā līdz autobusam atpakaļ uz Ludzu nedaudz palīkumojām pa pašu Rēzekni.

Vakar. Ludza -> Rēzekne -> Rīga aplauziens pie Geto muzeja -> ieskrējiens Vecrīgas stūrītī

Lieku šodien, jo vakar, braucot uz Rīgu, kompi līdzi nepaņēmu, mājās atstāju. Un, atkal - būs trīs bilžu bloki, bildes vairāk nedaudz, nekā iepriekšējo reizi braukājot.

Ludzas skatus nebildēju, tos jau Ludzā dzīvojot un staigājot vēl sabildēšu. 

Braucu atkal ar autobusu caur Rēzekni. Autobuss atkal iekavējās pienākt manā pieturā, toties pa ceļam kur iedzina to laiku un Rēzeknē pienāca pēc saraksta. Gaidot autobusu uz Rīgu apmetu kārtējo nelielo līkumiņu un sabildēju drusku.

Ludza -> Rēzekne -> Rīga, un pēc atpakaļ uz Ludzu jau ar vilcienu pa taisno

Vispirms - Ludzā šoreiz nefotografēju, maršruts jau zināmā mērā sabildēts. Un vēl - tekstā būs trīs bilžu bloki.

Šoreiz un vakar ar autobusu caur Rēzekni braucu uz Rīgu. Ar aprēķinu, ka Rīgā iebraukšu apmēram 16.10. Jau Ludzā iesākās - tas starppilsētu autobuss aizkavējās un līdz ar to Rēzeknē iebrauca 11.20, nevis pēc saraksta 11.13. Bet tas nekas - vienalga bija neliela spraudziņa Rīgas autobusa sagaidīšanai. atiešanai. Tad nu nedaudz pabildēju.

Nedaudz Rēzeknes dienas gaismā

Vakardienas Ludza un Rēzekne no Toma fotoaparāta (bildes juku jukām)

Sanāca kā sanāca

No paša rīta drusku pabildēju rīta saulaino dienu dēla mājas pagalmā. Pēc ap pusdesmitiem kopā ar dēlu aizdevāmies uz Ludzu lietas kārtot. Īsti daudz laika tas neprasīja - drusku virs divām stundām. Pa burzmu aprunājāmies, ka rītu, svētdienā, būtu visiem būtu izdevīgi, ka mēs ar Tomu uz mājām braucam. Tik tālu jau skaisti, tik iepriekš jau biju apskatījusi loģistiku no Pildas uz Ludzu, lai tālāk uz Rīgu tiktu. Ar autobusu sarakstu galīgs čau. Svētdienas dienā tie autobusi no miesta uz Ludzu dodas vai nu 7.00 no rīta, un tad mētājies kā nepiesieta govs pa pilsētu līdz kādam sakarīgam transportam Rīgas virzienā, vai 17-os ar astīti, kad nu nekā, pat caur Rēzekni nekā.

Ar puiku Ludzas autoostā jau bijām uz 12.30 apmēram. Izvēle - vai 13.20 garo maršrutu ar aprēķinu, ka Pildā esam 15.05 (tā pēc saraksta) un tas ir tas autobuss, kurš izmet garo loku un pildēniešus uz Ludzu ved. Otrs variants - mētāties pa Ludzu līdz 15.00, kurš ir īsais variants. Izvēlējāmies garo. Siltumā un ainava aiz loga. 

Rīga - Pilda caur Gulbeni un Rēzekni

Brauciens ar piedzīvojumiem. Un uzreiz saku, ka man "nelūdza, nepasūtīja" šorīt aizsperties uz Kolku, lai visas dienas garumā no turienes uz Pildu, pie dēla brauktu. Ar šo virzienu jau pietika ceļojums visas dienas garumā, tā ka ap astoņiem vakarā tikai tiku līdz dēla mājām.

Sākās ar to, ka divu dienu garumā mani lūdza un pielūdza šodien aizbraukt uz Gulbeni (par cik man braukāšana pa visu Latviju ir par brīvu) un apmaiņā pret naudiņām savākt priekš Toma spiningu, kuru viņš caur ss.lv sameklējis par lētām naudiņām. Pat salocītā veidā esot tik apjomīgs, ka ar pakomāta palīdzību nesanākšot nosūtīt.

Pierunāja, labi. Vispirms jau laicīgi internetā apskatījos autobusu sarakstu uz Gulbeni un variantu tikšanai kaut uz Ludzu, no kurienes mani varētu ar mašīnu savākt un aizvest līdz mājām. Tad nu iestājās pirmais "ups". Uz Gulbeni relatīvi sakarīgi vairāki autobusi kursē. No Gulbenes uz Ludzu vispār nekursē, tuvākais punkts, kurā no Gulbenes var aizbraukt - Rēzekne (un autobuss tiešām uz turieni caur Ludzu nebrauc). Un - vadoties no tā, kā es varētu tikt no rīta Gulbenē, man tur pēc apmaiņas procesa būtu Gulbenē "jāmētājas" četras stundas ar mazu astīti. Tobiš, ja braucu no Rīgas astoņos no rīta, tad esmu Gulbenē 10.55, ja astoņos trīsdesmit, tad 12.05. Bet uz Rēzekni tikai 16.15 autobuss. It kā nekas, teorētiski varētu pilsētu apskatīt. Bet četras stundas "mētāties kā nepiesietai govij"? Nolūkoju, ka 12,30 atiet autobuss uz Aizkraukli ar manu nolūku izkāpt no tā Pļaviņās ar domu, ka tur iesēžos autobusā, kurš mani nogādā Ludzā, kurā iebrauktu 19.00. Pļaviņās "mētātos" pāris stundas, kuru laikā paspētu aiziet pusdienas paēst jau zināmā vietā (un rezervei paliktu vakara vilciens uz Zilupi, kurš Ludzā noteikti pietur).

Piedzīvojums sākās jau no paša rīta un Rīgas autoostā. Izkasījos no mājās tā, lai paspētu uz autobusu astoņos no rīta. Lai Gulbenē man būtu nedaudz laika rezerves visādiem neparedzētiem atgadījumiem un es mierīgi paspētu uz 12.30. Ups. Paliku gribot. Astoņos esot komercreiss, un mani brīvbiļetes papirkini neies krastā. Nu labi. Paņēmu biļeti uz 8.30. It kā jau Gulbenē sanāk 25 minūtes laika naudiņas apmaiņai pret to makšķerēšanas iekārtu. Pie viena piezvanīju personāžam uz Gulbeni (Toms man numuru bija iedevis un keksu brīdinājis, ka zvanīsu uz braukšu), pateicu, cikos no Rīgas iebraucu Gulbenes autoostā.

Labi, iesēdos un braucu. Autobuss - pa Pleskavas šoseju cauri Siguldai, pat caur Smilteni uz Gulbeni brauca. Man tāds mirkļa īgnums uznāca - braucot cauri Siguldai, autobusam bija jānogriežas nost no galvenā ceļa un jāmet apbraukšanas līkums labojamam posmam (Nē, nesaku, ka ceļus nevajag remontēt, pat ļoti vajag. Bet reizēm iestājas kašķis parastais). 

Rēzekne

Ekskursijā uz Rēzekni neesmu bijusi pat bankomāta meklējumos. Tik vien, kā pa autobusa logu redzējusi un autoostu kā pārsēšanās punktu

Tomēr iespaids ir. Pilsēta savam reģionam ir liela, daudz brīvas telpas, kuros izvietoti parki. Pat divas viesnīcas autobusa maršrutā esmu piefiksējusi. Ir vairāk vecu ēku, salīdzinoši ar Ludzu. Jūtama nosacīti lielāka senatnes aura. Salīdzinot ar Ludzu.