pirmdiena, 2023. gada 27. februāris

Nedaudz saules parkā Ziemeļblāzma

Sanāca neliels aplauziens. Rīta cēlienā atbrauca māsa. Diena jauka, saulīte spīž, žverbļi čivina, vēja nav... Jāaizklimst uz skatu torni Vecmīlgrāvja parkā Ziemeļblāzma. Te arī tas lauziens. Pie kases "Skatu tornis slēgts". Uzrakstu ar slēguma iemeslu nesaredzējām. Tad nu - ja jau reiz esam parkā, tad tas līkums jāapmet...

Es parakstos zem šiem vārdiem

Tik jautājums - vai vajag tulkojumu jeb sapratīsiet tāpat?

svētdiena, 2023. gada 26. februāris

Evija Zandberga, Dace Znotiņa: Rubīna lapsas medības

Šī gada 19.janvārī biju uz grāmatas Rubīna lapsas medības atvēršanu. Arī tāpēc, ka abas meitenes zinu, sirsnīgi vērtēju. Toreiz grāmatu arī nopirku. Tik tagad pabeidzu izlasīt. Kaut arī lasās viegli, raiti. Nu, sanāca tā...

Fantāzijas grāmata, darbība risinās mūsdienu Londonā. Vismaz tajā, kuru grāmatas tapšanas laikā redzēja Evija. Tagad jau laikam kas nedaudz pamainījies - dzīve tomēr turpinās.

Grāmata, kā jau teicu, lasās viegli un raiti. Ir būtnes ar ne cilvēku īpašībām, ir intriga un meklējumi. Viens no varoņiem meklē artefakta fragmentus, viņa partnere - cilvēku. Viņu meklējumi savijas neparedzētā notikumā. Un ne tikai tāpēc, ka tiek veiktas meklēšanas darbības. Arī tāpēc, ka abi varoņi savu meklējumu gaitās sastopas un iemīlas.

Nespolorēšu notikumus. Un ne tikai tāpēc, ka gribētu atstāt intrigu. Arī tāpēc, ka kaut kā grūti visu izstāstīt. 

Galvenais, ka patika. Patika tas, ka fantāzija tik organiski iepinusies dzīves realitātē un notikumos, ka viss notiekošais liekas tik dabisks dzīves ritms. Nu, patika. Patika fantāzija kā dzīves sastāvdaļa.

Ziniet, lasiet. Iesaku. Grāmata aizrauj...

sestdiena, 2023. gada 25. februāris

Zinu, ka reklamēju, bet šo ir vērts noklausīties

 Neizplūdīšu komentāros, klausieties, vērtējiet paši. Raidījums ir palaists straumēšanā 20.07.2022., lūdzu piedodiet, ka tik tagad dalos. Turpmāk centīšos laicīgāk.

Un - lai noskatītos, noklausītos, spiediet "Skatieties pakalpojumā YouTube"

piektdiena, 2023. gada 24. februāris

Ienākt, iziet.... Iekāpt, izkāpt...

Šodien, skatoties uz ziemas izmisīgo vēlmi turēties uz vietas un nevēlmi pamazām atdot vietu pavasarim, raugoties tajos sniega klājumos aiz loga, "pavelk" uz filozofiju tā nedaudz. Uz pārdomām ar kafijas krūzi un cigareti rokās pie loga stāvot. 

Un nedaudz atskatoties uz nodzīvotajiem gadiem. Katram jau tādi atskati "uznāk" un "pienāk". Tikai katrs to uztver savādāk, jo gadu ritums jau katram savs.

Ar saviem laiciņu pāri pusgadsimtam gadiem - varu teikt, ka esmu bagāta. Nē, ne jau naudas izteiksmē. Nav man miljonu, triljonu un pat ne biljonu un cik nu tur vēl bezgalībā. Vahtangam Kikabidzem ir laba dziesma par to bagātību.

Esmu pateicīga mammai par to, ka ļāva man ienākt šajā pasaulē. Pateicīgs visiem tiem, kuri dažādos laika posmos ir bijuši un ir manā dzīvē. Tāpat, kā esmu daudzu sev zināmu cilvēku dzīvēs. Mēs dzīvojot savu dzīvi mijiedarbojamies saskarsmē, kaut ko paņemam, kaut ko iedodam. Nu nav tā, ka mēs viens otra dzīvē neatstājam kaut klusu smaidu rītausmā. 

svētdiena, 2023. gada 19. februāris

Par putniņiem, zināmā mērā garāmejot

Drusku izplūdīšu rakursā, kuram laikam nepievērš uzmanību. Varbūt kādos rakursos zināmā mērā atkārtošos. Nesodiet bargi, ielasieties teiktajā. Un - manis teiktais nebūs dogma, tik kārtējais viedoklis, kuru ir iespējams konstruktīvi apstrīdēt.

Tātad,

Pasaulē ir: "civilizētā" pasaule, "primitīvās" tautas un Krievijas āru tauta (un uzsvars nav likts un Krievijas lielpilsētniekiem, tā zināmā mērā ir atsevišķa kasta).

Par pirmajiem diviem iedalījumiem viss būtībā ir skaidrs. Tomēr manuprāt šis iedalījums nav īsti korekts. Tās nav ne labākas, ne sliktākas pasaules viena par otru. Tās, ja tā bar izteikties, ir paralēlās pasaules katra ar saviem plusiem un mīnusiem. Un vienas vai otras pasaules cilvēks, kaut kādu iemeslu dēļ nokļuvis otrā pasaulē un pailgu palikšanu, atradis iespēju piemēroties viņam pirms tam svešai pasaulei. Tomēr, man liekas, cilvēks no primitīvās pasaules varbūt pat ātrāk piemērosies civilizētajai pasaulei, nekā civilizētais primitīvā vidē. Balstos uz reiz lasīto Teodoras Kreberes grāmatu "Iši divās pasaulēs". Nu, šajā ziņā tiešām tikai mans subjektīvais vērtējums.

pirmdiena, 2023. gada 13. februāris

Filma: Četri balti krekli (Elpojiet dziļi)

Rīgas kinostudija, 1967.gads

Arī paliela uzdrīkstēšanās, vāji slēpta bezdomu nomenklatūras kritika. Tomēr labāks liktenis, nekā Ričardam. Ar lielu piesardzību tomēr ik pa laikam rādīta Latvijas televīzijā. Nezinu, cik un vai mūslaikos rāda ekrānos.

Sameklēju ne tikai atmiņas atsvaidzināšanai, bet galvenokārt Imanta Kalniņa dēļ. Dēļ viņa dziesmām, kuru vārdu autoru esmu "palaidusi garām". Būšu pateicīga, ja kāds atgādinās. Bet, ja līdz galam ieklausās dziesmu vārdos, "izlaiž caur sevi" - tie aktualitāti nekur nav pazaudējuši. Cilvēcisko attiecību spektrs ir nemainīgs lielums.

Kārtējo reizi - portāls FILMAS.LV. Še konkrētais links uz filmu:

https://www.filmas.lv/movie/1328/?fbclid=IwAR2a2z-90nwjdLMEt9oAl4jFiQagE5uPrb2-67tj1s2ywISXdrO4reS1UEA

svētdiena, 2023. gada 12. februāris

Filma: Akmens un šķembas (Es visu atceros, Ričard)

Rīgas kinostudijas filma. Padomju gadu. 1966. gads.

Vakar par šo filmu jau ieteicos feisbukā, padalījos ar linku uz to. Dubults nekad neplīst.

Filma par latviešiem latviešu leģionā vācu armijas sastāvā Otrā pasaules kara gados. Tā iznākusi tika tajā laikā, kad vēl biju nu ļoti sīka, tāpēc daļa teiktā - cilvēku sarunu šalku dzirdēta. 

Pirms palaišanas uz lielekrāniem, to noskatījās komunistu nomenklatūra, kurai bija iebildumi, nācās filmas beigas saštukot atbilstoši varas prasībām lai to filmu vispār varētu parādīt plašākai publikai (Noskatījos, bet baidos ko teikt - beigas ir oriģinālās vai sagludinātās. Neatceros, un YouTubē, kurā latviešu filmas ir "iemestas" krievu tulkojumā, nepaskatījos to beigu variantu,). Tomēr toreiz tā filma esot īslaicīgi uzplaiksnījusi ekrānos un pēc tam tika aizsūtīta uz vistālāko kaktu putekļus krāt. Pēc, jau 90-jos, atceros to paspīdam Latvijas TV vienā no kanāliem, vai pēc tomēr rādīta - neesmu kursā.

Filmā piedalās vēl ļoti jaunos gados manai paaudzei zināmā latviešu atpazīstamo aktieru plejāde.

Filma jānoskatās kaut vai tāpēc, ka tā bija latviešu kinematogrāfa uzdrīkstēšanās, spītējums padomijas dogmām. Links uz filmu portālā Filmas.lv:

https://www.filmas.lv/movie/2284/?fbclid=IwAR0Ra9g7E7H4_mWztx3lOw_6GlAUlHu483wVquBMCWxErS8dqI_3xjm0dFI

pirmdiena, 2023. gada 6. februāris

Zinu, ka... Bet informēju.

To, ko tagad teikšu, paudu jau savā 21.03.2022. ierakstā. Tagad atkārtošos, laikam mazāk agresīvi, nekā pērnajā pavasarī.

Tos divus pēdējos anonīmos komentārus atstāšu kur ir un kā ir. Pieļauju, ka abi anonīmie komentētāji manu pērnā pavasara paziņojumu nav lasījuši un nevarētu būt brīnums - ieraksts jaunu iekrakstu sakarībā aizslīdējis arhīviskajās dzīlēs.

Tātad par ko ir runa.

Kungi un dāmas! Nu lūdzu neesat anonīmi komentējot še ierakstus! Kaut 123xl līmenī ierakstiet vārdiņa "anonīms" vietā pirms sava komentāra. Tas palīdzēs izvairīties no nevēlamām mirkļa emocijām un nevajadzīgiem pārpratumiem. Visus anonīmos komentārus neatgriezeniski dzēsīšu neatkarīgi no komentāra satura. Turpmāk un regulāri. Nekā personīga, tikai informēju. 

Filma: Avatars. Ūdens ceļš (Аватар: Путь воды / Avatar: The Way of Water)

Novilku, noskatījos šo filmu un pēc tam aši novilku pirmo filmu tēmā. Lai saprastu, kas manī otrajā filmā izraisīja vieglu nepatiku. Un arī tāpēc, ka tieši par šo filmu biju medijos uztvērusi tās pašas nepatikas piesitienus. Tiesa, tie nepatikas piesitieni uzplaiksnīja un pazuda citu notikumu, vērtējumu gūzmā. Bet tomēr bija.

Vispirms drusku, pavisam drusku par zināmām tehniskām niansēm. Pirmā filma ir apmēram 2,5 stundas gara, otrā - nepilnas 4 stundas, 3 ar pagaru astīti. Abās filmās planētas Pandora krāšņums dabas ainavās un dzīvnieku daudzveidībā.

sestdiena, 2023. gada 4. februāris

Režisora Hičkoka filma: Putni (Птицы/Birds)

Uz ekrāniem bijušās PSRS teritorijā kvalitatīvā tulkojumā parādījās 1963.gadā, 119 minūtes gara.

Biju ilgi dzirdējusi labas atsauksmes par filmu, televīzijā to redzēju laikam jau tikai 90-jos gadus, kādā no Latvijas televīzijas kanāliem. Toreiz redzētais apstiprināja dzirdētās atsauksmes. Tomēr pēc tās reizīgās redzēšanas tā arī vairāk nav sanācis redzēt. Laikam iegūla plauktos kaut kur līdzīgi filmai Grēksūdze. Otro reizi izdevās noskatīties tagad. Pēc tam, kad biju feisbukā "iebļāvusi" lūgumu pēc palīdzības atrast šo filmu neta ārēs. Krieviskajos torentos, no kurienes parasti lejuplādēju filmas, atrast neizdevās. YouTube arī man "izdeva" visu ko citu, tikai ne šo filmu (varbūt slikti skatījos?). Esmu pateicīga tam cilvēkam, kurš man atsūtīja linku uz šo filmu soctīklā.

Darbība risinās kādā ASV mazpilsētā netālu no Sanfrancisko 20.gadsimtā, laikam arī 60-jos gados. Visa filmas "sāls" ir putnu "sacelšanās" un uzbrukumi cilvēkiem, daudzos gadījumos cilvēkus nogalinot. Filmai ir konkrēts sākums, beigas - autors atstājis vietu skatītāja iedvesmai.

Tik daudz par filmu, sīkāk nestāstīšu. Tomēr silti iesaku kaut portālā kinokrad.cc sameklēt un noskatīties. Un nedaudz aizdomāties par pastāvošo lietu kārtību. Putnu "dumpis" notiek nelielā ASV pilsētiņā un jau spēj stipri ietekmēt notikumus un cilvēku klātbūtni tajā mazpilsētiņā.  Man vismaz uzradās cits jautājums. Kas notiks ar cilvēkiem, ja visas pasaules dzīvā radība izlems, ka "Pietiek ar cilvēkiem un viņu neloģiskumu!"? Vai nesanāks tā, ka tā dzīvā radība cilvēkiem "sados pa pakaļu" maigi sakot? Galu galā, tā visa dzīvā radība sākot no vissīkākajiem vienšūņiem un beidzot ar vaļiem, ziloņiem kopā ņemta ir vairāk par cilvēkiem. 

Teiksiet - viņi runāt nemāk, kā gan vispār viņi sazināsies un apvienosies? Tas, ka mēs viņus nesaprotam, vēl nenozīmē, ka viņiem nav kādas savstarpējās komunikācijas iespējas. Cik daudz vispār mēs par viņiem zinām? 

Zinu, ka manis teiktais izskatās nu, ne pārāk gudri. Bet?

piektdiena, 2023. gada 3. februāris

Dažos teikumos

 1. Kad mēs sāksim saukt lietas īstajos vārdos? Es šoreiz par ko laikam vienu.

Iekarot nozīmē - vardarbīgām metodēm paņemt svešu un nosaukt par savu. Viss pārējais tiek sasniegts, nopelnīts darbā un sviedros.

2. Karš Ukrainā neglābjami kļuvis par meinstrīmu. Bet - pat Ukrainā cita dzīve, citi notikumi nav apstājušies.

Pamanīju, ka nedaudz pabīdu malā kara ziņas un ar izteiktāku interesi lasu tās ziņas, kurās tiek vēstīts par kādiem citiem notikumiem. Un nav no svara - pie mums, vai kur citur pasaulē.

Es nebūt neesmu par karu, bet karš nav vienīgais notikums pasaulē.