Pēc tam ilgi par Andromēdu nerakstīšu

Esmu izskrējusi cauri seriāla piektajai - pēdējai sezonai. Tiešām izskrējusi cauri. Jo tulkotas krievu valodā ir tikai dažas no šīs sezonas 22 sērijām, vēl trijām ir subtitri krievu valodā. Un man ir problemātiski skatīties filmas, kas ir tīrā un skaidrā angļu valodā. Mana angļu valoda ir ļoti švaka angļu valoda.

Šī valodas barjera mani traucē pilnībā uztvert visu būtību. Tik vien saprotu, ka piektā sezona ir par to, kā varoņiem klājās paralēlajā visumā, kurš atrodas kaut kur viņpus kaut kāda kvadrāta. Visa sezona ar visiem viņu piedzīvojumiem pakārtota varoņu vēlmei atgriezties savā visumā.

Katrā gadījumā man iepriekšējas četras sezonas patika labāk, jo bija kaut kāda likumsakarība un sirsnīgums. Piektā sezona liekas kā nodeva skatītājiem, kuri nevēlējās "laist seriālu vaļā". Kaut kas samocīts ir visā. Loģisks nobeigums likās ceturtās sezonas pēdējā sērija.

Varbūt pēc kāda laika noskatīšos piekto sezonu vēlreiz un kārtīgi. Ar tulku blakus, lai saprastu, kas tur notiek.

Njap, Andromēda

Trešās sezonas 17.sērija ir modificēta atsauce uz Endera spēli. Es kvalitātes ziņā domāju grāmatu.Jau sāk pat apnikt šīs nemitīgās atsauces uz kaut ko. Tomēr noskatīšos seriālu līdz galam. Galu galā palikušas divas sezonas ar astīti.
Sliktie karotāji - trooperi visās sērijās izskatās tādi paši, kā Zvaigžņu karu sliktie karavīri.
Dažu sēriju mīkla - ar ko elpo filmas varoņi atrodoties uz tādām planētu variācijām, uz kurām gaisa iztrūkums raksturojas pēc noklusējuma?

Joprojām Andromēda

Trešās sezonas 15.sērija ir atsauce uz Bībeli, sekošanu zvaigznei un vispār pārdomas par ticības jēgu un spēku. Kā arī draudzību kā tādu. 

Interesanti, cik un un ko atsauču vēl es saskatīšu?
Kaut gan - kad tās atsauces "nāks priekšā" un pašas pieteiksies, gan jau kaut ko pamanīšu. Ja ne visas, tad dažas noteikti.
Man šī sērija patika īpaši no visām iepriekš redzētajām. Būtne cīņa pašai ar sevi par labā uzvaru sevī. Un brīnums rodas tad, kad uzvari pats sevi. Laikam jau tā.

Turpinu

skatīties Andromēdu. Esmu tiksi jau līdz trešās sezonas astotajai sērijai. Un man šis seriāls patīk arvien vairāk, par spīti tam, ka jau pirmajās sērijās parādījās atsauces uz citām filmām un uz zināmu literatūras klasiku.

Joprojām turpinu meklēt dzīvošanas vietu par saprātīgu naudiņu un varbūt pat kompāniju dzīvošanai, lai sanāk lētāki tie maksājumi.

Joprojām esmu uz slimības lapas un būšu ilgi. Nākamo nedēļ' būs pasmaga saruna ar priekšnieci par to, ka neparādīšos darbā vismaz pusgadu, kaut sarakstos skaitīšos. Pastam pa kabatu jau tas nesitīs, jo zilās lapas apmaksā citi, ne daba devējs.

Māsa pazaudējusi darbu un jūtas kā no laivas izmesta. Nostrādāja vienā vietā vairāk pa desmit gadiem un tagad atkal jāsāk no jauna pasaulīte veidot. Mierinājuma vārdi nelīdz. Pat īsti palīdzēt ne ar ko nevaru. Pašai kaudze problēmu.

Drusku

Patlaban sāku skatīties Andromēdas trešo sezonu. Ir jūtama tendence katras sezonas pēdējo sēriju atstāt pusratā ar nobeigumu un ar šīs sērijasturpinājumu sākt jauno sezonu.
Vienā trešās sezonas sērijā, kautiņa ainā, pat atklājunelielu piesitienu uz Herkulesa brīumaiajiem piedzīvojumiem, kurā Kevins Sorbo iepriekš spēlējis.

Klimats uzdzen skumjas un slikto garīgo. Ja nebūtu lietus, būtu pat patīkami pavasarīgi, jo grādi aiz lga nav auksti.

Ha

Teicu vēl nesen, ka ilgu laiku neesmu sastapusi Andromēdā atsaues uz kaut ko. Tagad skatos otrās sezonas pēdējo, 22.sēriju un, hops, atsauce uz Plēsoņu.

Andromēda un kosmoss

Nu jau esmu otrajai sezonai pāri pusei. Atsauces uz kaut ko pagaidām vairs neesmu saskatījusi. Varbūt vienkārši nepamanu. Toties neizpratne ir par ko citu.

Jau skatoties Armagedonu ar Brūsu Vilisu visi, un es tai skaitā, zvaigāja par priekšmetu degšanu ar lielu flami atklātā kosmosā. Kur esot vakuums un nav skābekļa, un šāda degšana esot nonsenss. Arī šajā seriālā ik pa brīdim kaut kas deg atklātā kosmosā un ar lielu flammi.

Tomēr - zvaigznes taču deg un ar lielu flammi. Un šī degšana apsilda tuvākās planētas. Kur tad vakuums un skābekļa trūkums? Kaut kāda nestiķēšanās sanāk. Vai varētu kāds populāri izskaidrot? Man nav fizikas domāšana, tāpēc fizikas termini skaidrojumā man neko neizteiks. Tikai padarīs to lietu vēl neskaidrāku.

Joprojām driskojos

Kaut kādi runas plūdi uznākuši. Ceru, lasītāji piedos.

Laiks jauks aiz loga, nedaudz izstaigājos. Bet būtībā terorizēju internetbanku ar cerību, ka tur kaut kas būs ieskaitīts iz darba. Tā kā avansam vajadzētu būt. Vismaz teorētiski šajā datumā.

Mājās ko darīt joprojām neko negribas. Tikai atpūsties. Darbs kā tāds rada nelabuma sajūtas. Kaut arī īpaši slinka neesmu. Laikam nogurums uzkrājies.

Pārlasīju savus iepriekšējos tekstus un, pankūka, cik tajos tomēr pilns ar drukas kļūdām! Kāda nolaidība un neuzmanība. Varbūt kāds pieteiktos pasekot tām manām drukas kļūdām? Iedotu pieejas tiesības kļūdu labošanas operatīvajai veikšanai.

Joprojām skatos Andromēdu, kaut arī pagaidām tās virzienā nav ko teikt. Tikai - kas noticis ar manu uzmanības noturību? - ik pēc 10-15 minūtēm taisu skatīšanās pauzi un eju uzpīpēt. Un sērijas ir drusku vairāk par 40 minūtēm garas. Nav tā, ka filma neaizrautu. Pat ļoti aizrauj. Vienkārši domas un uzmanība aizpeld viskautkur citur, ne sērijā. Un tā ir pankūka un diagnoze laikam.

Remarka Andromēdas virzienā

Sēžu pie kopja uz izbaudu dienu un laiku, ko sniedz slimības lapa - tas pie viena nozīmē NECELŠANOS PIECOS NO RĪTA! UHŪŪŪŪ`!

Un skatos Andromēdas otro sezonu. Sestajā sezonas sērijā All To Human - nu izteikta atsauce uz Matriksu. Precīzāk, Kianu Rīva personāža Neo sadursmi ar misteru Smitu (tā arī neesmu iegauējusi, kā šo aktieri sauc. Man viņš ir arī elfs no Gredzenu pavēlnieka).

Vienkārši domu driskas

Sen neesmu pamodusies un jutusies izgulējusies un atpūtusies. Sen neesmu murrājusi par dienas sākumu un cool rītu. Varbūt vienīgi tajās dažās reizēs, kad brīvdienās esmu pamodusies Goldija dzīvoklī Mangaļsalā. Bet te, centrā....

Varbūt tas saistīts ar to, ka ir sestdiena un es. pamostoties puspiecos, ar murrššanu pagriezos uz otriem sāniem un gulēju tālāk. Varbūt ar to, ka 18-jā eju pie ārsta un ņemu slimības lapu, lai nokārtotu lietas, kas arī ir būtiski svarīgas, Nezinu. Bet sajūtas tādas sen nav bijis.

Pa īsam piecēlos ap sešiem un ir sajūta, ka esmu jau kaut ko padarījusi. Padarīta darba sajūta. Kaut zinu, ka vakarpusē vēl būs jāizkust no mājas.

Pagaidām slinki skatos Andromēdu. Tūlīt sākšu skatīties pirmās sezonas 19.sēriju. pagaidām man tiešām patīk. Seriāla iekšējā gaisotne un tendence uz labā un ļaunā izpratni. Vienā sērijā tika citēts Nīče, kura darbu lasa viens no varoņiem.

Tiešām, pagaidām neesmu vīlusies seriālā, varu par to teikt tikai labu un ieteikt pameklēt krievu torentos un to novilkt.

Dažas pārdomas par to pašu Andromēdu

Esmu noskatījusies pirmās sezonas 13 sērijas. Priekšā vēl ĻOTI daudz sēriju. Šajā pat pirmajā vien vēl deviņas sērijas. Un ir izkritalizējies neliels viedoklis par redzēto.

Seriāls ir pilns ar atsaucēm. Par dažām es jau minēju savos iepriekšējos ieraksos par šo seriālu. Tad acīs dūrās atsauces uz filmām. Tas pirmajā mirklī šokēja. Bet nu vairs netraucē.

Saskatīju, saklausīju arī atsauces uz mitoloģiju, nostāstiem, literatūru. Piemēram, 13.sērijā viena saruna grozās ap karali Artūru, Gvinevru, Merlinu un Lanselotu; citā, citu varoņu sarunā tiek pieminēta Žila Verna grāmata "20 000 tūkstoš ljē pa jūras dzelmi" un grāmatas varonis, zemūdenes kapteinis Nemo.

Visas atsauces līgani iekļaujas sēriju kontekstā. Un palielina cieņu pret seriāla autoriem, scenāristiem. Liekas, izglītoti ļaudis. Kas savā ziņā apgāž priekšstatu par amerikāņiem kā par pārbarotiem truliķiem, kuri domā tikai par naudu un talāk par savu slieksni neredz.

Seriāls, vismaz redzētā daļa, aicina uz labo; uz pienākumu kā prioritāru pasākumu un vārda turēšanu. Draudzības būtiskumu, dažādu uzskatu, rasu un ādas krāsas būtņu tiesībām pastāvēt, būt un sadarboties. Tomēr mazuliet traucē tas, ka galvenais varonis Kevina Sorbo izpildījumā pataisīts par ļoti ideālistu. Nu, nefanātisku, bet tomēr. Tas padara tēlu nedaudz plakanu. Arī dzīvē ideālisti ir neaudz plakani.

Pagaidām seriāls man patīk ar katru sēriju vairāk un vairāk. Ceru, ka turpinājumi neliks vilties.

Turpinu ar Andromēdas plūsmu

Sākšu ar to, ka patlaban esmu pirmās sezonas 7-jā sērijā.

Jau trešja sērijā parādījās neatbildēts jautājums. Jautājums, kas bija tie tipāži, kuri šaudījās, šāva uz Andromēdu un kur viņi palika. (Tie ļaunīši šāvēji) Ceturtajā sērijā nesaprasts, neatbildēts jautājums bija - kāpēc uz kuģa, pie kura piestāja Andromēda, bija bērni vieni paši un cik ilgi viņi tur bija vieni paši. Nu n jau 300 gadus. Un kā viņi vairojas? Bērnu nenobriedušie organismi taču neveic normālas, cilvēciskas vairošanās funkcijas. Jo jau pirmajā sērijā tika paskaidrots, ka Andromēda un tās kapteinis Melnajā Caurumā pavadījuši laiku un kapteinis izdzīvojis šo laiku, kas citur mērāms 300 gados.

Tagad, septītajā sērijā, noķēru atsauci uz Mūmijas sērijām. Atsauce uz Zvaigžņu kariem turpinās.

Vai tiešām Andromēda varētu būt kaut teorētisks mikslis no visām zināmajām fantasy un Sci-Fi filmām? Jānoskatās seriāls līdz galam, lai varētu ko spriest.

Vēlreiz Andromēda

Tikai vakar pieteicu, ka taisos skatīt seriālu Andromēda maratona režīmā un pie gadījuma un vajadzības izteikties par notiekošo. Nebiju cerējusi, ka tas tik ātri notiksies.

Esmu 1.sezonas 2,sērijas viducī un jau saskatīju trīs atsauces: Zvaigžņu kari, Matrikss un Rembo. No Zvaigžņu kariem paņemta rasu ūberdažādība un variācija par gaismas zobeniem; no Matriksa - vienam no varoņiem galvas pamatnē ir "caurums", ar kura palīdzību viņš pieslēdzas vadam un ieiet datorsistēmā; no Rembo - galvenais vaonis sev pazīstamā kuģī ved partizāņu karu pret sliktajiem puišiem.

Sižetiski pagaidām liekas tā nekas, baudāmi. Skatīšos, kas būs tālāk.

Andromēda

2014.gada 11.decembrī beidzu skatīties torentos novilkto seriālu par Herkulesa piedzīvojumiem. Visus manus pukstus un iebrēcienus šī seriāla sižetu sakarībā var atrast šeit caur iezīmi Herkuless, kur pirmā lasāmā ir pēdējā lasāmā.

Skatoties seriālu ieintereresēja galvenās lomas tēlotājs Kevins Sorbo. Izlēmu informāciju par viņu pameklēt māsā vikipēdijā. Un atradu. Tiesa, angliski. Bet ar manām ļoti vājajām valodas zināšanām pietika, lai saprastu viņa filmogrāfiju.

Tādēļ decembrī sāku vilkt fantastikas seriālu Andromēda. Seriāla lādēšanās ilgums manam kompim - 24 stundas. Protams, uz tik ilgu laiku atstāt ieslēgtu kompi un pie tā neko nedarīt ir kaut kā neekonomiski manā skatījumā. Tāpēc vilkšana sanāca pa gabaliņam, pa druskai visu šo dienu garumā. Vakar tikai beidza vilkties. Toties jau iedarbināju arī pārējo divu viņa filmu vilkšanos. Viena būs vienkārši filma, otrs gabals - atkal seriāls.

Bet nu, par Andromēdu runājot. Cik nu saprotu, tas ir fantastikas seriāls, tam ir piecas sezonas, katrā 22 sērijas. Šovakar sākšu skatīšanās maratonu no citiem darbiem brīvajā laikā. Un paredzu, ka laikam jau tāpat, ka Herkulesam, man ik pa brīdim gribēsies redzētā iespaidā izteikties publiski. Tāpēc esmu pieviesusi jaunu iezīmi "Andromēda". Lai maniem lasītājiem būtu vieglāk orientēties manos izteikumos šajā sakarībā.

Visnotaļ iespējams, ka par šo seriālu, pēc tā noskatīšanās un savu n-to publikāciju veikšanas šeit, izveidošu apkopojošu apskatu LFFB lapai. Bet tas vēlāk.