Mēs ar Tomu māsas nobildēti vakardienas pastaigā Daugavgrīvas cietoksnī

Daugavgrīvas cietoksnī, Šoreiz bez maniem komentāriem (Un bildes atkal vietam slikti uzvedušās liekot iekšā un sajaukušas vietu)

 

Rīgas 77.vidusskola

Šo skolu esmu še pieminējusi divās vietās. Pirmo reizi pieminēju rakstot par skolām savā mūžā. Otro reizi pavisam nesen, rakstot par savu epopeju dodoties uz šī gada Saeimas vēlēšanām. Pēdējo reizi rakstot pat saņēmu sirsnīgu komentāru no cilvēka, kuram ar šo skolu arī saistās atmiņas. Tā komentāra iespaidā nolēmu uzrakstīt ko vairāk par šo skolu, plašāk par vienkārši pieminējumiem.

Lai uzrakstītu pilnvērtīgāku rakstu par šo skolu, pameklēju internetvidē to, ko tur var atrast. Atradu trīs rakstus par skolu, tās vēsturi.

1. Rīgas 77.vidusskola.
2. Rīgas Avotu pamatskola.
3. Rīgas Raiņa vidusskola.

Tad nu tā

Tad nu tā. Šorīt izpildīju pilsoņa pienākumu piedaloties vēlēšanās, lai turpmākos četrus gadus man būtu tiesības izteikt savu reizēm kritisko vērtējumu par to, ko dara manis izvēlētās personas varas gaiteņos.

Pats process sākās ar nelielu ups! pārsteigumu. Rādās, savu darbību beigusi/vai kā citādi apstājusies skola Rīgā, Stabu ielas un Avotu ielas krustojumā. Esmu beigusi vidusskolu šajā ēkā, zināmā mērā zinu tās vēsturi vispārīgos vilcienos. Skola šajā ēkā aizsākās vēl krietni pirms Otrā pasaules kara, izdzīvoja padomju laikus un ilgi darbojās kā mācību iestāde arī šajos, kārtējās neatkarības laikos. Tas, ka skolai mainījās nosaukumi un statusi - pamatskola, vidusskola utt. - īsti nav vērā ņemams, jo savu mācību iestādes funkciju veica.

Makšķerējošā romantika uz Mangaļsalas mola. Pat viens zivs noķērās (uz beigām bildes atkal apjuka kārtībā)

Šaurās Vecrīgas ieliņas (bildes brīžiem apjukušā kārtībā)

Amazones džungļi Ķīšezera maliņā

Nu savajadzējās Tomam nopeldēties. Tajā Ķīšezera stūrītī, kurā viņš parasti zvejot dodas. Un tie augi tajā nostūrī TIK gari... 

Bildes atkal apjukušā kārtībā.

It kā sēņošana

Trijatā ar 24.autobusu aizbraucām līdz pieturai Ķīļu iela un tad cauri mežam, pāri dzelzceļam devāmies uz Ķīšezera pusi, gar tā krastu ejošo Jaunciema gatvi. Ko arī veiksmīgi nogājām. Tiesa, pastaigas mērķis bija sēņošana un konkrēti gailenes. Pašķidri sanāca. Vai nu novāktas pirms mums, vai arī nav izaudzis. Bet pastaiga pa mežu gan sanāca.

Senās Uguns nakts Vakarbuļļu pludmalē

Vakar, 29.augustā , pasākums notika. Visu lieku tik tagad, jo atpakaļ no pasākuma - pēc pulksten 23.00 tika pārbraukts.

Pasākumu ievadīja Bolderājas bērnu un jauniešu mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu uzstāšanās, to kuplināja Ances Krauzes uzstāšanās, bija aktivitātēm veltīti tenti, kuros katrs varēja ko atrast savai gaumei. Ļoti krāšņi uzstājās kolektīvs, kurš žonglēja (vai kā to darbību sauc) ar rīkiem, kuru galos atklāta uzuguns ir. Uz rietošās saules (kura tomēr atrada spraugu mākoņu segā, lai kaut ar mazu stūrīti parādītos publikai) fona bija ļoti krāšņi un iespaidīgi.

Atkal Vecāķos. Un pie viena Vilkaču priede tur (dažas bildes iespruka ne savās vietās)

Izvizinājāmies atkal uz Vecāķiem. Nu jau trijatā un apskatīt pie viena Vilkaču priedi.

Mazdrusciņ Purvciema

 Padevīgi ziņoju, ka Zemitāna tilts (dzelzceļa pārvadtilts pie Zemitānu stacijas) pēc ilglaicīga (precīzāk - ilggadīga) remonta beidzot pilnā mērā palaists lietošanā. Priecē tas, ka ir paplašināts gājēju josla pār tiltu, tai pievienots velosipēdu celiņš. Auto un sab.transp. paredzētā tilta daļa, manuprāt, bikuci sašaurinājusies. Par tiem auto neiespringstu - grib personāži braukāt, lai brauc, mani vairāk interesē kājāmgājēju iespējas, Katrā gadījumā - salīdzinot ar to iespēju kājām šķērsot to tiltu pirms remonta ar to iespēju, kas ir tagad: plusžetons un pīrādziņš remonta arhitektiem un izpildītajiem.

Rīgas svētku astīte

Sanāca tiešām svētku astītes pasākumā piedalīties. Jo - visi ar Rīgas svētkiem saistītie pasākumi sākās jau piektdien, 14.augustā. Un man sanāca kā sanāca, kaut arī Toms teorētiski varēja kaut vakar pabūt (laikam īsti neieskatījās pasākumu programmā), jo atgriezās Rīgā jau piektdienas vakarā; man tā braukšana uz lielpilsētu bija vakar ar pusdienlaika vilcienu. Un nu nesanāca sadomāt tās pilsētvides aktivitātes. Tas pasākums, kurš varētu būt interesants, sākās 23.30 vakarā un ija paredzēts līdz 2.00 nakti. nu, neparakstījāmies. Ne es, ne māsa, ne Toms.

Toties šodien aizbraucām uz Sarkandaugavu. Uz pasākumu "Kāpēc Daugava sarkana?" Rīgas Sarkandaugavas pamatskolas pagalmā. 

Aktivitātes jau jaukas, jaunatnei vairāk domātas. Tomēr Toms un māsa sev atrada aktivitāti, kas ieinteresēja. Ar speciālāk krāsām varēja uzbakstīt uz audekla zīmējumu, kurš tur ilgāk paglabāsies. Māsai pietika ar bildi uz audekla maisiņa, Tomam savajadzējās baltu t-krekliņu no abam pusēm apķibināt.

Vērmaņdārzs -> Bastejkalns (bildes sajukušā kārtībā)

Kopā ar māsu. Tāda neliela pastaiga.

Uz Vecāķiem peldēties jūrā

Māsa pierunāja. Aizbraucām. Un konstatēju, ka mans peldkostīms, pirkts pirms četriem gadiem speciāli braucienam uz Atēnām un peldēšanai turienes ūdenstilpnēs, kļuvis man nedaudz pa lielu; vaļīgs. Ha - prieks, kur tu rodies - esmu kļuvusi tievāka. Urrā!

Ieiet jūrā nopeldēties - man no sākuma likās drusku par aukstu jau pašā iesākumā, ļotā seklumā. Bet pēc papeldēšanas dziļākos ūdeņos, seklums jau likās ļoti silts. 

Mežaparkā, Ķīšezera maliņā

Ar māsu aizbraucām uz Mežaparku ar nolūku nopeldēties Ķīšezerā.  Izkāpām pie zvērudārza un gājām garām pa plašo aleju.

Laiks tāds nomācies, bet nelija. Pastaigai svaigā gaisā kā reizīti. Kad nu nonācām pie plānotās peldvietas un tikai riktējāmies, ar švunku pielidoja pīļu māte ar sešiem pusaugu pīlēniem. Laikam uz barošanu cerēja, pat nebaidījās, ļoti tuvu laida klāt. Tik ļoti tuvu, ka varēja pie vēlēšanās tos putnus paglaudīt.

Man tomēr ūdens par vēsu likās, māsa gan nopeldējās.

Par dažām tēmām, var jau būt, ka kādās atkārtošos

Vispirms gribu pateikt paldies Ludzas iedzīvotājiem. Proti, pagājušajā trešdienā publiski lietojamo grāmatu skapītī Ludzas parkā ieliku savu grāmatu Trīskrāsu karuselis ar domu - varbūt kāds lasītājs atradīsies. Un ir atradies/atradušies. Šodien, piektdienā, nogāju gar to skapīti - grāmatu jau kāds lasa (Un, pēc pārbaudītām ziņām - grāmata jau bija paņemta lasīšanai pagājušajā ceturtdienā, dienu pēc tās ielikšanas skapītī). It kā sīkums, bet patīkami. Paldies tam/tiem, kur to grāmatu lasa. Būtu ļoti jauki, ja vietnes Facebook grupās Ludza un Ludzas forums kādā brīdī grāmatu lasījušie izteiktu savu viedokli. Mani interesē jebkurš vērtējums - vienalga vai pozitīvs, vai negatīvs. Vērtējums ir vērtējums.

Tālāk par ko citu. Par o, ka nu ļoti bieži sastopams viedoklis "Mūsdienu jaunā paaudze nekam neder. Neko nemāk, neko nezina. Galvā tukšums, saprāta nemaz nav, tik patērētāji un vispār nekādi. Zudusī paaudze". Tad nu man jautājums - kāpēc tā jaunā paaudze neko nemāk, nekam neder? Visnotaļ loģiska atbilde - nekam nav mācīti, nav audzināti prast un varēt.  Un te nu akmens vecāku dārziņā. Tāds paliels, apmērā kā akmens bluķis ceļmalā.

Rēzeknē

Ap 9.00 no rīta izgāju no mājas, aizbraucu uz Rēzekni, izstaigāju trīs veikalus un jau ap 12.00 biju mājās ar laupījumu.

Hm. Brauciens no vienas pilsētas uz otru lietišķā noskaņojumā. Rīgas dižpilsētā tas laika nogrieznis nu ļoti retos gadījumos ies cauri. Piemēram, no Vecmīlgrāvja līdz Iļģuciema bibliotēkai vienā virzienā ir apmēram pusotras stundas - brauciens no Vecmīlgrāvja līdz pārsēšanās vietai pie Nacionālā teātra, vajadzīgā trolejbusa sagaidīšana un brauciens ar to. Tad vēl padarbošanās mērķa vietā, pēc kuras seko atkal apmēram pusotra stunda atpakaļ uz Vecmīlgrāvi. Apmēram četras stundas ja ne vairāk tās spindzelēšanas vienas pilsētas robežās bez liekiem "un ja nu iemetam aci šajā pagriezienā intereses pēc?".

Braukšanas mērķis - ieskatīties Rēzeknes autoostai tuvumā esošajā Rimi tīkla veikalā konkrēta pirkuma dēļ. Ieskatījos un neatradu. Devos uz Humana tīkla veikalu arī ar konkrētu pirkuma mērķi, kuru tad nu sasniedzu. Tad, jau pie viena, nolēmu ieskatīties vēl vienā Rimi tīkla veikalā, kurš atrodas netālu no Humana tīkla veikala. Ar domu - "A ja nu šajā tirdzniecības vietā tomēr ir tas, kas man vajadzīgs?'. Bija. 

Tas nu diezgan strauji devos atpakaļ uz autoostu ar cerību paspēt uz tuvāko autobusu uz Ludzu. Paspēju un esmu mājās.

Bildes tapušas pa ceļam uz Humana veikalu.

Atkal tās, kas nav citviet salikušās

Ar Tomu Ziedoņdārsā sastapām Dāmu ar sunīti

Drusku Ludzā

Es vakardienas piedzīvojumā zirgus barojot Toma aparātā

Atkal ar domu pabarot zirgus ar āboliem pļavā pie Skanstnieku mājas

Vispirms "ha" pietika man še neparādīties ilgāk par vienu dienu un jau sarucis lasītāju skaits. Tiešām "ha". Tā gadās.

Man tiešām kādas dažas dienas uznāca apstājas, jo it kā nebija laika īsti pievērsties blogam. Pēc tam nobruka kompis. Trešdien, kad biju atpakaļ Ludzā pēc kārtējā izleciena uz Rīgu. Ekrāns klēpjdatoram bija un palika melns. Tā kaste izskatījās apvainojusies un aizgājusi kaktā paīdēt. Manu un dēla saprašanas nepietika, lai reanimētu norises. Nācās piektdien lekt atpakaļ uz Rīgu un izsniegt agregātu "dakterim" Tomam, kurš saprot, kas tiem dzelžiem vēderā. Viņam pašam nesaprašana sanāca.

Skatoties internetā tā modeļa uzpariktes izjaukšanas instrukciju lai saprastu ko un kā, viss likās saprotami. Un ierasti. Pie viena - bez tām priekšāteikšanām internetā neiztikt - tās "kastes" ir dažādu modeļu un modifikāciju, katrai savi "tarakāni galvā".