Kopsavilkums par četrām dienām Cēsīs

Divas nedēļas nogales pavadīju Cēsīs skraidot un anketējot cilvēkus. Pirmajā nedēļas nogalē veicās labāk, otrajā - sliktāk. Otrajā nedēļas nogalē sestdienā izmirku un pa visu dienu savācu 6 anketas, toties svētdienā - 13.

Skraidot pa Cēsīm konstatēju, ka pretimnākošākā tauta dzīvo blokhauzēs pilsētas nomalēs. Centrā ir vairāk agresīvāku un rupjāku cilvēku. Centrā sastapu maz pretimnākošu un laipnu cilvēku, tāpēc tik maz anketu. Vēl mazuliet centrā apmaldījos, nācās vairākkārt taujāt ceļu uz staciju, kura ir apvienota ar autoostu.

Vilcienu no Cēsīm uz Rīgu ir maz - tikai četri. Divi rīta cēlienā un divi - vakarpusē. Pēdējais vilciens uz Rīgu dodas 18.02. Neesmu izpētījusi, cik vilcienu no Rīgas kursē uz Cēsīm. Visu laiku braucu ar autobusu. Tie kursē biežāk. Vismaz reizi stundā un pēdējais autbuss no Cēsīm uz Rīgu atiet 20.00.

Es gan tikai pirmo dienu no Cēsīm uz Rīgu braucu ar vilcienu 18.02. Sanāca drusku aizpļāpāties ar vietējiem respondentiem. Pārējās dienas - ar autobusu 16.00. Tā nu sanāca, ka vienu dienu izlirku un biju nikna, pārējās - ap to laiku biju beigusi dienas normu un jutos pārāk sagurusi, lai vēl jel kur dotos meklēt cilvēkus, kas atbildētu uz anketām.

Kopumā, skraidot pa Cēsīm, piriecājos par tās skaistumu. Redzēju arī daudz ārzemnieku, kuri bija turp aizbraukuši ekskursijā, 

Vienā no pilsētās laukumiem ir skaista strūklaka - nāk no zemes un staro dažādās krāsās. ES to redzēju dienā, varbūt tāpēc tas krāšņums diez' ko neizcēlās. Jāaizbrauc uz turieni tad, kad būs iespēja tur pārnakšņot, lai tumsas iespaidā izbaudītu strūklakas krāšņumu.

Atkal Cēsis

Pārrados no Cēsīm izmirkusi, izsalkusi, nosalusi un nikna. 

Šoreiz pārmaiņas pēc pavazājos pa centru, Tur vai nu iestāde, vai katrai otrai mājai atslēga vai kods neļauj tikt kāpņu telpā un pavazāties pa stāviem ar savu planšetnieku. Un ja tieku, tad vai nu laipi atsaka, vai parupji pasūta kur tālāk nemaz neuzklausot. Gluži vai Rīga, Un es jau biju sapriecājusies, ka cēsinieki ir laipna tauta. Te nu bija. Bet pie tā, ka Cēsīs visagresīvāk noskaņotā tauta ir pensionāri, es palieku. Ar jauākiem ir vieglāk saruāties pat atteikumu saņemot. Katrā gadījumā 6as anketas tomēr pa visu dienu izdevās savākt. Ceru, ka rītdiena būs labāka un man izdosies savākt kādas padsmit anketas.

Un draņķa lietus visu dienu sākot no Rīgas līdz pat Cēsīm un tur arī, un atpakaļceļā arī. Īsi pirms ienākšanas mājās mitējās.

Bet pati par sevi pilsēta ir skaista, arī tur viena iela noteikti ir pārrakta, jo tiek labota kanalizācija. 

Radies iespaids, ka Cēsīs vēl saglabājušies komunālie dzīvokļi, jo pie dažām durvīm, pa kurām, es, protams, netiku iekšā bija vairākas zvanu pogas ar pielipinātām lapiņām, uz kurām uzrakstīts īrnieka vārds. Daudzas mājas no ārpuses - cool un veclaicīgā aura, bet kā ieej kāpņu telpā - prasās pēc stipra remota. Daudzām ēkām pat centrā ir malkas apkure. Par to liecina pagalmi, kuros ir lieli malkas krāvumi vai šķūnīši malkai.

Es ceru, ka rīt man Cēsīs veiksies labāk. Vismaz vazāšos citā rajonā, kur varbūt atsaucīgāka tauta.

Cēsis

Esmu beigusi savu divu dienu ceļojumu pa Cēsīm. Savācu visas plānā paredzētās anketas un pat bez īpašas piepūles un lēnā garā. Abas dienas jau ap četriem biju beigusi dienas normu - 10 anketas.

Cēsinieki, it īpaši jaunākie, visi  tie, kam zem 40 vai ap to. Pensionāru slānis gan ir visai agresīvs. Domāju jau, ka viņu anketēšana man galīgi neizdosies, jo daudzu visai agresīvi raidīja prom. Abās valodās. Varbūt tādēļ man neizdevās dabūt nevienu anketu krievu valodā, tikai latviski runājošos.Nē, tomēr alojos - bija viens cittautietis, kurš anketā tapa atzīmēts ar "cits" nemaz neprasot norādīt tautību. Tomēr ar šo kungu runājām latviski un arī anketu aizpildījām latviski.

Par pašu braukšanu runājot - vakar tiešām turp devos bruņojusies ar planšetnieku, rakstāmtīkiem un zeķu pāri (dies' vien zina kāpēc, jo vakardienas gāzienā tieši kājas palika sausas pateicoties labiem apaviem), šodien zeķu pārim pievienojās vēl balta papīra lapa, uz kuras pierakstīju tās adreses, kurās tika veikta intervēšana.

Par pašu pilsētu runājot - daudzi jau laikam tur ir bijuši ekskursijās vai uz kādiem pasākumiem. Neizplūdīšu. teikšu tikai to, ka tur jūtama senatnes elpa ik uz soļa, Pati pilsēta tīta un sakopta. Mani anketēšanas procesā pārsteidza tas fakts, ka daudzi sūdzējās par bomžiem. Es biju iedomājusies, ka tā ir tikai Rīgas problēma. Izrādās, ka ne. Cēsīs ir arī labiekārtots kvartāls dzīvošanai cilvēkiem ar dažādas pakāpes redzes traucējumiem, uz ielām ceļa zīmes arī brīdina par šo cilvēku pārvietošanās iespējamību. Un viņus visnotaļ apseko sociālais darbinieks.

Kopumā runājot - es Cēsīs gribu atgriezties vēlreiz, lai izstaigātu vecpilsētu un baudīti pašu pilsētu, nevis tikai skraidīt ar anketām. Ir to vērts.

Pirmā diena Cēsīs

Vakar bruņojusies ar plabšetnieku, ibumetība paciņu (jo viens zobs periodiski īd) un zeķu pāri (?) devos uz autousu, kurš no autoostas atiet 9os no rīta uz Cēsīm.

Apstaigāju tikai nelielu gabaliņu no Cēsīm, bet izdevās jau līdz kādiem pusčetroem savākt visu dienas normu - 10 anketas.

Cēsinieki vispār ir atsaucīga tauta un rets bija tas dzīvoklis, kurā netiku iekšā. 

Par pašu pilsētu un anketēšanu kopumā izteikšos vai nu šobakar, vai rīt no rūta. Vieīgais - varu teikt, ka esmu priecīga, ka anketēšanai izvēlējos Cēsis, Tā pilsēta man ir mīļa jau kopš bērnības un tai ir savdabīga senattīguma aura. Viena no vecākajām pilsētām Latvijā. Pilsēta, kurā katrai ielai, katrai centra mājai ir sava vēsture un pastāsts.

Šodien došos turp atkal. Ir jāsavāc vēl 10 anketas.

Žēl, ka nefotografēšu pa ceļam. Man nav tā verķa, kas no mobilā telefona pārdzen bildes uz datoru. Nav vērts uzkrāt bildes un pēc ilgi domāt, no kurienes un kura laika tās ir bijušas un kā jāsagrupē.

Tas tāds īss ieskats vakardienā. Par šodienu un visu anketēšanu kopumā izteikšos, kā jau teicu, šovakar vai rīt no rīta.

Atkal ceļa jūtīs

Visu dienu sēdēju un tulkoju. No krievu uz latviešu. Galva palika dulla. Nepilnas divas lappuses palikušas, lai darbu pabeigtu. Pabeigšu pirmdien vakarā vai otrdien no rīta. Labi, ka pasūtītājs saprotošs un nesteidzina. Jo es viņam paskaidroju, ka man nedēļas nogalē abas dienas pilnībā aizņemtas ar citu projektu.

Šoreiz tās būs Cēsis. Veca. labi zināma, mīļa pilsēta. Daudzi jau noteikti tur ir bijuši uz kādiem pasākumiem. Tie tur ir populāri.

Tagad krāmēju rītdienai mantas un klusībā pie sevis lamājos. Cēsīs rīt notiks pasākums, mājās jau nu kādu sastapt būs pagrūti. Būs jāķer cilvēki intervijai uz ielām. Ideālā variantā būtu noķert kādu vietējo un palūgt viņu būt par gidu un cilvēku appazinēju. Visā tajā cilvēku jūklī jau nezinātājam būs grūti pateikt - kurš vietējais, kurš iebraucējs uz pasākumu. Un jāsarunā ar viņu arī par svētdienu, lai kopā pavazātos. Vairāk par pliku paldies un draudzību jau piedāvāt nevarēšu, jācer uz cilvēcisku izpalīdzēšanu.

Vangažos jau bija savādāk, tur nebija un pat paredzēts nebija nekāds pasākums, staigā tik mierīgi pa dzīvokļiem un meklē intervēties piekritējus. Dažus pat uz ielas noķēru.

Šoreiz  intervija esot īsāka, vesels sākuma gabals noņemts nost. Pati cauri neizgāju, jo nebija testa varianta, uzreiz tautās laižamais. 

Turiet īkšķus, lai man izdodas. Vangažos pa trim dienām savācu 12 anketas no 20, Jācer, ka Cēsīs izdosies vairāk. Uzreiz gan saku - bilžu atkal nebūs, jo tuvākās lielās naudas būs jānopērk verķis, kas no mobilā pārnes bildes uz kompi, arī tas vēl jāpajautā kādam no draugiem, kā ar tādu apieties. Telefonu pakāpeniski apgūstu, pamazām sāku saprast, kur kas atrodams un kādā kvalitātē.

Vēl dažas bildes

Links ir uz vietni, kurā var redzēt vēl dažas bildes no tās cool dienas Cēsīs.
Jāsaka lielais paaaaldieees! fotogrāfiju autoram par dienu, bildēm un Cēsīm.

Pasakainā Pasaka Cēsīs 09.06.2012.

Autors - Artūrs Žaimunds.
Tā bija pasakaina sestdiena - klusa un mierīga par spīti mūsu ņudzoņai un rosībai.
Artūram vajadzēja fotomodeļus, un mēs nu tie bijām.
Izstāde ar visām fotogrāfijām pilnībā būs septembrī.