ceturtdiena, 2023. gada 13. jūlijs
trešdiena, 2021. gada 22. decembris
Radniecība
Drusku aizdomājos. Par vecumveco teicienu, ka esam cits citam brālis/māsa neatkarīgi no tā, vai tiešām esam šie tuvie radinieki.
Bet ja parakājas vēsturē pētot dzimtas ciltskoku?
Katrs jau pētot ciltskoku sastapsies ar faktu, ka katram mūsu taisnās līnijas priekštecim ir brāļi vai māsas, kuri arī veidoja savas ģimenes, kuras sastāvēja no vīrieša, sievietes, viņu bērniem. Tas, ka šīs atzaru ģimenes nebija katra individuālie priekšteči, neizslēdz attālu radniecību dažādās radniecības pakāpes. Ja mēs "parakātos" pieejamos vēstures dokumentos, gan jau atrastos visādi sāņu zari, kuri kādos vēstures pagriezienos pārklājas, krustojas. Veidojot kopēju radniecību. Vienalga, kurp katru no atzariem dzīve aizvedusi.
Līdz ar to par patiesu varētu uzskatīt apgalvojumu, ka visi vienā valstiskā "pīļu dīķī" dzīvojošie ir saistīti radnieciski. Kaut arī katrā dzimtā ir ienācis kāds sveštautietis, konkrētajam dzīves areālam īsti nepiederošs. Un tai pat laikā arī šis sveštautietis pienes radniecības kokam savu artavu - savu radniecības ķēdi no viņa dzimtās vides.
Papildus tam - ja apprecas divi tiešām samērā tuvām radniecības saitēm nevienoti cilvēki, viņi kļūst ne tikai vīrs un sieva, bet arī radinieki brīdī, kad viņi kļūst par vecākiem bērnam. Saites kļūst stiprākas. Tas, ka precēti cilvēki, kuriem ir bērni, pārtrauc laulību izšķiroties nekādi nenozīmē, ka ar laulības šķiršanas faktu tiek pārtrauktas radniecības saites. Viņi abi turpinās radnieciskās attiecības kurās vienojošais faktors ir kopīgais bērns. Līdz ar to saglabāsies radnieciskās saites ar šķirtā vīra/sievas radiniekiem. Veidojas ne tikai "manas mammas/mana tēva radu līnija" bet arī "bērna radu līnija".
Vispār, diezgan interesanta tēma dziļākam rakumam. Būtu pat interesanti papētīt šo radniecības koku jau ar mūsdienu metodēm. DNS kā tāds varētu atklāt jau daudz interesanta klāt tam, ko varam atrast pētot arhīva datus, pētot senos baznīcgrāmatu ierakstus.
Es laikam būtu gatava rakties un meklēt, zīmēt šo radniecības koku. Tik vienai - nu, tas ir diezgan cimperlīgs darāmais un vienatnē varu paspēt tik mazu stūrīti izzināt.
svētdiena, 2021. gada 5. septembris
svētdiena, 2020. gada 20. septembris
Par lietām, vietām un šo to citu
- Par telefoniem un telefonsakariem. Savā ziņā tālsarunu pieteikšana ir atmiris fakts. Vismaz mūsu republikā un apmēram kopš1989. gada. Vēl 1988,gadā, mūsu lauku mājās pie Pļaviņām dzīvojot, bija jādodas uz pilsētas pastu, jāpiesaka tālsaruna ar Rīgu uz noteiktu minūšu skaitu par attiecīgu samaksu. Drīz, protams, tas beidzās, jo Lattelekom savās struktūrās veica kaut kādus pārkārtojumus. Tagad, mobilo sakaru ērā, var brīvi piezvanīt kaut uz Austrāliju no jebkuras Eiropas vietas. Bet par pašiem telefoniem runājot - reti kur ir saglabājušies stacionārie telefoni ar pa apli uzgriežamu numuru. Cilvēki pa lielo ir pārgājuši uz mobilajiem telefoniem. Un te nu ir viena īpatnība. Pat sirma vecuma cilvēki pārvalda mobilā telefona lietošanas pamatprincipus, jo jaunāks cilvēks, jo vairāk fīču viņš telefonā izmanto. Visumā, cilvēki zina, kā mobilo telefonu izmantot kā saziņas līdzekli. Toties par mūsdienu jaunatni drusku jāpasmaida. Viņi vairs īsti neprot izmantot stacionāros telefonus. Ja mobilajam vispirms sastāda numuru un tikai tad paceļ klausuli, tad ar stacionāro ir otrādi - vispirms jāpaceļ klausule un tikai tad jāsastāda numurs. Vēl drusku no vēstures mūsu reģionā. Pirmie mobilie telefoni, kas te parādījās, bija šausmīgi dārgi un bija čemodāniņš, kurā ietilpa klausule un numura griežamā ripa. Vēlāk, nu jau drusku lētāki, parādījās mobilie "ķieģeļi". Tik pamazām, palēnām aparāts kļuva mazāks, lētāks un jaudīgāks.
- Par dažām grūtībām. Es samērā bieži mēroju ceļu no/uz Ludzu. Pedējā laikā esmu ievērojusi, ka man aizvien grūtāk savākties un braukt uz Rīgu un pēc tam atpakaļ uz Ludzu. Nogurdina stundas, kas pavadītas ceļā. Stāvēt vilcienā vai autobusā gan nesanāk, jo parasti ierodos pieturā diezgan laicīgi un izdodas apsēsties. Bet vienmēr, nonākot ceļa galā ir vēlme uz brītiņu atlaisties un atelsties. Varbūt savu artavu šai sajūtai dod tas fakts, ka mājās parosos un līdz veikalam izskrienu rīta cēlienā, visu atlikušo dienas daļu - dīvāns, televizors, ledusskapis, tualete. Mazaktīvs dzīvesveids. Kā arī tas, ka jaunāka nepalieku. ir jau pāri pusgadsimtam.
- Ievērotās pozitīvās darbības. Braukājot uz Rīgu un atpakaļ vērojams liels pilsētvides sakopšanas process. Pamatā tas skar ceļus, ielas. Noris aktīva šo vietu sakārtošana visā republikā. Nu, vismaz tajās pilsētās, kurām braucu cauri ar sabiedrisko transportu un arī pašā Ludzā. Un labots tiek kārtīgi, nevis tikai bedrīšu pielāpīšana. Tas priecē, jo valsts beidzot atradusi līdzekļus sakopties. (Varbūt pašvaldības, bet principā jau vienalga - satiksmes uzlabošana ir jūtama).
- Par karantīnām. Viss tas jampadracis ap koronas vīrusu nu nekādi nevar beigties. Man pret viņu ir kaut kādas aizdomīgas jūtas. Labi, Latvijā šis vīruss plosījās samērā nekaitīgi. Pasaules kopējā reitingā Latvija ir pozitīvisma un brīvības augšgalā. Bet mūs taču katru gadu, katru brīdi "apciemo" kaut kādi vīrusi, kas reizēm paņem dzīvības. Varbūt ieviest vispārēju karantīnu pret vīrusiem un to izplatību tādējādi iekonservējot, apturot zināmu daļu cilvēces attīstības? Vakcīnas? Bet visi vīrusi jau mutē un nekad iepriekš nevar noteikt mutācijas veidu un tad katru gadu no jauna jāizgudro vakcīna pret vīrusu, kurš nākošajā gadā būs savādāks. Manuprāt, kaut kāda bezjēdzība.
sestdiena, 2019. gada 8. jūnijs
Novēlotas bildes
trešdiena, 2018. gada 14. novembris
sestdiena, 2018. gada 3. novembris
piektdiena, 2018. gada 2. novembris
ceturtdiena, 2018. gada 25. oktobris
piektdiena, 2018. gada 17. augusts
Saīsinātais grāmatu saraksts
sestdiena, 2018. gada 11. augusts
Kārtējais grāmatu saraksts. Ja nu kādam vajag un noder.
trešdiena, 2018. gada 8. augusts
otrdiena, 2018. gada 7. augusts
sestdiena, 2018. gada 4. augusts
Kabaču sautējums
1. 1 vidējs kabacis
2. iepriekšējā dienā vārīto kartupeļu pārpalikums
3. 1 svaiga gurķis
4. 4 nelieli vai viens vidējs tomāts
5. 1 neliela paprika
6. 1 neliels vai 1/2 sīpola
7. 1 neliels ābols
8. 5 marinēti šampinjoni
9. 1 pavisam mazītiņa svaigā kāposta galviņa
10. garšvielas pēc izjūtas un vēlmes
11. vistas buljona kubiciņš
Ja ir vēlme, var papildināt ar krējumu.
svētdiena, 2017. gada 13. augusts
Vanna
ceturtdiena, 2017. gada 10. augusts
Dzimšanas dienas dāvanas
pirmdiena, 2015. gada 17. augusts
Grāmatu ceļojums
Grāmatu nākamais ceļojums sākās maija beigās, kad māsa nolēma ieviest kārtību mājās un pie viena bija skaidrs, ka dēls ar savu sievieti nāks dzīvot pie manis. Grāmatas tika sakrautas koridorā, kamēr atrados slimnīcā pirmo reizi. Tad dēla sieviete pieteicās grāmatas paņemt pie sevis uz nenoteiktu laiku, jo viņas lauku māja ir praktiski neapdzīvota.
Domāju, ka tas būs uz ilgāku un konkrētāku laiku, bet nekā. Jūlija vidū saņēmu ziņu, ka grāmatas no turienes arī jāaizvāc. No sākuma nesapratu, kas notiek, vienīgā doma, kas ienāca prātā - viņa laikam bija nejauši uzdūrusies un izlasījusi manus divus ierakstus šeit. Par evanģēlistu dievkalpojumiem Ķīpsalā un par pašiem Dālderiem - viņas lauku mājām. Neko sliktu par viņu negribēju teikt, tikai paudu savu viedokli par notikumu un vietu, kas nav priekš manis, par to, ko nesajūtu kā aicinājumu.
Tā nu vakar notika grāmatu kārtējais ceļojums no Dālderiem un Bergmaņu mājām Vakarbuļļos. Tas ir, us to vietu, kurā notiek ikgadējie fantastu pikniki un reizēm arī kāds cits pasākums.
Ceru, šeit grāmatas savā stūrī, kuru pārāk neaizņēma, nostāvēs līdz brīdim, kamēr LFFB atradīs savas stacionārās telpas. pagaidām biedrības īpašums ir izkaisīts pa daudzām un dažādām lokācijām.








