Kakutss pa nakti uzziedējis (no 11-tā uz 12-to)

 

Radniecība

Drusku aizdomājos. Par vecumveco teicienu, ka esam cits citam brālis/māsa neatkarīgi no tā, vai tiešām esam šie tuvie radinieki.

Bet ja parakājas vēsturē pētot dzimtas ciltskoku? 

Katrs jau pētot ciltskoku sastapsies ar faktu, ka katram mūsu taisnās līnijas priekštecim ir brāļi vai māsas, kuri arī veidoja savas ģimenes, kuras sastāvēja no vīrieša, sievietes, viņu bērniem. Tas, ka šīs atzaru ģimenes nebija katra individuālie priekšteči, neizslēdz attālu radniecību dažādās radniecības pakāpes. Ja mēs "parakātos" pieejamos vēstures dokumentos, gan jau atrastos visādi sāņu zari, kuri kādos vēstures pagriezienos pārklājas, krustojas. Veidojot kopēju radniecību. Vienalga, kurp katru no atzariem dzīve aizvedusi.

Līdz ar to par patiesu varētu uzskatīt apgalvojumu, ka visi vienā valstiskā "pīļu dīķī" dzīvojošie ir saistīti radnieciski. Kaut arī katrā dzimtā ir ienācis kāds sveštautietis, konkrētajam dzīves areālam īsti nepiederošs. Un tai pat laikā arī šis sveštautietis pienes radniecības  kokam savu artavu - savu radniecības ķēdi no viņa dzimtās vides.

Papildus tam - ja apprecas divi tiešām samērā tuvām radniecības saitēm nevienoti cilvēki, viņi kļūst ne tikai vīrs un sieva, bet arī radinieki brīdī, kad viņi kļūst par vecākiem bērnam. Saites kļūst stiprākas. Tas, ka precēti cilvēki, kuriem ir bērni, pārtrauc laulību izšķiroties nekādi nenozīmē, ka ar laulības šķiršanas faktu tiek pārtrauktas radniecības saites. Viņi abi turpinās radnieciskās attiecības kurās vienojošais faktors ir kopīgais bērns. Līdz ar to saglabāsies radnieciskās saites ar šķirtā vīra/sievas radiniekiem. Veidojas ne tikai "manas mammas/mana tēva radu līnija" bet arī "bērna radu līnija".

Vispār, diezgan interesanta tēma dziļākam rakumam. Būtu pat interesanti papētīt šo radniecības koku jau ar mūsdienu metodēm. DNS kā tāds varētu atklāt jau daudz interesanta klāt tam, ko varam atrast pētot arhīva datus, pētot senos baznīcgrāmatu ierakstus. 

Es laikam būtu gatava rakties un meklēt, zīmēt šo radniecības koku. Tik vienai - nu, tas ir diezgan cimperlīgs darāmais un vienatnē varu paspēt tik mazu stūrīti izzināt.

Pasmaidam

Un atkal internetā sperta bērna loģika... 

Par lietām, vietām un šo to citu

1.  Par telefoniem un telefonsakariem. Savā ziņā tālsarunu pieteikšana ir atmiris fakts. Vismaz mūsu republikā un apmēram kopš1989. gada. Vēl 1988,gadā, mūsu lauku mājās pie Pļaviņām dzīvojot, bija jādodas uz pilsētas pastu, jāpiesaka tālsaruna ar Rīgu uz noteiktu minūšu skaitu par attiecīgu samaksu. Drīz, protams, tas beidzās, jo Lattelekom savās struktūrās veica kaut kādus pārkārtojumus. Tagad, mobilo sakaru ērā, var brīvi piezvanīt kaut uz Austrāliju no jebkuras Eiropas vietas. Bet par pašiem telefoniem runājot - reti kur ir saglabājušies stacionārie telefoni ar pa apli uzgriežamu numuru. Cilvēki pa lielo ir pārgājuši uz mobilajiem telefoniem. Un te nu ir viena īpatnība. Pat sirma vecuma cilvēki pārvalda mobilā telefona lietošanas pamatprincipus, jo jaunāks cilvēks, jo vairāk fīču viņš telefonā izmanto. Visumā, cilvēki zina, kā mobilo telefonu izmantot kā saziņas līdzekli. Toties par mūsdienu jaunatni drusku jāpasmaida. Viņi vairs īsti neprot izmantot stacionāros telefonus. Ja mobilajam vispirms sastāda numuru un tikai tad paceļ klausuli, tad ar stacionāro ir otrādi - vispirms jāpaceļ klausule un tikai tad jāsastāda numurs. Vēl drusku no vēstures mūsu reģionā. Pirmie mobilie telefoni, kas te parādījās, bija šausmīgi dārgi un bija čemodāniņš, kurā ietilpa klausule un numura griežamā ripa. Vēlāk, nu jau drusku lētāki, parādījās mobilie "ķieģeļi". Tik pamazām, palēnām aparāts kļuva mazāks, lētāks un jaudīgāks.
2. Par dažām grūtībām. Es samērā bieži mēroju ceļu no/uz Ludzu. Pedējā laikā esmu ievērojusi, ka man aizvien grūtāk savākties un braukt uz Rīgu un pēc tam atpakaļ uz Ludzu. Nogurdina stundas, kas pavadītas ceļā. Stāvēt vilcienā vai autobusā gan nesanāk, jo parasti ierodos pieturā diezgan laicīgi un izdodas apsēsties. Bet vienmēr, nonākot ceļa galā ir vēlme uz brītiņu atlaisties un atelsties. Varbūt savu artavu šai sajūtai dod tas fakts, ka mājās parosos un līdz veikalam izskrienu rīta cēlienā, visu atlikušo dienas daļu - dīvāns, televizors, ledusskapis, tualete. Mazaktīvs dzīvesveids. Kā arī tas, ka jaunāka nepalieku. ir jau pāri pusgadsimtam.
3. Ievērotās pozitīvās darbības. Braukājot uz Rīgu un atpakaļ vērojams liels pilsētvides sakopšanas process. Pamatā tas skar ceļus, ielas. Noris aktīva šo vietu sakārtošana visā republikā. Nu, vismaz tajās pilsētās, kurām braucu cauri ar sabiedrisko transportu un arī pašā Ludzā. Un labots tiek kārtīgi, nevis tikai bedrīšu pielāpīšana. Tas priecē, jo valsts beidzot atradusi līdzekļus sakopties. (Varbūt pašvaldības, bet principā jau vienalga - satiksmes uzlabošana ir jūtama).
4. Par karantīnām. Viss tas jampadracis ap koronas vīrusu nu nekādi nevar beigties. Man pret viņu ir kaut kādas aizdomīgas jūtas. Labi, Latvijā šis vīruss plosījās samērā nekaitīgi. Pasaules kopējā reitingā Latvija ir pozitīvisma un brīvības augšgalā. Bet mūs taču katru gadu, katru brīdi "apciemo" kaut kādi vīrusi, kas reizēm paņem dzīvības. Varbūt ieviest vispārēju karantīnu pret vīrusiem un to izplatību tādējādi iekonservējot, apturot zināmu daļu cilvēces attīstības? Vakcīnas? Bet visi vīrusi jau mutē un nekad iepriekš nevar noteikt mutācijas veidu un tad katru gadu no jauna jāizgudro vakcīna pret vīrusu, kurš nākošajā gadā būs savādāks. Manuprāt, kaut kāda bezjēdzība.

Novēlotas bildes

Tādu es redzēju šī gada pavasari. Tik diemžēl bildes ielikt varu tikai tagad. Bija daži tehniski iemesli.

 

Freijas mīļākās vietas

Man tomēr patīk kaķi

Bērzi

Jau novembris, bet bērzos lapu daudz. Laikam žēl atvadīties.

\

Debesis un kaķi

Saīsinātais grāmatu saraksts

Nedaudz "patīrīju" esošo grāmatu sarakstu, lai būtu pārskatāmāk palikušās grāmatas, kas vēl dabonamas:

1, Ģimenes enciklopēdija, 3 sējumi - 5,- eiro par komplektu

2. Gijs de Mopasāns. Kāda dzīve. Montoriola, - 0,50 centi - atdorts

3. I, Maiskis, Tuvu un tāli. - 0,50 centi

4. Lennarts Meri. Kāvu vārtos. - 0,50 centi

5. M. Vestermanis. Laikmeti, krāsas, simboli. - 0,50 centi

6. Rafaello Džovanjoli. Spartaks. - 0,50 centi - atdots

7. Uldis Ģērmanis. Latviešu tautas piedzīvojumi. - 0,50 centi

8.Ketrīna Kurtc. Derini. (fantastika, krievu valodā) - 0,50 centi

9. Frensis Skots Ficdžeralds. Ir maiga nakts. - 0,50 centi

10. 3 grāmatas no Šekspīra kopotajiem rakstiem - 5,- eiro par komplektu

11. Tomass Manns. Jāzeps un viņa brāļi. - 0,50 centi - atdots

12.  Ļevs Tolstojs. Augšāmcelšanās - 0,50 centi

13. Reinis Kaudzīte. Izjurieši, - 0,50 centi

14. Marsels Panols. Marsela bērnība, - 0,50 centi

15. Mārtiņš Krieviņš, Strēlnieki pārnāk mājās, - 0,50 centi

16. Leons Paegle. Dievi un cilvēki, - 0,50 centi

17. Edvīns Gilberts. Vāveres ritenī, - 0,50 centi

18.  Anatolijs Markuša. Vīriešiem līdz 16 gadiem - 0,20 centi

19.  Osvalds Joksts. Ierocis un likums, - 0,20 centi

20. Šekspīrs. Makbets. - 0,50 centi

21.  Olga Daudzvārde. Dvēseles cietumā. - 0,50 centi - atdots

22. Zenta Mauriņa. Pārdomas un ieceres, - 0,50 centi-atdots

23. J. Veinbergs. Vecā derība, - 0,20 centi - aizrunāts

24. Džons Gārdners. Fredija grāmata. - 0,50 centi

25. Sergejs Baruzdins. Atkārtojums, - 0,50 centi   

Kārtējais grāmatu saraksts. Ja nu kādam vajag un noder.

1, Ģimenes enciklopēdija, 3 sējumi - 5,- eiro par komplektu

2. 4 grāmatas no Blaumaņa kopotajiem rakstiem - 5,- eiro par komplektu - atdots

3. Tūkstots un viena nakts - 1 eiro - atdots

4. Gijs de Mopasāns. Kāda dzīve. Montoriola, - 0,50 centi

5. I, Maiskis, Tuvu un tāli. - 0,50 centi

6. Lennarts Meri. Kāvu vārtos. - 0,50 centi

7. M. Vestermanis. Laikmeti, krāsas, simboli. - 0,50 centi

8. Rafaello Džovanjoli. Spartaks. - 0,50 centi

9. Uldis Ģērmanis. Latviešu tautas piedzīvojumi. - 0,50 centi

10.Ketrīna Kurtc. Derini. (fantastika, krievu valodā) - 0,50 centi

11. Frensis Skots Ficdžeralds. Ir maiga nakts. - 0,50 centi

12. 3 grāmatas no Šekspīra kopotajiem rakstiem - 5,- eiro par komplektu

13. Tomass Manns. Jāzeps un viņa brāļi. - 0,50 centi

14.  Ļevs Tolstojs. Augšāmcelšanās - 0,50 centi

15. Jaroslavs Hašeks. Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā - 0,50 centi - atdots

16. Reinis Kaudzīte. Izjurieši, - 0,50 centi

17. Onorē de Balzaks. Zaudētās ilūzijas, - 0,50 centi - atdots

18.  Pāvils Rozītis. Izlase - 0,50 centi - atdots

19, Roberts Sēlis. Es stāstu par sevi. Leišmalē. - 0,50 centi - atdots

20. Marsels Panols. Marsela bērnība, - 0,50 centi

21. Latviešu tautas teikas. Izlase - 1,- eiro - atdots

22. Jānis Jaunsudrabiņš. Baltā grāmata (krievu valodā) - 0,50 centi - atdots

23. Alfreds Širokauers. Kleopatra - 0,50 centi - atdots

24. Mārtiņš Krieviņš, Strēlnieki pārnāk mājās, - 0,50 centi

25. Dzintra Žuravska. Maksa par nodevību, - 0,50 centi - atdots

26. Leons Paegle. Dievi un cilvēki, - 0,50 centi

27. Edvīns Gilberts. Vāveres ritenī, - 0,50 centi

28.  Gerhards Holes-Baumerts. Alfons Trīcvaidziņš - 0,50 centi -atdots

29.  Anatolijs Markuša. Vīriešiem līdz 16 gadiem - 0,20 centi

30.  Osvalds Joksts. Ierocis un likums, - 0,20 centi

31. Šekspīrs. Makbets. - 0,50 centi

32.  Olga Daudzvārde. Dvēseles cietumā. - 0,50 centi

33. Svifts, Gulivera ceļojumi, - 0,50 centi - atdots

34. V. Plūdonis,Darbu izlase, - 0,20 centi - atdots

35. A. Breidaks, Valodas izcelšanās. - 0,20 centi - atdots

36. J. Družņikovs. Garlaikoties aizliegts - 0,20 centi - atdots

37. Zenta Mauriņa. Pārdomas un ieceres, - 0,50 centi

38. J. Veinbergs. Vecā derība, - 0,20 centi - aizrunāts

39. Džons Gārdners. Fredija grāmata. - 0,50 centi

40. Laimonis Kamara. 7 x 7. - 0,50 centi - atdots

41.  G,Kurpnieks, N.Šestakovs, Ziņo simt četrdesmit septītais. - 0,20 centi - atdots

42.Aleksandrs Čaks. Kļavas lapa. - 0,50 centi - atdots

43.Skaidrīte Cielava. Mākslinieks un viņa darbnīca. - 0,20 centi - atdots

44. L. Akurātere. Anta Klints. - 0,50 centi - atdots

45. Sergejs Baruzdins. Atkārtojums, - 0,50 centi                       

Autors - Kalvis Krastiņš

Njap

Šādu tualetes papītu ražo Ukrainā.

Kabaču sautējums

Varbūt kādam noderēs ideja. 

Neizskatās gluži kā restorānā sagatavots un pasniegts, bet tomēr....

Sastāvdaļas:
1. 1 vidējs kabacis
2. iepriekšējā dienā vārīto kartupeļu pārpalikums
3. 1 svaiga gurķis
4. 4 nelieli vai viens vidējs tomāts
5. 1 neliela paprika
6. 1 neliels vai 1/2 sīpola
7. 1 neliels ābols
8. 5 marinēti šampinjoni
9. 1 pavisam mazītiņa svaigā kāposta galviņa
10. garšvielas pēc izjūtas un vēlmes
11. vistas buljona kubiciņš
Ja ir vēlme, var papildināt ar krējumu.

Gatavošanas process:

Sagriež kabaci kubiciņos, ievieto katlā, pielej nedaudz ūdens un piemet buljona kubiciņu. To visu jau var likt vārīties uz aktīvas uguns, piemetot tās garšvielas, kuras liekas interesantākas. Pārējo visu pievieno sev ērtākā kārtībā. Tikai jāatceras, ka sīpols, paprika, tomāts un kāposti (sasmalcināti) ir jāpievieno apceptā veidā un katrs no šiem ingredientiem jāapcep un jāpievieno sautējumam dziļi individuāli, nevis visi barā.

Sāli, vismaz es, neliku, jo man neprasījās. Pietika ar sāls līdzdalību garšvielās un marinētajos šampinjonos.

Manējiem mājiniekiem vismaz garšoja un tika prasītas papildporcijas.

Vanna

Tagad daudz atklātāk un tiešāk runā par visām tām baudām, par kurām mūsu vecmāmiņas korekti klusēja un sarka no nejaušās pieminēšanas vien. Mēs tagad runājam par seksuālām baudām, gastronomiskām baudām, par bērna dzimšanas procesu un daudzām citām baudām un lietām, kas agrāk bija tabu sarunās un medijos. Bet ir viena bauda, ko esam piemirsuši aprunāt.

Pirmkārt, lai slavēts tas cilvēks, kurš izgudroja vannu. Protams, tā ir personiskās higiēnas vieta. Bet. Ja gribas tikai nomazgāties un dotie kur tālāk savās gaitās, pietiek ar dušu. Ātri un efektīvi. Toties vannā....

Vannu var pieliet ar ūdeni tādā karstumā, ko paša ķermenis var izturēt, paņemt grāmatu, kafijas tasi un cigareti. Un tad zvilnēt siltajā ūdenī izbaudot katru mirkli vienatnē ar sevi, ūdeni, kas klusi burbuļo ķermenim pakustoties, netraucēti palasīt grāmatu, iemalkot kafiju un izplūst cigaretes dūmos. Un tā kādu pusstundu vismaz.

Pēc jau seko banālā mazgāšanās procedūra, kuru var veikt nesteidzoties, izbaudot to, kā ķermenis attīrās no netīrumiem, sviedriem un visa kā cita negatīvā. 

Vanna - tas ir vesels relaksējošs process, ko mūslaiku aizņemtais un mūžīgi skrejošais darbonis kaut kā ir piemirsis. Vannas baudai vajag stundu vismaz, bet tam jau reti kad atliek laiks. Duša jau ir tikai ātrais variants, kā nodabūt no sevis netīrumus, ja maz laika, ko veltīt sev.

Tagad daudzi skrien uz baseiniem izbaudīt ūdens priekus. Bet tas tomēr nav tas. Pirms un pēc baseina ir obligātā duša, lai noskalotu no sevis visu noskalojamo. Baseins ir padziļš un tajā tu nekad neesi viens ar sevi, baseinā vienmēr ir vēl kāds/kādi peldētgribētāji.

Vannas istabā, vannā tu esi viens ar sevi, savu grāmatu, savu kafijas krūzi un cigareti, savām domām, kas jāsakārto. Tā ir bauda un meditācija vienlaicīgi. lai slavēts tas, kurš izdomāja vannu.

Dzimšanas dienas dāvanas

Man jūlijā bija dzimšanas diena. Māsa, kas strādā Nīderlandē, mani jau skaipā todien apsveica. Tagad viņa ir atbraukusi atvaļinājumā uz pāris nedēļām un atveda man dāvanas: nīderlandiešu alu, kūciņas un topiņu. Kūciņas bija garšīgas, bet alus nemaz negaršoja pēc alus. Mūsējais ir garšīgāks. Pa abām knapi tikām galā ar vienu mazu pudelīti.

Grāmatu ceļojums

Šīs grāmatas nokļuva pie manis vēl aizpērnajā ziemā, kad viens cilvēks tīrīja savu grāmatu skapi un visas fantasy grāmatas vēlējās atdot biedrībai. Tā nu viņas tur mans stāvēja un aizņēma daudz vietas manā ne visai mazajā istabā.
Grāmatu nākamais ceļojums sākās maija beigās, kad māsa nolēma ieviest kārtību mājās un pie viena bija skaidrs, ka dēls ar savu sievieti nāks dzīvot pie manis. Grāmatas tika sakrautas koridorā, kamēr atrados slimnīcā pirmo reizi. Tad dēla sieviete pieteicās grāmatas paņemt pie sevis uz nenoteiktu laiku, jo viņas lauku māja ir praktiski neapdzīvota.
Domāju, ka tas būs uz ilgāku un konkrētāku laiku, bet nekā. Jūlija vidū saņēmu ziņu, ka grāmatas no turienes arī jāaizvāc. No sākuma nesapratu, kas notiek, vienīgā doma, kas ienāca prātā - viņa laikam bija nejauši uzdūrusies un izlasījusi manus divus ierakstus šeit. Par evanģēlistu dievkalpojumiem Ķīpsalā un par pašiem Dālderiem - viņas lauku mājām. Neko sliktu par viņu negribēju teikt, tikai paudu savu viedokli par notikumu un vietu, kas nav priekš manis, par to, ko nesajūtu kā aicinājumu.
Tā nu vakar notika grāmatu kārtējais ceļojums no Dālderiem un Bergmaņu mājām Vakarbuļļos. Tas ir, us to vietu, kurā notiek ikgadējie fantastu pikniki un reizēm arī kāds cits pasākums.
Ceru, šeit grāmatas savā stūrī, kuru pārāk neaizņēma, nostāvēs līdz brīdim, kamēr LFFB atradīs savas stacionārās telpas. pagaidām biedrības īpašums ir izkaisīts pa daudzām un dažādām lokācijām.