Kā žagata ligzdā vācu sevi un savus draugus. Un anonīmos komentārus dzēsīšu neatkarīgi no komentāra teksta!
Māsa pierunāja. Aizbraucām. Un konstatēju, ka mans peldkostīms, pirkts pirms četriem gadiem speciāli braucienam uz Atēnām un peldēšanai turienes ūdenstilpnēs, kļuvis man nedaudz pa lielu; vaļīgs. Ha - prieks, kur tu rodies - esmu kļuvusi tievāka. Urrā!
Ieiet jūrā nopeldēties - man no sākuma likās drusku par aukstu jau pašā iesākumā, ļotā seklumā. Bet pēc papeldēšanas dziļākos ūdeņos, seklums jau likās ļoti silts.
Ar māsu aizbraucām uz Mežaparku ar nolūku nopeldēties Ķīšezerā. Izkāpām pie zvērudārza un gājām garām pa plašo aleju.
Laiks tāds nomācies, bet nelija. Pastaigai svaigā gaisā kā reizīti. Kad nu nonācām pie plānotās peldvietas un tikai riktējāmies, ar švunku pielidoja pīļu māte ar sešiem pusaugu pīlēniem. Laikam uz barošanu cerēja, pat nebaidījās, ļoti tuvu laida klāt. Tik ļoti tuvu, ka varēja pie vēlēšanās tos putnus paglaudīt.
Man tomēr ūdens par vēsu likās, māsa gan nopeldējās.
Vispirms gribu pateikt paldies Ludzas iedzīvotājiem. Proti, pagājušajā trešdienā publiski lietojamo grāmatu skapītī Ludzas parkā ieliku savu grāmatu Trīskrāsu karuselis ar domu - varbūt kāds lasītājs atradīsies. Un ir atradies/atradušies. Šodien, piektdienā, nogāju gar to skapīti - grāmatu jau kāds lasa (Un, pēc pārbaudītām ziņām - grāmata jau bija paņemta lasīšanai pagājušajā ceturtdienā, dienu pēc tās ielikšanas skapītī). It kā sīkums, bet patīkami. Paldies tam/tiem, kur to grāmatu lasa. Būtu ļoti jauki, ja vietnes Facebook grupās Ludza un Ludzas forums kādā brīdī grāmatu lasījušie izteiktu savu viedokli. Mani interesē jebkurš vērtējums - vienalga vai pozitīvs, vai negatīvs. Vērtējums ir vērtējums.
Tālāk par ko citu. Par o, ka nu ļoti bieži sastopams viedoklis "Mūsdienu jaunā paaudze nekam neder. Neko nemāk, neko nezina. Galvā tukšums, saprāta nemaz nav, tik patērētāji un vispār nekādi. Zudusī paaudze". Tad nu man jautājums - kāpēc tā jaunā paaudze neko nemāk, nekam neder? Visnotaļ loģiska atbilde - nekam nav mācīti, nav audzināti prast un varēt. Un te nu akmens vecāku dārziņā. Tāds paliels, apmērā kā akmens bluķis ceļmalā.
Izstaigājām tādu palielāku līkumu staidzinot suņuku, kuru šodien izdevās bez piedzīvojumiem "saģērbt" pastaigai.
Aizstaigajām līdz Garajam Sniedziņu ezeram, kura krastā atrodas laikam ka viesu māja Sniedziņi. Vismaz tā tā vieta iekārtota un izskatās. Sīkāku pieteikumu internetvietnē neatradu, tik to, kas sarakstīts Lursoft datu bāzē.
Labiekārtota, jauka, skaista visa apkārtne. Ir vietiņas, kurās droši (laikam) var pat teltis celt. Man bija sajūta, ka gribētos tur kādas brīvdienas pavadīt tādā mierīgā gaisotnē. Miers, dabas klusums. Līdz tuvākam miestam ar visiem diviem veikaliem un sabiedrisko transportu uz Ludzu - trīs kilometri. Nemaz tik gara pastaiga, ja nu savajagās.
Katrā gadījumā - tiešām jauka atpūtas vieta tiem, kuri sadomā pa Latgali kādu līkumu izmest. Tur pat zināmas atraktīvas instalācijas.
Saimnieki centušies iekārtot vietu, sakopt ainavu.
Ja sadomājiet - dodaties atpūsties pie dabas un ezera. Ja nu kas, vienā bildē esmu iemūžinājusi telefona numurus saziņai un vietas aizrunāšanai.
Aizbraucām pie dēla un vedām pastaigāties suni. Suņa apģērbšana bija Toma darbības epopeja.
