Mazdrusciņ Purvciema

 Padevīgi ziņoju, ka Zemitāna tilts (dzelzceļa pārvadtilts pie Zemitānu stacijas) pēc ilglaicīga (precīzāk - ilggadīga) remonta beidzot pilnā mērā palaists lietošanā. Priecē tas, ka ir paplašināts gājēju josla pār tiltu, tai pievienots velosipēdu celiņš. Auto un sab.transp. paredzētā tilta daļa, manuprāt, bikuci sašaurinājusies. Par tiem auto neiespringstu - grib personāži braukāt, lai brauc, mani vairāk interesē kājāmgājēju iespējas, Katrā gadījumā - salīdzinot ar to iespēju kājām šķērsot to tiltu pirms remonta ar to iespēju, kas ir tagad: plusžetons un pīrādziņš remonta arhitektiem un izpildītajiem.

Rīgas svētku astīte

Sanāca tiešām svētku astītes pasākumā piedalīties. Jo - visi ar Rīgas svētkiem saistītie pasākumi sākās jau piektdien, 14.augustā. Un man sanāca kā sanāca, kaut arī Toms teorētiski varēja kaut vakar pabūt (laikam īsti neieskatījās pasākumu programmā), jo atgriezās Rīgā jau piektdienas vakarā; man tā braukšana uz lielpilsētu bija vakar ar pusdienlaika vilcienu. Un nu nesanāca sadomāt tās pilsētvides aktivitātes. Tas pasākums, kurš varētu būt interesants, sākās 23.30 vakarā un ija paredzēts līdz 2.00 nakti. nu, neparakstījāmies. Ne es, ne māsa, ne Toms.

Toties šodien aizbraucām uz Sarkandaugavu. Uz pasākumu "Kāpēc Daugava sarkana?" Rīgas Sarkandaugavas pamatskolas pagalmā. 

Aktivitātes jau jaukas, jaunatnei vairāk domātas. Tomēr Toms un māsa sev atrada aktivitāti, kas ieinteresēja. Ar speciālāk krāsām varēja uzbakstīt uz audekla zīmējumu, kurš tur ilgāk paglabāsies. Māsai pietika ar bildi uz audekla maisiņa, Tomam savajadzējās baltu t-krekliņu no abam pusēm apķibināt.

Kaut kas viskautkas

* Vieglāk ir ieteikt citiem attiecību un uzvedības modeli, nekā pašam/pašai pieturēties pie tā, ko iesaka citiem. Gudri skan, bet praksē pārbaudīts. Pat bez emocionāliem "uzsprādzieniem".

Dažās attiecībās uzvedos tālu no veselā saprāta un, tomēr, bez rozā brillēm esot.

* Joprojām uzskatu, ka attiecībā pret onkoslimniekiem un viņu radiniekiem Latvijas sabiedrībā norisinās humānais sadisms. Es nerunāju par tiem, kuru saslimšanas stadija pieļauj visnotaļ reālu iespēju cilvēkam tapt izārstētam un kādu laiku vēl nodzīvot. Un nerunāju par tiem, kuriem tā saslimšanas praktiski beigu fāze norit relatīvi mierīgi, bez jūtamām nejaukām blaknēm izteiktu sāpju veidā vai kaut kā tamlīdzīgi. Runāju par tiem, kuru neizturamās sāpes tiek apdullinātas ar narkotiskām vielām slimības mirēju padarot par narkomāna mirēju. Runāju par fāzi, kurā cilvēks un viņu aprūpējošie tuvinieki tiek pakļauti bezcerības maratonam gan fiziski, gan morāli. Par stadiju, kurā abas puses saules taku uztver kā atbrīvošanu, nevis nelaimi. Stadiju, kurā nāve ir nevis zaudējums, bet atbrīvojums.

Atkal. Linku vākums. Atkal. Un sen nav būts.

Pasaulē, interesantas lietas

1. Vaļu kapsēta.
2. Par mormoņiem. Klips krievu valodā.
3. Zemūdens pasaules apdzīvošanas sākums.
4. Venēcija: vēsture, kuru nestāsta tūristiem. Klips krievu valodā.
5. "Odiseja" bez mītiem: kur patiesībā ceļoja Odisejs? Klips krievu valodā.
6. NLO vairs nav mīts? Atslepenotā sazvērestība. Klips krievu valodā.
7. Pats skandalozākais "Svētais vakarēdiens" mākslas vēsturē. Klips krievu valodā.

Krievijā, no Padomju laikiem

Saules daļējs aptumsums 12.082026. vakarā, skatoties no Ludzas pilskalna

 Ieliku šorīt, vakar kaut kā sagurums bija pārņēmis. No mana telefona - pats aptumšošanās fakts kaut kā nu tā, izplūdis. Vairāk no  no kalna redzamā saulrieta ainava. Tomam fotoaparātā labāk sanāca.

Tas suņuks bija burvīgs. Visu laiku diedelēja, lai viņam punci pakasa.

Bildes no mana telefona.

Atkal Ludzas Mazā ezera otrā krastā

Turpinām smaidīt