Tāds kā uzņurdiens

Par šo tēmu esmu jau plūdusies daudz un dikti. Par latviešu kā tautas pašapziņu. Par to, ka nu ļoti daudzi izsakās ciklā "Ko nu mēs, mēs jau maza tautiņa" un vēl daudz ko tamlīdzīgu. 

Un vēlreiz atkārtoju - latvieši ir skaitliski neliela tauta, bet ir spējusi visos iepriekšējos laikos (un ceru, ka arī šajos laikos) ietekmēt norises pasaulē. Un Krievijā tajā skaitā. Manuprāt, pat diezgan būtiski. Daļu domu šajā sakarībā izteicu savā 2024.gada 27.augusta rakstā kā piesitienu latviešu tautas pašlepnuma celšanai. Vēl kādas domas šajā sakarībā varat atrast mana bloga Iezīmē ar nosaukumu vēsture (zem tās iezīmes ir ne tikai interesantu un vērā ņemamu linku apkopojumi, ir arī plašākas pārdomas vai kas nu tur šajā ciklā). Vēl varu pieminēt to faktu, ka Kurzemes-Zemgales hercogistei reiz bija kolonijas. Āfrikā un Centrālamerikā, precīzāk - Karību jūras salās. Un Kurzemes-Zemgales hercogiste kā teritoriāla vienība ne aizlaikos, ne mūsdienās nu nekādi nav punkts uz Mēness vai Marsa kartes. Latvijas teritorija bija un ir.

Kārtējais linku krājums

Krievija, viss ap un par to

1. Zinātnieku meli: Ar ko patiesībā karoja 1812.gadā. Klips krievu valodā. Kārtējā versija par 1812.gada Krievijas un Francijas karu. Tobiš, par Napoleona karaspēka iebrukumu Krievijā, Maskavas nodedzināšanu un tamlīdzīgām lietām. Vismaz man klausoties bija zināma daļa skepses. Nu pārāk daudz un dažādu variāciju tēmā ir dzirdēts un lasīts. Bet, nu - arī tāds viedoklis var būt.
2. Černobiļas kodolnelaime 1986.gadā un tās iespaids uz procesiem Padomju Savienībā.
3. Krievijā likvidēta represēto piemiņas vieta.
4. Viltotie Krievijas elki. Klips krievu valodā.

Pasaulē. Vienkārši interesanti.

1. Verdzība Romā. Tas, par ko nestāsta skolas mācību grāmatās. Klips krievu valodā.
2. Šie atradumi pārsteidza zinātniekus. 12 fakti, par kuriem maz kurš zina. Klips krievu valodā.
3. Haruki Murakami - Pilsēta un nedrošie mūri. Vietnē Stacija atrasts viedoklis par grāmatu.

Filma: Avatars: liesma un pelni (Аватар: Пламя и пепел Avatar: Fire and Ash). Ja kas, trešais Avatars

Valsts: ASV, Kanāda

Žanrs: fantastika, fantāzija, bojeviks, piedzīvojumi

Izlaišanas gads: 2025

Ilgums: 3:17:08

Protams, abu iepriekšējo Avataru turpinājums. Un laikam triloģijas noslēdzošā sērija. Bet neesmu īsti pārliecināta.

Atpakaļ Ludzā

Trīs pilnas dienas Rīgā likās kā vesela mūžība. Un salšana. Pārāk plāni biju saģērbusies uz Rīgu braucot. Ludzā piektdienas vakarā bija pietiekami silti, bet tad Rīgā iestājās piesolītais vējainais laiks. Vispār, bija piesolīta vētra Rīgā. Tiesa, vētru tā arī nepamanīju, toties vēju nepamanīt nebija iespējams. Pie viena māsa savā dzīvoklī jau 1.martā bija atslēgusi apkuri naudas ekonomijas dēļ. Ziniet, maksāšana par gāzi arī nav visai maza. Tad nu - "brrr... jāietinas segā, lai būtu puslīdz ciešami silti". Brīžiem bija pēcpusdienā jāiet laukā pasildīties saulītē. Jo saules iespaidā āra gaiss pat iesilis bija.

Vakar, kad sapratu, ka braukšu uz Ludzu ar agro vilcienu - 8.01 atiešana no Rīgas - kļuva vieglāk un cerīgāk. Ludzas dzīvoklī noteikti ir siltāk. Ne tikai apkures dēļ, bet arī tādēļ, ka dzīvoklītī ir siltumnīcas efekts: pēcpusdienas saule ir tieši logos līdz par rietam.

Uzvaras parkā sakuras zied

Jau dienas iepriekš biju vietnē Facebook pamanījusi bildes, kurās bija atainotas Uzvaras parkā ziedošās sakuras. Pierunāju Tomu izstaigai apskatīt. 

No paša rīta neaizgājām. Bija ieradies jau dienas iepriekš piesolītais dabas nelaiks ar pastipru vēju lielās brāzmās. Sāka pūst jau vakar vakarā, šorīt jau no paša rīta saulīte ar krietniem zobiem vēja veidolā. Tomēr uz vakarpusi satikāmies un aizkūlāmies uz to parku sakuru skatīt. Vējš, salīdzinot ar to, kā tas no rīta uzvedās, bija zināmā mērā pierimis. Kaut arī tajā parkā mums no tā "pierimušā" vēja maz prieka bija. Pūta tāpat uz man rokas stipri sala, Tomam - ausis. Bet nu kadrus dabūjām. Ne tikai sakuras ziedus, arī pašu parku pabildējām.

Vislatvijas talkas dienā piedalījāmies muzejā Dauderi

Šodien esot Vislatvijas talka pavasara sakopšanai dārzos, parkos un citās publiskās vietās. Arī muzejā Dauderi bija darbošanās šī pasākuma ietvaros. Informāciju par to izlasīju jau šīs nedēļas sākumā vietnē Facebook.

Sarunājām ar Tomu tikšanos pirms paša muzeja un aizdevāmies palīgos. Nu, mīļš mums šis muzejs kļuvis. Un lielā mērā pateicoties tās ilggadējai darbiniecei Ilzei Brinkmanei, kuru iepazinām pasākumos ar "Vecdaugavieši. Biedrība".

Drusku patalkojām, nu nevis tādēļ, ka jel kā slinkojām. Tādēļ, ka sanākušajiem cilvēkiem īpaši neko daudz sadarīt nebija ko. Tikai apbārstīt ar mulču norādītās dobes un augus, pie viena izlīdzināt. Darbs, kas visiem kopā aizņēma pavisam nedaudz laika.

Tad nu, pie viena apskatījām muzejā telefonu izstādi.

Vispirms bildes no mana aparāta.

Šodien uz Rīgu atbraucu, bet bildes ir vēl Ludzā uzņemtas

Tikai drusku vairāk par diviem mēnešiem esmu "ar galiem" Ludzā. Un, par spīti tam, ka diezgan regulāri "lēkāju" no Ludzas uz Rīgu un atpakaļ, ieslēdzies "Ak, kungs! Cik Rīgā ir DAUDZ cilvēku!". Ieslēdzies mazpilsēnieces sindroms. Ha, ha.

Šoreiz vairākas dienas sanāks Rīgā pabūt. Lietas saplānojušās tā.

No mājas Ludzā izgājām drusku, apmēram pāris stundas, ātrāk, nekā nepieciešams no mājas līdz vilcienam aiziet. Toms sagribēja papētīt zvejas vietas pie viena no Ludzas ezeriem. Un to ezeru ap pilsētu tiešām ir daudz!

Bildes no šī izpētes pasākuma. Drusciņ bilžu.