Kā žagata ligzdā vācu sevi un savus draugus. Un anonīmos komentārus dzēsīšu neatkarīgi no komentāra teksta!
Vispirms - Ludzā šoreiz nefotografēju, maršruts jau zināmā mērā sabildēts. Un vēl - tekstā būs trīs bilžu bloki.
Šoreiz un vakar ar autobusu caur Rēzekni braucu uz Rīgu. Ar aprēķinu, ka Rīgā iebraukšu apmēram 16.10. Jau Ludzā iesākās - tas starppilsētu autobuss aizkavējās un līdz ar to Rēzeknē iebrauca 11.20, nevis pēc saraksta 11.13. Bet tas nekas - vienalga bija neliela spraudziņa Rīgas autobusa sagaidīšanai. atiešanai. Tad nu nedaudz pabildēju.
Es jau laikam noteikti esmu "vārījusies" šajā tēmā daudz un dikti. Piedodiet, ja zināmā mērā atkārtošos.
Man zināmā mērā izraisa tādu kā smaidu daudzu cilvēku "Es negribu mirt! Es gribu dzīvot!". Mīlīt! Tu tāpat reiz mirsi. Ja ne šodien, tad kādu citu dienu. Kaulainā ar savu izkapti pēc tevis atnāks tad, kad tavs laiks būs pienācis, un aizvedīs sev līdzi neatkarīgi no tavas gribēšanas vai negribēšanas.
Man tie brēcieni "Es negribu mirt! Man ir tiesības dzīvot!" liekas tādi drusciņ smieklīgi. Arī tas cūcis, kura cepeti pusdienās ēd, vai tas koks, kura pagales krāsnī nokurini, gribēja dzīvot, nevis mirt. Tu izlēmi viņu likteni savā labā. Tad ko uztraucies, ka brālis Liktenis ko izlemj tavā vietā un laikam ka sev par labu?
Hm, vispirms par mūsu attieksmi pret smēķētājiem un alkohola lietotājiem. Tā, manuprāt, ir drusku tāda pašķība. Proti, nevienam nebūs slinkums aizrādīt kādam, kurš to cigareti aizkūpina smēķēšanai neparedzētā vietā. Kaut arī vairumā gadījumu tie smēķētāji cenšas ievērot "spēles noteikumus" un dodas smēķēt uz tādām vietām, kurās tas dūmkociņš nevienam netraucēs. Tajā pat laikā kāds/kāda var mierīgi kaut tajā pašā autobusā sēžot lietot to dziru un neviens neaizrādīs. Visur kur publiskās telpās nevienam nav iebildumu, ja kāds/kāda savus kaut 50 gramus ielieto. Traucēt sāk tikai galīgi nodzērušies alkonauti, un arī tad tikai savu kaut kādu nejauko fizisko izpausmju (netīrs, smakojošs apģērbs, uzbāzīgums attiecībā pret apkārtējiem vai kas tamlīdzīgs) dēļ, nevis tās dziras lietošanas dēļ.
Un visiem "pie kājas", ka smēķētājs vairumā gadījumu ir nekaitīgs, kaut kur savā nodabā "nevienu netraucē, prīmusu labo" un pēc smēķēšanas piecminūtes turpina strādāt kaut tajā pašā ofisā kādas lietas kārtojot, pie kam produktīvi. Bet cik produktīvi ir spējīgs strādāt cilvēks, kurš kaut vīna glāzi izdzēris? Pēc pašas senākās pieredzes - pat viena vīna glāze organismu ietekmē tā, ka tā darbošanās produktivitāte kaut nedaudz, bet tomēr pazeminās.
Es tik viedoklī, kurš šobrīd virpinās galvā. Un vēstures kā tādas interpretācijām. Un vēstures pārrakstīšanu.
Nu, jā. Nezinu, kā citur pasaulē, bet ir skaidri piesitieni tam, tādas kā apjausmas vai kas tamlīdzīgs par to, ka Krievijā jau kopš caru laikiem daudz kas tiek pārrakstīts, sarakstīts tā, kā tas vajadzīgs valdošai elitei. Un tāda apjausma manī jau kopš padomjlaika skolas gadiem.
Daži piemēri.
Saulīte aiz loga dzīvojas, gaisa temperatūra jaukos plusos. Tad kāpēc arī nē? Uz veikalu tāpat jāiet, kāpēc tad nē uz vienu no tālākajiem ar palielāku līkumu nedaudz gar vienu no Ludzas ezeriem? Pie viena tāpat biju pasolījusi Tomam apskatīt to, vai ezerā ir ledus vai nav. Padevīgi ziņoju - ezers joprojām klāts ar ledu. Tomēr neriskēju pārbaudīt tā biezumu un izturību. Ar pavasari nejoko, it īpaši uz ūdenstilpnēm. Ja kas, savu kultūrprogrammu iepirkšanās ziņā šoreiz izpildīju.
