X X X

                         Ko nāci man klāt? Ko runāt sāki?

                        Vai nezināji - nav pieņemts tas un nebūs tā,

                        ka tie, kas cits citam garām slīd, 

                        pēkšņi stāj un runāt sāk?

                        Ko nāci man klāt? Ko runāt sāki?

                                                                        1979

Tad nu tā

Tad nu tā. Šorīt izpildīju pilsoņa pienākumu piedaloties vēlēšanās, lai turpmākos četrus gadus man būtu tiesības izteikt savu reizēm kritisko vērtējumu par to, ko dara manis izvēlētās personas varas gaiteņos.

Pats process sākās ar nelielu ups! pārsteigumu. Rādās, savu darbību beigusi/vai kā citādi apstājusies skola Rīgā, Stabu ielas un Avotu ielas krustojumā. Esmu beigusi vidusskolu šajā ēkā, zināmā mērā zinu tās vēsturi vispārīgos vilcienos. Skola šajā ēkā aizsākās vēl krietni pirms Otrā pasaules kara, izdzīvoja padomju laikus un ilgi darbojās kā mācību iestāde arī šajos, kārtējās neatkarības laikos. Tas, ka skolai mainījās nosaukumi un statusi - pamatskola, vidusskola utt. - īsti nav vērā ņemams, jo savu mācību iestādes funkciju veica.

Makšķerējošā romantika uz Mangaļsalas mola. Pat viens zivs noķērās (uz beigām bildes atkal apjuka kārtībā)

Šorīt Ludzas centrā

 Bija jāaizstaigā līdz sociālajam dienestam, atpakaļceļā nenoturējos un drusku pabildēju

Pieludza (dažām bildēm atkal uzradās vēlme ne pēc kārtas ielikties)

 Tāda kā neliela pastaiga

Laiki ir citi un mēs esam citi

Šo pamudināja viens ieraksts vietnē Facebook. Pamattekstā - neizpratnes pilns jautājums par to, ka konkrētajā grupā cilvēki dalās ar atmiņām par notikumiem, piedzīvotiem pagājušā gadsimta 80-jos gados. Vai tiešām viss esot bijis jauki tajos tālajos gados, kad Latvija bija PSRS sastāvdaļa. Jo padomju vara taču un tamlīdzīgi.

Rādās, cilvēks tos laikus zin tikai pēc mācību grāmatām.

Jo un jā. Bija to gadu atkarība no padomijas. Bija daudzie politiskie un ekonomiskie mīnusi un negācijas. Bija. Bet bija arī manu vienaudžu, drusku vecāku par mums cilvēku jaunības gadi ar jūru līdz ceļiem, zaļāko zāli un visu pasauli pie kājām. Mācījāmies, klausījāmies, skatījāmies, domājām. Bijām esošajā mirklī, kuru centāmies izbaudīt pēc pilnas programmas.

Pēc savas pieredzes kaut kā atceros to, ka augšanas, pieaugšanas periodā daudz kam nepievērsu uzmanību apkārtējās norisēs. Bija kaut kā šā mirkļa un tamlīdzīgas problēmas un problēmiņas. Kaut arī uzkrājās kādi piesitieni. Krieviju, vispār teritoriju, kura arī tad atradās viņpus Zilupes un Terehovas, jau tad uztvēru, arī draugu loks kaut kā uztvēra kā "mazo meža dīvainīšu" zemi. Zemi, kurā cilvēki īsti nemāk un nesaprot daudzas elementāras lietas. Kaut tādu sīkumu kā to, ka uz poda apsēžas, nevis kāpj ar kājām virsū. 

Jauns interesanto materiālu vākums. Šoreiz kaut kā ātri savācās

Pasaulē

1. Kas eksistēja pirms mums? Klips krievu valodā. Uztverams visai piesardzīgi.
2. Kā viņas slepeni pārvalda pasauli. Klips krievu valodā. Runa ir par sēnēm.
3. Šnobeļa prēmija. Nopietni par smieklīgo. Klips krievu valodā.

Reliģija

1. Kāpēc Pirmsplūdu pasaule izzuda?  Par ko patiesībā stāsta šumeru plāksnītes. Klips krievu valodā.

Latvija, latvieši, balti