Filma: Vējiem līdzi (Унесенные ветром / Gone with the Wind)

 Valsts: ASV

Izlaišanas gads: 1939

Žanrs: melodrāma, pēc Margaritas Mičelas tāda pat nosaukuma romāna motīviem

(Galvenajā lomā - Vivjena Lī)

Par Margaritas Mičelas romānu jau esmu rakstījusi iepriekš. Laikam jau nav nepieciešams saturiski izteikties. Gan jau ka tomēr daudzi lasījuši pabiezo divsējumu romānu.

Par filmu runājot - tiešām, bez astītes 100 gadu. Bet - "pārspļauta" kvalitātē nav. Un diezin vai būs. Vivjenas Lī Skārleta IR Skārleta. No matu galiņiem līdz papēdīšiem.  Un ar Klarka Geibla attēloto Retu Batleru - tāpat. No matu galiņiem līdz papēžiem.

Protams, filmā ir izlaidumi, sižetiski un tēlu ziņā. Bet - ja visu saglabātu, filmas garums nu nebūtu trīs stundas ar astīti, bet daaaudz ilgāks. Un - izlaidumi nu nekādi neietekmēja filmas būtību. Daudz kas tika saglabāts, notikās.

Protams, laiciņu iepriekš filmu biju redzējusi. Tomēr - tas laiciņš pagarš bija sanācis. Savā ziņā kā no jauna skatījos.

Filma pelnīti ir Oskarota. Veidota no sirds uz sirdi.

Iesaku. Un kas, ka filmai ir tik gadu, cik ir? Pitagora teorēma ir daaaaaudz vecāka, bet to joprojām pielieto praksē.

Demotivējos uz priekšu

 

Iesākuma punktiņš: Ikšķile

Vakar kopā ar dēlu un viņa draudzeni aizbraucām uz Ikšķili mani iepazīstināt ar meitenes vecākiem. Varētu pat saukt to par tradīciju, kad pirms pāra kāzām vecāki iepazīstas. Nu jā, dēls atkal nobriedis stūrēt laulibas ostā.

Protams, pasākuma ietvaros nebija paredzēta vazāšanās pa pilsētiņu, tāpēc bildes nu ir tik, cik ir. Un ar plānu uz Ikšķili aizbraukt jau ar konkrētu pilsētas apskates mērķi. Garām laika ritumā braukt sanācis diezgan daudz, par cik maršrutā manos agrākajos braucienos. Bet tur pabūt nav sanācis.

Papildus visādām sarunām vakara noslēdzošajā daļā uzspēlējām galda spēli par Latvijas neatkarības cīņām. Iepriekš, nesen, par šo spēli tiku rakstījusi. Šoreiz spēlējām četratā, meitenes mamma bija skatītājos. Vispār - spēle orientēta uz četriem spēlētājiem. Un atkal - iesākumā viss bija "rakstā", likās, ka nu šoreiz uzvarēsim. Bet atkal nekā - spēles iznākums mūsu zaudējums. :) Tā nu atkal ieķeksēts nākamībai pie spēles atgriezties ar nopietnu nolūku uzvarēt. :)

Pieminēšanas vērts laikam ir tas, ka māja, kurā viesojāmies, atrodas pašā Rīgas HES ūdenskrātuves maliņā, ēku no Daugavas, ūdenskrātuves šķir aizsargvalnis. Še, septītajā bildē, redzams - no mājas sliekšņa fotografēts Daugavas virzienā.

Linki un vēsture (vākšana turpinās)

 Viss turpinās. Interesantu un vērā ņemamu vietu, lietu, notikumu apkopojums. Ceru, kādam noder.

1. Kas bija Mindaugs.
2. Ja kādam interesē, vēl padomjlaikos iznākusī grāmata par Grenlandes eskimosiem. Tautiņas dzīve uz ledainas salas praktiskajos ziemeļos.
3. Atgādinājums par to, kā juridiski noformējās PSRS sabrukuma iesākums. Krieviski materiāls. Ceru, ka mani lasa tādi, kuri saprot to valodu.
4. Par Černobiļas avāriju. Atkal krievu valodā.
5. Man  kaut kā slikti pamanīts bija tas notikums Ruandā 90-to gadu sākumā. Varbūt tāpēc, ka pie mums bija 90-to gadu viskas kokteilis un arī dēls bija maziņš... (Atkal - krievu valodā, jo YouTubē uzdūros raidījumu ciklam, kurā puisis stāsta lietas. Protams, neiztiek bez kaut kā reklamēšanas, bet viņam laikam jau jāatstrādā sponsorēšana... Pa mana, pietiekami neitrāls faktu izklāsts. Ja nu kas.)
6. Varētu būt interesanti: 1958.gadā pieņemta jaunākā Francijas konstitūcija.
7. Informāciju par Kārli Vatsonu jau devu rakstā par pastaigu Mežaparkā, tomēr pielikšu arī šeit. Tiesa, nebija latvietis, bet pienesa savu daļu latviešu kultūrā un attīstībā. Raksts no vikipēdijas un no vietnes Nacionālā enciklopēdija.
8. Gribu ieteikt vienu puisi no Krievijas (nu, nemetiet ar tomātiem, spilveniem un daudz ko citu, ka no turienes). Viņa veidotais raidījumu visādu cikls vismaz YouTubē atrodams ar vienojošu nosaukumu АРХИВАРИУС. Esmu jau iepriekš te devusi linkus uz dažiem cikla raidījumiem. Puisis cilā ne tikai notikumus sev tuvākā teritorijā, bet arī par pasaules vēstures notikumiem vispār. Cenšas runāt faktoloģiski, nevis "vilkt deķīti" austrumzemes ideoloģijas virzienā. Tiesa, ir reklāmas pauzes, bet tās laikam ķeksim sponsoru virzienā, var pārciest. Vispār, tā raidījumu cikla radītāju darbs - nu, manuprāt, interesanti, parādās fakti, par kuriem pat dzirdējusi nebiju (vai arī tā, virspusīgi zināju). [Diemžēl nepieciešamā laikam piezīme - šai un dažām citām atsaucēm šajā rakstā nu nekādi nav kaut mazākā saistība ar kremlēna atbalstu. Krievu valodas lietojums tad, kad tas nu ir tikai lietojums, nu nekādi nesasaucas ar kremlēna darbību atbalstīšanu.]

Mežaparka valdzinājums

Aizvazājāmies kopā ar Tomu mirkļus ķert atvasaras saulītē. Maršruts - neliels ieskrējiens Mežaparka privātmāju rajonā. Tad nu sabildējām izstaigas līkumam pa ceļam. Protams, ar vienu riņķi laikam nepietiktu visu to smukumu sabildēt, bet nu tomēr. Pie viena - nācās vikipēdijā meklēt, lai saprastu, kas tas tāds Kārlis Vatsons bijis. Jo viņa vārdā tur viena ieliņa nosaukta. Kā papildinājumu vikipēdijas informācijai atradu vēl vietnē Nacionākā enciklopēdija rakstu par viņu. Tagad skaidrība un atkal burkšķis mūsu izglītotāju lauciņā par to, ka īsti neatceros, ka man skolā šis kungs jel kā vēstures stundās būtu pieminēts, pie viena - vai mūsdienu jaunuļiem par viņu ko stāsta?

Tad nu bildes, laikam padaudz.

Citādības

Es laikam atkal par to pašu. Par sabiedrības attieksmi pret citādajiem, LGBT ieskaitot.

Sākšu ar attieksmi pret LGBT. Protams, šo tēmu esmu jau kur iepriekš cilājusi. Sākot no noliegšanas līdz tolerancei. Pakāpenisko attieksmes maiņu gan jau izlasīsiet. Vienkārši - ar gadiem kāda nebūt sapratne pienākusi. 

Pamazām pienākusi atklāsme, ka LGBT ir viena no dažādībām cilvēku uzvedībā. Dažādība, kuru pieņemt bez agresijas ir jāspēj, jāmāk. Un ne jau ar praidiem, karogu vicināšanām un tamlīdzīgām būšanām tas būtu jāpanāk. Cik nu novērots, tieši šie pasākumi ar savu zināma mērā agresīvismu panāk tikai to, ka apkārtējo cilvēku attieksme pret šo cilvēku kategoriju nekļūst tolerantāka. Pagaidām man nav viedokļa par to, kas būtu labākais variants lai sabiedrības attieksme sāktu mainīties pozitīvisma virzienā. Kad parādīsies kādas idejas, gan jau ka izteikšos. Bet, katrā gadījumā, esmu pret to, ka mazgadīgam bērnam bērnudārzā/skolā gandrīz vai ar varu, uzspiedienu sāk runāt par citādības tēmām situācijās, kad tas bērns vēl pat īsti nav aptvēris jau esošā būtību, kamēr vēl nav izpratnes par esošo realitāti. Par LGBT, manuprāt, vairāk un izteiktāk ar bērnu var sākt runāt tad, kad tas bērns ir sasniedzis pusaudža gadus un sākas "hormonu vētras", kad viņš meklē un taustās mēģinot saprast savu esību, vietu apkārtējās reālijās u.tml. Un arī tad, ja pats bērns ar konkrētiem jautājumiem vēršas pie konkrētas personas un bērna noteiktajās sarunas robežās. 

Ķīšezera maliņā