Pēc zālēm

Vakar pēc vizītes pie ārsta Rīgā neizpirku savas "dienišķās" zāles, no rīta kaut kā jau Ludzā aizmirsās līdz tuvākai aptiekai aizstaigāt (Ludzā ir vairākas aptiekas, nu nav Ludza dieva aizmirsts kakts). Tad nu pirms 16iem sasparojos, apāvu kājas un gāju uz tuvāko aptieku. Tajā nebija man vajadzīgais zāļu daudzums, esot pārpalikumu jāpiesūta klāt. Noskaidroju, kurā apiekā varētu būt tās zāles tik, cik man vajag, un gāju. Dabūju. Un, par cik aptieka atrodas pretī Ludzas parkam, kas man traucē tādu mazītiņu likumiņu tur iebrist? Un vēl drusku pa ceļam uz mājam pabildēt? Galu galā - saulaina pēcpusdiena.

Tāds kā pavāvulis laikam. Par svara problēmu

Vispirms "Murrr" aizvakar uz svariem uzkāpjot. Redzot patīkamu rādītāju. 

Paskaidroju. Pandēmijas visādu aizliegumu dēļ un pie mazkustīga dzīvesveida tajā laikā Ludzā (pandēmijas pasākumu "astīte" jau attiecināma uz to laiku, kad ar dēlu bijām atgriezušies Rīgā un es praktiski tikko biju ievākusies Vecmīlgrāvja kojās) biju uzkrājusi taukus un svēru 60+ (te vēl iespaidu atstāja idiotiskais potītes ielauzums, pēc kura kāju "iestaigāju" pārāk ilgu laiku). Tie 60+ manam augumam nu dikti par daudz un par grūtu bija. Ja es būtu varbūt nedaudz garāka, tad vēl kā nebūt, bet pie mana "metra ar kepku" - telpā pa priekšu iegāja vēders un tikai pēc mirkļa viss pārējais ķermenis.

Pārdzīvoju, kunkstēju. Stāvot pie skapja un saprotot, ka nu ir iestājusies situācija, kad no visa, kas tur karājas vai plauktos stāv, man der tikai šallīte.... Nācās izdalīt praktiski visu garderobi un pamazām, pa druskai ko jaunu iegādāties tādu, kas ne tikai ap kaklu liekams.

Uz Rīgu un atpakaļ. Kārtējo reizi. Un Epšteina (Epstīna) faili. Un bildes šoreiz nebūs

Šorīt bija obligātais, sen nolemtais gājiens pie ārsta. Nu sanāk man tās plānveida vizītes reizi divos, trijos mēnešos. Esmu pie tā jau pieradusi. Tā nu sanāk ar manu veselību un tās uzturēšanu kaut cik formātā.

Tās vizītes dēļ vakar ar vakara vilcienu aizbraucu uz Rīgu, šodien pusdienas laikā braucu atpakaļ. Padevīgi ziņoju, Rīga ir vietā, tajā viss notiek. Un atkal sajūtās "hm, drusku par daudz cilvēku, it īpaši indusu". 

Mazlietiņ pasmaidam

Nu, jā. Atkal linki. Šoreiz ātri krājas

Latvijā, latvieši

1. Drīzumā klajā nāks Jāņa Kauliņa pētījums par Marsu "Sarkanās planētas dzīvības noslēpums".
2. Elektroniskā vārdnīca var izsekot latviešu personvārdu vēsturei.
3. Kā rakstīja studentes neatkarīgajā Latvijā.

Krievija un viss ar to saistītais

1. Kaščejs Nemirstīgais. Kas viņš bija patiesībā? Klips krievu valodā.
2. Pagaidām nezinu, cik tur patiesības. Ir plānā pārbaudīt pieejamās vietās. Par Staļina ārlaulības dēlu. Klips krievu valodā.
3. Par Krievijas kazakiem. Klips krievu valodā.

Pasaulē, interesanti

Kārtējais izlēciens uz Rīgu un atpakaļ

Vakar aizbraucu uz Rīgu, šodien atgriezos. Pirms kādām apmēram 2,5 stundām, tik tagad te rakstu. Bija arī citas lietas sadarāmas, pirms tiku klāt bloga rakstīšanai.

Vispirms. Kopš "lēkāju" uz Rīgu un atpakaļ uz Ludzu ar vilcienu, esmu pamanījusi vienu nu ļoti kolorītu personu. Bomzeni, kura "apsēdusi" šo vilciena līniju. Ziemā vairākas reizes manīju iekāpjam Ludzā, izkāpjam Krustpilī. Reiz piefiksēju pēc Ogres ejot uz vilciena labierīcībām. Vakar atkal Ludzā redzēju. Vilciena gaidu laikā "sauļojoties" uz perona soliņa. Tāds dīvaini neierasts personāžs šajā maršrutā. Kaut kā ierasts bija bomžus un bomzenes Rīgā reizēm pamanīt. Kaut gan - sieviešu kārtas bomzi tā īsti laikam pirmo reizi redzu. Kaut kas jauns un neierasts. Bet, nu "dāmas" pašas izvēle.

Toms vakar pavisam vakarā bildes atsūtīja

Bildes esot no viņa zvejošanas brīža Audupes krastā pie viena vērojot lauču pavasara rotaļas. Bildes šeit atkal apjukušā kārtībā ielikušās.