Vai mēs esam kādas spēles personāži?

Iespējams, ka rakstu "uz emocijām", kuras zināmā mērā traucē sakoncentrēties un draudzēties ar realitāti. Protams, man pēdējā laikā grūti sevi savākt un rīkoties zināmā mērā pragmatiski, neieslēdzoties kaktā žēli īdot. Bet tas nu tā, par maijvabolēm. Jo situācija/situācijas ir ieintriģējušas.

Virsrakstā minētais - šāda doma man šobrīd "klauvē" diezgan uzstājīgi. Proti, dzīve piespēlējusi situāciju, kurā koncentrētā veidā "Hm, tas taču jau bijis, tikai drusku citādā griezumā". Tobiš - situācija ir viena, bet iespaids, ka tajā savācies tas, ko es un man ļoti zināmi cilvēki jau izdzīvojuši citādās versijās. Šobrīdējā situācijas versija ir viena, bet tajā savākušās situācijas, kuras es un citi izdzīvojuši drusku citādos rakursos. Nu, tāds ir iespaids. Mans subjektīvais esošā vērtējums.

Aizgājām uz netālo upeli Toma murdu iegremdēt (nezinu, kur viņš to parikti izrāvis)

Kamēr Toms riktējās, es pabildēju. Un atkal ielikušās otrādā kārtībā - no pēdējās uz pirmo. Sistēmai kaut kāda kaprīze uznākusi.

Kārtējais līkums pa Ludzas nomali

Diena ne pārāk saulaina, arī ne pārāk jauks vējš. Tomēr izgājām uz nelielu pastaigu. Uz vietu, kuru biju jau laiciņu noskatījusi braucot garam ar vilcienu. Toms vēl kartē apskatījās un noskaidroja, ka tur pa ceļam esot Gaismas dārzs Ludza. 

Cik nu saprotu, tā vieta Ludzā sākta ierīkot kaut kad pēc 2021.gada pavasara, kad mēs ar Kristapu objektīvu iemeslu dēļ Ludzu pametām uz ilgiem nepilniem pieciem gadiem. Katrā gadījumā redzams bija, ka šis vides objekts, kaut kas līdzīgs vismaz idejiski parkam, ir izstrādes procesā. Tajā sastādītie kociņi ir nu ļoti jauni. Bet nu ideja patika.

Pēc tam apmetam līkumu pa vilciena logu noskatītajā māju pudurītī pie viena nu Ludzas apkaimes ezeriem. Daļa tā pudurīša ēku stipri atgādināja Ludzas pilsētas mazdārziņu kooperatīvu. Noskaidrot kaut kā neuzprasījāmies. Toties ezermalā redzējām laikam lauču kāzu perioda kaislības - acīmredzami divi putnu puikas plūcās par putnu meitenes uzmanību, pie kam tā putnu meitene pa gabaliņu ar interesei vēroja to plūkšanās procesu.

Atpakaļceļā, ejot pa zemes ceļu ar aptuvenu sapratni par galarezultātu, vēl iebridām latvāņu audzē. Milzīgu latvāņu audzē.

Bildes ielikušās no pēdējās uz pirmo. Sistēmas kaprīze.

Pabijām Rēzeknē

"Nopeilējām" autobusu sarakstu no Ludzas uz Rēzekni un atpakaļ. Pamatmotīvs uz turieni aizbraukt - vēlme ieskatīties Latgales kultūrvēstures muzejā, lai saprastu, kas "lācītim vēderā". Savos braucienos ar autobusu no Ludzas uz Rīgu caur Rēzekni pa logu biju pamanījusi šā muzeja esamību, tad nu pierunāju Tomu kopā aizbraukt un apskatīties, kas tad tur top piedāvāts apskatei.

Tad nu izstaigājām to muzeju, kurš ne pārāk tālu no Rēzeknes autoostas un nonācām pie vienota slēdziena par to, ka Ludzas novadpētniecības muzejā tā vēsturiskā ekspozīcija ir bagātāka par spīti tam, ka Ludzas muzejs ir fiziski mazāks par Rēzeknes muzeju. Tiesa, tā apstaiga mums apmēram nepilnu stundu sanāca ar visu to, ka pie viena apskatījām tur uz vietas esošo keramikas istrādājumu izstādi. Atlikušajā laikā līdz autobusam atpakaļ uz Ludzu nedaudz palīkumojām pa pašu Rēzekni.

Neliels līkums šodien

Vakar vakarā Pildā, tik tagad ielieku, jo kompja līdzi nebija uz turieni (bildes bez mana pavadteksta un drusku apjukušā kārtībā)

 

Linku krājums šai dienai

Latvijā, latvieši

1. Anekdotiskās noveles iedibinātājam latviešu literatūrā Jānim Ezeriņam - 135.

Reliģija

1. Paši cietsirdīgākie svētie kristietisma vēsturē. Klips krievu valodā.

Krievija, arī PSRS laiki

1. Kā PSRS laikos "rūpējās" par tiem, kas atgriezās no kara kā fiziskie invalīdi - bez rokām, kājām un tamlīdzīgi. Klips krievu valodā.