Var paskatīties arī tā

Šis raksts tapis pamatojoties uz Sintas Ezeras vietnē Facebook paustajiem nosodošajiem rakstiem ukraiņu darbošanās sakarībā pašu ukraiņu valstī. 

Te nu man radies pasmags viedoklis visu šo dažādo izteikumu sakarībā.

Protams, nav īsti jauki (tā, maigi sakot) gan Krievijā, gan Ukrainā uz ielām tvert karotspējīgus vīriešus un sūtīt viņus uz fronti tur darboties. Bet šai darbībai var atrast/saskatīt arī vēl vienu motivāciju. Vispirms par ukraiņu šīs darbības norisi.

Situācijā, kad Ukraina jau ceturto gadu ar astīti pretstāv Krievijas agresijai un mēģina noturēt savas valsts neatkarību, ir neglīti sēdēt malā - vienalga, vai it kā bēgļu gaitās kaut kur citzemēs, vai arī Ukrainā pašā - un neko nedarīt. Gaidīt, kad kāds cits malā sēdētāja vietā izdarīs darbu.

Vērmaņdārzs -> Bastejkalns (bildes sajukušā kārtībā)

Kopā ar māsu. Tāda neliela pastaiga.

Tādas kā atslābuma pārdomas

Par šī gada visai svarīgo notikumu - Saeimas vēlēšanām. 

Šim notikumam gatavojas 14 partijas. Pat Gobzems saaktivizējies, viņa "Gobzema saraksts" ir reģistrēts kā sestais pieteikums partiju sarakstā. Šlesera "Latvija pirmajā vietā" ir reģistrēta kā astotā. Hm, cik vietu Saeimā dabūs klauns un cik vietu - buldozers? Kaut kā šaubos, ka klauns šogad tiks pāri tiem iekļūšanas procentiem? Pagājušā reizē izgāzās un aizlaidās uz Spāniju, kur pat vārdu/uzvārdu esot nomainījis... Kas tad viņu pamudināja balotēties ar uzvārdu, kurš vairs nav viņa pēc dokumentu maiņas? Buldozers - pašvaldību vēlēšanās bulciņu tā arī nedabūja, kaut gan Rīgā ieguva vislielāko balsu un, attiecīgi, vietu skaitu pašvaldībā. Buldozers noteikti laikam ka būs mazākumā pat ar spožiem rādītājiem...

Uz Vecāķiem peldēties jūrā

Māsa pierunāja. Aizbraucām. Un konstatēju, ka mans peldkostīms, pirkts pirms četriem gadiem speciāli braucienam uz Atēnām un peldēšanai turienes ūdenstilpnēs, kļuvis man nedaudz pa lielu; vaļīgs. Ha - prieks, kur tu rodies - esmu kļuvusi tievāka. Urrā!

Ieiet jūrā nopeldēties - man no sākuma likās drusku par aukstu jau pašā iesākumā, ļotā seklumā. Bet pēc papeldēšanas dziļākos ūdeņos, seklums jau likās ļoti silts. 

Mežaparkā, Ķīšezera maliņā

Ar māsu aizbraucām uz Mežaparku ar nolūku nopeldēties Ķīšezerā.  Izkāpām pie zvērudārza un gājām garām pa plašo aleju.

Laiks tāds nomācies, bet nelija. Pastaigai svaigā gaisā kā reizīti. Kad nu nonācām pie plānotās peldvietas un tikai riktējāmies, ar švunku pielidoja pīļu māte ar sešiem pusaugu pīlēniem. Laikam uz barošanu cerēja, pat nebaidījās, ļoti tuvu laida klāt. Tik ļoti tuvu, ka varēja pie vēlēšanās tos putnus paglaudīt.

Man tomēr ūdens par vēsu likās, māsa gan nopeldējās.

Par dažām tēmām, var jau būt, ka kādās atkārtošos

Vispirms gribu pateikt paldies Ludzas iedzīvotājiem. Proti, pagājušajā trešdienā publiski lietojamo grāmatu skapītī Ludzas parkā ieliku savu grāmatu Trīskrāsu karuselis ar domu - varbūt kāds lasītājs atradīsies. Un ir atradies/atradušies. Šodien, piektdienā, nogāju gar to skapīti - grāmatu jau kāds lasa (Un, pēc pārbaudītām ziņām - grāmata jau bija paņemta lasīšanai pagājušajā ceturtdienā, dienu pēc tās ielikšanas skapītī). It kā sīkums, bet patīkami. Paldies tam/tiem, kur to grāmatu lasa. Būtu ļoti jauki, ja vietnes Facebook grupās Ludza un Ludzas forums kādā brīdī grāmatu lasījušie izteiktu savu viedokli. Mani interesē jebkurš vērtējums - vienalga vai pozitīvs, vai negatīvs. Vērtējums ir vērtējums.

Tālāk par ko citu. Par o, ka nu ļoti bieži sastopams viedoklis "Mūsdienu jaunā paaudze nekam neder. Neko nemāk, neko nezina. Galvā tukšums, saprāta nemaz nav, tik patērētāji un vispār nekādi. Zudusī paaudze". Tad nu man jautājums - kāpēc tā jaunā paaudze neko nemāk, nekam neder? Visnotaļ loģiska atbilde - nekam nav mācīti, nav audzināti prast un varēt.  Un te nu akmens vecāku dārziņā. Tāds paliels, apmērā kā akmens bluķis ceļmalā.

Nu kā bez pasmaidīšanas....