trešdiena, 2026. gada 18. novembris

Staro Rīga 18.novembrī

Šodien kopā ar māsu to starošanu izgājām apskatīties. Citus stūrus, nekā vakar kopā ar Tomu.

Aizbraucām ar 2.autobusu līdz pieturai Pētersala un savu sarojošā pasākuma apskati sākām ar Dziesmu svētku parku (Viesturdārzu). No tā aizdevāmies uz Kronvalda parku. Te nu pa ceļam sanāca pajandelēt kārtējo telefonkrāpnieku. Zvanīja no Dānijas numura, runāja krievu valodā, lai runātu latviešu valodā - neesot valsts iestāde. Dziesma parastā - esot uzlauzts mans Goggle konts, kurš esot piekabināts pie mana telefona numura (situācijā, kurā es uzsāku jebkuru savu kontu laikos, kad man bija pavisam citi telefona numuri, bet dies' ar to, nav svarīgi). Sanāca ņemtne par to, ka mēģināju noskaidrot, kā tad sauc to kontu, kurš it kā esot uzlauzts un vispār kurš no maniem viena konta it kā esot uzlauzts. Dāma pukstēja, ka tā esot konfidenciāla neizpaužama informācija (Vai ne? Es nedrīkstu zināt kā sauc manu kontu, kurš esot uzlauzts,,,) un vispār, kāpēc neļaujot viņai izteikt savu sakāmo. Viņai neizdevās mani pārliecināt nejautāt it kā uzlauztā konta nosaukumu un viņa  dusmīgi pati nometa klausuli. Tā viņai vajag.

Drusku no Toma aparāta 17.novembra starojošā Rīga

otrdiena, 2026. gada 17. novembris

Staro Rīga, 17.novembris

Nezinu, uz ko, bet sadusmojos un ar vakara vilcienu atbraucu uz Rīgu. Jau iekāpjot vilcienā aizrakstīju sms Tomam, ka braucu. 

Rīgā nokrāmēju mantas māsas dzīvoklī, sastapu Tomu un braucām. Skatīties starojošo Rīgu. nelielu stūrīti. Vispirms devāmies uz tramvaja pieturu, lai aizbrauktu aplūkot gaismas pie Nacionālās bibliotēkas. Sanāca jautri - vispirms pieturā pienāca 11.tramvajs, kurš mums nekādi nebija vajadzīga. Nākošais - izrādījās, ka brauc tikai līdz Radiolokam (nu, pietura saucas Aspazijas bulvāris, pēc kuras tramvajs apmet apli au LU Ekonomikas fakultāti un brauc atpakaļ). Nopūtāmies un  devāmies uz 13.janvāra ielas pieturu, no kuras uz Nacionālo bibliotēku var tikt gan ar tramvaju, gan autobusu. Prieks, kur tu rodies. Līdz ar mums pieturā pienāca vajadzīgais 1.tramvajs. Un, ups. Pieturā Grēcinieku iela, kas ir Daugavas šajā krastā, tramvajs "iesprūda". Jo no Ostas puse gar Daugavmalu nāca tanki, cita militārā tehnika, militārās un parastās policijas ekipāžas, Neatliekamās palīdzības mašīnas, Ugunsdzēsēju tehnika.... Tas viss kaut kur dzelzceļa tuvumā meta apli un vienu brīdi tramvajs stāvēja militārās tehnikas aplenkumā.... Man  tāda dīvaina asociācija uznāca par 1991.gada augustu un tankiem Rīgā. Laikam grūti aizmirst toreizējo situāciju, kurā Rīgā bija tanki, es, māsa, dēla tēvs un daudzi citi radi draugi, paziņas bijām Rīgā, bet mana mamma ar manu divgadīgo dēlu bija mūsu lauku fazendā meža vidū....Uztraukums par viņiem aizēnoja tankus....

pirmdiena, 2026. gada 16. novembris

Šodienas Ludza

Izgāju no mājas ar konkrētu mērķi aiziet uz konkrētu veikalu iegādāties konkrētu preci, ko arī veiksmīgi izdarīju. Pa ceļam un nesteidzīgi ko drusku pabildēju. It kā tās vietas jau ir vairākkārt bildētas, neko jaunu īpaši nepabildēju. Galvenā jau bija rudenīgā noskaņa un mākoņainās debesis.

ceturtdiena, 2026. gada 12. novembris

Stūrītis Ventspils ielas

Bija rīta cēlienā jāaizbrauc ar dokumentiem uz VDEĀK iesniegšanai Ventspils ielā Rīgā. Pabildēju mazliet pieturā stāvot un gaidot autobusu atpakaļceļam.

otrdiena, 2026. gada 10. novembris

Es cienu

Nezinu, var jau būt, ka atkārtojos tēmā, bet vienalga.

Es cienu ebrejus un čigānus, kurus pēdējos gados toleranti sākuši saukt par romiem. Es šīs abas tautas cienu par to, ka tās, par spīti visām vajāšanām un citām negatīvām izpausmēm viņu virzienā ir spējušas saglabāt sevi, pastāvēt par spīti visam un ar paceltu galvu un pašlepnumu.

Par čigāniem (romiem) vispirms atradu šķirkli Māsā Vikipēdijā, lai izpaustos plašāk. Jā, tā ir tauta bez savas valsts ar visu no tā izrietošo atribūtiku un citām detaļām. Ieskaitot starptautiski atzītu likumdošanu. Un kas no tā? Viņi bija, ir un būs. Kā zināmā mērā vienots veselums ar savām tradīcijām, valodas īpatnībām, apbrīnojamu kultūru. Un zināmu nomadu dzīvesveidu, kurš laikam tikai pēdējās desmitgadēs, pēc Otrā pasaules kara sācis palēnām mainīties. Bet tā ir viņu darīšana. Viņi komunicēs ar tām tautām, kuru vidū attiecīgā laika posmā dzīvo, respektēs to kultūru un tamlīdzīgas lietas.