trešdiena, 2026. gada 15. jūlijs

Par Krieviju aizdomājos

Tiešām, aizdomājos. Un - laikam ka esmu šo jau kur citur cilājusi. Īsti neatceros vai šeit kādos savos ierakstos, vai arī tikai vietnē Facebook jautājumu uzdevusi. Nekas, laikam dubults neplīst vai kā nu tur.

Tikai jautājums. Vai ir vēsturiski bijis tā, ka krievi paši regulē notikumus savā zemē? Vai spēj to izdarīt kvalitatīvi un pozitīvi?

Sākšu ar, un ja tāds personāžs vēsturē tiešām ir eksistējis, Rjuriku un viņa karadraudzi, kas tapa uzaicināti valdīt it kā krievu zemēs, jo paši neesot tikuši galā. Tad nu no šiem sveštautiešiem cēlušās daudzas, ieskaitot galveno, it kā krievu kņazu dzimtas.

Tālāk seko tatāru-mongoļu virskundzība šo kņazu zemēs. ar tai sekojošo Zelta Ordas stabilo ietekmi uz norisēm šajās, it kā krievu, zemēs.  Pie kam arvien vairāk publiskā telpā izspīdinās versijas, ka tā paša Ivana Bargā galmā runas un dokumentu valoda esot bijusi tatāru valoda. Tiesa, neņemos droši apgalvot; nezinu, kur to īsti pārbaudīt.

otrdiena, 2026. gada 14. jūlijs

pirmdiena, 2026. gada 13. jūlijs

Vēlreiz par to pašu

Vēlreiz par to pašu - par Latvijas izpārdošanu.

Šodien vietnē Facebook ieraudzīju norādi uz šo - uz to, ka "Latvijas valsts meži" (valsts uzņēmums) atpērk no zviedru īpašniekiem Latvijas mežus kopumā par 26 miljoniem eiro. Latvijas meži atgriežas Latvijas īpašumā.

Un te nu metīšu ar ķisenu katram, kurš "Milzu nauda! Aiziet garām citām akūtām vajadzībām!". Nebūtu mudaki urrā patrioti aizpārdevuši, nevajadzētu par milzu naudiņām atpakaļ atgūt. Tajā Latvijai atgriežamo zemes īpašumu sarakstā vēl vajadzētu apskatīties pēc par "sīknaudu" citzemiešiem aizpārdotiem lielajiem lauku īpašumiem, kurus tad varētu ja ne pēc nozīmes tautsaimniecībā izmantot, tad vismaz apmežot palielinot lāču, zaķu, vilku un citu meža iemītnieku apdzīvojamo platību.

svētdiena, 2026. gada 12. jūlijs

Es vakardienas piedzīvojumā zirgus barojot Toma aparātā

Atkal ar domu pabarot zirgus ar āboliem pļavā pie Skanstnieku mājas

Vispirms "ha" pietika man še neparādīties ilgāk par vienu dienu un jau sarucis lasītāju skaits. Tiešām "ha". Tā gadās.

Man tiešām kādas dažas dienas uznāca apstājas, jo it kā nebija laika īsti pievērsties blogam. Pēc tam nobruka kompis. Trešdien, kad biju atpakaļ Ludzā pēc kārtējā izleciena uz Rīgu. Ekrāns klēpjdatoram bija un palika melns. Tā kaste izskatījās apvainojusies un aizgājusi kaktā paīdēt. Manu un dēla saprašanas nepietika, lai reanimētu norises. Nācās piektdien lekt atpakaļ uz Rīgu un izsniegt agregātu "dakterim" Tomam, kurš saprot, kas tiem dzelžiem vēderā. Viņam pašam nesaprašana sanāca.

Skatoties internetā tā modeļa uzpariktes izjaukšanas instrukciju lai saprastu ko un kā, viss likās saprotami. Un ierasti. Pie viena - bez tām priekšāteikšanām internetā neiztikt - tās "kastes" ir dažādu modeļu un modifikāciju, katrai savi "tarakāni galvā".