Es vakardienas piedzīvojumā zirgus barojot Toma aparātā

Atkal ar domu pabarot zirgus ar āboliem pļavā pie Skanstnieku mājas

Vispirms "ha" pietika man še neparādīties ilgāk par vienu dienu un jau sarucis lasītāju skaits. Tiešām "ha". Tā gadās.

Man tiešām kādas dažas dienas uznāca apstājas, jo it kā nebija laika īsti pievērsties blogam. Pēc tam nobruka kompis. Trešdien, kad biju atpakaļ Ludzā pēc kārtējā izleciena uz Rīgu. Ekrāns klēpjdatoram bija un palika melns. Tā kaste izskatījās apvainojusies un aizgājusi kaktā paīdēt. Manu un dēla saprašanas nepietika, lai reanimētu norises. Nācās piektdien lekt atpakaļ uz Rīgu un izsniegt agregātu "dakterim" Tomam, kurš saprot, kas tiem dzelžiem vēderā. Viņam pašam nesaprašana sanāca.

Skatoties internetā tā modeļa uzpariktes izjaukšanas instrukciju lai saprastu ko un kā, viss likās saprotami. Un ierasti. Pie viena - bez tām priekšāteikšanām internetā neiztikt - tās "kastes" ir dažādu modeļu un modifikāciju, katrai savi "tarakāni galvā".

Smaidīsim

Atkal tas, kas nav citur bildēs

Ludzā bildēts

 Pie Ludzas Novadpētniecības muzeja dīķīša

Šovakar

Atkal mēģinājums zvejot Ludzas tuvumā

Vakara pastaiga pa Ludzu (bildes padaudz)

Aizdevāmies lasīt ūdensmētras un siltais vakars iesūca tik ļoti, ka iekūlāmies paavisam nekurienē pavisam netālu no pilsētas centra. Bija jocīga sajūta skatīties uz Ludzas katoļu baznīcu kalnā stāvot nekurienes vidū ar domu - tā baznīca taču pavisam tuvu taisnā līnijā, bet aiziet līdz tai nozīmētu lauzties cauri brikšņiem un brist caur kādu nebūt privātmāju pagalmiem...