Vēlreiz atgriezties pie verdzības tēmas mani zināmā mērā pamudināja viens ieraksts vietnes Facebook grupā Latvijas Republikas juristi un juriskonsuli. Nesākšu "ķidāt" to ierakstu, bet paudīšu kārtējo reizi savu skatījumu, kurš no jauna uzjundījās raksta iespaidā.
Un, protams, šis ir kārtējās filozofijas uzplūds, kurš ir diskutējams jēdziens.
Saprotu, ka cilvēki joprojām jauc prāta verdzību un statusa, fizisko verdzību. Statusa verdzība ir krietni vieglāk maināms lielums, nekā prāta verdzība. Ja indivīdam ir prāta verdzība, tad nav nozīmes mainīt viņam statusa verdzību uz brīva cilvēka statusu. Prāta vergs paliks vergs arī tad, ja statusā būs brīvs cilvēks un pat augstu amatu ieņems. Nekas labs no prāta verdzības nav sagaidāms, prāta vergs vienmēr klanīsies jebkuram citam bez sava viedokļa un pašlepnuma un nekad nebūs brīvs. Ne iekšēji, ne ārēji.