svētdiena, 2026. gada 19. aprīlis

Kārtējais līkums pa Ludzas nomali

Diena ne pārāk saulaina, arī ne pārāk jauks vējš. Tomēr izgājām uz nelielu pastaigu. Uz vietu, kuru biju jau laiciņu noskatījusi braucot garam ar vilcienu. Toms vēl kartē apskatījās un noskaidroja, ka tur pa ceļam esot Gaismas dārzs Ludza

Cik nu saprotu, tā vieta Ludzā sākta ierīkot kaut kad pēc 2021.gada pavasara, kad mēs ar Kristapu objektīvu iemeslu dēļ Ludzu pametām uz ilgiem nepilniem pieciem gadiem. Katrā gadījumā redzams bija, ka šis vides objekts, kaut kas līdzīgs vismaz idejiski parkam, ir izstrādes procesā. Tajā sastādītie kociņi ir nu ļoti jauni. Bet nu ideja patika.

Pēc tam apmetam līkumu pa vilciena logu noskatītajā māju pudurītī pie viena nu Ludzas apkaimes ezeriem. Daļa tā pudurīša ēku stipri atgādināja Ludzas pilsētas mazdārziņu kooperatīvu. Noskaidrot kaut kā neuzprasījāmies. Toties ezermalā redzējām laikam lauču kāzu perioda kaislības - acīmredzami divi putnu puikas plūcās par putnu meitenes uzmanību, pie kam tā putnu meitene pa gabaliņu ar interesei vēroja to plūkšanās procesu.

Atpakaļceļā, ejot pa zemes ceļu ar aptuvenu sapratni par galarezultātu, vēl iebridām latvāņu audzē. Milzīgu latvāņu audzē.

Bildes ielikušās no pēdējās uz pirmo. Sistēmas kaprīze.

sestdiena, 2026. gada 18. aprīlis

Pabijām Rēzeknē

"Nopeilējām" autobusu sarakstu no Ludzas uz Rēzekni un atpakaļ. Pamatmotīvs uz turieni aizbraukt - vēlme ieskatīties Latgales kultūrvēstures muzejā, lai saprastu, kas "lācītim vēderā". Savos braucienos ar autobusu no Ludzas uz Rīgu caur Rēzekni pa logu biju pamanījusi šā muzeja esamību, tad nu pierunāju Tomu kopā aizbraukt un apskatīties, kas tad tur top piedāvāts apskatei.

Tad nu izstaigājām to muzeju, kurš ne pārāk tālu no Rēzeknes autoostas un nonācām pie vienota slēdziena par to, ka Ludzas novadpētniecības muzejā tā vēsturiskā ekspozīcija ir bagātāka par spīti tam, ka Ludzas muzejs ir fiziski mazāks par Rēzeknes muzeju. Tiesa, tā apstaiga mums apmēram nepilnu stundu sanāca ar visu to, ka pie viena apskatījām tur uz vietas esošo keramikas istrādājumu izstādi. Atlikušajā laikā līdz autobusam atpakaļ uz Ludzu nedaudz palīkumojām pa pašu Rēzekni.

otrdiena, 2026. gada 14. aprīlis

Seriāls: Septiņu Karaļvalstu bruņinieks (Рыцарь Семи Королевств/A Knight of the Seven Kingdoms / A Knight of the Seven Kingdoms: The Hedge Knight)

Valsts: ASV

 Sezonas: Piedāvājumā ir 1.sezona (pagaidām nezinu, vai būs vēl). kurā ir 6 sērijas.

Darbība norisinās Vesterosā laikā, kad dzelzs tronī vēl sēdēja Targariani. Notikumi risinās ar jauno Dankanu Garo, kurš tikko apglabājis bruņinieku, kura ieroču nesējs bijis. Puisis pats grib būt bruņinieks ar visu ieroču nesēju. 

Puisis ierodas Ešfordas pilsētā, lai tur piedalītos bruņinieku turnīrā, iegūtu slavu un varētu sākt kalpot kādā no Namiem.

Jau trešās sērijas noslēgums dod negaidītu pavērsienu un atstāj intrigu nākamajām trim sērijām. Toties piektā sērija kaut kāda ne tāda. Bet beigas loģiskas.

Kopumā ir vērts skatīties.

Pēcpusdienas pastaiga ar mazdrusciņ iziešanu ārpus Ludzas

Toms guglemapā bija saskatījis par peldvietu definētu vietu relatīvi netālu no manas dzīvošanas vietas. Ne pie kāda no Ludzas it kā galvenajiem ezeriem (Ja kas, ap Ludzu ir nu loti daudz ezeru un ezeriņu). 

Aizgājām, tālu nebija jāiet. Un - pļukt - vieta, kas lepni definējās kartē kā peldvieta bija tāda nu nekāda. Caur krasta meldriem iztīrīta vieta iebrišanai ezerā ar tās iztīrītās vietas galā esošo nesaprotamo sprunguļu pusapli. Tad vēl pa zemes ceļu pagājām kādu gabaliņu tuvāk apskatīt vienu objektu. Tas objekts pa gabalu izskatījās kā kalns, tuvāk pieejot - milzu valnis tādā kā pusapaļā veidā, pie kam viens gals tā kā norakts. Nu dikti tas veidojums izraisīja asociācijas ar jūrmalas kāpām...