Priekš manis tas bija skrējiens, lai turētos līdzi garkājainu puišu lēnai iešanai

Man tas bija pavisam piedzīvojums un ekstrīms. Ar visādām plānu nemitīgām maiņām. Vietā teiciens "Ne pa dienām, bet pa stundām". Vispirms - bija jau dažas dienas iepriekš sarunāts, ka pie dēla aizbraukšu uz praktiski visu dienu šorīt ar vienu no "agrajiem" autobusiem. Tas ir, 7.50 no Ludzas ar piebraukšanu vajadzīgajā pieturā 8.20. Labi, ka autobusā izvilku telefonu, lai piezvanītu, ka braucu. Un tikai tad pamanīju izsūtīto īsziņu (nesaprotu, kā nebiju pamanījusi agrāk, kad  vaktēju pulksteņlaiku, lai izejot no mājas nenokavētu uz to autobusu), kurā "Mammu, nebrauc, mēs uz Ludzu brauksim paši, sagaidi autoostā". Labi, kāpu no autobusa ārā un gāju mājās. Labi, ka man biļete "pa nullēm", nebija naudiņas tērētas.

Mājās sazinājos, sapratu, ka man dēlu & kompāniju jāsagaida autoostā 10.03, kad ienāca viņu autobuss. Un te sapratu, ka man tā kā būtu pēc visas pastaigas pa Ludzu un Ludzas novadpētniecības muzeja pamatekspozīcijas apskates tā kā uz to galu jāaizbrauc būs ar secīgo nakšņošanu. Jau iestājās iekšējs sapīkums. No rīta puika plānus pamaina, tagad vēl Toms ievieš korekciju. Un - mugurenē līdzi tikai tabaka, cigarešu taisāmais aparātiņš un čaulītes. Kompis - mājās palicis, jo nebija man nolūka nakšņošanai. Piktojos uz iekšu un nekašķojos.

Joprojām vācu linkus

Latvija, latvieši (arī citas baltu tautas)

1. Aizliegtā Baltijas vēsture: kādēļ aizliedza latviešu un lietuviešu DNK. Nezinu, liekas murgaini, bet neesmu pārliecināta. Klips krievu valodā.
2. Pļāpīgais poliglots kaimiņos - mājas strazds.
3. Kurši: Baltijas pirāti, kurus baidījās vikingi. Klips krievu valodā. Pietiekami izsmeļoši un neizskatījās pēc Vikipēdijas pārstāsta.
4. Ludzas asuškas: Latgales kulinārais magnēts|Jorens Zemzaris.
5. Par Elizabeti Stoketu/Lizeti Tērveti.

Pa ceļam uz veikalu pamanīts

Pavisam drusku šodienas Ludzas prieciņš (un šoreiz Toms nepukstēja, ka varbūt par daudz tās mājas bildēju)

Vakardienas pastaigas bildes no Toma fotoaparāta (apjukušā kārtībā)

Kaut kas no cikla "Kāpēc man to vajag?"

Šoreiz ne par to, ka "augšā" izdomā/uzstāda kādus noteikumus, kurus "apakšai" ievērot liekas ne pārāk loģiski un vajadzīgi. Par ko tamlīdzīgu esmu "izplūdusies" daudz un dikti. Es šoreiz par to, ko piedāvā tehnoloģiju attīstība vai modes industrija.

Un tiešām - saņemot informāciju par kaut ko jaunu tehnoloģijās, to jaunumu piedāvātajām iespējam, man vienmēr vispirms "ieslēdzas" jautājums "Vai man to vajag? Priekš manis tas ir lietderīgi un noderīgi?".

Sākšu ar to, ko piedāvā visādu transportu gadījumos. Un - noteikti atkārtojos - man braukšana sabiedriskajā transportā pa visu Latviju ir par brīvu. tad nu kādēļ man jātērē naudiņas un jāpērk biļete internetā braucienam ar vilcienu? Man pietiek uzrādīt biļešu kasierei stacijā vai biļešu kontrolierei vilcienā savu invaliditātes apliecību un saņemt biļeti "pa nullēm". Bez naudas tēriņa. Tāpat - priekš kam man aplikāciju mobilajā telefonā, lai Rīgas pilsētas sabiedriskajā transportā noskanētu brauciena biļetes svītru kodu? 100% atlaidi pamatojošais dokuments arī tur "strādā". Tālāk. Priekš kam man automašīna, pēc kuras vajadzība man uzrodas labi, ja reizi, divas gadā (ja ne vēl retāk)? Kādēļ man tērēt laiku un naudu, lai tiktu pie transportlīdzekļa, kurš lielāko mūža daļu nīks kaut kur garāžā?

Kārtējais aplis Ludzā it kā ar mērķi aiziet uz izstādi Ludzas novadpētniecības muzejā

Jau februāra beigās pamanīju informāciju, ka Ludzas novadpētniecības muzejā (par pašu muzeju rakstīju jau gadus iepriekš) apskatītu divu vietējo mākslinieku gleznu izstādi (afiša ar vārdiem ir nobildēts, kaut kur bildēs atradīsiet). Tad nu gājām un aizgājām, bildējām gan turpceļā, gan atpakaļceļā.

Pati izstāde - vairums apskatei piedāvātā ir zīmējumi ar reliģisku domu, bija arī ilustrācijas grāmatai (laikam par ko no cikla par senlatviešiem) un dažas gleznas uz audekla. Man patika izstādes kompaktums un siltums.