Tik tā, dažiem turbopatriotiem

Joprojām fascinē Sintas Ezeras aktivitātes vietnē Facebook. 8.septembrī jau veltīju viņai sava bloga ierakstu. Tomēr joprojām viņa un viņas sekotāji piesaista manu uzmanību.

Nekādi nesaku, la Latvijā viss ir labi un skaisti, no noteikti nav viss balts un pūkains. Ir pietiekami daudz visādu risināmu problēmu. Un diezin vai tās problēmas kaut kad tuvā nākotnē izsīks pavisam un iestāsies Laimes zeme. Vienas problēmas atrisināsies, no pagaldes izlīdīs nākamās. Mēs esam dzīva valsts. Jo tikai dzīvā valstī kaut kas notiek. Mironim viss ir labi un nekas nenotiek, pie viena viņš guļ kur norakts un ne par ko vairs neinteresējas.

Šaurās Vecrīgas ieliņas (bildes brīžiem apjukušā kārtībā)

Un atkal vāvulisms

Vispirms - kaut kā esmu pamanījusi, ka man jebkura mēneša sākumā ir laikam ka mazāk, ko teikt bloga ārēs. Tik, mēnesim ritot, kas sakrājas un ierakstās. Un tas nebūt nenozīmē, ka ar un ap mani nekas nenotiek. Visu laiku kaut kas atrodas. Ha. Gadās arī tā. 

Šis laikam ka būs kaut kas līdzīgs piesitieniem pie jau cilātām tēmām. Kā aizies.

Drusku par brīvību, visādām brīvības izpausmēm.

Veltījums Sintai Ezerai

Šis tiešām ir veltījums Sintai Ezerai, kura aktīvi publicējas vietnē Facebook. Un, spriežot pēc publikācijām, ir nu ļoti aktīva Krievijas atbalstītāja.

Vispirms par to, ka Ukraina un NATO it kā esot vainojama pie Krievijas izraisītās karadarbības Ukrainas teritorijā. Te nu jautājumi:

1. Kā Ukraina, risinot savas iekšējās problēmas un būdama aizņemta ar tām, pamudināja 2014.gadā Krieviju iebrukt Donbasā un anektēt Krimu? Tajā gadā Ukraina zināmā mērā norija to faktu, jo priekšplānā bija tomēr valsts iekšējās problēmas. Kā un ar ko 2022.gada februārī piespieda Krieviju iebrukt Ukrainā jau ar aktīvu darbību un tanku bariem? Tajā laikā ukraiņiem pat armija bija visai pabēdīgā stāvoklī. Un kāds NATO  sakars ar visu to? Tās organizācijas darboņi ar automātu stobriem piespieda Putinu, kurs pirms tam bija publiski paudis, ka nav plānots uzbrukt Ukrainai, uzsākt tomēr karadarbību? 

Amazones džungļi Ķīšezera maliņā

Nu savajadzējās Tomam nopeldēties. Tajā Ķīšezera stūrītī, kurā viņš parasti zvejot dodas. Un tie augi tajā nostūrī TIK gari... 

Bildes atkal apjukušā kārtībā.

Salaspils Botāniskajā darzā

Šodien - Salaspils Botāniskajā dārzā tā 70 gadu jubilejas pasākumi. Sīkāk par tiem - šis teikums ir links uz dārza mājaslapu ar pasākumu programmu. Sīkāk neizpaudīšos. Toties Baltijas klimats šodien pajocīgs. Kad devos uz vilcienu braukšanai uz Salaspili, samirku, jo no gaisa krita lejā mākonis. Toties pēc jau diena salabojās.

Bildes vietām apjukušā kārtībā.

It kā sēņošana

Trijatā ar 24.autobusu aizbraucām līdz pieturai Ķīļu iela un tad cauri mežam, pāri dzelzceļam devāmies uz Ķīšezera pusi, gar tā krastu ejošo Jaunciema gatvi. Ko arī veiksmīgi nogājām. Tiesa, pastaigas mērķis bija sēņošana un konkrēti gailenes. Pašķidri sanāca. Vai nu novāktas pirms mums, vai arī nav izaudzis. Bet pastaiga pa mežu gan sanāca.