Vākums. Linki

Pasaulē, vispār kas interesants

1. Mākslīgais intelekts veidojies jau 3000 gadus.
2. Kā veidojas mākoņi.
3. Normana Deivisa grāmata "Dieva spēļu laukums. Polijas vēsture". Iepazīstina redaktors.
4. Man likās interesanti. Par bijušo laikam Ugandas (laikam) prezidentu. Tiesa, nepārbaudīju teikto.
5. Kur izzuda šumeri? "Pirmās" civilizācijas noslēpums. Klips krievu valodā.
6. Pie vīra 12 gados, bruņinieki-skufi, uzticības jostas. Īstie viduslaiki. Klips krievu valodā.
7. 33 vēstures varoņi, kuri patiesībā bija briesmoņi. Klips krievu valodā.

Saulrieta laiks, ruds pozeris un pīles

Izgājām uz vakara apli. Sakratīt apēstās pusdienvakariņas. Bildes - ņemiet par labu Ludzas nomali.

Šodienas aplītis Ludzā

Tādai kā kārtējās saulainās dienas izstaigai. Toms teica, ka Rīgā esot štruntīgāks laiks. Un ja nu kas, maršrutā redzējām pie dažām mājām sniegpulkstenīšus.

Tumsā un mākslīgā apgaismojumā krāsas un pilsēta izskatās savādāk

Vakar vakarā devos uz Ludzas staciju sagaidīt Tomu, kurš atbrauca ar vakara vilcienu, kurš Ludzā pienāk 20.54. Nu nenoturējos pa ceļam uz staciju pabildēt. Satumsusī Ludza laternu gaismā izskatās aizraujoši un fascinējoši. Pie viena - mazpilsētas efekts, jo ielās sastaptos gājējus var pielīdzināt "Pilsēta guļ, nav neviena cilvēka".

Par noteikumu un tiesību būšanām

****

Zinu, ka par noteikumu tēmu esmu daudzkārt runājusi. Šis teikums ir uz turieni, kur parādās daudzi raksti, kuros esmu paudusi savu nostāju par noteikumiem. Bet laikam atkal atradies kas tāds, ko gribas pateikt tēmā.

Mūsu dzīvi visu laiku regulē kaut kādi noteikumi. Piemēram, Ielu satiksmes noteikumi, Darba līguma nosacījumi, uzvedības noteikumi kādās sabiedriskās vietās un vēl daudz citu visdažādāko noteikumu. Mēs tos visus pieņemam, daudz nedomājam par to, ka šie noteikumi ar kaut ko iegrožo mūsu brīvību, mūsu tiesības uz kaut ko. Tie ir un ir. Mūsu ikdienas norma. No noteikumiem nekādi un nekur nu nesanāks izvairīties. Pat uz vientuļas klints kaut kur okeāna plašumos vientuļam cilvēkam ar laiku atradīsies kādi nebūt noteikumi, kurus ievērojot viņš uz tās klints spēs noturēties un izdzīvot.

Drusku par saprātu un ne saprātu tehnoloģijas izmantošanā

Sākšu ar to, ka laikos, kad mana paaudze bija nu ļoti jauna, tapa visos un visur bazūnēts, ka televizors esot ļaunums. Pie tā jaunatne pavadot pārāk daudz laika. Un  tas bija ņemot vērā to apstākli, ka tajos laikos televīzija visādas programmas sāka raidīt apmēram no 14.00 dienā, rīta cēlienos vairumā gadījumu tika translēti kaut kādi skolām adresēti pārbaudes darbi (analogs mūsdienu centralizēto pārbaudes darbu papīra formātam) vai ekstra gadījumos PSRS ūber augsto amatpersonu (piemēram, Brežņeva) bēru ceremoniju. Mana dēla ūber jaunības gados - "ļaunums" bija dators, pie kura jaunā paaudze pavadot pārāk daudz laika. Tagadējai jaunatnei - "ļaunums" esot mobilais telefons.

Šajā gadījumā - ir viena būtiska nianse. Ar televizoru vai datoru (pat klēpjdatoru) rokās neviens pa pilsētu nevazājās. Pārāk neērta būšana. Toties tos mobilos telefonus var mierīgi iebāzt kabatā, turēt plaukstā.

Neliels līkums pa Ludzu un Ludzas pilskalnu

Laiks jauks, tādēļ pusdienlaika beigās tuvāk pēcpusdienai izgāju kārtējo loku pa pilsētu un pie viena uzrāpos pilskalnā. Var jau būt, ka kādās bildēs atkārtošos.