svētdiena, 2026. gada 27. septembris

Pieludza (dažām bildēm atkal uzradās vēlme ne pēc kārtas ielikties)

 Tāda kā neliela pastaiga

Laiki ir citi un mēs esam citi

Šo pamudināja viens ieraksts vietnē Facebook. Pamattekstā - neizpratnes pilns jautājums par to, ka konkrētajā grupā cilvēki dalās ar atmiņām par notikumiem, piedzīvotiem pagājušā gadsimta 80-jos gados. Vai tiešām viss esot bijis jauki tajos tālajos gados, kad Latvija bija PSRS sastāvdaļa. Jo padomju vara taču un tamlīdzīgi.

Rādās, cilvēks tos laikus zin tikai pēc mācību grāmatām.

Jo un jā. Bija to gadu atkarība no padomijas. Bija daudzie politiskie un ekonomiskie mīnusi un negācijas. Bija. Bet bija arī manu vienaudžu, drusku vecāku par mums cilvēku jaunības gadi ar jūru līdz ceļiem, zaļāko zāli un visu pasauli pie kājām. Mācījāmies, klausījāmies, skatījāmies, domājām. Bijām esošajā mirklī, kuru centāmies izbaudīt pēc pilnas programmas.

Pēc savas pieredzes kaut kā atceros to, ka augšanas, pieaugšanas periodā daudz kam nepievērsu uzmanību apkārtējās norisēs. Bija kaut kā šā mirkļa un tamlīdzīgas problēmas un problēmiņas. Kaut arī uzkrājās kādi piesitieni. Krieviju, vispār teritoriju, kura arī tad atradās viņpus Zilupes un Terehovas, jau tad uztvēru, arī draugu loks kaut kā uztvēra kā "mazo meža dīvainīšu" zemi. Zemi, kurā cilvēki īsti nemāk un nesaprot daudzas elementāras lietas. Kaut tādu sīkumu kā to, ka uz poda apsēžas, nevis kāpj ar kājām virsū. 

Jauns interesanto materiālu vākums. Šoreiz kaut kā ātri savācās

Pasaulē

  1. Kas eksistēja pirms mums? Klips krievu valodā. Uztverams visai piesardzīgi.
  2. Kā viņas slepeni pārvalda pasauli. Klips krievu valodā. Runa ir par sēnēm.
  3. Šnobeļa prēmija. Nopietni par smieklīgo. Klips krievu valodā.

Reliģija

  1. Kāpēc Pirmsplūdu pasaule izzuda?  Par ko patiesībā stāsta šumeru plāksnītes. Klips krievu valodā.

Latvija, latvieši, balti

sestdiena, 2026. gada 26. septembris

Tāds kā aplis Ludzā (pirmā bilde nevietā iesprukusi, pa vidu arī kaut kas apjucis)

It kā mērķis jau bija aiziet uz pilsētas centriņu Miķeķdienas gadatirgu apskatīt, kurš līdz 14.00 paredzēts. No mājas izkasījāmies iziet ap pusvieniem. Un trāpījāmies jau uz tirgus beigu posmu, kad tirgotāji pamazām sāka vākties nost. Nezinu, kā viņiem bija veicies ar tirgošanos jo diena nemīlīga, nomākusies un ik pa mirklim no gaisa kaut kas nenosakām nāk lejā. Bet pati izstaiga uz/no - mīlīga. Pati Ludza izskatās savādāka, nekā saulainā laikā.

Toms vēl drusku palasīja tos ābolus, kuri žogam ielas pusē apkrituši bija. Ceru, īpašnieki nedusmosies....

trešdiena, 2026. gada 23. septembris

Kārtējā paprātuļošana

Zinu, ka dažubrīd te, savās pārdomās, kaut kādi atkārtošos. Neņemiet ļaunā.

Patiesība veca kā pasaule - tā, kā mēs izturamies pret citiem, tie citi izturas pret mums. Ja mēs neuzskatām par vajadzīgu rēķināties ar citiem, tad kāpēc lai tie citi rēķinātos ar mums? Nerēķināšanās darbojas abos virzienos. Un tas ir pareizi un likumsakarīgi.

Un, sen jau esmu paudusi, prasīt no savas valsts pīrādziņus un citus labumus neko pirms tam valstij neiedot - tipiska slaista patērētāja uzskats. Vispirms ir kaut kas būtisks jāiegulda, lai ko būtisku dabūtu atpakaļ. Atgriezeniskā saite; saite, kura darbojas tikai tad, ja došanas process ir abpusējs.