piektdiena, 2021. gada 23. jūlijs

Viskautkas par visu ko

 Domas dažādas par visādām tēmām. 

  1. Nekad nezvanu uz tiem telefoniem, neziedoju naudu tiem, kuri internetā lūdz līdzekļus kādam, pārsvarā ārstnieciskam mērķim. Un ne jau tāpēc, ka mani neaizkustinātu situācija, kurā nonācis lūdzējs. Ir divi iemesli - pašai ar to naudu ir kā ir un kā nu kuro reizi kā ari tas, ka nav izskaidrots mehānisms kādā lūdzējs kādam laika gaitā atdos šādi aizņemto naudu. Pati esmu radu, draugu, paziņu lokā, pat no bankām aizņēmusies līdzekļus kādam mērķim zinot to, ka pienāks laiks un man būs jākompensē aizņemtie līdzekļi. Savādāk nevar. Aizņēmums no sabiedrības ar interneta starpniecību arī ir jākompensē situācijai salabojoties. Tik kādā veidā tas tiks izdarīts? Laika gaitā atdotais parāds - kādā veidā? Naudiska kompensācija? Sabiedriskie darbi? Vai kā nu tur? Galu galā parāds nav brālis. Aizņemot svešu vienmēr ir jāatdod savējais. Radies iespaids, ka tie, kas aizņemas ar interneta starpniecību, nemaz nedomā par šādā veidā iegūto līdzekļu kompensāciju laika prizmā. Saņēmuši un cauri, aizmirstat, ka aizdevāt. Ne pārāk godīgi ņemot vērā līdzpilsoņu vidējo aritmētisko maksātspēju. Nu nav mūsu sabiedrībā tik daudz brīvo līdzekļu uz vienu iedzīvotāju.
  2. Par šo jau esmu runājusi, nedaudz atkārtošos. Nu nepatīk man visa tā ažiotāža ap seksuālām minoritātēm. Par daudz uzmanības. galu galā bez šīm minoritātēm ir arī citas minoritātes, kuras īpaši netrako, ja nav nu ļoti būtiska iemesla un būtiskas situācijas lai saceltu burkšķi - un arī tad pamatā ir konkrēts gadījums kurš jārisina. Galu galā - visi vispirms ir cilvēki, kuru primārās tiesības uz darbu, pajumti u.c. tamlīdzīgām lietām tiek ievērotas caurmērā vienlīdzīgi. Nu labi, dažās valstīs seksuālās minoritātes nedrīkst savas attiecības noformēt juridiski. Un kur tad problēma tās noformēt tajās valstīs kur tas ir atļauts. Kašers ar draugu (varbūt "draudzeni" - neesmu un pat negribu zināt viņu attiecību nianses) tā arī izdarīja. Un tagad dzīvo tālāk, neviens viņus netraucē. Katra guļamistabas dzīve attiecas uz katru individuāli un katra personiskā, intīmā dzīve kuras izteikts PIAR'ēšana jau ir ne pārāk pieklājīga. Protams, ja rodas situācija, kurā tas ir būtiski nepieciešams (informēt pielūdzējus/pielūdzējas lai nelolotu cerības u.tml.) tad nu tas citu starpā ir jāpasaka un miers mājās. Nav ko radīt vētru ūdensglāzē tukšā vietā. 
  3. Krietni nokaitinājuši tie, kuri nemitīgi lamā valdību par visu ko tā dara. Radies iespaids - lamāt valdību ka tik lamāt. Neatkarīgi no tās pilsoniskā sastāva. Bet pagaidiet - valdībā ir tāda kādu nu mēs esam savēlējuši deputātos kuri tad arī izveido valdību, ievēl prezidentu. Visiem tiem bļauriem gribas pateikt - nu tad ej politikā, valdībā un dari tā kā izbļauj, dari to kāda deputāta vietā ja esi tik gudrs valsts vadīšanas, politikas jomā. Ja nepatīk šī sasaukuma darbs, atrodi domubiedrus, ej valdībā un strādā tur. Bet ir tikai un vienīgi bļāvēji, kuri bļauj bļaušanas pēc.

ceturtdiena, 2021. gada 8. jūlijs

Nezinu

Skatos feisbuka rakstu lenti. Ir tik maz saturīga, vairāk kaut kas idiotisks vai arī ņemšanās gar poti un vīrusu, par un ap geju parādi, kura paredzēta augustā, un valdības pelšana. 

Nu, cik var ņemties ap vienu un to pašu.

Vīruss kaut kur te pat blakus ir, ar to ir jācīnās, katra valsts cīnās kā nu var. Geji bija ir un būs - kā nepareizi saāķējušies gēni jau attīstības stadijā. Valdība ir tāda, kāda nu savēlēta un paši vien pie vainas ir, ka tā ir tāda. Kur problēma atrast mehānismus kā to valdību nomainīt ja nepatīk?

Par poti - katram pašam jāizanalizē visi par un pret un jāpieņem lēmums.

Par geju parādi domājot. Interesanti, kā viņi justos, ja parādes maršrutā būtu tukšas ielas kā mirušajā pilsētā? Ja gar ielu malām nestāvētu neviena dzīva dvēsele, kas viņus pētītu? Iet gājienā taču lai parādītu sevi un "barotos" no malāstāvošo emocijām. Bet - ja neviena nebūtu? Tikai izmiris tukšums, pat veikali u.c. iestādes nestrādātu tajā laikā un vietā? Nedomāju, ka viņi justos komfortabli, jo nebūtu jau nekā ar ko diskutēt, kam izrādīties. Tikai tukšums un neomulīgs klusums. 

Par valdību - nu tiešām. Ko savēlējām, to arī dabūjām. Ja neapmierina šī, jādara viss iespējamais, lai nomainītu. Tik viens - jābūt pārliecībai, ka nākošā būs labāka. Kaut gan pie mums ir pierasts lamāt valdību neatkarīgi no tā, vai valdība ko dara labklājībai u.c. lietām vai nedara. Ka tik lamāt.

sestdiena, 2021. gada 3. jūlijs

Par visu ko

 Nedaudz atkārtošos tai ziņā ka daudz kas no manis zemāk teiktā ir sastopams feisbukā un šeit. Būs laikam paplašināts variants.

1. Mani apbēdina šo laiku ģērbšanās stils. Pa ielu staigājot - viss liekas tik nonivilēti vienveidīgs un ikdienišķs. Par padomjlaikiem teica, ka tolaik visi bijuši vienveidīgi un pelēki, apmēram vienās krāsās. Tomēr tas īsti nav pareizi. Tagad šo vienveidību un pelēcību var sastapt daudz vairāk. Agrāk meitenes, sievietes pašas šuva, pasūtīja šuvējām vai cītīgi pastaigājās pa apģērbu veikaliem lai tik radītu sev kleitu vai kādu citu apģērba gabalu, kas būtu pietiekoši krāšņs un tai pat laikā vienkāršs - pašai papriecāties un citiem parādīt izejot uz ielas kaut uz veikalu aizejot pēc dienišķās desas. Tagad kk visi pa humpalām (saprotu jau - tur ir lētāk) vazājas, retāk pa citiem veikaliem pērkot ko mugurā velkamu. Tik tas viss kaut kā unificējas līdz dažādu veidu džinsiem, retāk kādu kleitu vai ko citu. Un kopaina sanāk gauži vienveidīga. Pie viena uz ielām arvien biežāk sastopami nesportojoši cilvēki sporta tērpos vai sievietes drēbēs, kuras var mierīgi attiecināt uz apakšveļu vai ērtu mājas tērpu. Un - neesmu sastapusi meitenes gaisīgās kleitās dodoties kurp sev vien zināmās gaitās. Vasara ir tas laiks, kad var iziet ielās parādot savu krāšņumu un dvēseles lidojumu, vasarā taču nav jātuntulējas siltumam. Jaunatne kaut kā piemirsusi zaļo zāli un seklo jūru. Saprotu jau ka visiem ir kādas problēmas un maz naudiņas. Bet vai tāpēc jāatsakās no kaut kā laba un saulaina? Nu nedrīkst sevi norakt mīnusos tikai tāpēc ka ir kādas problēmas. Problēmas ir jārisina, bet tās risināt ir vieglāk kad dvēsele dzied un apkārt ir skaistums gaisīgās kleitās un labā noskaņojumā.

2. Par citām minoritātēm vēl gribu piebilst. Visos laikos tauta parastā pret tām ir attiekusies lojāli. galu galā seksuālā minoritāte ir ģenētisks klikšķis, kurš rada nesaskaņu starp ārējo un patieso. Attiecināms uz to, ka ir arī citas dažādas retas ģenētiskas mutācijas, kuras cilvēku padara atšķirīgu no citiem. Valsts politika pret šiem citādajiem - kā nu kuro reizi. Bet cik bieži tauta parastā neņem vērā oficiālo valdības redzējumu! Šīm minoritātēm principā ir visas cilvēktiesības - iespēja dzīvot sabiedrībā, iespēja strādāt, izklaidēties u.tml. Vienīgi laulības institūts - kā kurā valstī. Jo laulības institūta pamatbūtība - bērnu radīšana. Pēc noklusējuma - arī pienākums lai tauta pastāvētu un plauktu. Sakiet, kā viendzimumu pāros var dzimt bērni?!  Nu labi, paņems bērnus adopcijā. Bet - ja nebūs vispusīgi atbalstīts tradicionālais divu cilvēku attiecību modelis, bērnu namu bērni pamazām tiks pie juridiskām ģimenēm, daudzi bērnu nami pamazām kļūs tukšāki un tukšāki. Arī valsts iedzīvotāju skaits samazināsies tik daudz, ka pamazām izmirs veselas nācijas un tautas. Šai ziņā paldies mūsu valdībai, kura viendzimumu laulības neatzīst tādējādi aizstāvot tradicionalitāti un zināmā mērā neļaujot tautu izmiršanas riskam. Kāda palīdzība no valsts puses ir ģimenēm ar bērniem - tas jau ir cits jautājums. Kā arī tas cik nu kurā ģimenē ir bērnu - tā nu ir pašu izvēle (es nerunāju par tiem pāriem kuriem objektīvu iemeslu dēļ ir problēmas bērnu radīšanā un audzināšanā). Tad kāpēc šī viena minoritāte, kura pasaulē tiešām ir krietnā mazākumā (ne jau katrs bērns piedzimst ar kādām nebūt gēnu deformācijām), uzspiež sevi kā normu situācijā, kad pret viņiem jau tāpat izturas normāli un profesionālā, sadzīviskā jomā viņus liek mierā un uztver kā normālus līdzcilvēkus nelienot viņu guļamistabās? Galu galā guļamistaba ir katra privāta, intīma teritorija kurā bez īpašas motivācijas nevienu iekšā nelaiž.

3. Viss šitais cirks ap Coron'as vīrusu un potēm pret to jau ir apnicis un nogurdinošs. Nu cik var ņemties. Nu, ja tas vīruss ir, pieņemsim mērus lai no tā izvairītos, stiprināsim imūnsistēmu, saprāta robežās un bez pārspīlējumiem izvairīsimies no riska saslimt. Izvērtēsim cik nu ļoti katrs ir gatavs potēties. Un miers mājās. Nu nav ko meklēt visā tajā sazvērestības teorijas. It kā valstu vadītājiem nebūtu cita ko darīt kā visu laiku pret kaut ko sazvērēties. 

ceturtdiena, 2021. gada 1. jūlijs

Raibs jūklis jūlija sākumā

  1.  Vel par praidu. Lasu visu to viedokļu jūkli feisbukā un pamazām sāku nonākt pie secinājuma (un tas ir dziļi subjektīvs viedoklis) ka valsts pārstāvji akceptējot praida norisi dziļi aizstāv tradicionalitāti cilvēku attiecībās. Tūlīt paskaidrošu. Sakarā ar coron'as vīrusa izplatību valstī tiek veikti dažādi pasākumi iedzīvotāju aizsardzībai no šī vīrusa. Tiem var piekrist, var nepiekrist - katra subjektīvais viedoklis. Pasākumu vidū arī dažādi pulcēšanās noteikumi, ierobežojumi. Toties praids - lūdzu pulcējaties. Mans subjektīvais viedoklis - lai jau seksuālās minoritātes pulcējas, lai jau pakļauj sevi saslimšanas iespējamībai neņemot vērā saslimšanas un mirstības statistikai. Ir viedoklis, ka šī valsts attieksme - gan jau pie saslimšanas riska kāda daļa saslims pietiekami stipri, lai nebūtu atpakaļceļa: valstij ir vajadzīgas normālas ģimenes, šādi, demokrātiskā ceļā, taps tikts vaļā no nevēlamajiem. Nu, tāds iespaids radies.
  2. Ir īsti nekorekti spriest par vīrusa vispasaules izplatību, ja nekur neparādās ziņas par to, kas ar vīrusu notiek Centrālamerikā, Dienvidamerikā, Āfrikā, Madagaskarā, Austrālijā. Par ASV nav īsti skaidrs - cik lielu tās teritoriju ir skāris vīruss, par Krieviju tas pats. Pēc masu mēdijos sastopamās informācijas - vīruss "pastaigājas" pa Eiropu, daļēji pa Arābijas pussalas ziemeļiem. Un viss. Tāpat kā daudzas slimības iepriekšējos gadsimtos.
  3. Savā ziņā divi Pasaules kari, kas stipri paplosīja Eiropu, par pasaules kariem manuprāt nosaukti drusku nekorekti. Manā skatījumā - ja jau Pasaules karš tad tajā jāpiedalās visai planētai. Ne tikai Eiropai. Labi, Otrajā pasaules karā piedalījās ASV, Japāna. Un viss. Pērējā pasaule krāmējās ar savām, ar karošanu nesaistītām lietām. Savā ziņā eiropiešu lielummānija. Es neapgalvoju, ka abi kari bija žēlsirdības misija, nē. Tie radīja tādus postījumus ka maz neliekas; un kur vēl cilvēku upuri.

piektdiena, 2021. gada 25. jūnijs

Par privāto dzīvi

Var jau būt, ka par šo jau esmu kad agrāk izteikusies. Tas nekas, dubults neplīst, tikai lieku reizi laikam ir jāatgādina.

Mani kaitina mūsu masu mēdiju līšana publisko personu privātajā dzīvē aizmirstot to, ka pastāv cilvektiesību likuma noteikums par privātās dzīves neaizskaramību. Daudzās sarunās izskan arguments - viņi ir publiskas personas, lai ar to rēķinās. Bet - nu un kas, ka publiskas personas? Vai tāpēc viņi pārstāj būt cilvēki ar savām privātās dzīves tiesībām? 

Mūsu mediji ņēmuši ne visai veselīgo ASV piemēru, kur populārām un atpazīstamām personām pakaļ skraidīs nu noteikti kāds paparaci lai piefiksētu jebkuru darbību. (Labi vēl, ka uz tualeti pakaļ neskraida). Eiropā tādas darbības nav populāras. Tiesa, ar vienu izņēmumu - britu karaļnams tiek apskatīts, caurskatīts ar lupu. Bet to var saprast - karaļnams ir valsts "izkārtne" un tā tas arī tiek uzņemts, paši karaļnama pārstāvji uz to ir parakstījušies. Tajā pat laikā - ko mēs vēl citu bez profesionālās darbības zinām par citu Eiropas valstu politiskajiem darboņiem, citiem karaļnamiem? Praktiski neko, jo privātums tiek respektēts.

Tiesa, pie mums pamazām tiek pārstāts sekot atpazīstamiem cilvēkiem bezjēgā un bez vajadzības. Paldies dievam, politiķus vērtējam pēc viņu profesionālās darbības, nevis pēc privātās dzīves peripetijām. Arī mūziķus, aktierus un citas atpazīstamas personas. Tik nesaprotu šaurā lokā atpazīstamas dziedātājas Magones vēlmi publiskot nevis savu profesionālo darbību, bet privāto dzīvi, par kuru masu mēdijos ir daudz informācijas, bet lai iepazītos ar profesionālo - man pat māsa google nepalīdzēja: nu nebija viņai infas. Tāpat arī Kivičs. Dzirdēts agrāk šis uzvārds ir, bet ko viņš tik nozīmīgu ir paveicis? Ar ko nodarbojas? Atskaitot savas orientācijas popularizēšanu.

Nē, es neesmu pret citādi orientētajiem. Viņu pašu dzīve un vēlmes. Mani nekas netraucē pozitīvi uztvert Streipu. Viņš ir kvalitatīvs žurnālists, interesanti sekot viņa profesionālajai darbībai, darbos paustais notikumu redzējums reizēm liek padomāt. Un tas, ka viņa privātā dzīve ir netradicionāli orientēta - tā ir viņa paša darīšana un privātā dzīve, kas netiek agresīvi uzspiesta. Ir mierīga līdzāspastāvēšana.