svētdiena, 2022. gada 14. augusts

Nedaudz vēstures faktu. Parakājos internetā.

Meklējos internetā, lai atrastu ko tādu no vēstures faktiem, ko var vispirms jau izlasīt. Ar YouTube's klipiņu skatīšanos šoreiz nebiju mierā. Par Latvijas teritorijas vēsturi noteikti. Tad nu tagad tas, ko uzraku. Pieejama informācija, var teikt - oficiāla zināmā mērā. Bet tomēr paplašina zināšanu un pārdomu loku.

1. Laikam jau pirmais oficiāli apstiprinātais emigrācijas vilnis, kurš mūsdienu Latvijas teritorijā dzīvojošos aizveda svešumā, bija zemgaļu aiziešana uz mūsdienu Lietuvas teritoriju. Tas pieminēts divus zemgaļiem veltītajos rakstiņos - wikipēdijā un Nacionālajā enciklopēdijā

2. Tēma par lībiešu vadoni Kaupo mani arī ieinteresēja. Galu galā ilgi tika vēsturiskos nostāstos teikts, ka Kaupo - nodevējs, kurš pieslējās Ordenim un kristietībai. Par Kaupo atrasto rakstu vidū izdalīju divus - Wikipēdijas rakstu un LA.lv 2012.gada rakstu. Pārējie apmēram 'apmuļļāja" šajos rakstos teikto. Abos rakstos uzsvērts, ka par šo lībju vadoni saglabājusies maz informācijas. Wikipēdijas rakstā izskan pieņēmums, ka Kaupo pārgāja kristietībā un sāka "čupoties" ar ieklīdušajiem kristiešiem, jo esot tos uztvēris kā neizbēgamu klātbūtni, kura būs nu uz ilgu laiku. Tobiš, sapratis pienākušās realitātes neizbēgamību. Nezinu - piekrist vai nē, bet arī man šāda varbūtība ienāca prātā. Varbūtība, kuru nevar ne apstiprināt ne noliegt dotajā zināšanu esībā.

3. Nu nebija latviešu strēlnieki kopumā visi ļoti balti un pūkaini. Iesaku divus rakstus - Wikipēdijas rakstu un Nacionālās enciklopēdijas rakstu. Nu ļoti liela streļķu daļa stipri palīdzēja boļševikiem tikt pie varas un tur nostiprināties. Ieskaitot pretboļševiku dumpju apspriešanu. 

Diezgan neērts vēstures fakts, vai ne? It kā slēpts netiek, bet izvēle virzās un paklusēšanas virzienu.

Bet, atkāpei, - vēsture ir vēsture. Jāpieņem tāda, kāda nu ir. Izmainīt vienalga sen vairs neko nevar. Varbūt uzņemties par to ko līdzīgu tautas lidzatbildībai? Streļķu rindās taču nebija valstsvīru, vienkārši strādnieku un zemnieku puiši. Un, jau kuro reizi, izsaku tik pieļāvumu, ne galēju spriedumu.

sestdiena, 2022. gada 13. augusts

Nedaudz par tēmu, kuru ne pārāk skaļi apspriež.

Kārtējo reizi atgādinu - nepretendēju uz absolūto un neapgāžamo patiesību. Tikai izsaku šobrīdējo viedokli.

Ja ņem par pamatu tradicionālo ģimeni - vīrietis, sieviete, viņu kopīgie bērni - tad izvarotāji, pedofīli, "virinātāji" ir tāda par ģenētiskā novirze no normas, kā geji/lezbietes. Pamatošu domu gājienu. 

Izvarotāji, pedofīli, "virinātāji" gūst baudu no savām darbībām. Nekādi sodi nemainīs šo viņu tieksmi. Varbūt, baidoties no soda viņi "tupēs pagrīdē", bet tieksme nekur nebūs pazudusi. Kaut Psihiatriskajā klīnikā viņus liec, jēgas nekādas. Homoseksuāļus jau arī bija laiks (padomjlaikos noteikti), kad viņus visādi pa slimnīcām vazāja, cietumos lika. Bet rezultāts? Tieksme jau nekur nepalika, tik "slēpās pagrīdē". 

Labi, tagad sabiedrība progresējusi, likumdošana arī, homoseksuāļus juridiski liek mierā. 

Un, ja tā padomā - homoseksuāļi, tāpat kā tradicionāļi, normālformā balsta savas attiecības brīvā gribā. Cilvēki pieauguši, apzinājušies savu seksualitāti un dzīvo citādi normālu dzīvi. Bez seksuālas vardarbības, tik ar savu īpatnību. Atkārtojos, es tiešām runāju par attiecību normālformu.

Toties pedofīlija, izvarošana, "virināšana" jau ir seksuāla vardarbība. Un diemžēl - kaut arī cilvēks tomēr laikam apzinās savas tieksmes vardarbīgumu, bet kaut kā laikam jau ar to netiek galā. Gēnu klikšķa rezultāts visu laiku "spiedīs uz sirds". Cietumi un slimnīcas nelīdzēs, jo kaut kas gēnu līmenī greizi nogājis. Tik vien kā sabiedrība uz laiku pasargāta no viņiem. Laikam jau medicīna nav tikusi līdz tam līmenim, lai veiktu ģenētiskās operācijas šo klikšķu novēršanai.

Nē, es viņus neaizstāvu, bet gribu tik vērst uzmanību uz pagaidām neatrisināmu problēmu. Problēmu, kura, manuprāt, nav atrisināma ar kādiem nebūt sodiem juridiskā līmenī.

ceturtdiena, 2022. gada 11. augusts

Vairāk velk uz jautājumiem, nevis kādu skaidrību

1.  Mēģināju YouTubē atrast kādus klipiņus arī par Latvijas vēstures skatījumiem paplašinātā griezumā ar faktiem, kuri "izrakti" kur netīšām arhīvos u.tml. Diemžēl uzdūros tikai uz oficiālās vēstures faktu paplašinājumiem. Ne pārāk interesanti, jo zināms. Nu cikla par to, ka nekā jauna. Tiesa, tomēr atradās viens klipiņš par notikumu, kuru laikam jau nezināju. Mājās par to runāts netika. 

Man laikam nepaveicās. Ceru, ka kāds varbūt zinās padalīties ar YouTubes (vismaz) sižetiņiem, kuros būtu kāds reāli plašāk nezināms Latvijas vēstures fakts. 

2. Šajā punktā laikam sanāks apgalvojums. 

Latvieši tomēr laikam ir viena dzīvelīga tauta. Kāpēc tāda doma? Mēs taču esam un būsim šeit, šajā pleķītī pie Baltijas jūras. Par spīti tam, ka ir nu ļoti lieli cilvēkresursu zudumi vēsturiskā griezumā. Vērtējiet paši, uzskaitīšu zināmos, pat oficiālos faktus:

    a. Kad Kurzemes-Zemgales hercogs ieguva savā valdījumā kolonijas Tobago salā un Gambijā, šīs teritorijas kolonizēt devās ne jau viens - divi hercogistes pavalstnieki. Turp devās daudzi, veselas dzimtas.

    b. Vēl cara laikos (ja nemaldos, 19.gadsimtā) uz Sibīriju apgūt jaunas zemes devās nu ļoti daudzi bezzemnieki. Vienkārši cariskā vara dalīja zemes pārbraucējiem. Un kuram gan bezzemniekam negribētos tikt pie sava zemes pleķīša?

    c. Abi pagājušā gadsimta pasaules kari aizveda trimdā nu ļoti daudz bēgļu veselām dzimtām.

    d. Ļoti daudzi devās uz Brazīliju laimi meklēt reliģisku motīvu vadīti.

    e. Kad Pirmais pasaules karš Krievijā pārauga revolūcijā, Krievijas teritorijā palika latviešu strēlnieki (paliels militārs formējums), latviešu boļševiki, komunisti (arī ne jau viens, divi cilvēki).

    f. 1941.gada un 1949.gada deportācijas. Aizveda ne jau pāris cilvēkus. Cik no viņiem vēlākos gados atgriezās Latvijā? Daudzi nomira, kādi palika dzīvot Krievijas ārēs.

    g. Mūslaiku ekonomiskie aizbraucēji. Cik no viņiem dažādos laikposmos atgriežas Latvijā?

Un par spīti šīm daudzskaitlīgajām cilvēku plūsmām, kuras devās prom - Latvijas republika nav "tīra" no latviešiem. Mums ir potenciāls, mēs bijām, esam un būsim.

Tiktāl tas, kas šobrīdēji par Latviju.

3.  Ik pa laikam FB parādās posti ar Krievijas-Ukrainas aktīvās karadarbības kartēm. No tām redzams, ka viss tas militārais "burkšķis" notiek nosacīti vienā, zināmā mērā pierobežas teritorijā. Tas, ka arī citur pašaudās - varētu to nosacīti nosaukt par rikošetu. Un te nu atkal zināma varbūt neizpratne. Kas notur Krievijas karaspēku šajā zonā, kāpēc viņi tik ilgu laiku netiek uz priekšu? Var man teikt, ka ukraiņu patriotisms, citu valstu palīdzība militārā jomā. Bet ar to ir kaut kā par maz.

Uz šo karadarbību lūkojoties, prātā nāk PSRS-Somijas karš 1939./1940. gadu ziemā. (Vēl bez linkā norādītās atsauces uz rakstu Wikipedijā, ir arī raksts šeit.). Somiem bija ne tikai patriotisms, bet arī valsts amatpersonas Manerheima izstrādāta un praksē īstenota aizsardzības līnija, kura bija veidota balstoties ne tikai uz iedzīvotāju patriotismu, bet arī uz Somijas dabas apstākļiem. Šī aizsardzības līnija krietni "papluinīja" iebrukušā PSRS karaspēka rindas un karaspēka vadītāju nervu sistēmu. Pie viena arī gadalaiks, kurā norisinājās šis karš - ziema, kas nu nav tas labvēlīgākais gadalaiks kara operācijām.

Varu tikai minēt, ka Krievijas puse tagad ir "šaurā bezizejā". Bliciebrukums izgāzās, aiziet no Ukrainas teritorijas ar "Atvainojiet, kļūdījos, nesanāca" ir kaut kā nehalo. Tad nu iesprūduši.... Plus pie visa - kara izpostītā teritorija būs kādam vēlāk jāatjauno. Plus pie visa Zeļenskim tagad ļoti daudzi palīdz visādi. Un gan jau ka palīdzēs arī atjaunošanas procesā. labi, palīdzība ta palīdzība. Bet kaut kad pienāks mirklis, kad nāksies maksāt rēķinus par šo palīdzību. Kaut morāli. 

Ticu, ka Ukraina "pavilks".

Nu, tas tā no malas man izskatās. Bet nepretendēju uz autoratīvu viedokli.

svētdiena, 2022. gada 7. augusts

Varbūt zemāk rakstītais liksies neērts

Uzreiz pasaku - netaisos bīdīt kaut ko revolūcijai līdzīgu, tikai izteikšu to, ko domāju. Kā esošo faktu konstatāciju bez jebkāda zemteksta. Tikai kā vielu pārdomām un to, ka uztveru notikumus kā lietas, kuras ir un ne manā varā kaut ko mainīt. Var jau būt, ka manis rakstītais liksies neērts, bet tomēr. Balstīšos tikai uz oficiāli pieejamiem faktiem.

Vispirms nedaudz, kā atkāpe, par savām 3.augusta un 4. augusta publikācijām. Kopsummā devu linkus uz 14 klipiņiem par Krievijas vēstures alternatīvo, ne oficiālo skatījumu. Protams, YouTubē var atrast krietni vairāk klipu par Krievijas valstiskuma, Krievijas pārvaldītāju tēmu. Un dažas tēmas tiek apskatītas diezgan dažādi, pat pretējos viedokļos. Vadoties laikam jau pēc informācijas, kāda nu nokļuvusi līdz klipa autoram. Nemēģināšu analizēt šīs pretrunīgās informācijas. Pirmkārt jau tāpēc, ka būtu "jārokas" kādu laiciņu kaut internetā pieejamai informācijai, braukt uz Krieviju ko meklēt - nu nav tas brīdis un vai man šobrīd to vajag? Tik uzplaiksnī jautājums - vai Krievijas atbildīgie dienesti atbalsta šo klipu autorus un kā viņi dzīvo un rosās pašreizējā Krievijā? Nu, te man nav atbildes un pagaidām neizplūdīšu minējumos.

Labi, miers ar Krieviju. Par tās vēstures traktējumiem tiešām var atrast daudz interesanta materiāla. Kaut vai kā vielu pārdomām. Pievērsīšos Latvijas valstiskuma rašanās vēsturei. Un lai piedod man lasītāji, ja šī informācija būs drusku neērta. Vēlreiz atkārtoju, izsaku viedokli tikai zināšanai. Jums piedāvātos faktus esmu uzņēmusi no cikla - nu, ir tādi interesanti fakti. Nu ir, un viss. Pietiek ar to, ka man ir tāds viedoklis radies. Bez zemtekstiem.

Sākšu ar to, ka, cik nu atceros no skolā mācītā un tā, pie kā laikam jau pieturas arī tagad (neesmu īsti pārbaudījusi). Runa ir par Brestļitovskas miera līgumu starp Vāciju un Krieviju. Tika mācīts, ka Latvija savu neatkarību ieguva šī līguma rezultātā. Tomēr, un ir pieejama informācija, šajā līgumā nebija pat pieminēta Latvija kā tāda, plus pie visa abas valstis diezgan drīz atteicās no šī līguma. Toties Latvija kā tāda tika atzīta šīs atteikšanās rezultātā abām valstīm no jauna pārdalot tām interesējošās teritorijas. Pie viena - pirmās Latvijas brīvvalsts vadītāji veiksmīgi "noķēra" un izmantoja situāciju, kad šajā reģionā bija "jezga" - karš ar Vāciju, apmēram tajā laikā boļševiku apvērsums Krievijā un "ņemtne" kara neskartajā Krievijas teritorijā. Īsti legāla jaunās Latvijas valsts rašanās nebija, bet paveicās ar to, ka jaunizveidotās valsts darboņus atbalstīja laikam jau Vācijā un arī tauta nebija pret, nebuntojās, atbalstīja. Vēl kas - cik nu man zināms (avoti nav pārbaudīti, bet runas tādas klīda vēl padomjlaikos) toreiz Latvijas valstij Abreni ar visu Pleskavu "piešķieba" tik tāpēc, ka no labas sirds laikam iedeva arī pilsētu, kura ir stratēģiska dzelzceļu pārvadājumiem - dzelzceļa mezglu krustpunkts. Šādas laipnības iemeslus laikam neuzzināšu (nu, pagaidām nemeklēju), jo Latvijai jau tad bija trīs vērā ņemamas ostas - Rīga, Ventspils un Liepāja.

piektdiena, 2022. gada 5. augusts

Kaut kas šobrīdējā notikumu situācijā

Te man sanāks nelielas domas par to, kas notiek un kas ir kas. Kā vienmēr - nepretendēju uz absolūto taisnību, vērā ņemami ir un būs arī citi viedokļi.

1. Pasaule ir "sašūmējusies" par Ukrainas "specoperāciju" tāpēc, ka tas ir reāls vienas valsts iebrukums kaimiņvalstī. Visi citi bruņotie konflikti, kuri norisinājās/norisinās kaut kur pasaulē, tomēr var tikt definēti kā lokālie konflikti. Tobiš, valsts/valstu iekšējie mēģinājumi "sadalīt pīrādziņu", kuram vārdā ir katras konkrētās valsts nosaukums. Šajos konfliktos iesaistītajiem neinteresē kaimiņu lietas, interesē norises pašmājās.

2. Dzirdēju pieļāvumu, ka Krievija Ukrainas notikumos izlieto novecojušu tehniku, lai atbrīvotu noliktavās vietu jaunākai, modernākai. Tas, ka paralēli iet bojā cilvēki - nu, "operācijas neizbēgamā blakne". Nu, pārbaudīt šo informāciju nevaru, bet pieļauju, ka tā varētu būt. Stipri šaubos arī par to, ka arī citas valstis (piemēram, ASV, Turcija), iesaistoties kādos lokālos militāros konfliktos izmanto super jauno, super moderno kara tehniku. Noliktavas jāiztīra visur. Lai tas novecojušais materiāls nemaisītos pa kājām kādā varbūt nopietnākā darīšanā.

3. Ir jāsamierinās ar to, ka Baltijas valstis,  Baltkrievija un Ukraina ir robežšķirtne starp Rietumu pasauli un Austrumu pasauli (praktiski - Krieviju). Abas puses savu attiecību risināšanā mēģinās savas ietekmes robežas pabīdīt uz vienu vai otru pusi. Pat ar kara cenu. Tagadējie notikumi Ukrainā ir zināmā mērā šīs bīdīšanas piemērs. Un ne jau kaut kādas oficiālās (no Krievijas puses) mistiskas draudēšanas dēļ. Ukrainas zeme pirmām kārtām ir ļoti bagāta gan derīgo izrakteņu ziņā, gan kā viena no pasaules lielākajām labības klētīm. Un Eiropai, ASV ir izdevīgāk un ērtāk ko iegādāties no Ukrainas par ukraiņu cenām, nevis ko ar Maskavu kārtot.

Bet mums, mums jāsaprot, ka "riņķa dancis" ap un par šo robržšķirtni būs aktuāls tik ilgi, kamēr kaut viena no pusēm nebeigs pastāvēt. Tā nu tas ir vēsturiski sanācis.

ceturtdiena, 2022. gada 4. augusts

Vēl daži klipiņi, kurus atradu par Krieviju. Arī skolā nemācīts faktu traktējums.

Protams, te atkal manuprāt temdenciozs faktu traktējums un neierasts skatījums un lietu kārtību. Tomēr šo klipiņu autorus uztveru kā cilvēkus ar viedokli. Cilvēkos, ar kuriem iespējams runāt bez saukļiem, un kā cilvēkus, kuri gatavi ieklausīties citu viedokļos, it sevišķi ja viedokļu pamatojums uz faktiem balstīts.

1.

2.
3.

trešdiena, 2022. gada 3. augusts

Krievijas vēstures fakti, jeb tas, ko mums skolā nemācīja

Iesākumam gribu ieteikt rakstu no pietiek.com. Tas, tiesa, parāda autora šobrīdējo attieksmi pret Krieviju un visai nosacīti saistāms ar manu ideju par Krievijas vēstures faktu traktējumu.

Man te sakrājušies 11 YouTube sižetiņi. Kā iepazīstināšana ar to, kas atrodams par doto tēmu vietnē vispār. Dažos faktu traktēšanas tendenciozitāti nu nevar nepamanīt, bet tas nemaina fakta esību. Šie fakti uzjunda vēlmi no cikla "Bet kas par šo tēmu sastopams citos avotos?". Ceru, ka kāds spēs ieteikt kādus citus, ne Krievijā radušos, vērā ņemamus informācijas avotus par tēmu. Vajadzētu taču kaut kam būt - nu neatradās un neatrodas Krievija kaut kur kosmosā izolēti no pārējās pasaules.

Ceru, ka man par Baltijas valstīm arī izdosies ko atrast no cikla par alternatīviem vēstures faktu traktējumiem.

1.

2.

3.
4.
5.
6.