Pēdējās divas nedēļas tāds kā uz Rīgu nelēkāšanas laiks. Kopš pirms divām nedēļām pie manis Toms atbrauca, šīs, nu jau pagājušās nedēļas ceturtdienā ļoti agri no rīta aizbrauca.
Jā, bija pastaigas ar Tomu pa Ludzu, bija aizbrauciens pie dēla un komunikācija ar viņu pa burzmu.
Toties, kad Toms ceturtdienas rītā aizbrauca, sāku atslābināties ne pa jokam. Ceturtdienas atlikušo daļu nedarīju galīgi neko īpašu, piektdien pirmajā dienas pusē parosījos un tad pēc - atslābinājos pēc pilnas programmas. Iestājās tas, no kā biju atradusi. Galva tukša, darīšanās galīgi nekādas, tikai vārtīšanās uz dīvāna un trulas spēlītes bakstīšana. Šodien atkal sākas manas lēkāšanas uz Rīgu un atpakaļ. Iekšēji grūti no atvaļinājuma neko nedarīšanas ritma pārslēgties uz atkal darīšanu. Gan jau pāries, ieiesies tas darīšanas ritms.














