ceturtdiena, 2026. gada 21. maijs

Šī rīta Domas

Nenoliedzu, ka var jau būt, ka zināmā mērā un kaut kur atkārtošos. Neņemiet  ļaunā, bet jārunā laikam ka ir.

Vispirms atkal un atkal par prostitūciju.

To var droši dēvēt par sociālu pakalpojumu, kuru galvenokārt izmanto vīrieši. Kamēr vīriešiem būs vēlme izmantot prostitūtu pakalpojumus, tikmēr pastāvēs šis sociālai piedāvājums. Un nav ko te moralizēt un nosodījumā kratīt pirkstus. Šīs meitenes piedāvā savus pakalpojumus tieši un nepārprotami, ieskaitot pakalpojuma cenu. Viņas ir godīgākas par tām meitenēm/jaunkundzēm, vai kā nu viņas nosaukt, kuras kavalierus maina kā cimdus/makijāžu vai ko nu tur vēl; vienu "izslaucot'' līdz bankrotam un tad līgani pārejot nākamā kavaliera apskāvienos un maka iztukšošanā.

Un kā pieklājīgi saukt visus tos intīmos sakarus, kuri ne vienmēr pāraug laulībā? Pārīši veidojas un izjūk, bet viņu saskarsme atstāj sekas viņu dzīvē un fizioloģijā.

svētdiena, 2026. gada 17. maijs

Ludzas promenāde un ne tikai

Izgājām vēl drusku pirms saulrieta ar nopietnu nolūku apskatīt izgaismoto strūklaku  Ludzas promenādē, kura atrodas Lielā Ludzas ezera krastā zemāk par Ludzas pilskalnu. Papriecājāmies par krāšņumu un bezvēja pavasarīgo novakari. Tur sabildējāmies, pēcāk jau bildējām ejot gar Mazo Ludzas ezeru.

Laikam neatceros Ludzā vakara tikai pastaigas vakara stundās, un kur nu vel bezvēja laikā un ceriņziedu smaržas aptverti...

piektdiena, 2026. gada 15. maijs

Sajūtas

Vienmēr ir bijis tā. Esmu braukājusi pa vietām ārpus Latvijas, bet vienmēr, atgriešanās mirklī izkāpjot no mani atvedušā transporta līdzekļa, ir bijusi "Es atkal esmu mājās!" sajūta. Neatkarīgi no tā, kurā ģeogrāfiskā punktā Latvijā tobrīd ir mana dzīvesvieta. Un nekad nav bijusi sajūta un vēlme ar visiem čemodāniem un "dziesmu grāmatu" pārvākties kaut kur ārpus Latvijas teritorijas. Jo man ir svarīga vieta, kurā mani senči paaudzēs dzīvojuši, ir svarīga saskarsme ar to zemi, kura.... Patētiski sanāk, bet tās laikam ir kādas emocijas.

Dzīvošana Latvijā? Ir tā, ka izejas punkts vienmēr ir bijusi Rīga, kurā mani priekšteči pa asinsradniecību sāka ievākties jau tālo 1800-to gadu sākumā, kad cara laikā Vidzemes guberņā un Kurzemē agrāk nekā citā Krievijas impērijas daļā atcēla dzimtbūšanu. Tik dziļas saknes kādā vietā nav mazsvarīgs faktors.