Sajūtas

Vienmēr ir bijis tā. Esmu braukājusi pa vietām ārpus Latvijas, bet vienmēr, atgriešanās mirklī izkāpjot no mani atvedušā transporta līdzekļa, ir bijusi "Es atkal esmu mājās!" sajūta. Neatkarīgi no tā, kurā ģeogrāfiskā punktā Latvijā tobrīd ir mana dzīvesvieta. Un nekad nav bijusi sajūta un vēlme ar visiem čemodāniem un "dziesmu grāmatu" pārvākties kaut kur ārpus Latvijas teritorijas. Jo man ir svarīga vieta, kurā mani senči paaudzēs dzīvojuši, ir svarīga saskarsme ar to zemi, kura.... Patētiski sanāk, bet tās laikam ir kādas emocijas.

Dzīvošana Latvijā? Ir tā, ka izejas punkts vienmēr ir bijusi Rīga, kurā mani priekšteči pa asinsradniecību sāka ievākties jau tālo 1800-to gadu sākumā, kad cara laikā Vidzemes guberņā un Kurzemē agrāk nekā citā Krievijas impērijas daļā atcēla dzimtbūšanu. Tik dziļas saknes kādā vietā nav mazsvarīgs faktors.

Atkal tas, kas nav salicies citā galerijās.

Atkal vāvulisma uzplūds

Ziniet, karš sākas un turpinās ne jau tad, kad bruņota personāžu grupa uzbrūk otrai bruņotai grupai un tā tad nu villojas tik ilgi, kamēr sasniegts kaut kāds darbības rezultāts. Karš sākas un turpinās tad, kad personāžu grupa/grupas saražo militārām darbībām nepieciešamo produkciju. Jo - jebkura produkcija top ražota ar konkrēta pielietojuma mērķi, nevis lai tā stāvētu pasaules muzeju vitrīnās un krātu putekļus.

Vispirms jau tās militārās tehnikas/tehnoloģijas tiek saražotas un to tiešie un netiešie ražotāji no ražošanas procesa iegūst peļņu. Pēc tā produkcija iegulst noliktavās, no kurām periodiski tiek aizpārdota uz tām vietām un tiem personāžiem, kuri taisās to preci pielietot.

Vēlreiz - militārās produkcijas rūpnīcās sākas karš. Vienalga kur, vienalga kāpēc. Galvenais - tās militārās produkcijas aizceļojums uz to vietu, kur tā tiek pielietota praksē.

Šorīt pie upeles

Šodienas bīstamās Ludzas debesis

Aizgājām tikai līdz tālākam veikalam un atpakaļ.

Laikam ka daži "Ha, ha".

Vai esat pamanījuši? Filmās.

Varoņi bu ļoti daudzās filmās gultas ainās pamostas nu tik uzprišinātā veidā, ka ir noteikts iespaids, ka viņi ir nevis gulējuši, bet gan garās miegam paredzētās stundas ir pavadījuši skaistumkopšanas salonā. Arī it kā seksa ainās, Kungi noteikti nav sasvīduši, dāmām visā ainas laikā ir tik perfektas frizūras un makijāžs, ka - vai viņi tiešām ir ar seksu nodarbojušies? Vai arī viņiem blakus tajā dziļi intīmajā procesā blakus bijuši visādi algoti darbinieki, kuri tā procesa laikā ir slaucījuši kunga sviedrus un rūpējušies, lai dāmas frizūra un makijāžs saglabātos lieliskā formā?

Praktiski apkārt Mazajam Ludzas ezeram

Aizgāju Tomu "izravēt" no viņa makšķerēšanas vietas un devāmies "nelielā" pastaigā apkārt ezeram. Toma ideja, uz kuru parakstījos. Un visu pastaigas laiku varonīgi izturēju ceļu siltajā virsjakā, jo šodien laukā nu noteikti ir siltāks, nekā iekšā dzīvoklī. Man to virsjaku vieglāk bija stiept mugurā uzvilktu, nekā rokā staipīt vai kā citādi viņķelēt. 

Laiks jauks, saulīte spīdēja, apkārt redzamās ainavas aci priecējošas. Kādas trīs stundas apmēram baudījām apkārtējo mieru. Un, jau pa ceļam uz mājām sapratām, ka pašā jaukākajā laikā esam to pastaigu veikuši. Debesīs mākoņi sāka aktīvāk pulcēties uz tusiņu.