Laikam ka daži "Ha, ha".

Vai esat pamanījuši? Filmās.

Varoņi bu ļoti daudzās filmās gultas ainās pamostas nu tik uzprišinātā veidā, ka ir noteikts iespaids, ka viņi ir nevis gulējuši, bet gan garās miegam paredzētās stundas ir pavadījuši skaistumkopšanas salonā. Arī it kā seksa ainās, Kungi noteikti nav sasvīduši, dāmām visā ainas laikā ir tik perfektas frizūras un makijāžs, ka - vai viņi tiešām ir ar seksu nodarbojušies? Vai arī viņiem blakus tajā dziļi intīmajā procesā blakus bijuši visādi algoti darbinieki, kuri tā procesa laikā ir slaucījuši kunga sviedrus un rūpējušies, lai dāmas frizūra un makijāžs saglabātos lieliskā formā?

Praktiski apkārt Mazajam Ludzas ezeram

Aizgāju Tomu "izravēt" no viņa makšķerēšanas vietas un devāmies "nelielā" pastaigā apkārt ezeram. Toma ideja, uz kuru parakstījos. Un visu pastaigas laiku varonīgi izturēju ceļu siltajā virsjakā, jo šodien laukā nu noteikti ir siltāks, nekā iekšā dzīvoklī. Man to virsjaku vieglāk bija stiept mugurā uzvilktu, nekā rokā staipīt vai kā citādi viņķelēt. 

Laiks jauks, saulīte spīdēja, apkārt redzamās ainavas aci priecējošas. Kādas trīs stundas apmēram baudījām apkārtējo mieru. Un, jau pa ceļam uz mājām sapratām, ka pašā jaukākajā laikā esam to pastaigu veikuši. Debesīs mākoņi sāka aktīvāk pulcēties uz tusiņu.

Mazliet pastaigājāmies, ar kaķi sasveicinājāmies

Šovakar pa ceļam uz Ludzas staciju

Atkal par kara tēmu

Zinu, ka šo tēmu cilāju bezgala daudz. Cilājot un runājot publiskā telpā - tas ir mans sava veida aicinājums citiem arī aizdomāties.

Man, par karu domājot, visu laiku prātā ir rindiņa no mūsu pašu tautasdziesmas - "Karā kautās dvēselītes". Un tā ir dziļāka, nekā mēs aizdomājamies. Karadarbība ne tikai fiziski iznīcina lietas, vietas, cilvēkus. Tā lauž cilvēka dvēseli kā tādu. Ar pirmo nogalināto pretinieku. Nav svarīga motivācija, svarīgs ir "Es nogalināju", lai dvēsele aizlūstu/salūztu. Dvēseles lūzumam jau "pie kājas" iemesls nogalināšanai, jo ar to lūzumu būs jāsadzīvo visu atlikušo mūžu.

Tāds kā "pārskrējiens" dažām domām

Laikam būs tas, ko reizēm sauc par "vecu tēmu pārmalšanu". Gan jau ka sapratīsiet un piedosiet.

* Vispirms un atkal. Ir jāatkārto laikam vēl un vēl. Nav tāda jēdziena "alkoholisms ir neārstējams". Nu, jā, no daktera ar tableti rokās skatupunkta - var būt. Var būt no medicīniskā viedokļa, jo alkoholisms jau nav vīruss, kurš "jāizdzen" laukā no ķermeņa ar medicīnisku manipulāciju palīdzību. Alkoholisms ir cilvēka izvēle. No cikla "Es aizleju sevi un savu dzīvi, vai arī nē". Un katra paša ziņā vispirms jau ir tas, lietot un cik daudz to alkodziru, kurā mirklī no tās atteikties. Ja nu vajadzīga kaut kāda medicīniska palīdzība kādā situācijā, tā ir tikai palīdzība konkrētā brīdī un konkrētās robežas. Ne vairāk. Un katra paša brīva izvēle ir "Man pie kājas visa pasaule, es aizlēju, aizleju un aizliešu acis" vai arī "Man tagad nav vēlmes un laika, jo...." kaut zivju cope notiek upeles krastos.

Nu patīk man tos linkus vākt

Latvija, par Latviju, Latvijas iedzīvotāji

1. Vietnē Stacija.org izlasīts. Valentīna Freimane - Ardievu, Atlantīda!
2. Vietnē Stacija.org par turpinājumu iepriekšminētajai grāmatai, Valentīna Freimanse - Antigones likums.
3. Kazhes blogā par grāmatu "Straupes pilskungi".
4. Kazhes blogā par grāmatu "Brasas pagalma dainas".
5. Grāfu Plāteru-Zībergu pēcteči atgriežas senču mājās Vabolē.
6. Saeimas vietu sadalījums vēlēšanu apgabaliem - noteikts.

Krievijā, arī PSRS laikos.