Vispirms - zinu, ka pārmaļu tēmu, par kuru esmu jau agrāk izpaudusies.
Šo rakstu veltu tiem, kuri sāk pukstēt par to, ka Zeļenskis Ukrainā esot jānoņem no amata, jo viņš nekādi negribot karu ar Krieviju pabeigt. Varu jūs nomierināt - Zeļenskis mierīgi aizies no amata tad, kad šis karš patiešām būs beidzies. Nu nav viņam nolūka tajā amatā sēdēt mūžīgi, vismaz līdz savai nāvei noteikti. Nu nav viņš Putins, kurš ar visiem iespējamiem un neiespējamiem līdzekļiem iecementējies Krievijas galvenajā amatā. Un kara beigām ir vajadzīgs nu ļoti mazs sīkums - Krievijas armijas aiziešana mājās atstājot Ukrainu 2014.gada robežās. tikai pēc tam var sākties viss pārējais.
Karš sācies un notiek tikai un vienīgi Krievijas elites ambīciju dēļ. Pēc PSRS sabrukuma Maskava pazaudējusi kontroli pār divām jūrām un daudzām sauszemes teritorijām. Un ar šo zaudējumu Maskavai ir nu ļoti grūti samierināties, tāpēc tāds tracis. Ja Ukraina piekāpsies, kritīs - nekur nav zvanīts, ka Ukrainai nesekos visas citas no PSRS savulaik atšķēlušās republikas. Ir nu ļoti liela varbūtība, kurai tīri teorētiski (pagaidām) var sekot visa pārējā Eiropa un kas tik nu vēl. Tam lācim ir ambīcijas un apetīte vienmēr rodas ēdot. Kaut kā sāk izspīdināties paralēles ar Staļina laikiem.
