Kā žagata ligzdā vācu sevi un savus draugus. Un anonīmos komentārus dzēsīšu neatkarīgi no komentāra teksta!
Pasaulē, interesantas lietas
Krievijā, no Padomju laikiem
Ieliku šorīt, vakar kaut kā sagurums bija pārņēmis. No mana telefona - pats aptumšošanās fakts kaut kā nu tā, izplūdis. Vairāk no no kalna redzamā saulrieta ainava. Tomam fotoaparātā labāk sanāca.
Tas suņuks bija burvīgs. Visu laiku diedelēja, lai viņam punci pakasa.
Bildes no mana telefona.
Kaut kā netīšām sanāca. iziešana no mājas bija ar mērķi aiziet uz Ludzas parku un paskatīties parkā bibliotēkas mājiņā, vai tur ir atgriezusies nolikts Trīskrāsu karuselis. Nebija. Aizgājusi tautās grāmata. it kā sīkums, bet patīkami. Var jau būt, ka tā tajā mājiņā kādā mirklī atgriežas un tajā pat mirklī aiziet nākamās rokās. Kā tur ir, nezīlēšu. Vienalga patīkami, ka kādam noder.
Pēc jau aizgājām pa Raiņa ielu līdz galam ezera virzienā un tad pa acīmredzami lietotu kaut ko ceļam līdzīgu caur mazdārziņiem pagājāmies. Viens posms tiešām it kā pa džungļiem ejams ar apziņu, ka kreisā pusē kaut kur ir Lielais Ludzas ezers un ceļa galā kaut kut aiz kokiem ir dzelzceļa līnija uz Zilupi Pa taisno līdz dzelzceļam neaizgājām, atradām ceļu starp mājām un izbridām uz Latgales ielas tajā posmā, kurš ielu izved no Ludzas auto braucienam uz Zilupi vai Pildu caur Ņikšiem - pēc braucēja ieskatiem. Pēc jau gājiens uz mājām.
Vakar vakarā nobildējām pa ceļam uz mājām ejot pa Mazā Ludzas ezera pontona tiltu. Pirms tam biju paasistējusi kārtējam Toma makšķerēšanas pasākumam. Vakar sajutos drusku miegaina, lai liktu bildes šeit.
