Atkal, jau atkal demotivatori... Šoreiz ātri savākušies...

Drusku atmiņu bildēs

Atradu, ka man "iemētājušās" šādas bildes. Kādus padsmit gadus vecas. Dažus gadus vecākas par manu blogu. Man sanāca "Ups? Es kādreiz biju tik tieva?!"

Vakardien. Dienas garumā. Pa logiem.

Vakar tā arī neiztuntulējos kaut kur ārpus mājas doties. Tik vien bija, kā periodiski uz lievenīša pasēdēju uzpīpēt, paklausīties, kas manas mājas citos galos par Latīņamerikas seriāliem notiek. Tomēr nenoturējos pabildēt to, kas aiz manas mājas logiem atrodas. Visas dienas garumā. Ņemiet par labu. Saķēru tik, cik luste bija...

Seriāls: Sardze (Стража/The Watch)

Ieteica Toms.

Žanrs: Fantāzija, Drāma, Bojeviks

Autorvalsts: Lielbritānija

Pēc Terija Paratčeta darbu motīviem. 2020.gads; viena sezona, 8 sērijas, katra nedaudz vairāk par 40 minūtēm.

Darbība norisinās Plakanās pasaules Ank-Morporkā. Pratčeta pilsētā, kuru zinu pēc Going Postal un filmas par Tūristu (par to vēl tikai rakstīšu). Tikai laiki laikam vairs nav tādi, kā iepriekšējās filmās. Vismaz pēc tērpiem tā liekas. (Laikam jau nu vajadzētu beidzot sameklēt arī Paratčeta grāmatas, lai beidzot izlasītu Plakanās pasaules sēriju). Pagaidām storijs patīk.

Un pie viena tāds "Ha?! Un kāpēc arī nē?". Vienu no seriāla sieviešu lomām spēlē vīrietis, bet vienu vīrieša lomu - sieviete. Pie kam organiski iekļaujas kopainā, neizlec.

Katrā gadījumā ir interesants variants definējumam "pēc motīviem". Darbība risinās grūti pateikt, kādos laikos, tik ne tajos laikos, kad dāmas krinolīnos. Toties pietiek vilkaču, pāraugušu rūķu, cilvēku un vispār visādu citādu radību.

Iespaids tāds, ka seriāla veidotāji "sabēruši burciņā" Pratčeta darbus, kuros vēstīts par varoņu darbībām Ank-Morporkā, "sakratījuši" un radījuši savu notikumu tajā pilsētā kā vidējo aritmētisko "sabērtajiem" darbiem. Bet kopaina drastiska, īsteni Pratčetta garā. Un tipāži kolorīti. Ne ūber skaistuļi, bet tādi, kuri dzirksteļo. Bija prieks tādus redzēt, aizrautīgs seriāls.

Beigas bija tādas, kas izskatījās pēc daudzpunkta. Nē, sezonas stāsts beidzās. Kā jau paredzams, ar happy end zināmā mērā. Tomēr pavisam beigas - pēdējās sērijas pēdējie kadri, manuprāt, bija pieteikums tam, ka jāgaida nākamo sezonu ar nākamo sezonas stāstu.

Kad apjautajos par viedokli, Toms teica, ka 

https://hdrezka.ag/series/fantasy/36260-strazha-2021.html#t:111-s:1-e:6

esot tikai pirmā seriāla sezona. Kaut kur neta ārēs esot sastopama arī otrā seriāla sezona.

Šodienas noskaņa. Ņemiet par labu...

Ojārs Āboltiņš

LU eminētais profesors, ģeologs, ģeogrāfs... Vēl viens cilvēks ir devies saules takā atpūsties uz mākoņa maliņas.

Drauga - Arta Āboltiņa - tēvs. Pa dzīves burzmu neilgi sanāca sastapt. Laikos, kad dziļā jaunībā bija izdevies iestāties LU Ģeogrāfijas fakultātē, apmeklēju Āboltiņa kunga lekcijas. Jaunības dullumā pametu mācības augstskolā jau pirmā kursa beigās un tā arī nekādā veidā neatsaku mācības ģeogrāfos. Bez īpašas nožēlas. 

Nē, tomēr viena sīka vainīguma oglīte visu mūžu ir gailējusi. Ojāra Āboltiņa lekcijas bija tik... Viņš mācēja "paņemt" ar savu aizrautību un interesi par to, ko mums stāstīja. Viņš mācēja acumirklī iedot interesi un spārnus. Katrā gadījumā, man pietika tikai nedaudz saskarsmes lekcijas klausoties, lai "sliede" dvēselē un pasaulskatījumā paliktu visam mūžam. Bija viņam kaut kāda dzirkstelīte, kas spēja savu gaismu un enerģiju nodot tālāk tā, nebija iespējams nepaņemt..

Visu laiku bijusi kaut kāda zemapziņas vēlme "ja es tā rīkošos, ko viņš par to teiks?". Kaut kā netīšam - atmiņas uztveres īpatnība uztvēra viņu kā manam tēvam līdzstāvošu, vienlīdzīgu viedokļa izpausmēs. Grūti to sajūtu precīzi nodefinēt, emocijas reizēm ir dīvaina būšana. 

Un laikam neesmu vienīgā, kuras dzīvē profesors paliekošu "sliedi" atstājis.

Par tiem, kurus sauc par noziedzniekiem

Šo tēmu laikam arī esmu "kruķījusi un apviļājusi" kādos iepriekšējos ierakstos, tiesa, kādas citas tēmas paspārnē. Lai saprastu, ir jāpārlasa viss, kas iepriekš sarakstīts, bet tā nu ir ļoti daudz. Laikam jau "neskriešu cauri", ja kur kādā veidā atkārtošos, neņemiet ļaunā.

To, ka tam pašam zaglēnam jāpieliek kāds darbs, lai to zagšanas procesu izveiktu un pēc caur kaut kādiem citiem cilvēkiem no tā sazagtā tiktu vaļā, laikam jau noteikti esmu teikusi. Tas, ka kaut tā paša zagļa darba rezultāts ir negatīvs tiem, kurus tas skāris, vel nenozīmē, ka tas kādā mērā nav arods.

Tajā pat laikā - tas zaglēns (vispār, jebkurš dažādo noziegumu izdarītājs) ir savā ziņā slaists un tāds, kurš nu neuzskata par vajadzīgu būt par kaut kā radītāju. (Arī policists savā ziņā ir radītājs, kurš ar savu darbību novērš kādu nekārtību. Vismaz teorētiski.) 

Labi, nedaudz aizplūdu laikam ne tur.