ceturtdiena, 2021. gada 16. septembris

Filma: Ķēniņa Zālamana raktuves. Pēc Hegarda tāda pat nosaukuma romāna motīviem.

Novilku rutrekerī šo ASV uzņemto un 1983. gadā uz ekrāniem izlaisto filmu noskatīties, jo atcerējos ļoti agrā jaunībā, precīzāk, pusaudža gados lasīto Hegarda piedzīvojumu romānu. Un vīlos.

Vīlos tajā ziņā, ka filma tiešām ir ļoti pēc motīviem. Un radīja vēlmi kur atrast grāmatu un pārlasīt to vēlreiz, lai pilnībā atjaunotu atmiņā reiz izlasīto stāstījumu. Bet, cik nu man palicis atmiņā, romāna sižets bija spraigāks, daudziem piedzīvojumiem bagātāks. It īpaši varoņiem esot afrikāņu cilts tvāli apdzīvotajā teritorijā. Un galvenie varoņi bija vīrieši, kuri devās uz karaļa Zālamana raktuvēm pavisam citu motīvu vadīti nekā tas atainots filmā. Un varoņu vidū bija tik viena sieviete, pie kam arī ne tā pozitīvā varone, tvālu cilts burve ar visai nejaukiem nolūkiem attiecībā pret galvenajiem varoņiem. Tas tiktāl, cik es galvenos vilcienos atceros grāmatas sižetu.

Filma savukārt ir visai slikts ceļojuma piedzīvojums, kur lielāko daļu filmas sižeta aizņem vīrieša, sievietes un viņu vajātāju ceļš uz raktuvēm ar mērķi savākt dimantus. Un tikai. Nekādu papildus motīvu, kuri grāmatā tomēr parādās.

Pie viena, ja grāmatas darbība norisinās Dienvidāfrikas republikas teritorijā, kas pat mūsdienu eiropiešiem ir mazāk zināma nekā citas Āfrikas valstis, tad filmas darbība norisinās vienā no Centrālāfrikas valstīm. Pie kam filmā nez' kāpēc vēl parādās vācu karaspēks, tērpts laikam jau Pirmā pasaules kara Vācijas armijas tērpos, kaut arī vācu lidmašīnai manuprāt ir Hitlera laika emblēma uz lidmašīnas astes. Un arī kombinētie kadri nu ļoti bija pamanāmi. Bija ļoti acīmredzama priekšplāna notikumu un otrā plāna notikumu robeža, kas nu nekādi nepalīdzēja filmas uztverei. Filmas citi specefekti arī neviesa ticamības iespaidu.

Diemžēl filmas veidotāji no romāna paņēma tik dažus, visai nosacītus pieturas punktus. Pārējo padarot par lētu ziepju operu. Ar mokām noskatījos filmu līdz galam. Lai redzētu, ar ko tad nu tas v.i. beigsies.

Informācija, jautājums

Rosos še ne tikai iepriekšējos rakstos "izķerot blusas" - drukas kļūdas. Arī daudzus rakstus pārtagojot. Tagi še nosaukti par birkām. 

Dažas birkas ieviešu no jauna, dažas - atzīmēju, jo iepriekš nebiju atzīmējusi.

Caurskatot birku sarakstu, konstatēju, ka kādas/kāda jāizņem no birku saraksta. Un te nu man ir problēma - nekad iepriekš to neesmu darījusi.

Lūgums mani lasošai tautai - vai ir kāds/kāda, kuram ir blogs, veidots blogspot.com vidē? Ja ir, lūdzu iesakiet, kā šajā vidē var atbrīvoties no nevēlamiem tagiem/birkām?

trešdiena, 2021. gada 15. septembris

Noteikumi

Lasu feisbukā un ķiķinu savā nodabā. Kaut kas ir sagājis greizi ar visiem tiem pandēmijas, vakcinācijas pasākumiem un pretpasākumiem.

Labi, ne visi atbalsta pandēmijas sakarā esošos noteikumus, arī vakcinācijas obligātumu, it īpaši tajās grupās, kuras ir ikdienā ciešā saistībā ar citiem cilvēkiem. Ir vēlme ko mainīt esošajā situācijā. Bet, mīļie, ne jau pieprasot noteikumus, kuri atļauj neievērot noteikumus. Sviests kaut kāds. Vai tad zaglis tumšā ielā kādam prasa atļauju apzagt zinot, ka zagt nedrīkst? Zog un viss.

Par pretenzijām pret valdību runājot. Nu, man arī ne visās jomās apmierina valdības darbība. Bet tā ir mana neapmierinātība. Nekad to nepasludināšu par visas tautas neapmierinātību. Mēs taču esam tik dažādi, katram patīk/nepatīk māte, meita, kleita. Līdz ar to nesen feisbukā parādījusies informācija par to, ka kāda organizācija, kuras petīciju parakstījuši nu ļoti daudzi cilvēki, visas tautas vārdā pieprasa valsts vadītājam veikt kādas darbības steidzamā kārtībā. Prasības, kuras saistītas ar pret pandēmijas pasākumiem un vakcināciju pret pandēmiju izraisošo slimību. Nu, pankūka, kā var relatīvi nelieks cilvēku kopums izteikties citu cilvēku vārdā, ja tam nav līdzpilsoņu deleģētas pilnvaras? Ir cilvēki, kuri šim prasībām piekrīt pēc noklusējuma, pat ja nav parakstījuši petīciju, ir cilvēki, kuri nepiekrīt. Un, ja īpaši piesienas - kā mazs bērns var piekrist tam, par ko viņam vēl nav pat izpratnes? Un cilvēks medicīniskā komā? Viņi taču arī ir tautas sastāvdaļa.

Pie viena - man nu ļoti nepatīk tas, ka daudzi, komentējot kādu tēmu, zināmā mērā "aiziet oftopikā". Tas ir, nevis izsaka savu viedokli par pavediena pamattēmu, bet jau publicē savu viedokli par kāda privāto dzīvi, veselibas stāvokli u.tml. Vispār bārsta aizskarošas frāzes nepadomājot par to, ka tas ir nevietā, nepieklājīgi u.tml. Vispār jau pat likuma kārtībā sodāms, ja kas. Ja tiek apspriestas kādas darbības, kuras nepatīk, tad, velns parāvis, šīm darbībām nu nav nekāda sakara ar apspriežamo tēmu. Un, interesanti zināt, kā darbības veicēja privātā dzīve atsaucas uz līdzcilvēkiem, uz kuriem nu noteikti attiecas tik tas, ko kāds ir paveicis publiskā jomā? 

Tagad vēl - nu jau ir galējā galējība. Daži izdomājuši pie valdības ēkas protestēt pret gaļas dzīvnieku audzēšanu un pēc izmantošanu pārtikā. Piekrītu tik tālu, ka tas zvēriņš jātur normālos, dzīvošanai un augšanai piemērotos apstākļos. Rezultāts būs visādā ziņā pozitīvs. Tai pat laikā - cilvēks jau no pašiem, pašiem, pašiem pirmsākumiem ir gaļēdājs, mājdzīvniekus audzē pārtikai lai nebūtu katru reizi jāiet mežā pēc gaļas medījuma (un nekad jau nevar zināt izdosies to zvēru nomedīt vai nee). Ja kādam nu ļoti negribas pārtikā lietot gaļu, kas nu liedz. Brīva izvēle. Bet nu nevajag šo viedokli uzspiest tiem, kuri grib to gaļas kotletīti, karbonādīti. Prasīt visiem bez izņēmuma - nu, tad jau prasīt lai visas stirnas pārstāj ēst zāli un sāk zvejot zivis.

Pasmaidam un labam garastāvoklim