sestdiena, 2024. gada 16. marts

Viss. Turpinās. Linki.

  1.  Kārtējā grāmata lasīšanas rindā. Par Nobelu.
  2. Par Vītolu fonda dibinātāju.
  3. Tvaikonis Nemesis atrasts pēc ilgiem gadiem.
  4. Mums reiz slēptā vēsture. Par partizāņu cīņām pret čeku.
  5. Interesanti, par vēlamo temperatūru uz zemes.
  6. Interesanti par tādu mūslaiku jaunatnei ne pārāk zināmām zivīm kā lucīši.
  7. Īsumā - kriminālžanra vēsture.
  8. Interesanti - par milzīgo, kustīgo Marokas kāpu.
  9. Ritvara "piesitieni" bildēs.
  10. Rotko muzejs Daugavpilī. Vismaz man vēl viens iemesls aizbraukt ekskursijā uz Daugavpili.
  11. Par ko šādu Vācijas pēckara (domāts Otrais pasaules karš) vēsturē nebiju zinājusi.
  12. Nemaz nezināju, ka Latvijā ir apdzīvota vieta ar šādu vārdu. Par Ilzes ciemu.
  13. Rīga mainās. Jauns Hesburger.
  14. Interesanti. Par ērģelēm.
  15. Arī šo Jura Barkāna grāmatu būtu vērts izlasīt.
  16. Latviešu skaņuplašu vēstures akordi.
  17. Latvieši Vācijas dienestā. Tie, kurus mēs saucam par leģionāriem.
  18. Pirms 100 gadiem Francijā izskanējis raidījums par Latviju. Kādam varbūt tas liksies sīkums, bet nenoliedzami patīkams.

ceturtdiena, 2024. gada 14. marts

Terorisms un vienkārši vandālisms

Protams, atkal ielīdu Vikipēdijā,  lai rastu skaidrojumu jēdzieniem. Un atradu. Gan to, kas ir terorisms, gan to, kas ir vandalisms. Principā - abos šķirkļos precīzāk izskaidroja to, kas jau bija skaidrs.

Kas attiecas uz to, ko īsti gribu ar šo pateikt - Latvijas telpā pēdējo piecdesmit gadu laikā ir bijusi divi vandalisma akti un divi terorisma akti:

1. Vēl padomju laikos republikā izskanējušais vilciens Ogre-Rīga vagonu vnndalēšanas pasākums, kad jaunieši pēc grupas Pērkons koncerta Ogres pilsētas estrādē braucot uz Rīgu "iznesa" diezgan daudz no vilciena sastāva. Par to "pasākumu" un tā sekām ir plašāka sižeta līnija Jura Podnieka dokumentālajā filmā Vai viegli būt jaunam. Un šis ir tas gadījums, kad nevajag jaukt pūkainu ar kantainu. Bezjēdzīgai demolēšanai demolēšanas pēc nav nekāda sakara ar politisko sistēmu valstī. Tās demolēšanas rezultātā daudzi vainīgie pelnīti saņēma sodus tiesas ceļā, tika sabojāts un "izsists no ierindas" pārvietošanās līdzeklis - vilciena sastāvs tādējādi radot ievērojamas neērtības dzelzceļam (jo tie sabojātie vagoni bija tomēr jāremontē krietni) un cilvēkiem, kuri ikdienās lietoja šo satiksmes veidu (Kaut uz laiku no "ierindas izsistais" transports kā vienība - Kaut kur taču satiksmes regulētajiem bija jāatrod kaut kas vietā...). Pie viena nepatikšanās iedzīvojās Pērkons, pēc kura uzstāšanās nesmukums uz dzelzceļa notika.

2.Terora akts - spridzināšana universālveikalā Centrs 2000.gadā. Arī plašāku informāciju atradu Vikipēdijā. Jo - atcerējos, ka bija, un arī to, kādu rezonansi tas fakts bija izraisījis.

3. Grautiņš Vecrīgā 2009.gadā. Toreiz tas process ilga vairākas stundas, linkā izlasīsiet sīkāk.

4. Okupācijas muzeja apzināta dedzināšana šī gada 27.februārī. Nu, tur izmeklēšanas un tamlīdzīgas darbības vēl turpinās.

Protams, var jau gadīties, ka kāds zina vēl par kaut ko līdzīgu mūszemītes telpā. Man ir zināmi šie četri gadījumi. Un - kaut arī tie gadījumi pēc formas, pēc izpausmēm un tamlīdzīgām būšanām iedalāmi pa pārim katrā jēdzienā, rezultāts zināmā mērā apvienojas vienā veselā: abos "negadījumu" variantos cieš ne jau "mērķauditorija". Vairumā tomēr "gāju garām un gāju". Kādi sastrādāja nejaucības, bet aiz viņiem tās nejaucības jāsavāc un skāde jānovērš pavisam nesaistītiem ar visu to cilvēkiem.

Pie viena - četri idiotisma pilni gadījumi Latvijas telpā 50 apmēram gadu laikā - manuprāt daudz par daudz. Ar terorismu un vandālismu nekas jauks netiks panākts, tikai sagādātas liekas un nevajadzīgas neērtības līdzpilsoņiem. Tā, maigāk izsakoties.

Tas tā, pagaidām viss. Ceru uz viedokļiem.

svētdiena, 2024. gada 10. marts

Fanātisms un fanošana

Pirmo reizi šai tēmai pieskāros apmēram pirms gada runājot par reliģiska tipa fanātismu. Tiesa, man tagad tekstu pārlasot, bija iespaids, ka es tā pieticīgi, toleranti izteicos; pārgāju tēmai pa virsu. Bet nu labot neiešu, šoreiz tam visam tā pamatīgāk laikam.

Šoreiz parakājos internetā, lai tur atrastu pieejamos virsrakstā minēto jēdzienu labāka skaidrojuma atrašanai. Kā pirmo meklēju fanātisma skaidrojumu. Atradu daudzus riņķī un apkārt, bet paplašāku skaidrojumu jēdzienam atradu vietnē IK-PTZ publicētajā rakstā. Priekš manis - garš un tiešām izsmeļošs raksts. Jēdziena fans skaidrojumu atradu Vikipēdijā tam veltītajā šķirklī. Un mani nepārsteidza, man bija tāda nojauta, ka jēdziens fans ir saīsinājums no jēdziena fanātiķis. Un sākts lietot tikai apmēram 18.gadsimta beigās. Nepārstāstīšu, izlasīsiet. Linku taču iedevu.

Tas, kā pati uztveru šos jēdzienus - fans ir "maza mīļa vardīte, kas rušinās savā tēmā, ir interesanta sev un citiem. Jo tai ir savākusies interesanta informācija vardītei mīļā tēmā", fanātiķis ir "uzbāzīgi agresīva muša, ar vāju domāšanas spēju; fanātiķi virza tikai skaudība un vēlme uzspiest savu redzējumu par vietām, lietām, notikumiem tiem, kuri nemaz negrib zināt neko par mušas nostāju". Kaut kā tā.

piektdiena, 2024. gada 8. marts