Ludza. Pa ceļam uz veikalu

Bija tāda kā vajadzība uz konkrētu veikalu aiziet. Iecerēto ne visu nopirku, iebremzēju pārdomās. Bet pa ceļam pabildēju gan.

Izstāde "Rozīši 80" Mākslas akadēmijā

Atkal uz mirkli vakar atbraucu uz Rīgu, šodien ar vakara vilcienu braukšu atpakaļ uz Ludzu. Ar Tomu aizdevāmies Mākslas akadēmijā "Rozīši 80", kurā savus darbus esot izstādījuši pulciņš Rozentāla mākslas skolas bijušo audzēkņu. Izstādes dalībnieku sarakstā bija diezgan daudz uzvārdu, bet realitātē galveno izstādes piedāvāto darbu klāstu pārstāvēja Kaspara Zariņa darbi, kas veltīti grieķu skulptūrām. Pārējie - par cik, par tik.

Atkal drusciņš Ludzas

Aizgājām ar Kristapu uz Ludzas sociālo daļu asistenta pakalpojuma noformēšanas birokrātijas beigu fāzi noformēt - parakstīt līgumu. Pa ceļam nedaudz pabildēju.

Kārtējais vākums ar interesantiem linkiem

Latvijā, viss ap un par Latviju

1. Zemes 'lielā acs"- kosmosa ģeodēzija.
2. 140 vārdu: iedzīvotāju sastāvs Latvijā kopš 2017.gada.
3. Gostiņu LKVB fenomens.
4. Kur pētnieki ņem ziņas par to, kas ar latviešiem ir noticis 20.gadsimta karos.

Krievijā, par Krieviju, arī PSRS laikiem

Pavisam neliels aplis pa Ludzu

Samobilizējos, izgāju vienu apli apiet pa pilsētu. To apli gāju pavisam netālu no mājas, uz pilsētas centriņu negāju - turp iešu rīt ap pusdienas laiku.

Ar pavisam nelielo pastaigu bija skaidrs, ka fiziskais restarts nav iestājies pilnā mērā, ar to mazo līkumu šodienai pilnīgi pietiek. Toties ļoti silti. Un pie viena - saulīte dara savu darāmo. viss strauji kūst. Vienu gabaliņu negāju, jo peļķe bija pietiekami liela. Labi, ka tikai rīt obligātais gājiens uz centru. Jāparaksta līgums ar Ludzas sociālo daļu par asistenta pakalpojumu. Ceru, ka maršrutā tās peļķes nebūs ļoti daudz un šausmīgi lielas.

Atkal vāvulis ar domu plūdumu

Sēžu mājās un gaidu, kamēr veļas mašīna "izgriezīsies". Šoreiz neliku uz to programmu, kura "griežas" četras stundas. Diena rādās būt saulaina, varbūt vēlāk kādu līkumu iziešu pilsētu apskatīt. Redzēs, kā būs.

Pagājusī nedēļa bija braukāšanas piepildīta. Uz Rīgu un atpakaļ. Mantām pakaļ. Tās trīs ar asti/astīti stundas vilcienā it kā nekas nav, sēdi un sēdi. Tomēr kaut kā nogurdina. Zināms tonuss ķermenim. Arī Rīgā nekādus "kalnus" īpaši negāzu, tā pa druskai parosījos. Un tas viss kopā radīja to, ka vakardienu nosēdēju mājās (ja neskaita sīkizlēcienu uz veikalu nopirkt sīkņammiņu). Bija sagurums un fiziskā pārtēriņa sajūta. Kaut kāds nosacīts restarts bija nepieciešams. Katrs jau kādā mērā šo ir pārcietis. 

Pasmaidam nedaudz. Sen nav būts