svētdiena, 2021. gada 31. oktobris

Vēl viena neliela pastaiga pa Vecmīlgrāvi

Vakar, 30. oktobrī, kopā ar Tomu atkal paklejojām pa Vecmīlgrāvi. Par paša Vecmīlgrāvja vēsturi var nedaudz izlasīt šeit.

Gribējām aplūkot to Vecmīlgrāvja daļu, kura reiz bija Rīnūži. Sanāca nedaudz, jo klejojot sanāca "izlīst" un Vecmīlgrāvja kapu pusi. Tos tad nedaudz izstaigājām. Nedaudz interesē kapsētu iekšējais izvietojums, pieminekļu arhitektūra. Par Rīgas robežās tie zināmā mērā atšķiras. Vecmīlgrāvja kapsēta - ļoti pauguraina vieta. Kāpās ierīkota. 

Še, kapos, mūs krietnu laiciņu pavadīja kaķis. Nu jā, kaķis. Tāds pabrangs, no skata labi barots runčuks. Sagaidīja jau pie kapsētas vārtiem, ļāva drusku pabarot, prasījās uz apčubināšanu. No skata nebūt ne pamests. Un brīvi pa kapsētu, nu, vismaz to stūri, kuru mēs izstaigājam, pārvietojās, daudz pozēja uz kapakmeņiem. Tā nedaudz īpatni, ka uzlec un skaidri redzams, ka pozē. Par kaķi radās iespaids, ka viņš kur netālu dzīvo, uz kapiem atnāk pakomunicēt ar kapsētas apmeklētājiem.

Pēc kapiem uz mirkli ieklīdām arī Ziemeļblāzmas parkā ar cerību vēlreiz uzbraukt skatu tornī. Tur gan sanāca izgāšanās. Karantīnas dēļ laikam slēgts uz laiku.

Tā ka šoreiz daudz nesanāca paklimt, apskatīt. Ceru, ka tuvākā laikā arī foto nopubliskošu.

trešdiena, 2021. gada 27. oktobris

Dažas ieskices par notikumiem, rīcību

1. Joprojām skatos TV raidījuma sieviešu/vīriešu (Мужское/Женское) sižetus Jūtībē. Tagad uzdūros raidījumam par meiteņu pārāko aizraušanos ar diētām un tievēšanu bez reālas vajadzības. Tik lai patiktu puišiem un draudzenēm arī ko pierādītu. Aizraujas apmēram padsmit gados. Un vecāku cīņu ar bezpamata iespītēšanos. 

Tās apzinātās tievēšanas bez jebkāda, pat bez medicīniska pamatojuma noved līdz slimīgam tievumam, anureksijai. Raidījumā skatījos uz tām meitenēm, kļuva žēl. Labi, ka ieslēdzās smadzenes, meitenes saprata, ka ir par tālu aiziets. Situācijā, kurā viņas kļuvušas kauli un āda un nedaudz zem ādas paslēptie iekšējie orgāni. Šausmas Gobu ielā. 

Pati reiz stresainā situācijā nokritos līdz 32 kilogramiem. Uz ielas svārkos iziet netaisījos - ja pašai uz sevi spogulī paskatoties bija garantēti murgi uz atlikušo dienu, tad negribējās uz ielas cilvēkus biedēt. Uzsēdos uz putrām, centos ēst pat tad, kad organisms vilka uz gultu un veģetēšanu. Izdevās savākties, uzdzīt svaru līdz normālformai.

2. Vēl drusku atgriežoties pie zviedru aktīvistes Grētas un viņas domubiedriem, arī pusaudžiem. 

Nav slikti likt pieaugušajiem aizdomāties par kādām nebūt problēmām. Bet tai pašā laikā - pirms ko runāt pārmetot kaut ko vajadzētu pie viena painteresēties par to, vai problēma jau netiek risināta. Cik esmu sapratusi meitenes uzstāšanās tekstus - vispārīgas frāzes un nespēja atbildēt uz papildjautājumiem. Tik tas, ko iepriekš "ielicis mutē" kāds pieaugušais necenšoties bērnu sagatavot kārtīgi. Izskatās bēdīgi. No pieredzes zinu. Man uz to ir pamatoti aizrādījuši dažos manos še izteiktos viedokļos.

Pie viena - šie pieaugušie, nu, tie, kuri tos bērnus bīda visur kur, savā ziņā samaitā bērnus, viņu bērnību. Pie viena kavē bērnu iekļaušanos esošajā apkārtējā vidē. Varbūt pat traucē bērniem apgūt elementārās sadzīves prasmes.

svētdiena, 2021. gada 24. oktobris

Matrikss (Matrix): visas trīs filmas

Uznāca vēlme noskatīties visas trīs Matriksa filmas. Lai saprastu, kāpēc mani šī triloģija atstāja bez emocijām. Par spīti filmās ietvertajai Idejai, Domai.

Ideja, Doma, kas ietverta triloģijā, nav slikta, liek aizdomāties. Tikai padomāt, nedaudz novilkt paralēles ar pasaulē notiekošo. Pat globāli, ne tikai lokāli. Tomēr aizdomāties tik uz mirkli. Pēc visu to nolikt "tālajā atvilktnē".

Vienkārši tāpēc, ka kopumā kaut kā neticu. Daudzām fantastikas, fantāzijas filmām ticu, šai - neticu.

Filmā teikts, ka mašīnas iekarojušas pasauli, pakļāvušas sev. Filmā teikts, ka visi cilvēki kļuvuši par marionetēm mašīnas funkcionēšanai. Tomēr - visa darbība noris planētas vienā, lokālā vietā. Un nav pat nekādas norādes par to, kas notiek citos planētas nostūros. Galu galā Zeme tomēr nav kartupeļa lielumā. Tā pat nav īsti atrunāts, pat ar mājienu, kā esošajos apstākļos nokārtoti, atrisināti daudzi tehniski jautājumi. Pat tas, kā tiek nodrošināts, atrisināts skābekļa veidošanās jautājums. 

Man pat īsti nav skaidrs, kā filmas galvenie varoņi ieguvuši savas superspējas pārvietojoties. Tiesa, uzplaiksnī variants, ka viņus esot pieslēgtiem Matricai ar diskešu (vai kā nu varētu nosaukt tos sīkos diskiņus) palīdzību "uzlādē" kādai konkrētai prasmei. Kaut kā arī šis variants neizsauc ticamību.

Varbūt piekasos. Nezinu. Varbūt pēc laika nogulsnēsies vēl kādas domas. Pagaidām ir šādi.

trešdiena, 2021. gada 20. oktobris

Neliels izmisums

Nezinu ko darīt. Kam "pieklauvēt". radiem, draugiem, paziņām jau esmu klauvējusi. Man dažu obligāto maksājumu galīgai nokārtošanai vajadzētu 250 eirikus. Ar laiku segtu parādu...

otrdiena, 2021. gada 19. oktobris

Nevaru nepadalīties

Domājiet paši. Uz pasaules ne viss ir slikti. manuprāt. Tas, ka patlaban atspējots skatīties citās vietnēs, vēl neko nenozīmē. Uzspiediet uz "Skatieties pakalpojumā YouTube" un viss notiksies.

Rakstu nedzēsīšu, bet te bija čakars sakarībā ar to, ka dalījos ar videoklipu.

Divu metru distance

Mani nedaudz fascinē Covid 19 saslimšanas mazināšanas, karantīnas noteikums ievērot pircējiem veikalos divu metru distanci. It īpaši lielveikalos. Un pie viena neizpratne par to, kā tos noteikumus ievērot.

Pircēji, protams, "uzpurņos" ar groziņiem rokās pārvietojas pa tirdzniecības zāli, kurā vairumā gadījumu starp preču plauktiem ir apmēram divu metru distance jau pēc noklusējuma. Pircēji starp plauktiem pārvietojas, izvēlas preci. Ne vienmēr viņiem ir iespēja šo distanci ievērot kaut vai lai samainītos vietām nelielajā pārvietošanas telpā, reizēm nākas vajadzīgo preci paņemt apmēram no blakus plaukta. Un ja tajā laikā lielveikala pārdevējs kārto plauktā preci? Kurš stāv un gaida, kamēr pārdevējs pabeigs darbību? Pēc tam stāvēt rindā pie kases pirkuma apmaksai. Nu tur šo divu metru distance ir pat mazāka nekā nosacīta iespēja. Neaizšķērsos taču ar savu stāvēšanu ceļu cilvēkiem, kuri pārvietojas zālē pirkumu izvēlei. Visi taču ir redzējuši preču izvietojumu tirdzniecības zālē, kasu izvietojumu tai pat zālē. Sakiet, cik reāla ir šī divu metru distance? 

Pie viena - arī ne visur pārdevējas ir ar kaut ko aizsargātas divu metru attālumā no pircēja. Ne visur arī starp pārdevēju un pircēju ir bijusi iespēja novietot kaut kādu aizsargstiklu.

Mazākos veikalos, citās kādās iestādēs, kuras apmeklē cilvēki, to var kā nebūt ievērot. Bet lielveikalos? Kurš tad nu pa zāli pārvietojas un koriģē cilvēkus? Arī tajos gadījumos, kad pircējiem vajag preci no viena un tā paša plaukta?

pirmdiena, 2021. gada 18. oktobris

Vēlos nedaudz apsvērt

Jau iepriekš pasaku - varbūt kur atkārtošos. Bet domas kur nedaudz savādākas kļuvušas. Varbūt tik papildinājums iepriekš teiktajam. Tas nu tā, ceru, taps piedots.

1. Pārskatot, palabojot tekstus radies jautājums. Reiz, laiku iepriekš, pēc kāda nebūt teksta komentāros bija ņemtne ar kādu no anonīmo komentētāju "armijas" par manām drukas kļūdām, par alusbunžām, reizēm arī par pamattekstā rakstīto, u.c.u.tml. Tagad tas viss kaut kā pieklusis. Ja ko pakomentē, tad tēmā un nedaudz. 

Kaut kā pietrūkst tā anonīmā, ar kuru runājām, strīdējāmies. 😀

2. Reiz izteicos laikam, ka man īsti nepatīk raidījumi, šovi, kuros ļoti tiek sekots šovu, raidījumu varoņu privātās dzīves peripetijām. Un pasludinot šos varoņus par kādām nebūt zvaigznēm un ievērojamiem cilvēkiem tik tāpēc, ka tie īslaicīgi uzplaiksnī šajos raidījumos, šovos. Bez jel kāda cita, reālā dzīvē pamatota seguma. Pie viena laikam jau izteicos, ka man ne pārāk patīk pa atslēgas caurumu lūrēt cilvēku privātajās dzīvēs.

Tomēr ir viens raidījums - šovs, kuru ik pa brīdim paskatos jūtūbē. Tas ir Krievijas televīzijas Pirmā kanāla raidījums - šovs Sieviešu/Vīriešu (Мужское/Женское). Šajā raidījumā, katrā no sižetiem tiek izdiskutēta kāda konkrēta situācija. Pie viena šī situācija tiek apspriesta ne tikai kā situācija, to "noved" arī līdz likumdošanai, ieteikti likumiski risinājumi. Ne tikai cilvēciski. 

Raidījumā piedalās ne tikai raidījuma vadītāji un konkrētās situācijas varoņi. Bet arī Krievijas zināmie sabiedriskie darbinieki ieskaitot valsts varas augstākā ešelona darbinieki - deputāti. 

Pie kam rodas iespaids, ka šos raidījumus skatās ne tikai skatītājs parastais, bet arī kādu nebūt Krievijas atbildīgu institūciju darbinieki.

Raidījumu skatoties rodas pārdomas par notikumiem pie mums, daudzas tēmas ir aktuālas visiem neatkarīgi no valstiskās piederības un katras valsts individuālās likumdošanas. Jo, nu, kaut vai - jautājumi par bērnu tiesībām, to aizsardzību un pilnvērtīgu dzīvi, attīstību vismaz Eiropas valstu līmenī laikam jau tiek risināti visai līdzīgi (pat ja ir nianses, vērstas uz katras valsts individualitāti).

ceturtdiena, 2021. gada 14. oktobris

Piedzīvojums internetā

Nesen bija neliela izklaide internetā. Apmēram diennakti ilga.

Man feisbukā atrakstīja sieviete, kura nav un nebija piedraugota. Atsūtītais teksts - lauzītā latviešu valodā, acīmredzami izmantots Google Translation ļoti zemās kvalitātes pakalpojums. Teksta saturs - gribot man noziedot 320 000 eiro jo pati mirstot nost no smagas saslimšanas, tuvinieki neesot, negribot šo naudu atstāt valstij. Un lūdza man iedot savu e-pasta adresi. Uz lūgumu sarunu turpināt pašā feisbuka čatā izteicās, ka vēloties sīkāk pastāstīt par problēmu, feisbuka čats viņai neesot ērts. 

Izlasot visu penteri bija skaidrs, ka kārtējais krāpšanas mēģinājums. Izskatījās, ka ir vēlme izkrāpt naudu vai personas datus kādām tur savām vajadzībām. Varēju jau to visu apštopēt pašā sākumā, bet uzradās nejauka vēlme drusku to sievieti pakacināt, pašu drusku pavilkt aiz deguna. E-pasta adresi nosūtīju, galu galā kur problēma? It sevišķi, ja caur šo adresi manos datos īpaši neiedzīvosies un naudu arī nu nekādi izpumpēt nevar (ņemot vēl vērā to apstākli, ka man ar to naudu ir kā ir, ar lielu rēķināšanu kaut kā pietiek tik nepieciešamajam). Pie viena e-pasta sarakste saglabājas, ja vien pati neizdomāju "patīrīt" ienākošo/izejošo saraksti. Nu, katram gadījumam. Pie kam, bija arī neliela interese par to, ko tad būtne sacerēs savā vēstulē, kurai nu bija jāpienāk uz e-pastu.

Uz e-pastu pienāca tas pat teksts, kas feisbuka čatā. Copy - Paste. Nekā vairāk. Un lūgums pastāstīt par sevi. Protams, neizplūdu. Tas, ko viņai uzrakstīju par sevi, saturēja krietni mazāk informācijas nekā CV, kuru periodiski sūtu potenciālajiem darba devējiem meklējot piemērotu darbu. Pie viena uzrakstīju jautājumu - kāpēc viņa vēlas naudiņu man atdot. Viņas mītnes zemē - Francijā (nu, tā tika teikts viņas feisbuka profilā) ir taču visādas iespējas līdzekļus novēlēt bērnunamiem, kādiem sociāliem mērķiem u.tml.

Dāmu nesamulsināja tas, ka par sevi izteicos skopi (maigi sakot) un arī pajautāju par viņas pamatojumu tam, ka vēlos uzzināt par to, kāpēc tieši man to naudu vēlas noziedot. Tik iedeva sava advokāta e-pastu, telefona numuru. Lai sazinātos ar viņu, ko vairāk uzzinātu. 

Uzrakstīju tam advokātam, pie viena ar to kundzi vēl nedaudz sarakstījos. Jo viņa nāca klajā ar paziņojumu, ka līdzekļi tikšot sadalīti trīs daļās - 15% bērnunamiem, 15% sociālajām vajadzībām, pārējais - būšot man. Uz jautājumiem - kuram tad vajadzēs tos procentuālos līdzekļus izdalīt adresātiem un cik tad lielu summu dāma taisās man piešķirt, atbildes nebija, tik lūgums saziņai ar advokātu un sekošana tā norādījumiem. 

Tam sekoja komunikācija ar advokātu. Kungs man kādu laiciņu prasīja Watsapp numuru, lai par visu aprunātos. Pie trešās reizes beidzot saprata, ka man Watsapp nav un sarunu nāksies turpināt e-pastā. Pie kam:

        1. Man tiešām uz doto brīdi nav Watsapp;

       2. Pat ja būtu, nedotu. Ja reiz rakstītais teksts dažas reizes jāpārlasa, lai saprastu pausto, tad saruna Watsapp būtu galīgi garām, jo nesaprastu neko.

Kungs nomierinājās, tik sāka ko rakstīt par sertifikātu attiecībā uz manām iespējām saņemt kundzes naudu. Pie kam man esot šis sertifikāts, kurš saturēšot informāciju par to, ka saņemšu kundzes naudu, jāparaksta. Mans jautājums kungam - kas ir sertifikāts šajā gadījumā, jo pastāv taču mantojuma līgumi, un kā reāli iespējams dokumentu parakstīt, ja man nav e-paraksta (un nav arī pēc tā vajadzības). Un it kā jau pareizi būtu parakstīties par saņemšanu, nevis kādu nesaprotamu dokumentu par to, ka varbūt kaut kad saņemšu naudiņu. Atbilde nesekoja, toties tika atsūtīti jautājumi, visai privāti. Ķipa, vajadzēja nosaukt vārdu, uzvārdu, vecumu, mītnes valsti, pilsētu, adresi. Pie kam netika atsūtīta kāda anketa (kā bija solīts), bet pašā e-pastā brīvā formā ierakstīts. Es varbūt piekasos par daudz, bet nu aizrakstīju jautājumu - kādēļ vajadzīgi mani dati, ja mēs vēl neesam tikuši līdz kādai nebūt domai par dokumentu parakstīšanu. Nebija taču noskaidroti naudas saņemšanas noteikumi, tie procentu sadalījumi, pat ne tas, kā man būtu jāparaksta jel kāds dokuments. (Pie kam, es gan pārītim neko neteicu, bet - mans vārds, uzvārds parādās pie e-pasta, feisbuka čatu arī lietoju ar vārdu, uzvārdu, mītnes valsti un pilsētu arī var atrast tajā pat feisbukā, manā profilā. Kur problēma apskatīt?)

Uz visu šo atbildēts netika, tik lūgums viņam uzticēties un uzrādīt manu personu apliecinošo dokumentu. Jautājums par to, kā viņš stādās priekšā šo uzrādīšanu, ja mēs esam katrs savā pusē internetam un laikam jau dažādās Eiropas valstīs, palika bez atbildes. Tik tapa atsūtīts ieskenēts dokuments ar fotogrāfiju. Dokuments franču valodā. Nu, sorry. Tā arī aizrakstīju, ka nav īsti izpratnes par to, kas ir šis dokuments, jo franciski ne lasu, ne runāju. Un līdzīgā veidā kādu nebūt savu dokumentu nevaru nosūtīt kaut vai tādēļ, ka man nav skenējamais aparāts mājās (un, interesanti, kam tas mājas vajadzīgs?). Un pie viena lūdzu atkārtoti man pa punktiem atsūtīt visus naudas saņemšanas noteikumus, kurus kundze izvirzījusi, kādi tad īsti dokumenti tiks sastādīti šim pasākumam, kā būs realitātē iespējams dokumentus pirms parakstīšanas pārlasīt un galarezultātā parakstīt. Nu, visu procedūru. Un tik pēc tam varētu būt kaut ideja par manu datu izmantošanu. Jel kā. 

Pie viena jau apsvēru variantu par kāda nebūt pazīstama jurista iesaistīšanu. Drošs paliek drošs.

Pie pēdējiem jautājumiem sarakste izbeidzās. Kungam un kundzei aptrūkās pacietības atbildēt uz maniem jautājumiem. Tas tiešām aizņēma diennakti, kurai pa vidu bija nakts miega pauze.

Morāle no visa tā kāda? Pirmkārt jau tas, ka pavisam svešs cilvēks grib iedot naudu. Pie kam izmantojot interneta plašumus. Un, ja gribētu tiešām to darīt, pēc savas idejas motivācijas palūgtu bankas konta numuru un aizskaitītu naudu. It īpaši ja pārskaitījuma motivācija - ziedojums. Papildus kaut uz e-pastu atrakstītu visus ar ziedojumu saistītos noteikumus nepārprotamā formā. Ja mēs aizņemamies, aizdodam kādam naudu - tas notiek ļoti pazīstamu cilvēku lokā. Noteikumi ir skaidri. Bet ja naudas devējs ir pavisam svešs cilvēks, kurš to naudu piedāvā no brīvas gribas - tur tiešām jābūt skaidriem jautājumiem par noteikumiem. Un, ja nepieciešams parakstīt vai redzēt kādus dokumentus, nu, jābūt iespējai to visu nokārtot tiešā komunikācijā vai arī kādam citam mehānismam atrunātam kā to visu izdarīt. 

Pie viena te vēl jautājums par to, ka devējam un saņēmējam dažādas sarunas/rakstu valodas. Pie kam tas, ka abi nepārvalda otra valodu. 

Zinu situācijas, kad pakalpojuma sniedzējs un saņēmējs ir dažādās valodās runājoši/rakstoši cilvēki. Tomēr viņu komunikācija normālformā ir skaidra noteikumu informācijas aprite un prasību nepārprotams formulējums. Ieskaitot dokumentu, to kopiju aprite. Iepriekš izklāstītajā situācijā - man bija pārāk daudz jautājumu, uz kuriem nesaņēmu nepārprotamas atbildes. Tik darbības klišejiskums no piedāvātāju puses. 

Var jau būt, ka piekasos. Bet man tomēr šādā situācijā gribas skaidrību un konkrētību. Pretējā gadījumā tas viss pārvēršas par izklaidi. 

ceturtdiena, 2021. gada 7. oktobris

Darba gaitā caurskatu

Darbojoties še pārbirkojot tekstus un izķerot "blusas" tajos pārlasu arī pašus tekstus. Pat priekš manis daudzi atklājumi. Daži notikumi iepriekšējos gados aizmirsušies, atklāju tos sev no jauna. Un pūlos atkārtot atmiņā še aprakstītos notikumus. Reizēm pagrūti sanāk, bet tomēr. Patīkami tomēr tas, ka esmu tos notikumus aprakstījusi - ir, ko atcerēties un par ko padomāt.

Pie viena atklāju, ka dažus aprakstus esmu veikusi divas reizes. Tomēr nedzēsīšu laukā lieko. Tie teksti, katrs savā laikā, ir lasīti un ne vienu vien reizi.

Daudzas domas relatīvi pārklājas, no dažādiem rakursiem tiek skatīta virsrakstā dotā tēma. Pašai pārsteigums arī tas, ka reizēm pamanāma viedokļa nomaiņa. Laikam ar gadiem uz dažām lietām skatiens mainās, reizēm padziļinās. Reizēm tik papildinās un jautājums tiek apskatīts paplašinātāk.

Pie viena - noteikti jau man ir izveidojies konkrēts loks ar pastāvīgiem lasītājiem, kaut arī laikam jau ne pārāk liels. Bet nu tomēr. Interesanti būtu zināt, ar kuru rakstu, publikāciju ir aizsācies varbūt katra mana sekotāja ceļš mana bloga lasīšanai. Tiešām, tik interese, nekas vairāk. Vai ir iespējams palūgt komentāros pēc šī raksta ierakstīt sava ceļa sākumu mana bloga lasīšanā? Tikai laipni būtu.

otrdiena, 2021. gada 5. oktobris

Tikai starp citu

1. Apskatot savu blogu "no aizmugures" pārliecinos, ka vairāk uzmanības ir tiem ierakstiem blogā, kuru saturā ir vairāk attēlu, linku uz kādu filmu, youtubes sižetu. Pārējiem tik pārskriets pāri. Reti komentāri. Nu, par tiem komentāriem - vispār jau neiespringstu. Iespringstu tik tad, kad kāds/kāda komentē netēmā, par komentāra tēmu izvēlas kaut kā reklāmu bez saskaņošanas. Šos komentārus izdzēšu. Pamatā pietiek ar AdSense reklāmām. Tomēr - ja nu kāds nu ļoti grib ko reklamēt kaut ko, labāk tomēr pirms tam vērsties pie manis. 

2.  Sāk nogurdināt FB. Vismaz pēdējā laikā nu noteikti daļa informācijas "iet uz riņķi" atkārtojoties. Tas ir - jau iepriekš bijusi, tiek "izcelta" atkārtotam jandālam. Tomēr patīk tas, ka sāk parādīties pa kādam saturīgākam rakstam. 

3. Laikam vecums nāk. 😊 Sāku saprast senlaikus iepriekš nesaprastās tantiņas, kuras reizēm pie kādas daudzstāvenes uz soliņiem ēkas priekšā sēdēja un klačojās. Man tas sanāk izejot uz lieveņa uzsmēķēt. Un nedaudz papļāpājot ar citiem smēķētājiem. Manā spārnā ir paklusi, īsti nekomunicējot vairāk par "labdien", : labrīt". Uz lieveņa sadzirdu jaunumus ēkā, pirmā stāva "Latīņamerikas seriālus". Arī sakarīgus jaunumus. 

Un nemaz nesūdzos, tik pasmaidu. Ir iespēja pakomunicēt ar cilvēkiem. Ne tikai skraidīt pa Rīgu lietas kārtojot, tiekoties ar draugiem. Ne tikai atrasties istabā un darboties datorā.

4. Lasot visādas ziņas, komentārus pie ziņām smīdina tie, kuri visā nopietnībā klidzina par to, ka, nu kaut vai par vakcinēšanos runājot, tās ir kaitīgas, no tām mirst. Aizmirstot to, ka pati dzīvošana jau pēc noklusējuma ir kaitīga - tās beigās visi nu noteikti mirst. Un, ja tā padomā - kas tad nav kaitīgs? Neviens taču īsti nezina, kas sagrūsts iekšā pārtikā, kuru mēs lietojam. Obligāti publicējamais pārtikas produkta sastāvs uz produkta iepakojuma ir nu tik sīkiem burtiem publicēts, ka bez kārtīga palielināmā stikla palīdzības nu nekādi nesanāk to izlasīt. Un kurš no mums uz veikalu dodas bruņojies ar to palielināmo stiklu? Un kurš veikalā pēta tos produktu sastāvus? Nav jau tā laika.

5. Zināmā mērā kaut kur ir pazudusi kampaņa, kurā no visiem stūriem tika klidzināts, ka alkohols un tabaka ir kaitīgi veselībai. Veselībai kaitīgs ir viss, kas tiek lietots pārmērīgi lielās devās. Labi, uz cigarešu paciņām publisko tos šausmu foto un kaitīguma frāzes. Bet - atkal, kurš smēķētājs tās ieraugot sāk iespringt? Neviens nekad nezina aiz kura stūra sastaps to kundzi melnā ar izkapti rokā. Reizēm tas cilvēks, kurš piekopj nu ļoti pareizu dzīvesveidu, aiziet mūžībā ātrāk par kaimiņu Janci, kurš lieto alkoholu cisternām un smēķē kā vulkāns. Protams, tas nav rādītājs, bet ir par ko aizdomāties.