trešdiena, 2015. gada 23. septembris

Niro Vulfa mistērijas

Novilku torentos Niro Vulfa mistērijas (A Nero Wolfe Mystery). Ir divas sezonas. Pirmajā 11 sērijas, otrajā - 12 sērijas. Garums kā nu kurai - dažai stunda ar astīti, citai - 44 minūtes ar astīti. Man šis seriāls patīk. Biju to fragmentāri reiz skatījusies mūsu TV, tad nesen (apmēram gadu atpakaļ) YouTub'ē. Tagad nolēmu noskatīties bez kādas starpniecības un vienu sēriju aiz otras, kā tas sezonās paredzēts.
Niro Vulfs ir privātdetektīvs, kurš reti kad iziet no mājas. Pārsvarā visu apkārtklaiņošanas un informācijas ievākšanas darbu dara viņa palīgs Ārčijs Gudvins. Niro Vulfs - talantīgs detektīvs, izsmalcināts gardēdis. Viņa palīgs Ārčijs Gudvins - talantīgs izpildītājs, kas pats arī mak daudz ko atklāt, un pie viena smukulītis un meitu ģēģeris. Bez Ārčija Gudvina Niro Vulfam ir vēl palīgi, bet tie ir tikai garāmejoši. Kolorīts ir Niro Vulfa pavārs - talants savā arodā.
Katra divu sezonu sērija ir konkrēta izmeklējama situācija un varoņu rīcība šajā situācijā. Prieks skatīties aktieru spēli un seriālu kopumā. Iesaku. Tas, ka daudzi palīglomu aktieri dažādās lomās dažādās sērijās ir vieni un tie paši, netraucē. Galvenais ir sērijas sižets.
Pēc pēdējās sērijas noskatīšanās  paliek sajūta "un tas ir viss?". Gribas vēl. Žēl, ka tikai divas sezonas.

otrdiena, 2015. gada 15. septembris

VDEĀK

Šodien aizdevos līdzi paziņai uz Veselības un darbnespēju ārstu valsts komisijas Rīgas specializēto nodaļu Ventspils ielā 53, Rīgā iesniegt dokumentus invaliditātes piešķiršanai. It kā jau nekas sevišķs, varētu arī aiziet pati - viņa nav garīgi atpalikusi un visādi citādi smagi garīgi traumēta. Vienkārši pārlieku jūtīga un depresīva, un no pēdējās depresijas netiek ilgstoši vaļā. Pēc tam mēs abas taisījāmies vienkārši paklenderēt un apskatīt Pārdaugavu, ko sen neesam darījušas. Lietus izjauca visus nodomus un pēc iestādes apmeklējuma vienkārši devāmies uz mājām papļāpāt.
Pati dokumentu iesniegšana bija vienkārša. Nācās nodot iestādei jau iepriekš laicīgi sagatavotus dokumentus un slimības lapu. Pie viena uzrādīt pasi un uz vietas bija jātop nofotografētai. Un jāuzraksta iesniegums ar lūgumu piešķirt invaliditāti. Pretī tika saņemta lapiņa ar telefona numuru, pa kuru jāzvana pēc nedēļas, lai uzzinātu - kurā dienā jādodas pakaļ invaliditāti apliecinošiem dokumentiem. 
Viss process neaizņēma daudz laika. Apmēram 15 minūtes. Apkalpošana bija kvalitatīva un kompetenta. Uz visiem jautājumiem tika sniegtas atbildes. 
Tiesa, nezinu, kāda apkalpošana un laika apjoms ir tajās telpās, kurās noformē invaliditāti citiem veselības traucējumiem. Laikam jau arī kompetenti. Katrā gadījumā, nav nepatīkamas pēcsajūtas pēc komunicēšanas ar iestādes darbiniekiem.

sestdiena, 2015. gada 12. septembris

Sporta nakts 2015

Vakar, 11.septembrī no plkst.16.00 līdz 22.00 Rīgā notika Sporta nakts 2015 pasākumi. Norises vietas - skvērs pie Operas, laukums pie Brīvības pieminekļa, Bastejkalns un Kronvalda parks. 
Ap 19.00 nolēmu aiziet līdz Operas skvēram un tur un tuvajā apkārtnē apskatīties, kas notiek un kādi ir ieplānotie pasākumi. Uz Operas skvēru devos ar nelielu līkumu caur Vērmaņdārzu. Tur izdevās pavērot ar sportu nesaistītu pasākumu - kārtējo reizi krišnaīti savu "Harē Krišna!" skandinot lēkāja parkam cauri. Šoreiz viņus pašu lēkāšana īpaši uzjautrināja, jo lēkāja viņi un skandēja savu skandējamo ar īpašu azartu un jautrību.
Kad nonācu pie Operas skvēra, pavēroju tur notiekošās aktivitātes, kanālā notiekošo, pie Brīvības pieminekļa notiekošo un ieklīdu arī nedaudz Bastejkalnā pavērojot tur notiekošo. Līdz Kronvalda parkam neaizgāju, man pietika ar tām lokācijām, kurās biju.
Šoreiz, atšķirībā no Baltās nakts nedēļu iepriekš, bija organizētības un svētku sajūta. Operas skvērā bija dažas tirdzniecības teltis, bet pamatā notika suņu skriešanās sacensības - tie skrēja un lēca pakaļ rotaļlietai lidojošais šķīvītis, svarcelšanas demonstrējumi ar stieņu un tiem pievienotu svara disku cilāšanu, galda hokeja spēles pusaudžiem, kanālā varēja pavērot laivu braucējus. 
Pie Brīvības pieminekļa notika mūsu spēkavīru sacensības. Es trāpījos uz brīdi, kad viņi sacentās tālbraucēju fūres (bez kravas piekabes) vilkšanā. Turpat laukumā vēl varēja uzspēlēt tenisu. Bija arī sporta inventāra tirdzniecības teltis, kas tur stāv, manuprāt, jau kādu nedēļu - kopš Rīgā notiek basketbola čempionāts.
Bastejkalnā pārsvarā bija pārtikas tirdzniecības vietas - kafejnīcas, kurās pasākuma apmeklētāji varēja nobaudīt ko veselīgu. Bija arī mediķu telts, boksa rings - tajā puikas varēja pamēroties spēkiem boksā ar īstiem boksa cimdiem, arī šeit atradās vieta galda hokeja spēlei. Kanālmalā redzētu stendu, kurā bija uzskaitītas airēšanas sacensību komandas, braucienu un laiku uzskaitījums. Laikam jau uz airēšanas sacensībām biju nokavējusi.
Pamanīju arī teltis, kurās reklamēja Jelgavas pilsētu, paraolimpisko spēļu norisi. 
Man pasākuma organizācija patika, kaut arī neesmu sporta cienītāja. 

trešdiena, 2015. gada 9. septembris

LFFB kopsapulce

Šī gada 14.oktobrī LU Ekonomikas un vadības fakultātes telpās notiks LFFB ikgadējā kopsapulce. Pulcējamies 17.50 pie fakultātes ieejas un tad kolektīvi dodamies iekšā uz sapulces telpu. Kavētājiem lūgums zvanīt LFFB sekretārei pa telefonu 28825732. Taps noorganizēta nokļūšana sapulces telpā.

otrdiena, 2015. gada 8. septembris

Lietus

Šodiena uzdzen skumjas. Man vienmēr lietainā lakā uznāk skumjas. Jau kopš bērnības. Nu nepatīk man lietains laiks. Kaut nu lietus ar 5.oktobri mitētos. Vismaz rīta cēlienos, kad man būs pasts jāiznēsā. No 6,00 rītā līdz pusdienas laikam. Pēc tam var līt. Tad jau būšu kaut kur zem pajumtes. Kaut gan - labāk, lai līst naktīs. Un tikai. Tad pa dienu sausāka staigāšana. Un pa naktīm nav ko vazāties apkārt. Tas piederas jaunībā, kad ir nu ļoti daudz romantikas. Manā vecumā romantikas ir mazāk un retāk.
Sava bloga statistiku skatoties, redzu, ka mans ieraksts par salonu 24 karata joprojām ir populārs. Acīmredzot, šis salons joprojām piekopj agresīvo mārketingu tā, ka cilvēki spiesti interesēties par šo salonu internetā. Lai noskaidrotu citu cilvēku viedokļus un izkristalizētu savējo viedokli, kurš parasti veidojas konsolidējoties citu viedoklim ar saviem novērojumiem.
Joprojām esmu dzīvokļa meklējumos. Tiesa, gaidu tuvāko slimības lapas apmaksu, kad parādīsies naudiņa, lai varētu veikt pirmo iemaksu par dzīvokli. Daudz skatos ss.lv piemērota (cenas ziņā) dzīvokļa meklējumos kā arī cenšos iztaustīt visus draugus, vai tiem nav kas zināms par izdodamu dzīvojamo platību. Man ar 1.oktobri jābūt jaunās telpās, bet pagaidām vēl pat nezinu, kur mītēšos.

svētdiena, 2015. gada 6. septembris

Atvasara

Varbūt tāpēc, ka jau februārī pamazām sāku slimot un aprīlī "apgāzos" pa nopietnam tā, ka pat vasarā visa slimošana iestiepās, pavasari pavasarī tā arī pa īstam nemaz nesajutu. Tikai savu palēno atiešanu no slimošanas. Kaut arī vasara paskrēja ātri. Vispār viss šis pusgads uz slimības lapas paskrēja ātri, ņemot vērā to, ka maija otrā puse vilkās kā gliemezis uz paģirām, jo pāris nedēļas vēl pat no mājas nevarēju iziet savu plaušu taupot.
Toties tagad atvasaru jūtu kā pavasara elpu. Laikam pirmo reizi mūžā rudenīgo atvasaru uztveru kā pavasara plūsmu. Un ik reizi pieķeru sevi pie domas - kāpēc mazuļi nebradā pa baseinu Ziedoņdārzā? Pirmo reizi manā apzinātajā mūžā bradājambaseinā tur ir ūdens un jau maija beigās/jūnija sākumā tur bradājās un plunčājās bērni vecumā ap 10 gadi. Tagad tik gar malām sēž un spēlējas labi ja pārītis bērneļu. 
Vispār, šī pavasarīgā sajūta dzen laukā no mājas un liek izstaigāties. 
Interesanti, kāda būs sajūta vēlajā rudenī un ziemā? Gribētos jau, lai ziema būtu tik pat silta, kā iepriekšējā. Bez aukstām dienām. Par pastnieci strādājot savādāk atkal apgāzīšos slimošanā. Vai arī būs jāiet prom no darba meklēt citu darbu. Un pie viena - sākot no 5.oktobra negribas arī lietainus rītus. Pastu iznēsāt lietainā laikā ir kaut kā nehalo un nemīļi.

Baltā nakts

Jau kuru gadu pēc kārtas septembra pirmajā sestdienā Rīgā notiek Baltā nakts
Esmu bijusi divas reizes uz Baltās nakts pasākumiem. Pirmā reize bija 2010.gada rudenī kopā ar muminu. Toreiz mēs visu nakti nodzīvojāmies bijušā VEF'a teritorijā un skatījāmies tur notiekošo. Kas pārsvarā bija koncerti. Viens no tiem bija Hospitāļu ielas koncerts. Un pēc pasākuma piecos no rīta ieradāmies pie manas māsas Stabu ielā pagulēt.
Otra reize bija vakar kopā ar Ilmāru Biti. Kopā nedaudz paskatījāmies Doma laukumā 21.00 vakarā notiekošo vācu leļļu teātra uzvedumu. Es līdz beigām nepaliku. bija grūti redzēt aiz citu mugurām - esmu maza auguma - un arī nostāvēt bija grūti. Devos prom nedaudz apskatot un paklausoties grupu uzstāšanos pie Makdonalda ēstūža un Esplanādē. 
Principā, pateicu, ka palika slikti bet būtībā - kamēr transports kursē, gribēju paspēt aizbraukt līdz muminam uz Imantu un vajadzības gadījumā arī atpakaļ. (un vajadzība bija - nācās pat pieskriet uz autobusu, lai nevajadzētu gaidīt ap pusstundu). Mumins bija mājās, nedaudz aprunājāmies un devos mājup. Pirms mani vēl sazvanīja Ilmārs un apvaicājās par pašsajūtu. Puslīdz virspusēji pastāstīju.
Ilmārs, vēl pirms tikšanās ar mani, bija Mākslinieku namā Vecrīgā apskatījis Mākslas telpu. Esot bijusi franču mākslinieku avangarda ceļojošā izstāde un viena maza zālīte ar mūsu mākslas studentu darbiem. Franču mākslinieku darbi esot bijuši lieliski, bet destruktīvi. Par mūsējiem viņš neizteicās. 
Ilmārs esot arī noskatījies leļļu teātra izrādīti līdz galam. Tā nebija ilga, bet viņam patika. Pēc Doma laukuma leļļu meistari esot devušies ar visām lellēm klaiņot pa Vecrīgu. 
Uz vienas no Vecrīgas mājas sienām esot demonstrēta veca Rīgas kinostudijas filma Šķēps un roze
Bet principā Ilmārs arī drīz pēc manis devies prom no Vecrīgas uz mājām, jo esot sācis līņāt. Bet tas laikam bija kāds lokāls lietus, jo savā braucienā uz Imantu un atpakaļ uz centru lietu tā klasiskā izpratnē nesastapu. Vienīgi atpakaļ braucot ap Ķīpsalu autobusa priekšējos logus no ūdens pilēm tīrīja lietussargi. Bet arī ne ilgi.
Ak, jā. Pirms tikšanās ar mani, kamēr mani gaidīja norunātajā tikšanās vietā, Ilmārs vēl bija noskatījies līdz galam basketbola maču pie Brīvības pieminekļa. Tik aizmirsu pajautāt - kas spēlēja. Jo izreklamētas jau ir visu triju Baltijas valstu savstarpējās spēles. Un aizmirsu pajautāt - kas uzvarēja. No pusvārdiem sapratu, ka viena no spēlējošām komandām bija Lietuvas komanda. Jo izteikumā bija teikts par lietuviešu līdzjutēju saucieniem "Lietuva! Lietuva!".
Abi ar Ilmāru vēl vienojāmies, ka pilsētā, vismaz Vecrīgā, nav Baltās nakts svētku noskaņojuma. Jo visas kafejnīcas, dzertuves, krodziņi utt. bija pilni ar tāpatpasēdētājiem, nekas īpašs nenotika, vienu krodziņu bija "okupējuši" lietuviešu basketbola līdzjutēji un kaut ko svinēja.

piektdiena, 2015. gada 4. septembris

Vīriešu nakts parversme Maskavas ielā 208

Mans paziņa kļuvis par naktspatversmes iemītnieku. Maskavas ielā 208. (Informāciju par naktspatversmēm var iegūt viņu mājas lapā). Un nav tā, ka viņam pašreiz nav darba. Viņam nav pajumtes. Mantas - pie draugiem kur nu kurās. Divistabu dzīvokļa iedzīve. Māte nomira, bet dzīvokļa saimnieks nepārslēdza īres līgumu un jaunu mitekli par saprātīgu cenu atrast nekādi neizdodas.
Atrasties patversmē var (ja pareizi atceros) no 18.00 vakarā līdz 9.00 nākošajā rītā. Samērā saprātīgi, ja pa dienu ir ko darīt. (Paldies dievam, viņam ir ko darīt). Bet ko lai dara tie, kuriem arī pa dienu nav kur likties? 
Esot 15 cilvēki vienā istabiņā, dažus viņš zinot arī pēc vārda, ne tikai pēc skata. 
Dzīvojot arī bariņš tādu, kuri relatīvi nesen atbrīvojušies no ieslodzījuma vietas. 
Internetā izlasīju, ka divus mēnešus patversmē varot mitināties bez maksas, pēc tam jāsāk maksāt līdzfinansējums. Tiesa, ieraksts bija pavecs, nezinu, kā ir tagad. 
Ir pieejams sociālā darbinieka pakalpojums. Atkal - neesmu informēta, tas ir bezmaksas vai maksas. Sociālais darbinieks izrakstot ieejas atļaujas. Uz piecām dienām. Ik pēc piecām dienām ieejas atļaujas - caurlaides tiekot atjaunotas pie vajadzības.
Un tā ir tikai viena no naktspatversmēm, kas darbojas Rīgā.
Esot arī feiskontrole - iedzērušam labāk nerādīties naktspatversmē. Nelaidīšot iekšā, kaut arī pie pirmās reizes esot brīdinājums.

ceturtdiena, 2015. gada 3. septembris

Kārtējās pārdomas un atkal ar skārdeni

Nedēļu iztiku bez skārdenes. Maz laika. Kaut kā ne tā, kā vajadzētu, notiekās.
1. Pārlasīju visu, ko sarakstījusi esmu par Herkulesu un Smalko stilu. Par Smalko stilu domas nemainās, redzēs, kas notiks ar domām par Herkulesu. Galu galā gadu neesmu šo seriālu skatījusies. Varbūt kaut kas ir pamainījies uztverē. 
Vispār, nav jau tā, ka jaunas filmas neskatos tikai seriālus, un noteiktus seriālus, uz riņķi. Vienkārši patlaban gaidu, kad "atvilksies" Niro Vulfa mistērijas, neko jaunu pagaidām vilkt netaisos, skatos to, kas ir. 
Nē, nu ir vēl Going Postal un Cvet Volšebstva pēc Terija Pračeta. Bet tos esmu tik ļoti uz riņķi skatījusies, ka vairs negribas tuvākā laikā. Ar šo divu minēto filmu apskatu še padarboties - neesmu lasījusi grāmatas, pēc kurām filmas uzņemtas, tāpēc paklusēju savos izteikumos. Nav ar ko salīdzināt, kaut gan filmas patīk un ir topā. Netaisos no kompja mest ārā. /Grāmatas nelasīšana man netraucēja izteikties par Hobitu, bet ceru - taps piedots/.
2. Skārdene tomēr pamaisīja rīta un dienas labsajūtu, kas sakrājusies nedēļas laikā. Redzēsim, kā būs rīt no rīta. Vispār, kā es pamazām sāku justies labāk fiziski un man jau sāk spīdēt atgriešanās darbā, visas sajūtas ir savādākas, nekā pusgadu atpakaļ, kad tikai paņēmu slimības lapu ar cerību neatgriezties darbā. Bet nu - var jau būt, ka ilgi tajā darbā nenoturēšos pašas rakstura un vēlmes pēc, nevis tāpēc, ka mani negribētu paturēt.
3.  Šī problēma nav mainījusies. Varbūt kāds atradīsies, kas būs ar mieru izdot/izīrēt pavecākai kundzītei apdzīvojamu platību par saprātīgu naudiņu? Zinu, ka pie šīs problēmas atgriežos ne pirmo reizi, bet viņa pastāv ne īsu laika periodu.

trešdiena, 2015. gada 2. septembris

Mazas pārdomas bez skārdenes

Visām pārdomām nav jātop skārdenes pavadījumā. Reizēm kaut kas ir jāuzraksta arī bez tās palīdzības un iespaida.
1. Par Latvijas Pastu jau esmu rakstījusi vairākkārt. Šeit un šeit. Piektajā oktobrī pēc pusgada prombūtnes uz slimības lapām atgriežos darbā. Nē, slimības lapas noteiktais pusgads man beidzas 18.septembrī. Man pēc vēl divas nedēļas darbs iedos atvaļinājumu. Visiem tā būšot labāk. Sakiet, kur vēl darbs dod atvaļinājumu no brīva prāta un labprātīgi, gandrīz vai uzspiežot, pēc tik ilgas slimošanas? Gandrīz vai jāceļ debesīs priekšniece.
2. Velku seriālu par Niro Vulfu, amerikāņu variantu. Saucas Niro Vulfa mistērijas. Krievu variants arī ir redzēts televīzijā, tikai nebija tik aizraujošs. Varbūt vēlāk novilkšu arī`krievu variantu ar Donātu Baņioni galvenajā lomā. Tikmēr kavēju laiku ar Smalko stilu un Herkulesu
3. Ja turētos nauda, vispār valsts darbā neietu un atrastu citu ko darīt. Ar tulkošanām ne pārāk var sanākt. Sludinājumu varu likt iekšā tikai apmēram reizi divos mēnešos. Un tad uz to atsaucas negribīgi. Ja nu kāds šeit caur rindām izlasītu, ka nodarbojos ar tulkošanu? No krievu valodas uz latviešu valodu. 
4, Oktobrī paredzama biedrības kopsapulce. Datums tiks precizēts.