Hokejistu sagaidīšana - 29.05.2023.

(Bildes būs teksta beigās.)

Vakardiena, hokejistu sumināšana. Pēc mūsu hokejistu spilgtā izrāviena Pasaules čempionātā. Trešā vieta. Līdz kurai garumgarš ceļš iets pēdējo apmēram 30 gadu laikā "zemi arot", lai spētu noturēties vismaz pasaules 12 stiprāko hokeja komandu "klubiņā". Nereālā realitāte.

Grūti vārdos izteikt emocijas. Man vakar Bija jābūt tur, pie pieminekļa.

Biju saplānojusi savus darāmos, ko sabīdījusi dienas laikos, ko vispār atlikusi citai dienai, tā lai vismaz tuvu 13.00, kad hokejisti tiksies ar līdzjutējiem pie Brīvības pieminekļa, nokļūtu notikuma vietā. Ap 11-iem no rīta, autobusā pabraucot garām Brīvības piemineklim - cilvēki jau sākuši pulcēties. Un visu to nelielo laiku, kamēr izlīkumoju pēdējo līkumu pirms došanās un notikuma vietu, - redzēju cilvēkus, kuri dodas uz vietu pie Brīvības pieminekļa. Kā atpazīt? Bija tā reize, kad Latvijas karogs, Latvijas karoga krāsas bija VISOS cilvēkos. Pat tajos, kuriem nebija atbilstošu priekšmetu.

Arnolds Bērzs, Ēriks Kūlis: Jūras dēli

Izdevniecība Jumava, 2018., 232.lpp.

Arī šo grāmatu izlasīt man ieteica Arturs Vaišļa. Sameklēju bibliotēkā, precīzāk - Rīgas Centrālās bibliotēkas galvenajā korpusā Rīgā, Brīvības ielā 49/53.

Grāmata par kuģniecības vēsturi no senatnes līdz zvejas kuģu kapsētai.

Pagaidām - izlasīta nedaudz mazāk par grāmatas trešdaļu. Daudz specifikācijas - nu neorientējos īsti tajos kuģu veidu nosaukumos, man tā ir "ķīniešu ābece". Bet tas nekas, principā netraucē. Daudz kuģbūvētāju vārdu dažādās kuģbūves profesijās, daudz latviešu izcelsmes darbinieku. Patīkams pārsteigums - Kurzemes-Zemgales hercogistes laikos, īpaši laikpozmā līdz 19.gadsimta sākuma Ziemeļu kara (karš ar zviedriem) apmēram - Kurzemes piekrastes ostas, īpaši Ventspils un Liepajas ostas, bija nopietnas pasaules kuģošanas aprites ostas, kurās norisinājās aktīva kuģbūve pie viena. Tik aktīva, ka daudzus kuģus būvēja eksportam, galvenokārt Holandes vajadzībām.

Šodien - zaļums guļamrajonā

26.05.2023. Vecrīga un pa vidu pasēdēšana kopā ar draugiem krodziņā Republika

Vakar vakarpuse. Pēc izstaigas un pasēdēšanas tajā krodziņā mājupceļš bija ar sajūtu "Es no citpasaules mājās dodos". Nereālās realitātes sajūta un tas, ka ļoti mīlu Rīgu. Varbūt tāpēc ik pa laikam tās Rīgas bildes uzrodas. Protams, īsās izstaigās pa pilsētu ne visu sabildēju, tik ieskicēju...

Vakar pa tramvaja logu

Inteliģence

Šoreiz pavāvuļošu par savu redzējumu terminam inteliģence. 

Kaut kā nemanāmi ieviesusies sadzīvē klišeja par to, ka augstākā izglītība automātiski norāda uz cilvēka inteliģenci. Tas tomēr ir zināmā mērā maldinoši. Ne vienmēr augstskolu pabeidzis cilvēks ir inteliģents cilvēks. 

Sameklēju Vikipēdijas šķirkli, kurā šis vārds izskaidrots. Tur, ja to rakstu sapratu pareizi, inteliģencei pieskaita radošo profesiju pārstāvjus, augstāko izglītību ieguvušus. Katram gadījumam sameklēju vēl izskaidrojumu vārdkopai kulturāls cilvēks. Portālā Vardnīca.lv šai vārdkopai ir visai skops skaidrojums. Toties jautajums.lv uzdotajam jautājumam "Kas mūsdienās skaitās "kulturāls cilvēks"?" komentāros ir plašs šīs vārdkopas izskaidrojums.

Brastiņu Ernests: Cerokslis. Dievturības katēchisms

 Dievturu sadraudzes izdevums, 1966.gads, ASV

Šo grāmatu izlasīt man ieteica Arturs Vaišļa. Sameklēju bibliotēkā, precīzāk - Rīgas Centrālās bibliotēkas galvenajā korpusā Rīgā, Brīvības ielā 49/53.

Grāmata lasās samērā pagrūti, ir jāpierod pie dažu, mūsdienas, Latvijā savādāk izrunājamiem un rakstāmiem vārdiem. Kaut arī grāmatas 2 izdevuma pēcvārdā minēts, ka ir rediģēta valodas rakstība atbilstoši jaunlaikam. Bet tā jau laikam ir - jebkura valoda ārpus tautas pamatvalsts teritorijas zināmā mērā iekonservējas tādā formātā, kādā tās būšana bijusi uz to brīdi, kurā diasporas pārstāvji emigrējuši no pirmdzimtenes (ja tā var izteikties). Valoda attīstās, pilnveidojas tikai etniskajā dzimtenē esot. Un šis vērojams ne tikai latviešu valodai. Zinu arī citu tautu valodu stāvokli. Piemēram, korejiešu valodai. 

Linku vākums turpinās

Kā jau esmu paradusi, kārtējais linku vākums par būtisko. Nesolu, bet iespējami kādi mani papildkomentāri.

1. Izotopi vēža diagnostikai
2. Par dirižabļiem; varētu būt vienkārši interesanti
3. Te vēl par 8. un 9.maiju kā tādu; vērts ielasīties
4. Interesanti par nēģiem
5. Lietuvas Seims izlēmis par vietējo kompartiju
6. "Splendid Palace" simtgade

Šodien bija "izlēciens" uz centru

Un atkal čieptie demotivatori. Šoreiz nedaudz. Laikam kādu laiciņu nebūs

Filma: Suņa sirds (Собачье сердце Булгаков М. А., 1988 год)

Divsēriju filma pēc Bulgakova tāda pat romāna. Darbs par pēcrevolūcijas laiku Krievijā. Nepa laikos. Darbība norisinās Maskavā. Pārstāstīt neiešu, paši noskatīsieties. Bet viss tas austrumu kaimiņtautas stulbings smadzenēs lieliski atainots. Bulgakovs ir talants...

Bēdīgi tas, ka pa apmēram 100 gadiem Krievijā tautas domāšanā nekas nav mainījies. Tas pats stulbings un aprobežotības fanātisms.

Kā solīju, manas bildes no Altercona 13.05.2023.

Altercon 2023, bildes būs rītu

Uz šo pasākumu mani jau pagājušajā nedēļā saaģitēja Ilmārs Bite. Neesmu īsti skaidrībā, kā viņš atklāja informāciju par pasākumu. Vismaz FB, citās populārās vietnēs pasākuma reklāmu nemanīju. No Ilmāra saņēmu tik linku uz instagrama vietni.

Par pašu notikumu.

Altercon pasākums bija bezmaksas pasākums, norisinājās Āgenskalna tirgus āra daļā. Pamatā kospleja pasākums ar tirdzniecības vietām un vietu galda spēlēm (Cik nu nopratu, RPG). Ja pareizi sapratu, pasākums notika kā alternatīva UniCon'am un WinterCon'am.

Apmeklētāji nāca un gāja, dzīva kustība. Cilvēku bija padaudz, vietām neliela drūzmēšanās pie tirdzniecības stendiem. Cik varēju pamanīt, publikas galvenā daļa - draugi, paziņas tiem, kuri pasākumu sarīkoja. Cilvēki "no malas" - laikam tādi, kā mēs ar Ilmāru - netīšām uzķēruši, vai arī atnākuši uz tirgu iepirkties un tad, pa ceļam, arī pasākumu apskata.

Rakstnieks Ernests Birznieks-Upītis

Arī viens no manu skolas gadu "obligātajiem" rakstniekiem. Tiesa, maz, ko varu no sevis pateikt par viņu. Lai atsvaidzinātu atmiņu, galvenais avots man bija Vikipēdijas šķirklis. Šim rakstniekam par labu runā tas, ka neatceros ideoloģisko piesitienu tam, ko mums skolā par viņu stāstīja, arī Vikipēdijā neko daudz par ideoloģisko nav teikts.

No Vikipēdijas šķirklī pieminētajiem autora darbiem atceros lasījusi tikai Pelēkā akmens stāstus, kuri savu izdošanu piedzīvoja arī jau šolaiku Latvijā. Stāsti man patika; viens no patikšanas iemesliem - tieši tā ideoloģiskā piesitiena neesamība. Situācijas no dzīves, un tikai.

Katrā gadījumā - iesaku, meklējiet autora darbus bibliotēkās. Vienalga publiskajās vai privātajās. Un dodiet ziņu, ja kādam ir ko teikt par autoru un viņa daiļradi.

Un atkal linki par vēsturiskām tēmām; patīk man "rakāties" un ar informāciju dalīties

Kā iepriekš, linki uz pamattekstu. Mans "iemetiens" traktējumam - nav izslēgts, bet nesolu.

1.  Džinsu izgudrotājs - uz ASV pārcēlies latvietis.
2. Janvāra sacelšanās
3. Vecrīgas pazemē
4. Viens absurds mūsdienu vēstures notikumos
5. Aizbēgt no realitātes. Vienkārši, interesanti par mūsdienām.
6. Jaunieši darina jaunvārdus. Arī - šolaiku notikums.
7. Mūsu komponisti kara gados.
8. Ja Pīlēns kļūs par prezidentu...
9. 19.gadsimtā runātais vārds

Nu patīk man vēstures tēmas cilāt. Pie viena par to, kā 9.maijs no parastas dienas kļuva par ideoloģiju

Kā vienmēr, linki bez mana komentāra. Labi, varbūt ko ieminēšos pa ceļam.

1. Hruščova nākšana pie varas pēc Staļina nāves.
2. Par rozā krāsu. Man bija interesanti. 
3. Pirms Otrā pasaules kara nošāva arī maršalus. Par Višinska "daiļradi".
4. Te par 9.maija "tradīcijas" rašanos
5. Latvieši Apvienotajā Karalistē
6. Pavēle par ukraiņu izsūtīšanu
7. Zemnieks pie klavierēm
8. Klimata pārmaiņas ietekmē
9. Atomkarš 18.gadsimtā?

Juglā autobusu gaidot

Rakstu tikai šodien, kaut arī rakstāmdoma bija jau vakar vakarpusē izkristalizējusies. Un, lai arī cik tas dīvaini nebūtu, - skats uz notiekošo kaut kādā mērā attālināts.

Aizbraucu uz dēla tēva bērēm. Nu un kas, ka mēs šķirti ļaudis jau kopš 90-jiem? Dēlam tēvs, dēlam zaudējums. Agrāk kā nebūt biju neizpratnē par to, ka kāda, varbūt ne pārāk zināma, kunga bērēs sastapu kunga kaut pāris bijušās sievas... Tik ar gadiem izkristalizējusies skaidrība - tas, ka dzīves ceļā divi cilvēki var satikties un relatīvi īsu laika nogriezni, pēc aizbraukt savos ceļos, nenozīmē, ka saikne pavisam un neatgriezeniski zudusi; it sevišķi, ja kopābūšanas laikā radušies bērni.

Uz kapiem Gaujienā mani, manu māsu aizvizināja pazīstama meitene; "savāca" mūs abas Juglā. (Ja kas, man no Vecmīlgrāvja uz Juglu sanāk ideālais brauciens ar vienu transportu un pat ātrāk, ja būtu caur centru jābrauc. Ir 29.autobuss ar maršrutu Vecmīlgrāvis - Mežciems. Rīgas kartē papētiet maršrutu.)

Sēras uz svētkiem

Vakar, jau pēc vakardienas raksta publikācijas, saņēmu ziņu no dēla. Viņa tēvs nomira naktī no 2. un 3. maiju.

Jā, jau pirms 30 gadiem mana laulība ar viņu tika šķirta, katrs dzīvojām savu dzīvi, kaut arī periodiski kontaktējāmies zināmā mērā kopā piedaloties dēla dzīvē un esot dēlam vienlīdz svarīgi.

Rakstu šodien, rakstu tagad, kad kaut nedaudz noplacis šoka moments. Un sajūta - dēlam par vienu tuvu cilvēku palicis mazāk.

Nav taču svarīgi, ka laulība kaut kad sen pārstāja eksistēt. Ne vienmēr divi kuģi brauc vienā maršrutā. Ir svarīga esība, kaut kur. 

Dēls feisbuka informācijā pateica visu savu sāpi.

4.maija priekšvakarā

Gan jau ka atkal kādam nepatiks, kāds būs gatavs manā virzienā kaut spilvenus mest.

Nu neizraisa man valsts svētku datumi kādas īpašas jūtas. Ne jaunībā, ne tagad. Man nevajag paust patriotismu urrā saukļos kur kopā ar citiem pūlī karogus vicinot. Mans patriotisms ir būt te un tagad. Rosīties ar ko nebūt, lai te un tagad kaut kas būtu. Kaimiņzemju būšanas - par cik par tik, jo Latvija nav vakuumā atrauta no visa pārējā un cita.

Man 4.maijs bija svarīgs 1990.gadā, tagad - diena, kuru jāatceras; diena, kura kārtējo reizi zināmā mērā pagrieza Latvijas vēsturi uz kārtējo cito virzienu. Tajā, toreizējā, 4.maijā, tās Augstākās padomes sēdes laikā biju mājās kopā ar dēlu, tobrīd pavisam čāpuli, kuram pat gada vēl nebija. Skatījos tiešraidē vēsturisko balsojumu. Pārējie manējie - pie Latvijas parlamenta ēkas sekoja norisei. Tāda viņa man paliks atmiņā - norisei sekojoša. Un pēcsecinājums - tagad viss būs savādāk un pa jaunam; žēl, ka tēvs šo dienu nepaspēja piedzīvot.

Pēc tam? Pēc tam visiem darbs še un tagad. Ar cēlumiem, kritumiem; ko labu, ko ne pārāk labu. Visādi. Bet ceļš top iets te un tagad.

Iet uz kādu pasākumu, kurā taps runātas patētiskas runas, kurā pūlis kaut kur fanātiski izdvesīs ko no saukļu cikla ar mirkļa patriotisma pieskaņu? 

Man nevajag patētiskas runas, pūļa eiforiju un saukļus, lai mīlētu savu dzimto zemi, zemi, kurā uzauguši mani senči, zemi, kurā savu dzīvi veido mans dēls. Mīlestībai jau nevajag skaļu vārdu. Uldim Stabulniekam jau 1982.gadā izdevās savā dziesmā pateikt visu.

Un atkal demotivatoru vākums. Neņemiet ļaunā