trešdiena, 2018. gada 28. novembris

Dažas domas

1. Sen nav bijis tā, ka uzkrīt ne pārāk dziļš sniegs un ir mazi mīnusiņi jau novembra beigās. No vienas puses gribas, lai kādu laiku tā ziema noturas kā ziema. Nu vismaz Jauno gadu  ieskaitot. Pēc tam pēc manas pašsajūtas uzreiz var sākties pavasaris. Ko lai dara, ka nemīlu ziemu.
2. Atkal uznākusi vajadzība apmeklēt dienas centru Veldres ielā. Mājinienki saka - es esot nervu kamols, kas atgādina bumbu ar laika degli, kaut arī ārēji esmu mierīga, Tur tiešām nodarbībās palīdz savākties un stresainās domas atstāt aiz durvīm. Un pa šo pusotru gadu, kopš tur neesmu bijusi, šis tas ir pamainījies gan vizuāli, gan nodarbību ziņā. Pamainījies uz labo pusi. Vispār, cik es uz turieni dodos ar laika prizmām, jūtamas pārmaiņas gan vizuāli, gan personāla profesionalitātes ziņā. Kvalitāte uzlabojas. Dienas centram pienākošos zupas šķīvi izēst gan es neeju, jo līdz šim manas nodarbības beidzas tā, ka līdz noteiktam pusdienas laikam kāda stunda jāgaida, vai arī tā ir pēdējā nodarbība, pēc kuras - ko nu iešu to zupu ēst, braukšu mājās, jo centrā citu neko vairs nav ko darīt. Vismaz tā ir šo pirmo nedēļu. Redzēsim, kā būs nākošās trīs.
3. Ziemas sākšanās tik agri rada korķus pat tādos virzienos, kuri no rītiem ir brīvi un strauji. Sabiedriskajam transportam - trolejbusiem - vismaz šorīt Mežciema virzienā bija problēmas un daudzi bija nostājuši malā netipiskās vietās un gaidīja avārijas brigādi. Braucot cauri Biķernieku mežam pat pamanīju dažas vieglās mašīnas, kuras bija piestādinātas malā kaut kādu sīku ķibeļu dēļ. Varbūt daudzi vēl nav pārgājuši uz ziemas riepām.
4. Gribētos kur sestdien aiziet, tik vēl neesmu izdomājusi uz kurieni. Jāpakonsultējas ar mājiniekiem un draugiem.

sestdiena, 2018. gada 24. novembris

Pirmais sniegs Rīgā



Novembris

1. Novembris jau pāri pusei, drīz sāksies Adventes un Ziemassvētku laiks. mani šis laks nedaudz biedē,
Tas ir laiks, kad visa ģimene sanāk kopā un kopā atrisina visas problēmas. 
Mani šis laiks biedē ar to, ka māsa šajā laikā varētu būt Rīgā, bet dēls ne pārāk izies uz kontaktu ar viņu. Abi īsti nesaprot laikam, ka mani nomāc viņu  nesarunāšanās, netiekšanās un nesapratne. Pie viena - šis tumšais laiks, kas spiež uz visām porām.
Kaitina un nospiež arī tas, ka man no šī mitekļa jāpabēg tad, kad te ierodas dēla tēvs, kurš joprojām nezina, ka es te dzīvoju.
2. Priekšā vesels mēnesis procedūru laika, kad īsti nevaru meklēt darbu. Jo viss ir jāsaskaņo gan darbā, gan procedūru vietā. Laikam tikai pēc jaunā gada svinībām varēšu tā īsti nodoties darba meklējumiem. Ja neizdosies ko sarunāt procedūru vietā un potenciālajā darba vietā uz decembra mēnesi. Ceru, ka mani paņems atpakaļ Norstata. Tur ir nepārtraukta kadru maiņa.
3. Skatos Andromēdu un saprotu, cik daudz es no viņas neatceros. Tomēr manas domas par šo seriālu ko var atrast pēc birkām Andromēda un filmas, daudz nav mainījušās par šo seriālu Skatiet tur manas atsauksmes par šo seriālu.
4. Paldies tiem, kas mani lasa un reizēm arī atķeksē uz reklāmām/

pirmdiena, 2018. gada 19. novembris

Bildes no vakardienas pasākuma


Staro Rīga 18.novemnbrī

Abloms. Stabils abloms.
Kopā ar Ilmāru Biti nolēmām apstaigāt Staro Rīga objektus pirms salūta. Satikāmies jau pirms septiņiem vakarā, lai būtu vairāk laika ko redzēt.
Un redzējām arī. Cilvēku pūļus, caur kuriem reizēm pat man ar savu sērkociņa figūru bija pagrūti izspraukties. Daudz tirgoņu, kas tirgoja krāsainus daudzveidīgus balonus ar spīguļiem, kā Ilmārs izteicās - mani gaidot pie viena tirgoņa intereses pēc cenu apprasījies. 10 eiro par balonu. Rotaļlieta vienam vakaram, nu diviem, jo baloniem ir tendence diezgan ātri saplīst.
Doma laukumā bija daži gaismas objekti, kurus arī centāmies safotografēt. Kad ielādēšu savas bildes datorā, redzēs, kas man būs sanācis no visa tā.
Pie Brīvības pieminekļa notika koncerts. Uzstājās gan kori, gan solisti. Brīvības piemineklis tika izgaismots mūzikas toņos. Vismaz man patika.
Tas jautrākais bija tas, ka mums nebija Staro Rīga objektu programmiņas un tādas nekur nevarēja atrast.
Pie Brīvības pieminekļa abi šķīrāmies ar apziņu, ka salūtu labāk redzēsim mājās televizorā (es tomēr nenoskatījos) un Staro Rīga objektiem laikam nav pieticis naudas, visa nauda sagrūsta svētku uguņošanā. Un restorāni un kafejnīcas Vecrīgā vakaros tāpat staro ar savu neonu un cenām.

sestdiena, 2018. gada 17. novembris

Valsts svētku priekšvakarā

Nekad tā īsti neesmu izjutusi valsts svētkus pēdējos gados, ja nu vienīgi transportu Rīgas robežās. Bet mani šis brīvais transports pēdējos četrus gadus neuztrauc - ar manu apliecību vienmēr ir biļete ar trim nullēm.
Tomēr rītvakar aizbraukšu uz centru. Vispirms jau paskatīties Staro Rīga. Ja sanāks, arī uz salūtu aiziešu. Tik internetā jāapskatās, cikos tas sākas. Un jāsaģērbjas siltāk.
100gades svinības manī neraisa nekādas pacilātas sajūtas. Nezinu, vai tas ir labi vai slikti. Bet tā nu tas ir. Toties es lepojos, ka dzīvoju šajā pleķītī pie Baltijas jūras un esmu ceturtajā paaudzē rīdziniece. Tas man ir svarīgāks par visu citu.
Diemžēl saprotu, ka tīrasiņu latviešu te nesastapt - pārāk daudz svešas varas ir gājušas pāri, arī pašu kurši kopā ar vikingiem sirojuši uz nebēdu un veduši mājās sveštautietes. Latviešu tauta veidojusies saplūstot daudzām tautām. Man pašai radi ir daudznacionāli. Dēlam, kurš jau ir piektās paaudzes rīdzinieks, šī tautu sajaukums asinīs ir vēl lielāks/
Vienkārši ir lepnums, ka šis zemes pleķītis, kurā pamatvaloda ir latvieši, pieder tautām, kas še dzīvo jau vairāk kā simt gadus un pirms simt gadiem ieguva savu valstiskumu.

ceturtdiena, 2018. gada 15. novembris

Izstāde Latvijas laikraksti un žurnāli 100 gados

Misiņa bibliotēkā (LU akadēmiskajā bibliotēkā) Rūpniecības ielā 10 pašlaik atvērta izstāde par Latvijas izdevumiem valsts pastāvēšanas 100 gados.

trešdiena, 2018. gada 14. novembris

Freijas mīļākās vietas

Mazliet labskaņas

1. Pa ilgiem laikiem pamodos izgulējusies un rosīgā noskaņojumā. Pat sameklēju naudu cigaretēm un ledusskapim. Kaķim paiku pirkšu rīt. Šodienai pietiek. Manējie jau smej - ja man uznāk rosīšanās pa māju un drasēšana pa pilsētu darīšanās, vajag man iedot kuvaldu vai ko citu un jāliek zemi rakt. savādāk es savās aktivitātēs viņiem mieru nelieku un aicinu līdzdarboties tad, kad viņi to vismazāk vēlas.
2. Ar jaunnedēļu jāsāk kas darīt darba jautājumā. Varbūt nemaz nebūs jāgaida līdz decembrim un vieta būs jau jaunnedēļ. Vismaz kāda kapeika pie pensijas. Šis tas gan, kā jau visu laiku, aizies parādu atmaksai - un kur bija mans veselais saprāts biezajos gados no bankām naudu aizņemties? Tagad jau saprotu, ka nevajadzēja, bet tobrīd nezinu, ar kuru vietu domāju.
3. Dēls pa brīvdienām bija aizbraucis pie tēva uz Ludzu. Auksti tur bija, bet sniega vēl nebija. Sīkāk viņš nestāstīja. Pat neprasīju, jo bija braucis ar savu jauno pasiju, pat nezinu, kā puikas tēvs viņu uzņēma. Man meitene patīk, kaut arī nav mūsu mentalitātes. Amerikāniete, kas pamazām jāmāca runāt un saprast latviski. pagaidām sarunā ar viņu uzlabojas mana angļu valoda.
4. Atkārtoti skatos seriālu Andromēda un konstatēju, ka daudzas sērijas nemaz neatceros. pagaidām esmu iesprūdusi pirmajā sezonā no piecām. Manus pirmā mirkļa iespaidus par filmu meklējiet birkās Andromēda un filmas. Plašāk par šo filmu neizplūdīšu, jo kopiespaids nav mainījies. Velkot šo seriālu torentis, neaizmirstiet, ka jāraksta bez garumzīmes. Angliskā transkripcija. 
5. Bez visām citām aktivitātēm ir plānos noskatīties vēlreiz filmas, kuras jau esmu novilkusi. Pieļauju, ka par dažām es neesmu rakstījusi.
6. Kopumā nedēļas vidus ir labs, ceru, ka arī nedēļas beigas būs labas. Ir plāniņš uz nedēļas beigām, kas iekrīt valsts svētki un pilsētā notiks visādi pasākumi.

svētdiena, 2018. gada 11. novembris

Nečīkstēšana

1. Tas Purvciema nostūris, kurā es kopš pavasara mītējos, patlaban atgādina mežmalas pēc pavasara lielās mežu tīrīšanas. Visur maisi un maisiņi ar lapām un drazu, ko neapzinīgie pilsoņi piemētājuši. Un vēl nav zināms, kad to visu vedīs prom. Centrā dzīvojot un pa parkiem vazājoties jebkurā gadalaikā kaut ko tādu nemanīju. Parku trests kaut kā tika galā ar lapkriti neradot lapu uzkrājumus. Tāpat nemanīju kaut ko tādu Mežciemā, kur mītējos dažus gadus atpakaļ trīs mēnešus un pāris gadus atpakaļ netālu no šīs mītnes vietas, tuvāk Biķernieku ielai. Ejot viesos uz iepriekšējo mītnes vietu arī tagad nemanu maisu kalnus, kaut arī tur ir zaļā zona un lapas krīt. Vienīgais, atliek cerēt, ka līdz 18.novembrim izvedīs. Uz valsts svētkiem, tā teikt, sakops vidi.
2. Kaķi kaut kas pasācis lielajā istabā biedēt, viņš tai izskrien cauri marša tempā un slēpjas vannas istabā. Šorīt bija jāiznes brokastīs, tagad brīžiem tup uz veļas mazgājamās mašīnas. Tagad arī it kā gribēja iziet no vannas istabas, bet sadzirdēja krācienus no telpas un fiksi paslēpās.
3. It kā Mārtiņdiena un pasākumi pilsētā, bet negribas iet. Rīt jau pietiks skraidīšanu. Darba pārrunas un vakarpusē pie ārsta. Tur viss jāatrunā.
4. Veikalu Beta tīklu redzu tikai Purvciemā, Elvi arī pārvācas uz nomalēm, Super Neto pat no nomalēm sāk izzust. Nesaprotu, kas tam par iemeslu. Mārketings? Slikts preču noiets? Bet lētie veikali vienmēr bijuši populāri. Maksima un Rimi turas kā iebetonēti.

sestdiena, 2018. gada 10. novembris

Kokteilis

1. It kā klimats kļūst pie mums siltāks, bet man nepatīk, ka lielāko gada daļu nākas tuntulēties un laiks saules un ūdens peldēm ir ļoti mazs. Pavasara - vasaras sezona ir par īsu un par maz.
2. Patīk aizmigt un pamosties, kad mājās ir cilvēki. Vienalga, cik daudz un kurās istabās atrodas. Galvenais - nav vientulības sajūta un varu jebkurā brīdī pieiet pie kāda un nedaudz aprunāties.
3. Joprojām apgūstu sava mobilā funkcionalitāti. Pagaidām ar sazvanīšanos un fotografēšanu iet uz labo pusi. Liela daļa no bildēm, kuras še ielieku, ir fotografētas ar mobilo. Tiesa, gribētos kārtīgu fotoaparātu, ar kuru daudz ko var "pievilkt" tuvāk. Bet tas laikam ir laika jautājums.
4. Skatos pa otram lāgam filmās, kuras jau esmu skatījusies un par kurām rakstījusi. Kaut kā pietrūkst skatīšanās procesā. Varbūt tas, ka skatos atkārtoti, varbūt kas cits, Grūti pateikt. Bet tas pats seriāls Andromēda ar Kevinu Sorbo galvenajā lomā kaut kā neaizrauj. Jau ar grūtībām noskatījos Herkulesa piedzīvojumus līdz beigām. Tiesa, tagad gaidu Midsomeras slepkavību 20 sezonas pilnu tulkojumu krievu valodā. tas šķiet interesanta un katra sezonas sērija ir vairāk kā stundu gara.
5. Rīt jāpavazājas pa pilsētu - Lāčplēša dienai veltītie pasākumi tomēr būs diezgan daudz un internetā noskaidroju, ka ieeja rīt Larvijas Nacionālās vēstures muzejā vispār būs par brīvu. Ja būs kompānija, centīšos izmantot izdevību. Vienai vazāties kaut kā neinteresanti.

ceturtdiena, 2018. gada 8. novembris

Atkal raiba informācija

1. Aizvakar dēls atlidoja no sava Bostonas un līdz ar to Hārvardas apmeklējuma. Puika bija noguris no 17 stundu lidojuma - praktiski abos virzienos lidojot nācās pārsēsties Londonā un pēc tam Helsinkos, jo tieša reisa ar Bostonu nav. 
Mājās braucot vispirms iebraucām pie viņa drauga un tur viņš datorā rādīja Bostonas bildes un iespaidu pārņemts stāstīja gan par pašu konferenci, gan pilsētu. Sīkāk par pilsētu nestāstīšu, jo esmu jau še ievietojusi pilsētas bildes. Vienīgais, ko pateikšu - viņš vispirms izlasīja Vikipēdijā par Bostonu un tad, izmantojot iegūto informāciju, apstaigāja visas ievērojamās vietas pilsētā. Ieskaitot Kenedija muzeju, jo Kenediju dzimta nāk no Bostonas. Interesants ir fakts, ka visas vecākās celtnes ASV, ko eiropieši būvējuši Ziemeļamerikā, atrodas Bostonā, ieskaitot pirmo metro ASV. (par vikingu ceļojumiem uz Vinlandi - Ņūfaundlendu šoreiz netiek runāts). Un daudzi ASV un pasaulē pazīstami rakstnieki un politiskie darboņi nāk no Bostonas. Varētu pat teikt, ka pilsēta ir ASV kultūras šūpulis. Bet par to sīkāk var izlasīt arī Vikipēdijā.
2. Pie drauga sēžot un pirms bilžu skatīšanās un iespaidu klausīšanās jaunekļi aizskrēja pēc alus uz tuvējo veikaliņu. Neaizmirsa arī man nopirkt bezalkoholisko. Veikaliņš izrādījās viens no retajiem Rīgā, kur var dabūt Krievijas alu. Lielveikali jau vairāk orientējas uz Rietumeiropā ražoto. Līdz ar to sanāca pagaršot vēl vienu Krievijā ražotu bezalkoholisko alu. Saucas Žiguļi barnoe. Pirmie malki likās tā nekas, bet arī kaut kā pietrūkst garšai un pēcgaršai. Aldara bezalkoholiskie ir garšīgāki, tik neesmu vēl tikusi skaidrībā, kurš tad būtu man piemērotāks pēc garšas.
3. kad nedaudz palasās ziņas - ziema ar visām sekām iestājas daudzviet Eiropā ieskaitot mūsu pašu Ziemeļvidzemi. Tik Rīgā temperatūra turas plusos un lapkritis noris pilnā sparā. Normāls rudens. Atliek vienīgi zīlēt, kad pilsētā iestāsies mīnusi un kaut drusciņ ziemas ar sniegu. kaut uz nedēļu - divām.
4. Līdz māsas atbraukšanai no Nīderlandes atvaļinājumā še jātiek galā ar daudzām lietām, lai varētu maksimāli tur krāmēt un izkrāmēt atlikušo. daudz jau nav palicis.

otrdiena, 2018. gada 6. novembris

pirmdiena, 2018. gada 5. novembris

Dabas muzejs

Vakar pa dienu kopā ar dēla jauno pasiju izmantojām savas atlaižu kartes - viņa starptautisko studenta karti, jo mācās Tartu, es - savu invaliditātes apliecību un bezmaksas iespēju valsts muzejā izstaigāt ekspozīciju pa brīvu.
Biju domājusi viņu pie viena vēl ievest ķirbju izstādē muzeja telpās, bet nebiju apskatījusies izstādes beigu termiņus un tagad nožēloju, ka pagājušo nedēļu nepaņēmu viņu līdzi. Izstāde jau bija beigusies.
Toties izstaigājām visus četrus ekspozīcijas stāvus (piektais un sestais bija slēgts apmeklētājiem). Vienīgais, ko nožēloju, ka mobilo biju aizmirsusi mājās, tā ka bildes laikam jau izpaliks. Ja vien meitēns nesaliks feisbukā to, ko sabildēja pati.
Ekspozīcija kā tāda nav mainījusies gadiem ilgi. Vienīgās izmaiņas (un tās laikam ir visos muzejos jau gadiem ilgi) - garderobistes vakance nepastāv kā šķira. To jau pamanīju iepriekšējos gados apmeklējot Kara muzeju, kas visā pasaulē ir par brīvu.
Es savā ziņā tomēr jūtos apmierināta, jo laiks bija pavadīts lietderīgi, kaut arī no mājas devos laukā visai negribīgi. Vismaz atsvaidzināju savas atmiņas par Dabas muzeja ekspozīciju. Un ciemiņam parādīju interesantas lietas. Viņai interesants likās viss.
Katrā gadījumā mēģināšu izmantot iespēju arī uz citiem valsts muzejiem aiziet un paskatīties, vai tur nav kas mainījies.

piektdiena, 2018. gada 2. novembris

ceturtdiena, 2018. gada 1. novembris

Mazliet lepnuma un citas lietas

1. Šorīt dēls aizlido uz Bostonu, kurā atrodas Hārvardas universitāte, piedalīties podkāstu (vienkāršoti - ierunāts blogs, interneta radioraidījums. Šeit pie saitēm ir links uz dēla raidījumu, saucas Austrumu robeža) konferenci. Viņam tur paredzētas divas uzstāšanās.
Jāņem vērā, ka šādi podkāsti pasaulē, it īpaši ASV ir izplatīti. Dēls ir vienīgais no Austrumeiropas, Latvijas, kas uz turieni uzaicināts. Var pat teikt, pārstāvēs mūsu valsti starptautiskā konferencē. Turēsim īkšķus, lai viņš godam noturētos un labā nozīmē pārstāvētu mūsu valsti un visu Baltijas reģionu.
2. No bezalko aliem, kurus esmu nogaršojusi, Cēsu premium bezalkoholiskais garšo pēc ūdens, tad jau labāk dzert krāna ūdeni, nevis tērēt naudu šim dzērienam. Aldara bezalkoholiskajos vēl neesmu izšķīrusies, kurš tad nu būtu tas īstais. Labi garšo Pēterburgā ražotais Ņevskoje mazā bundžiņā pa 59 centiem veikalu Beta tīklā. Nezinu, vai to var sastapt arī citos veikalos.
3. Man patīk, ka mani daudz lasa. Es tomēr neesmu ierakstījusies top rakstītājos, jo vairāk rakstu savas domas, mazāk ko citu. Ceru, ka labošos, lai lasītājiem būtu interesantāk. 
4. Aiz loga ir +8 grādi. Tie varētu pieturēties visu ziemu. Man patīk ziemas, kad nav auksts.