ceturtdiena, 2023. gada 30. novembris

Piedodiet, bet tie linki krājas diktā ātrumā....

Tiešām, pēdējā laikā man kaut kā ātri tie linki iekrājas tā, ka varu dalīties ar atrastā apjomu. Un - laikam jau kādam noder...

  1. Tik neliels apskats runājot par podkāstiem.
  2. Interesanti, par Endzelīnu.
  3. Par valodu varu pasaulē.
  4. Būtu vērts izlasīt. Kaut vai tāpēc, ka grāmatas autors Solžeņicins tapa savulaik par disidentu saukts.
  5. Veikta novatoriska iegurņa operācija.
  6. Par vienu no pirmskara (domāts Otrais pasaules karš) zvaigžņu plejādes izdota grāmata.
  7. Andas Rožkalnes raksts. Pārdomām, un tikai.
  8. Alu veidojumi Latvijā.
  9. Ziemassvētku vecīša daudzveidība un vēsture.
  10. Par Uzvaras parku kā tādu un kara neturpināšanu
  11. Par laiku. Decimālo laiku.
  12. Par holodomoru. Nu, jāzina. Kaut arī ne Latvijas to gadu vēsture, tuvāko dienvidu kaimiņu vēsture.
  13. Atziņas pēc Tallinas kinofestivāla.
  14. Ukrainas vēsturē ielūkojas latviešu vēsturnieki.
  15. Par rakstnieku Vladimiru Kaijaku.
  16. Mūzikas instruments: ērģeles.
  17. Latvijas zinātnieki pēta un patentē.

otrdiena, 2023. gada 28. novembris

Drusku atmiņu bildēs

Atradu, ka man "iemētājušās" šādas bildes. Kādus padsmit gadus vecas. Dažus gadus vecākas par manu blogu. Man sanāca "Ups? Es kādreiz biju tik tieva?!"

pirmdiena, 2023. gada 27. novembris

Vakardien. Dienas garumā. Pa logiem.

Vakar tā arī neiztuntulējos kaut kur ārpus mājas doties. Tik vien bija, kā periodiski uz lievenīša pasēdēju uzpīpēt, paklausīties, kas manas mājas citos galos par Latīņamerikas seriāliem notiek. Tomēr nenoturējos pabildēt to, kas aiz manas mājas logiem atrodas. Visas dienas garumā. Ņemiet par labu. Saķēru tik, cik luste bija...

svētdiena, 2023. gada 26. novembris

Seriāls: Sardze (Стража/The Watch)

Ieteica Toms.

Žanrs: Fantāzija, Drāma, Bojeviks

Autorvalsts: Lielbritānija

Pēc Terija Paratčeta darbu motīviem. 2020.gads; viena sezona, 8 sērijas, katra nedaudz vairāk par 40 minūtēm.

Darbība norisinās Plakanās pasaules Ank-Morporkā. Pratčeta pilsētā, kuru zinu pēc Going Postal un filmas par Tūristu (par to vēl tikai rakstīšu). Tikai laiki laikam vairs nav tādi, kā iepriekšējās filmās. Vismaz pēc tērpiem tā liekas. (Laikam jau nu vajadzētu beidzot sameklēt arī Paratčeta grāmatas, lai beidzot izlasītu Plakanās pasaules sēriju). Pagaidām storijs patīk.

Un pie viena tāds "Ha?! Un kāpēc arī nē?". Vienu no seriāla sieviešu lomām spēlē vīrietis, bet vienu vīrieša lomu - sieviete. Pie kam organiski iekļaujas kopainā, neizlec.

Katrā gadījumā ir interesants variants definējumam "pēc motīviem". Darbība risinās grūti pateikt, kādos laikos, tik ne tajos laikos, kad dāmas krinolīnos. Toties pietiek vilkaču, pāraugušu rūķu, cilvēku un vispār visādu citādu radību.

Iespaids tāds, ka seriāla veidotāji "sabēruši burciņā" Pratčeta darbus, kuros vēstīts par varoņu darbībām Ank-Morporkā, "sakratījuši" un radījuši savu notikumu tajā pilsētā kā vidējo aritmētisko "sabērtajiem" darbiem. Bet kopaina drastiska, īsteni Pratčetta garā. Un tipāži kolorīti. Ne ūber skaistuļi, bet tādi, kuri dzirksteļo. Bija prieks tādus redzēt, aizrautīgs seriāls.

Beigas bija tādas, kas izskatījās pēc daudzpunkta. Nē, sezonas stāsts beidzās. Kā jau paredzams, ar happy end zināmā mērā. Tomēr pavisam beigas - pēdējās sērijas pēdējie kadri, manuprāt, bija pieteikums tam, ka jāgaida nākamo sezonu ar nākamo sezonas stāstu.

Kad apjautajos par viedokli, Toms teica, ka 

https://hdrezka.ag/series/fantasy/36260-strazha-2021.html#t:111-s:1-e:6

esot tikai pirmā seriāla sezona. Kaut kur neta ārēs esot sastopama arī otrā seriāla sezona.

sestdiena, 2023. gada 25. novembris

Šodienas noskaņa. Ņemiet par labu...

Ojārs Āboltiņš

LU eminētais profesors, ģeologs, ģeogrāfs... Vēl viens cilvēks ir devies saules takā atpūsties uz mākoņa maliņas.

Drauga - Arta Āboltiņa - tēvs. Pa dzīves burzmu neilgi sanāca sastapt. Laikos, kad dziļā jaunībā bija izdevies iestāties LU Ģeogrāfijas fakultātē, apmeklēju Āboltiņa kunga lekcijas. Jaunības dullumā pametu mācības augstskolā jau pirmā kursa beigās un tā arī nekādā veidā neatsaku mācības ģeogrāfos. Bez īpašas nožēlas. 

Nē, tomēr viena sīka vainīguma oglīte visu mūžu ir gailējusi. Ojāra Āboltiņa lekcijas bija tik... Viņš mācēja "paņemt" ar savu aizrautību un interesi par to, ko mums stāstīja. Viņš mācēja acumirklī iedot interesi un spārnus. Katrā gadījumā, man pietika tikai nedaudz saskarsmes lekcijas klausoties, lai "sliede" dvēselē un pasaulskatījumā paliktu visam mūžam. Bija viņam kaut kāda dzirkstelīte, kas spēja savu gaismu un enerģiju nodot tālāk tā, nebija iespējams nepaņemt..

Visu laiku bijusi kaut kāda zemapziņas vēlme "ja es tā rīkošos, ko viņš par to teiks?". Kaut kā netīšam - atmiņas uztveres īpatnība uztvēra viņu kā manam tēvam līdzstāvošu, vienlīdzīgu viedokļa izpausmēs. Grūti to sajūtu precīzi nodefinēt, emocijas reizēm ir dīvaina būšana. 

Un laikam neesmu vienīgā, kuras dzīvē profesors paliekošu "sliedi" atstājis.

piektdiena, 2023. gada 24. novembris

Par tiem, kurus sauc par noziedzniekiem

Šo tēmu laikam arī esmu "kruķījusi un apviļājusi" kādos iepriekšējos ierakstos, tiesa, kādas citas tēmas paspārnē. Lai saprastu, ir jāpārlasa viss, kas iepriekš sarakstīts, bet tā nu ir ļoti daudz. Laikam jau "neskriešu cauri", ja kur kādā veidā atkārtošos, neņemiet ļaunā.

To, ka tam pašam zaglēnam jāpieliek kāds darbs, lai to zagšanas procesu izveiktu un pēc caur kaut kādiem citiem cilvēkiem no tā sazagtā tiktu vaļā, laikam jau noteikti esmu teikusi. Tas, ka kaut tā paša zagļa darba rezultāts ir negatīvs tiem, kurus tas skāris, vel nenozīmē, ka tas kādā mērā nav arods.

Tajā pat laikā - tas zaglēns (vispār, jebkurš dažādo noziegumu izdarītājs) ir savā ziņā slaists un tāds, kurš nu neuzskata par vajadzīgu būt par kaut kā radītāju. (Arī policists savā ziņā ir radītājs, kurš ar savu darbību novērš kādu nekārtību. Vismaz teorētiski.) 

Labi, nedaudz aizplūdu laikam ne tur.

ceturtdiena, 2023. gada 23. novembris

Nu jā. Atkal linku vākums. Kā tad es bez tiem?

Nu jā, un atkal. Ar klusu un panaivu cerību, ka kādam noder un ir interese. Un pēdējā laikā kaut kā straujāk savācas tie linki...

  1. Vēsturnieka domas par zemapziņas padomju mantojumu domāšanā.
  2. Par Kubas raķešu krīzi 60-jos gados.
  3. Iztulkoju Latvijas Fantāzijas un Fantastikas biedrības mājas lapai. Rakstiņš nav garš, bet nu - labs raksturojums tam, kā PSRS kosmosa programmai klājās izstrādes procesā.
  4. Grāmata par Rīgas parkiem un zaļo zonu. Cik nu sapratu - no vēstures uz nākotni skatījumā.
  5. Par svešvārdiem...
  6. Pārdomas par Čehova teātri Rīgā.
  7. Sandra Veinberga par mākslīgo intelektu.
  8. Latvijā radīts degvielas sūknis kosmosa stacijai.
  9. Tikai kā interesants fakts tiem, kas gribēs uz Ludzu ekskursijā aizbraukt.
  10. Interesants fakts par resaturatora profesiju.
  11. Sameklēsim lasīšanai.
  12. Raidījums par nacionālajiem partizāniem. Par tiem, kuri aizgāja mežos un karoja pret padomiju pēc 1944.gada.
  13. Laikam jau arī jāsameklē lasīšanai.
  14. Sīkums laikam, bet patīkami.
  15. Par ķeltiem. Liekas, tur krieviski runā pa virsu oriģinālajam tekstam. (Un - es "gebju" pagaidām to informāciju, kuru saspraudu bukmākos skatīšanai, lasīšanai. Kad esošā kolekcija būs caurskatīta, ķeršos pie nākamās. Un, laikam jau, arī citās, ne tikai krievu, valodās)
  16. Mirušo piemiņa viduslaiku Livonijā. Laikam ka vajadzētu ar to pētījumu iepazīties.

trešdiena, 2023. gada 22. novembris

Valsts svētki un svinamdienas

Jau zinu, ka kāds par zemākteikto iesprings un mēģinās "Kā tu tā vari runāt! Pavisam ne latviska un ne par latvisko Latvijā!". Bet - man ir svarīga šī vietiņa pie Baltijas jūras, tik lietas, vietas, notikumus uztveru kā uztveru un laikam jau neiederos šablonos un saukļos.

Man svarīgāki, iekšēji izjusti ir Gadskārtu Riti, laika plūdums, dabiskā līganā mija. Ar visu, kas tiem piederas. Valsts svētki un svinamdienas? Varas, valstis nāk un iet, Gadskārtu Rits paliek. Jo valsts svētki un svimandienas - mainīgs lielums. Katrai valstij tās svētku un svinamās dienas ir katrai savas, Gadskārtu Ritums visām viens. Kaut tie paši pavasara un rudens saulstāvji, kad diena un nakts vienādā garumā sanāk. Ziemassvētku visīsākā diena un visgarākā nakts gadā, pēc, vasarā, - visgarākā diena, visīsākā nakts... Un katrā pasaules nostūrī šos Ritus savādāk sveic, bet sveic.

otrdiena, 2023. gada 21. novembris

Tēmas laikam vairākas. Tik viedoklis.

Laikam jau zināmā mērā kaut kur kaut kā atkārtošos. Bet - nu sanācis medijos lasīt, sastapt to, kas kādam varbūt nav "aizgājis". Un kautrs lūgums - tomērt izlasiet līdz galam. Un tik tad, ja nu dikta vēlme, tad komentējiet...

1. Esošā kara sakarībā ir sanācis saprasties viedoklī par to, ka tie, kuri izpilda nejauku, pat nepieņemamu rīkojumu (nu, to rīkojumu var nosaukt par pavēli, likumu vai kā citādi, bet būtība jau no tā nemainās), ir pat vainīgāki par tiem, kuri to nejauko rīkojumu izteikuši. Karošanas sakarībā, savā ziņā sapratne. 

Bet zināmi nepieņemamie rīkojumi jau sarodas ne tikai saistībā ar karošanu. Tālu senatnē nav jāmeklē - pietiek atskatīties uz relatīvi neseno jampadraci ap Covid-19 karantīnām un ar tām saistīto masku nēsāšanu. 

Nu, vadošās personas varēja izteikt šo savu noteikumu. Bet, ja lejupejošā eskalācijā, neviens to noteikumu neievērotu, tās personas varētu kaut uz galvas ap ugunskuru lēkāt, jēgas nekādas. Tāpat ar tām maskām. (Kaut arī zināms pluss tām maskām ziemas periodā - deguns nomaskēts un nesalst; palielos mīnusos tam degunam vienalga kaut kas tiek "mānīts" virsū, lai nesalst). Un divu metru distance karantīnas laikā? Nopietni? Veikalā rindu pie kasēm kā un kas regulēs? Un sabiedriskajā transportā it īpaši? Sabiedriskā transporta mērvienības atbildīgajām institūcijām ir tik cik ir. Karantīnas un distancēšanās gadījumā tās vienalga vairāk nekļūs, nav jau amēbas, kuras dalās pēc garastāvokļa. Un transporta vadītāji arī. Un maksimumstundās - galvenais jau tajā transportā iespraukties, nevis tie divi metri. Transportā sēdekļi kā šaha lauciņi atzīmēti? Bet ejās stāvošie kā? Iekļuva transportā un par mušām uzreiz kļuva tik ļoti, ka nav sablietēti kā siļķes konservkārbā?

svētdiena, 2023. gada 19. novembris

18.novembris, drusku pie Brīvības pieminekļa, Bastejkalnā, Uzvaras parkā un Arkādijas parkā

Doma bija satikties un aizkulties uz Arkādijas parku, tur, kā tika izziņots, kaut kāds paliels pasākums tiekot plānots. Ar visu uguņu apgaismošanu. Sanāca, kā sanāca, jo pa ceļam tomēr vēl ieklimtām Brīvības pieminekļa apkaimē, uzrāpāmies Bastejkalnā. Pēc jau konservkārbā (ups, ļoti "tukšā" tramvajā) pārbraucām Daugavu un, iemetot līkumu Uzvaras parkā, aizdevāmies uz Arkādijas parku.

Cik nu gandrīz tumsa atļāva redzēt, Uzvaras parks tik ieguvis no tā monstra nojaukšanas pirms kāda gada. Tā vieta dizaineriski sakopta, interesanti celiņu pagriezieni, pat skeiteriem stūris atvēlēts. Katrā gadījumā jāaizkuļas turp dienasgaismā, lai kārtīgāk izstaigātu un redzētu parka jauno veidolu.

Arkādijas parks arī pieklauvēja domai, par turp aizdošanos dienas laikā un kārtīgāku izstaigu. Pamanīju pie viena, ka parka kalna virsotnē nav reiz bijuši estrāde. Bet var jau būt, ka pa tumsu nepamanīju. Par pašu svētku pasākumu parkā runājot - bija mīlīgi, ugunskuru vietās tā uguns barojās no īstas malkas. Īstai malkai sava netveramā omulības smarža. Ugunspunktiņi parkā - sirsnīgi un ar domu ieformēti u.tml. Tomēr es laikam, un tā daudzskaitīlgā publika arīdzan, no izreklamētā pasākuma gaidīju drusku vairāk par to, kas tapa redzēts. Nu, gribēt nav kaitīgi.

Bildes likšanai sagrupēju divās daļās. Vienā Brīvības pieminekļa telpa un Bastejkalns, otrā Uzvaras parks un Arkādijas parks.

Brīvības piemineklis un Bastejkalns

sestdiena, 2023. gada 18. novembris

Linki. Vākums. Atkal.

 Nu piedodiet, bet nevaru apstāties interesantas lietas skatīt un lasīt. Un jau iepriekš atvainojos, ka pasprūk infa krievu valodā - tā nu ir sanācis, ka krievu valoda ir vienīgā svešvaloda, kuru pārzinu praktiski perfekti.

  1. Tas, ko nezinājām par Bībeli. Krievu valodā. (Viena no. Versijām).
  2. Raidījums, kurā stāsta par Eduardu Berklavu un Gunāru Astru.
  3. Neatceros, vai ar šo tēmu esmu dalījusies, bet par mongoļu iebrukumu Krievijas teritorijā. Stundu ar astīti garš klips krievu valodā. 
  4. Īsumā par sunītiem un šiītiem. Krievu valodā.
  5. Par Armēniju. Arī krievu valodā
  6. Versija par to, ka vēsture neesot bijusi. Krievu valodā. Puisis piedāvā faktus, rīcības uzdevumus - atskatoties uz pagātnes notikumiem, tā, kā mēs no vēstures zinām -, tas viss kaut kā aizdomāties liek no cikla "Arī šādai versijai ir vieta būt. Kāpēc nē?". Skatījums rada jautājumus, tik ar tām atbildēm ir kā ir.
  7. Par turkiem, kurdiem, armēņiem. Krievu valodā.
  8. Par Melno jūru.
  9. Jā, atkal krievu valodā. Bet šoreiz it kā tomēr jautājumi. Par vēstures faktiem...
  10. Savdabīgs Bībeles baušļu traktējums. Un atkal krievu valodā.
  11. Viena no versijām par Vatikāna milzonīgo bibliotēku. Man reiz arī kādā no tekstiem izskanēla līdzīga versija. Tik neatceros, kurā un ar kādu virsrakstu. Ja nu kāds lasot manu blogu uzduras, dodiet ziņu.
  12. Domas par karu kā tādu, pie viena pašreizējā Krievijas-Ukrainas kara neliela, varbūtēja, analīze.
  13. Kā Latvijas nacionālais karogs kļuva par valsts karogu.

ceturtdiena, 2023. gada 16. novembris

Dzintars Tilaks: Zlatas ceļš

Izdevniecība Zvaigzne ABC, 2023.gads, 141 lappuses

Par grāmatas prezentāciju rakstīju jau šī gada janvārī. Tagad beidzot tiku līdz izlasīšanai. Ar nelielu piedzīvojumu. Proti, vasarā, kad gribēju grāmatu bibliotēkā paņemt izlasīšanai, mani pierakstīja rindā uz grāmatas saņemšanu. Esot iekļauta laikam bērniem vasarā obligāti izlasāmo grāmatu sarakstā, tāpēc esot rinda uz lasīšanu. Visu vasaru gaidīju ziņu telefonā par to, ka mana lasīšanas rinda pienākusi. Tā arī nesagaidīju.

11.novembrī, kad Rīgas Centrālajā bibliotēkā notika Fantastikas pēcpusdiena par ar Tilaka grāmatu nesaistītu tēmu, bibliotēkā pie viena apvaicājos - kad tad mana rinda beidzot pienāks. Bija pārsteigums tajā, ka rindā neesmu iekļauta. Bet tomēr grāmatu dabūju lasīšanai - acīmredzot lasīšanas ažiotāža pārgājusi un beidzot grāmata normāli pieejama lasīšanai.

Īsi par grāmatu, pārrakstīts no grāmatas aizmugures vāka:

pirmdiena, 2023. gada 13. novembris

Jā, atkal linki

Man pašai ir interesanti, un tāpēc laikam ar citiem dalos.

  1. Planēta Zemes iekšienē?
  2. Interesanti par aktuālu tēmu - par Omikronu.
  3. Atmosfēra un kosmoss ietekmē veselību?
  4. Valsts apbalvojumu vēsturiskā izcelsme.
  5. Liepājas Romeo un Džuljeta.
  6. Pētījums par dinozauru izmiršanu.
  7. Par to, ka naidīgiem vārdiem ir noīme.
  8. Interesanti. Versija par cilvēces izcelšanos. Klipiņš krievu valodā.
  9. Vēl kaut kas no cikla par tiem, kas valda pār pasauli. Caur Bībeles prizmu. Tik versija. Laikam kārtējā viena no. Arī krievu valodā. (Latviešu valodā nav sanācis atrast, citas valodas nezinu tādā mērā, lai saprastu normāli). Nu stipri velk uz kristietīša popularizēšanu. Bet laikam jau jāzina traktējums, avots, lai varētu formēt savu viedokli. Savādāk sviests vien sanāks. Man liekas nedaudz tendenciozi, bet varu kļūdīties. Vispār, vērts reizēm paklausīties reliģisku rakstu traktējumus visvisādus. Bet nu nav jāaiziet fanātismā un viss jāņem par pilnu.
  10. Iespējams, vecākā piramīda pasaulē.
  11. Jāizlasa, vai ne?
  12. Versija par Pēterburgas celtiniecību 1700 kurā tur gadā. Klips krievu valodā.
  13. Apbedījumi zem Jēkaba katedrāles Rīgā.
  14. Sargāsim sikspārņus!

svētdiena, 2023. gada 12. novembris

Ikšķiles Daugavmala. Bildes nedaudz.

Atkal aizdevos uz Ikšķili pie dēla sievietes vecākiem. Bija meitenes mamma piezvanījusi un uzaicināja. Ar piedāvājumu citreiz pašai bez kompleksiem braukt ciemos. Laikam jau izmantošu uzaicinājumu un varbūt pat relatīvi drīz. 

Pastaigājām tikai nedaudz. pa uzbērumu gar ūdenskrātuvi Daugavā virs Ķeguma HES. Tāpēc tās bilžas tik drusku.

Bet - un kāpēc man pazīstamie ikšķilieši to seen nebija pastāstījuši? - Ikšķilē ir sava vietējā vērā ņemamā fīča. Ikšķile laikam jau ir vienīgā vieta Latvijā, kurā ligzdo un dzīvojas pīles, kuras ligzdojot koku dobumos (Ceru caur Māsu Googli atrast to, kā to pīļu sugu īsti sauc; ja nu kādam ir sīkāka infa, padalieties). Putnētni drīz pēc izšķilšanās lecot no ligzddobumiem laukā un, sekojot mammai, dodas uz Daugavu. Vietējie pīļu draugi un tāpat iedzīvotāji kaut kā izpētījuši esot to, ap kuru brīdi sākoties tas pīļuku pārgājiens un izgudrojuši visādus palīglīdzekļus, lai putnēniem būtu vieglāk dambja malām pāri tikt un upē nokļūt. To gan pavasarī gribētos redzēt.

Tagad tas drusciņš bilžu.

sestdiena, 2023. gada 11. novembris

Bildes no Fantastikas pēcpusdienas Rīgas Centrālajā bibliotēkā

Šodien notika pasākums, par kuru jau biju še ielikusi informāciju 31.oktobrī - Fantastikas pēcpusdiena Rīgas Centrālajā bibliotēkā. Bija interesanti, aizraujoši. Tiesa, saskaitījās tik 17 cilvēki. Kaut arī informācija tika izplatīta daudzviet...

Te nu bildes:

piektdiena, 2023. gada 10. novembris

Pulksteņu grozīšana

Nu ilgi briedu un sevī Domu stumdīju turp un atpakaļ. Runājot par pulksteņu grozīšanu pārejai uz vasaras laiku (un, secīgi, arī uz ziemas laiku).

Pa manam, tie, kuri to visu izdomāja, ne pārāk ar galvu draudzējas. Un tā kruķīšana jau notiek pēc kopskaita mazāk valstīs, nekā uz pasaules ir valstis un valstiskie veidojumi. Motivācija: 

1) Sarežģījumi laika aprēķinam visādiem transportiem, kuriem no A uz Z jābrauc un tad ar skaitļošanu pagrūti. Nopietni? Stundu, divas pieskaitīt vai atņemt ir grūtāk, nekā pirms tam izburties cauri VISĀM laika joslām pieregulējot transporta kustības grafikus? Pie kam, tās valstis, kurām tā rēķināšanas darbība jāveic, ir krietnā mazākumā. Sliņķa atruna. 

2) Ieekonomējoties elektroenerģija. Ha, nesen lasīju vienu ebreju izteikumu: "Ja kleitai no augšas gabalu nogriež nost un pēc tam to apakšpusē piešuj klāt, tā kleita garāka paliek? Nopietni?'. Ja no rīta vēlāk to gaismu ieslēdz, vakarpusē vienalga agrāk ieslēdz.

No tiem abiem punktiem izejoši pie viena:

Ir nu ļoti daudz uzņēmumu, kuri to elektroenerģiju patērē milzonīgi neatkarīgi no tā, kruķī vai nekruķī tos pulkstņlaikus. Elektrovilcienu kursē visu laiku, tik tā pulksteņu kruķīšana neērtības sagādā pirmajā mirklī, kad tās izejas/ieejas ciparstundas jāpiefiksē. Lielveikalos elektrība darbojas ieslēgtā režīmā visu veikala darba laiku neatkarīgi no tā, vai ārpus veikala saule spīd vai mēness sadanco. Ir milzums rūpnīcu, fabriku, citu specifisku uzņēmumu, kuru ražošanas specifika prasa elektroenerģijas izmantošanu 24/7 un neatkarīgi no tā, kuru diennakts stundu pulkstenis rāda. Var uzskaitīt bezgalīgi ilgi. Nu neredzu reālu pamatojumu tam, ka tas pulksteņlaiks būtu jāstumda turpu šurpu. Ne tikai ražošanā, bet arī cilvēkresursos. Gan jau ka katrs ir izjutis savas ķermeniskās neērtības, kad rudeņos/pavasaros jāpārskaņojas uz citu laika mērvienību.

Ekonomēt var savādāk un saprātīgāk. Piemēram:

a) Sadzīvē elektrību ieslēgt tikai tajās telpās, kuras tajā brīdī tiek lietotas;

b) Ja gribas vēl ekonomiskāk, tad WC, virtuvē, koridoros ieviest gaismas relejus, kuri ieslēdzas uz lietošanas mirkli, pēc paši izslēdzas (Manā mājā visās koplietošanas telpās tie releji ir; gan ērtība lietošanā, gan elektrības patēriņš ietaupās);

c) ofisos var ziemas periodā "ofisa planktona" darbalaiku - tikai dienas gaišajās stundās un varbūt uz 4-ām stundām (to var atrunāt jau darba līgumā u.tml.) kaut vai.

Tas tā, idejiski un ieskatam. Kā priekšlikumi. Katrā gadījumā - ir nu ļoti daudz to variantu, kā ekonomēt un iztikt bez bezjēgas pulksteņlaika kruķīšanas.

ceturtdiena, 2023. gada 9. novembris

Filma: Mirušās zemes (Мертвые земли / Приключения / Триллер / HD)

Jūtūbē noskatījos. Filmas centrā - pusaudža ceļš dažu dienu garumā atriebjoties par savas cilts iznīcināšanu. "Kašķis" primitīvo tautu starpā, pasaulē. Cik nu sapratu, nu, mans pieļāvums - tajās zemēs, kur joprojām dzīvo maoru ciltis. Bet varu kļūdīties. Varbūt fantāzijas pasaule.

Tik izteiktās domas sarunās. Mūsdienīgi termini pasprūk. Nezinu, laikam jau ar it kā pagātnes ainavām ko pateikt mūsdienās? Tomēr - mesidžs nu tāds kaut kāds. Darbība, stāsts jau ir, bet...Varbūt uztvert kā nelielās šķiras atpūtas gabalu?

Šite ievilku, ceru, ka nepiesiesies par kaut ko un neiebildīs, ka caur manu blogu parādās...

otrdiena, 2023. gada 7. novembris

Seriāls: Zaļā kontinenta burvji (Волшебники зеленого континента/The Wizards of Aus)

Vienas sezonas seriāls laikam. Jo internetā tikai viena sezona.

Austrālijas 2016.gada seriāls

Žanrs: fantāzija, komēdija

Sērijas 6-as, pa apmēram 15 minūtēm katra (laikam netipiski, jo parasti komēdijseriāli ir apmēram 29 minūtes gari)

Ieteica atkal Toms. Redzēs, kā šis "gremosies".

It kā atsauce uz Gredzenu pavēlnieku. Bet diezgan švaka. Kas papildināta ar necenzējamo leksiku. Nezinu, kā skanēja oriģinālā, bet krievu valodā, kurā seriāls ir pārtulkots, TĀ leksika ir.

Noķēru mazas atsauces arī uz Vīriem melnā, Mūmiju, Ksenu... Arī uz Hariju Poteru. Esmu ceturtajā sērijā un pūlos saprast, uz ko vēl būs atsauces.

Tiesa, labi, ka sērijas nav garas.

Un jā, tiešām, labi, ka sērijas īsas un kopumā tā mesidža ir maz. Nav slikti, bet nav mans. Tāpat kā iepriekšējais seriāls par dīvaiņiem. Abos seriālos ir sižets, ir notikumi. Tomēr nu nevelk mani šāds stils...

pirmdiena, 2023. gada 6. novembris

Seriāls: Dīvaiņi (Попадец / Чудилы/Zapped)

Izlaišanas gads: 2016

Žanrs: Komēdija, fantāzija

Šo trīs sezonu seriālu man noskatīties ieteica Toms. Zinu, ka sliktas filmas vai seriālus viņš man neieteiks. Taču šoreiz - laikam nav priekš manis. Kaut kā ar piespiešanos palēnām ļoti skatos.

Pirmā sezona - 3 sērijas, otrā sezona - 6 sērijas, trešā sezona - 6 sērijas.

Tomēr ne - viens moments aizķēra, radīja smaidu. Fejas seriālā - ir to vērts, lai tās redzētu. Nespoilerēšu, bet... Patīk tomēr tas komiskais aspekts. Kaut kā nepiespiesti un organiski.

Pagaidām skatos lēni, pa gabaliņam. Un zināmā mērā paralēli lejuplādētajam ASV seriālam 911. Kad tas izbeigsies, turpināšu skatīties jau ātrākā tempā.

Tagad - 911 noskatīts, turpinu šo. 

Vispār, tiešām skatos ar zināmu piespiešanos. Izņemot fejus nekas cits tā īsti neuzrunā... Trešajai sezonai izskrēju cauri konspektā. Lai vismaz saprastu, ar ko tas viss beigsies. Katrā gadījumā - nu nevelk man šāda tipa šurumburums. Varbūt par vecu esmu?

Ja nu kādam ienāk prātā noskatīties, padalīsieties ar iespaidu?

svētdiena, 2023. gada 5. novembris

Ticības jautājums

Zinu, ka atkal par reiz runātu. Bet laikam jau mani vajā paplašinājumi reiz teiktajam.

Relatīvi nesen feisbukā padalījos ar kāda cilvēka atziņu "Reliģiju ir daudz, bet ticība viena". Un tas laikam ir pareizs teiciens. Visu reliģiju vienojošais it Ticība. Un nav pareizas vai nepareizas ticības, ir vienota Ticība. Kaut sētas mieta maģiskajām spējām. Arī ufologi, par kuriem top iesmaidīts, Tic. 

Tiesa, man šim teicienam gribētos pievienot vēl vienu vienojošo elementu. Dievu. Jo - kāda nozīme tam, kā kurš viņu sauc un uzrunā? Gaumes lieta. Bezvārda Dievs, Jahve, Allāhs, Šiva... Viņam vārdu daudz. Drusku mazāk, nekā cilvēku, bet vienalga daudz. Un viņam vienalga, kādiem rituāliem, kādiem vārdiem pie viņa vēršamies. Nozīme ir tam, ka vēršamies.

Kristīgā pasaule iespringst par musulmanisma ekstrēmā spārna izgājieniem, negatīvām aktivitātēm? Bet kaut kur ir iedarbojies bumeranga princips. Reiz kristiešu ekstrēmisti devās Krusta karos. Tā ka zināmā mērā līdzsvars.

Tie, kas fanātiski, "ar putām uz lūpām", noliedz citas ticības sludinot savu kā vienīgo pareizo, tie netic. Nekam. Tie ir pārņemti tikai un vienīgi ar maldiem un naidu pret citādību. Ar vēlmi pārtaisīt pasauli pēc "sava ģīmja un līdzības". Dies' pasarg' no tādiem. Nekas labs nav sagaidāms.

Ticība nenoliedz citādības. Ticība atrod optimālo risinājumu. Ticība nenoliedz lietu dabisko kārtību, tā meklē risinājumu balansam.

Šajā ziņā man gribas mest akmentiņu katoļu lauciņā. Katoļu priesteru celibāts, mūki un mūķenes? Tas ir dabiskā noliegums, aiz kā rodas negācijas. No dabiskā nolieguma - nu te augsne, piemēram, izskanējušajiem pedofīlijas skandāliem, saistītiem ar katoļu priesteriem. Dabiskā noliegums izsprūk nejauki...

Nu, kaut kā tā. Kādam ir ko piebilst vai iebilst?

piektdiena, 2023. gada 3. novembris

ASV seriāls: Glābšanas dienests 911 (911 служба спасения / 9-1-1)

Žanrs: drāma, bojeviks, trilleris

Valsts: ASV

Pirmā sezona: 2018

Jau gadus iepriekš, vēl tad, kad dzīvojām Ludzā, šo seriālu, tāpat, kā seriālus Čikāga liesmās un Bones, skatījos kanālā Fox. Tad nu beidzot nobriedu to noskatīties paavisam. Un no viena gala līdz otram secīgi. Uzreiz saku - šo seriālu no tiem laikiem atceros daudz vairāk fragmentāri, nekā iepriekš minētos seriālus. Varbūt tāpēc, ka tie seriāli man, vismaz šobrīd, liekas sirsnīgāki.

Seriāls tematiski sasaucas ar seriālu Čikāga liesmās. Atšķirība ir tā, ka darbība norisinās Losandželosā. Protams, ir skaidrība par to, ka ASV ugunsdzēsības dienests strādā pavisam vienā komandā ar glābšanas dienestu un neatliekamo medicīnas palīdzību, kurpretī pie mums neatliekamā medicīniskā palīdzība ir atsevišķa struktūrvienība.

Protams, šis seriāls atšķiras no Čikāga liesmās ne tikai ar darbības vietu. Ir kaut kāda netverama atšķirība varoņu cilvēciskajās attiecībās. Ja Čikāgā jau ar pirmajiem kadriem bija māju sajūta ugunsdzēsēju vienībā, tad še - ne visai. Nu, pēc pirmās, redzētās, sezonas tāds iespaids. Cilvēki darbojas, sarunājas, ir komandas darbs un viņu privātā dzīve. Bet tas viss liekas tāds nedaudz attālināts robustums..