Demotivatori mazliet...

Lietmīlība

Tikai manas domas, mana neizpratne. Gribu izteikties par lietām, kuras manuprāt liekas sava veida bezjēdzība un varbūt arī sava veida "zīmēšanās".  Par lietām, kuras manā dzīvē ir pasvešas, un nav īsti loģiski saprotamas citu dzīvēs.

1. Par to, ka nesaprotu tās dāmas, jaunkundzes, kurām ar drēbēm ļoti pārpildīts skapis, bet vienalga "man nav ko vilkt mugurā", laikam jau kur agrāk esmu izteikusies. Pārlādēt skapi ar apģērbu, kurš labi ja vienu reizi - veikala uzlaikošanas kabīnē - uzvilkts mugurā? WTF, kaut kūciņu nopirkt vasarā āra kafejnīcā - lielāka jēga laikam.

Filma: Trauslā sārtā līnija (The Thin Red Line)

 ASV, 1998., 7 Oskara nominācijas 1999.gadā. Izcils aktieru sastāvs.

Kārtējā lejuplādētā filma. Par karu.

Šo filmu pieminēju savā pērnā gada 13.marta ierakstā runājot par konkrēti savu pieredzi bērna audzināšanā. Toreiz, kad kopā ar dēlu to filmu noskatījāmies, tas bija kinogājiens; tagad kaut kā, nu, bija vēlme vēlreiz noskatīties.

Un - ne jau par velti Oskara nominācijas.

Filma baisa. Ne tik daudz kara batālijas ainu dēļ, cik dēļ notikuma plūduma rāmuma un nesteidzīguma, dēļ tā, ka apzīmējumi "karš" un "miers" savijušies vienā jēdzienā.

Par sižetu nestāstīšu, mehānisks sižeta pārstāsts nedos filmas noskaņu. Filma IR jāredz, IR jāizjūt, IR jāizlaiž caur sevi...

Rakstniece Velta Spāre

Kaut kā neatceros, ka šī rakstniece man skolas gados būtu obligāti zināmo, savā ziņā apgūstamo rakstnieku vidū. Tomēr bija zināma, izdota PSRS laiku Latvijā. Linkā, kuru iedevu, dots viņas bibliogrāfijas saraksts, tomēr šī rakstniece man asociējas tikai ar vienu darbu - ar romānu Tirleānas meitenes. 

Romāns ir par meitenēm karā. Par sanitārēm. Protams, romāns ir savā ziņā nodeva laikam. Tomēr raiti lasāms, pat ar interesi lasāms. Romānā liela deva ideālisma, zināma deva reālisma. Šis reālisms "saviņķelējies" vienā kamolā ar ideālismu tā, ka brīžiem grūti nodalīt ideālismu no reālisma. Un paklusa vēlme, lai reālisma būtu vairāk un asāk, ideālisma mazāk. Un tomēr - lasāms, varbūt pat starp rindiņām arī ko var salasīt.

Tomēr - iesaku izlasīt. Pie viena atradu YouTub'ē romāna audiovariantu. Še - lasījumu pirmā daļa, nākamās tur seko:

Linki par vēsturiskām un ne tikai tēmām. Jau esošā kārtējais papildinājums

Turpinu "savākt" visu, kas "patrāpās ceļā". It īpaši vēsturiskās tēmas. Un atkal - linki būs noteikti, bet par saviem papildkomentāriem - neesmu droša, ka uzradīsies.

1. Ceļotājs Kārlis Bardelis - sasniedzis 6 Ginesa rekordu grāmatā ierakstītus rekordus
2. Padomju kara tribunāls piesprieda nāvessodu latviešu izcelsmes PSRS militārajam darbonim. Kāds varbūt man teiks, ka tos latviešu izcelsmes darboņus, kuri darbojās PSRS kādās nebūt struktūrās, - tos nevajadzētu pieminēt. Bet te atkal - tautas vēsturi, pat katra cilvēka individuālo vēsturi veido labā un ne gluži labā mijiedarbība. Tikai pluss jebkurā skatījumā neveicina attīstību. Tāpat, kā "vienpersonisks" mīnuss.
3. Grāmata, kurā romāna veidā skar tādu padomju laika lietu, kā 101. kilometrs. Par to, kā kādu sodu izcietušajiem bija liegums apmesties uz dzīvi kādas pilsētas teritorijā, tuvākais atļautais - 101. kilometrs aiz pilsētas robežām.
4. Par murgu kas toreiz nenotika, pašlaik notiek mazākos apmēros un savā ziņā modificēti.
5. Samsung sadarbojas ar latviešu modes zīmolu
6. Interesanti par kartupeļu vēsturi
7. Varētu būt interesanti - par riepu vēsturi
8. Kāpēc cilvēki joprojām tic plakanai Zemei? Teksts krievu valodā. 2017.gada raksts.
9. Raksts par kaujām Kurzemes katlā.

Septiņu sēriju mākslas filma: Ilgais ceļš kāpās

Zinu, ka filma tapa ierunāta divās valodās - latviešu un krievu. Meklēju iespēju noskatīties latviski ierunāto variantu. Diemžēl tas, ko atradu FILMAS.LV, bija tikai informējošs materiāls. Minētajā vietnē ne visas filmas ir iespējams noskatīties. Var jau būt, ka tas kaut kādā mēra saistīts ar autortiesībām. Līdz ar to skatījos YouTubē to, ko tur izlika Krievijas puse krieviskā ieskaņojumā.

Sēriju anotācijā uzrādījās filmas izlaišanas gadi - 1980. un 1981. Var jau tā būt, bet es atceros filmas uzvaras gājienu pie skatītājiem vēlākos gados. Pie viena tajos vēlākajos gados tika publicēts scenārija grāmatas varianta ar fotogrāfijām, kadriem no filmas.

Par pašu filmu. Savā ziņā uzdrīkstēšanās. Ne tik liela uzdrīkstēšanās, kā filma Es visu atceros, Ričard! (Akmens un šķembas), bet tomēr uzdrīkstēšanās. Stāsts par zvejniekciema cilvēkiem gadu retrospekcijā. No Ulmanlaiku pašām beigām cauri Otrajam pasaules karam un pēckara gadiem ar nelielu piesitienu pašās beigās 1970-jiem gadiem. Samērā patiesi cilvēkstāsti. Gan par tiem, kuri bija par padomiju, gan par tiem, kuriem tā padomija likteņus salauza visai nežēlīgi. Ieskaitot izsūtīšanu un Sibīriju. Un pie viena stāsts par mīlestību, kura iziet laikam cauri un nesalūst.

Cilvēki un masu pasākumi

Tāds nedaudz "IK?", novērojumi un nelielas pārdomas sakarībā ar pasākumiem, kuros iesaistīti nu ļoti daudz cilvēku. "Kājas aug" šīm pārdomām laikam jau no relatīvi nesen redzētajām publikācijām feisbukā par laikam jau Šlesera rīkoto pasākumu ar devīzi "Atlaist Saeimu!". Un varbūt vēl kaut kur tīmeklī minētām publikācijām tēmā. (Pēdējam gan īsti avotu nepiedošu, kaut kā piemirsies - kurā vietnē).

Atceros lasījusi pārsteigumu, ka uz mūsu hokejistu sveikšanu šī gada 29.maijā pie Brīvības pieminekļa sapulcējušies cilvēku tūkstoši, bet uz "Atlaist Saeimu!' tāds drusciņš vien bija. Cilvēkiem vajagot tik izklaides, bet uz nopietnām lietam nevarot "savākties".

Tad nu te sakas manas domas. Un uzsveru - tik mans vērtējums. Un esmu gatava diskusijai. Argumentētai, nevis saukļveidīgai.

Man patīk iekrāt demotivatorus

Taisnīgums elementārais

Šoreiz par mūsu attieksmi pret LGBT. Nē, es neslavinu vai jel kā atbalstu. Esmu neitrāla no cikla "Katrs SAVĀ guļamistabā "izšuj krustdūrienus" tā, kā pašam ērtāk un patīkamāk". Un nerunāju par "virinātājiem", izvarotājiem vai mazu bērnu pavedinātājiem. Un vēršos pie tiem, kuri savos izkliedzienos ir par "tradicionālām" vērtībām.

Sākšu ar to, ka LGBT personu kopskaits uz pasaules iedzīvotāju kopskaitu kopumā ir neliels daudzums. Meklēju internetā kādu aptuvenu procentuālo sadalījumu, bet neatradu. Var jau būt, ka slikti meklēju. Ja kādam ir pieejama šāda informācija, padalieties lūdzu.

Pa punktiem tas, ko gribu pateikt:

1. LGBT  neskraida pa jūsu guļamistabām "dzīvi mācīt", viņi ko klidzinās savā nodabā, savas guļamistabas pasaulītēs. Un publiskā sfērā ir inženieri, grāmatveži, zemnieki. Vispār viss kas cits, tikai ne "guļamistabas sportists". Labi, šī kopiena reizi gadā iziet savos gājienos, bet tas ir REIZI GADĀ.
2. Visas nebūšanas pasaulē - slepkavības, izvarošanas, karus utt., utml. - "sastrādājuši tieši "tradicionāļi". Arī karu Ukrainā, starp citu, uzsāka tieši "tradicionāļi". Un karš tur velkas ne jau dažas, LGBT gājiena laikam līdzvērtīgas laika ziņā, stundas.

Un tad nu jautājums "tradicionāļiem":

Jūs esat par tiesībām ložņāt pa svešām privātām telpām - guļamistabām? Jūs esat par nejaucībām visādām? Jūs esat par karu Ukrainā? Ja jau par "tradicionālām" vērtībām, tad jau laikam arī par šo. Par cik, uzsveru, ne jau LGBT kopiena, netradicionāļi, "taisnās rindās" visādas negācijas izraisa. Un vēl mazāk karus, un vēl mazāk Ukrainas notikumus.

Kaut kā tā. Un mētājiet spilvenus cik uziet. Liekulības fakts no tā nekādi nepazudīs.

"Gribu bērniņu!"

Šoreiz nedaudz cits rakurss tēmā par bērniem. Tikai un vienīgi mans viedoklis. Kuru var apstrīdēt, ja nu kas.

Es šoreiz "izplūdīšu" par tiem gadījumiem, kad par bērniņa dzemdēšanu sāk aizdomāties sievietes vecumā 40+.

Uzreiz informēju, ka tad, kad savos 26 gados palaidu pasaulē pirmo un vienīgo dēlu, tiku dēvēta  par vēldzemdētāju un uz mani skatījās nedaudz piesardzīgi, jo bija iespējamas visādas komplikācijas. Kaut arī pati "tikšana pie bērna" jau bija saistīta ar zināmu komplikāciju - 5 no 9 mēnešiem vārtījos slimnīcas palātā saglabājot grūtniecību. Jo visām citām grūtniecībām bija tendence beigties ar spontāno abortu grīnos grūtniecības termiņos.

Atgriežoties pie tēmas aizsākuma.

Rakstniece Anna Brigadere

Laikam man no sevis sanāks pamaz ko rakstīt. Atceros, ka informācija par šo rakstnieci un viņas daiļradi bija padomjgados skolā literatūras stundās apgūstamās mācību vielas klāstā, bet... Bet ne ar ko īpašu laikam jau viņa nav palikusi atmiņā.

Iedošu dažus linkus ar to, ko sameklēju internetā:

1. Tas, ko "izdod" vikipēdija
2. Raksts blogā Kazhes pierakstu burtnīca
3. Te vēl - meklēju internetā kādu sarakstu ar viņas atstāto literāro mantojumu un atradu šo. Tiesa, raksts nedaudz "pārklājas" ar jau iepriekš dotajiem linkiem tajā ziņā, ka, papildus literāro darbu nosaukumiem, raksta pirmā daļā minēta arī autores biogrāfija.

Pie literatūras saraksta varu kā papildinājumu izteikt. Autores lugas Sprīdītis ekranizāciju laikam jau daaaaudzi redzējuši. Luga Maija un Paija arī ir ekranizēta. Kā "pa miglu" nāk prātā lugu Lolitas brīnumputns un Princese Gundega un karalis Brusubārda iestudējumi Rīgas Pionieru pils teātrī (Rīgas Pionieru pils bija "iekortelējusies" tagadējā Prezidenta pilī). Diemžēl pašus uzvedumus kā tādus īsti neatceros, atceros faktu. 

ASV seriāls: Čikāga liesmās (Chikago fire)

Reiz, pērnā gada 7.martā jau izteicos par šo seriālu, tiesa, toreiz teiktais aizplūda no pamattēmas un arī seriāla skatīšanās kaut kā apstājās. Uzreiz brīdinu - šis ieraksts top sezonu skatīšanās secībā, lai nu nemulsina tas viss. 

Skatīju nopietnāk šo seriālu Ludzā dzīvojot. Kabeļtelevīzijā, Fox un Fox life kanālos. Bet tur reizēm bija tā, ka sērijas "gāja uz riņķi". Tagad pamazītēm velku internetā un skatos pēc kārtas puslīdz loģiskā secībā. Seriāls par Čikāgas ugunsdzēsējiem. Cik nu nopratu rutrecker.org piedāvājumā - 11 sezonas.

Kāpēc teicu, ka puslīdz loģiskā secībā? Patlaban skatos novilkto 5.sezonu un iepukstu par tiem, kas šo seriālu "izlika". Jo pirmās četras sezonas rit loģiskā secībā, bet piektā - "bac" un ir pārlekts laikposmam, kuru varēja vērot loģikā televīzijā par spīti saraustījumam tur. Var jau būt, ka seriāla "izlicēji" netā kādas sezonas ir sajaukuši vietām, bet nebakstīšos noskaidrojot. katrā gadījumā, ziņošu.

Agnese Pastere: Atstumtā uguns. II daļa, Pazaudētā cerība

Triloģijas otrā grāmata.
Izdevējs: "Ezerrozes grāmatas", iespiesta SIA "Dardedzes tipogrāfija", Latvija. 208.lpp.
Fantāzijas romāns. 

Ātri gan man tās grāmatas pēdējā laikā tiek izlasītas. Bet tāda jau ir "nelaime" ar no bibliotēkas paņemtajām grāmatām - tās jaizlasa un jāatdod atpakaļ norādītajā termiņā...

Vēl papildinājums reiz jau skatītai tēmai

Nedaudz atgriežos pie savas pieredzes dēla audzināšanā. Par to principā izteicos jau pērnā gada martā. Īsti laikam jau galvenos vilcienos pateicu būtiskāko, tekstu kādi labot, pārtaisīt nav jēgas. It kā viss būtu pateikts, kaut arī ir vēlme pateikt ko papildus.

Nezinu, vai manas audzināšanas metodes ir bijušas pareizas. Bet - kas ir pareizi, universāli visam un visiem? Universālais jau ir darbības - zīdaiņa apčubināšana; ēdiena, apģērba nodrošināšana bērnam augot; vispār daudzas elementārās fiziskās darbības. Pārējais jau - verbālā saskarsme, ģimenes kā tādas saskarsmju piemērs. Tas nu tā, filozofiskā atkāpe.

Paturpinot dažas tēmas.

Un tiešām - drusku paturpināšu. Kā arī - laikam ir lietas, kuras reizēm ilgi un dikti jāatgādina, lai kādiem/kādām "aizietu" tālāk par vienkārši bļaustīšanos.

1. Vispirms - kā piemetinājums šī gada 2.jūnijā rakstītajam. Toreiz izteicos par dažām neētiskām publikācijām "pasaules tīmekļa" vietnē. No cikla "ja nevar izdomāt neko jaunu kritisku pateikt, tad ielien svešā maciņā naudiņu pārskaitīt". Šim (un varbūt kā vērtējumam daudzām citām informācijām, kuras parādās publiski dažādās vietnēs) man uzprasās piemetināt jautājumu par to, cik legāli ir iegūta publiskotā informācija? No kurienes? Informācijas avots kur meklējams? Naudisko uzkrājumu apjomu un legalitāti, piemēram, amatpersonām, pārbauda VID vadoties pēc viņiem iesniegtās informācijas. Kaut kā neticu, ka minētā iestāde, bez, kaut vai, līdzekļu īpašnieka atļaujas, padara redzamu visiem, visiem, visiem šo informāciju. Tāpat - kā papildinājums - arī jebkuru citu notikumu jebkura pilsoņa dzīvē (pat ēdienreizes ēdienkarti) bez pilsoņa paša atļaujas nepublisko.

Filma: Asteroīdu pilsēta (Asteroid City)

Vispirms tas, kas bija sastopams Forum Cinemas mājaslapā, anotācijas citāts:

"Režisora Vesa Andersona (The Grand Budapest Hotel, Isle of Dogs, The Darjeeling Limited u.c. režisors) romantiskajā komēdijā notikumi risinās 1955. gadā ASV. Skolēni un viņu vecāki no visas valsts pulcējas Junior Stargazer pasākumā. Tā norisi negaidītā un iespaidīgā veidā izjauc notikumi, kas maina visu pasauli. Vesa Andersona jaunā kinolente pulcē izcilu aktieru ansambli - Scarlett Johansson, Tom Hanks, Jason Schwartzman, Margot Robbie, Tilda Swinton, Edward Norton, Adrien Brody u.c.

Filma angļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā."

Filma,  kuru droši var nosaukt par bufonādi, karikatūru; un tam visam pāri fantastikas notikums. Bufonāde, karikatūra ar fantastikas elementu. Sapratu un nesapratu vienlaicīgi. Jo - ne viss laikam ir projicējams uz Eiropas publiku, it īpaši uz pustpadomju Austrumeiropu. No tā viedokļa, ka 50-tie gadi vismaz mūsu reģionā ir noritējuši savādāk, arī atmiņu vēstījumos ir kāda cita stīdziņa. 

Bet, ir vērts noskatīties. Varbūt kāds kaut kā spēs man izskaidrot kaut drisciņu nianšu?

Agnese Pastare: Atstumtā uguns. I daļa

Triloģijas pirmā daļa.

Izdevējs: "Ezerrozes grāmatas", iespiesta SIA "Dardedzes tipogrāfija", Latvija. 256.lpp.

Fantāzijas romāns. 

Sižetu laikam jau nepieminēšu, labāk pašiem palasīt, pasekot notikumiem. Un pie viena - šī tiešām ir triloģijas pirmā grāmata.

Kad sāku lasīt, kādu brītiņu nesapratu, kas mani lasīšanas procesā kaitina un traucē. It kā darbība risinās raiti, ir notikumi, piedzīvojumi. Un jau, pirms biju uzsākusi lasīšanas procesu, biju brīdināta par to, ka galvenā varone ir izteikti raudulīga persona. Tā ka biju gatava lasīt par meiteni, kura gandrīz katrā nodaļā ļaujas asaru plūdiem.

Demotivatori. Atkal.

Vēsture linkos. Atkal.

Atkal linki. Un - mani komentāri ir iespējami.

1. PSRS "industrializācija" uz citu valstu rēķina.
2. Te par šamanismu Latvijas teritorijā
3. Par Dievturību
4. Par Staļina un visas PSRS uzvaru Otrajā pasaules karā. Klips ne garš, krievu valodā, bet - kārtējā mīta graušana.
5. Kā Roņu sala igauņiem tika.
6. Šis par to, kā ASV ne reizi vien palīdzējusi Krievijai pārvarēt "uzkritušo" badu
7. Par "svaigākajiem" Čečenijas kariem.

Precēšanās, neprecēšanās un tamlīdzīgas būšanas

Vienas savas pārdomas par laulībām kā tādām reiz jau rakstīju. 2018.gadā. Vēlreiz to pašu pārstāstīt nu jēgu neredzu. Pie viena - var jau būt, ka šo tēmu vēl kaut kur esmu apvāvuļojusi. Bet - tad jāskatās laikam jau visu pēc kārtas. Ceru, piedosiet, ja kur vēl varbūt ko atkārtotu pateikšu. Jo šoreiz ir pienākusi vēlme paturpināt tēmu.

Šoreiz par jēdzieniem "laulība", "civillaulība", "partnerattiecības" u.c.tml. Protams, pieļauju, ka esmu par šo kur iepriekš jau izteikusies. Tik -, iespējams, kādos iepriekšējos rakstos kā vienu no apskatāmajiem jautājumiem. Un te nu atkal - ja kas, pasakiet.

Un tā. 

Juglas stūrītis

Par seksualitāti, seksuālajām tieksmēm

Arī šo tēmu, liekas, esmu apvāvuļojusi kur iepriekš kādos rakstus. Šoreizīti laikam jaunā skatupunkta pagriezienā un saistībā ar pēdējiem notikumiem. Saistībā ar to, ka jaunievēlētais prezidents reiz gadus iepriekš sevi pozicionēja par geju; šīs informācijas atsaucošais paziņojums nav bijis.

Un kopumā - par LGBT situāciju kā tādu. Uzreiz atzīšos, ka mana attieksme pret šiem cilvēkiem laika ritumā ir mainījusies no negatīvas attieksmes pret viņiem līdz sapratnes tolerancei. Mainījusies bez "uzspiediena" no ārpasaules, vienkārši laikam ritot "kādas durvis pavērušās" uz apskaidrību (ja tā varētu izteikties).

Vispirms nedaudz ievadam.

Viktors Suvorovs: Specnazs

No krievu valodas tulkojis Jānis Kalve.

Izdevniecība Dienas grāmata, 2019.,376.lpp.

Citāts no pieraksta uz grāmatas pavisam pēdējā vāka:

Bijušais padomju izlūkošanas virsnieks VIKTORS SUVOROVS (1947) ir vairāk nekā divu desmitu grāmatu autors, 1974.gadā beidzis Militārās diplomātijas akadēmiju un pēc tam četrus gadus nostrādājis PSRS Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) diplomātiskajā rezidentūrā Ženēva, Šveicē, līdz 1978.gadā bija spiests bēgt uz Lielbritāniju.

Ievadam. 

Ko un kā mēs vērtējam

Zinu, ka šajā rakstā vēlreiz pārvāvuļošu jau iepriekš vāvuļotas tēmas dažādos rakstos. Bet uz šādu soli mani pamudināja vakardienas, 1.jūnija, neliela sapļāpāšana feisbukā.

Vispirms jau par to, ka, izsakoties ne pārāk pozitīvi par Kariņa kunga darbību, atkal parādās informācija, kurā pausts viņa banku kontu uzskaitījums dažādās ārzemju bankās. Bez jebkāda papildinformējoša teksta. Tad nu bija laikam jau dabiska mana reakcija - šī informācija nav korekta, kāda kuram daļa, cik Kariņa kungam ir nauda? Ja nav ko teikt par kunga darbību, tad kā veļu pagalmā izkarinās datus par mantisko stāvokli? Ko ir gribēts ar to panākt?

Un tai pat laikā Lembergs daudzu acīs ir nacionālais varonis. Zaga un dalījās ar citiem sazagtajā. Par zagšanu tapa tiesāts un notiesāts. Labi, var tiesu pār Lembergu saukt par paraugprāvu, bet tas ātrumu nemazina. Cietumā sēž viņš viens, bet tie, kuri "barojās" ar viņa sazagto mājās rokas berzē un bulciņas ēd. Kaut arī ir tik pat vainīgi, kā viņš. Nu neticu, ka nezināja, no kurienes Lemberga līdzekļiem "kajas aug". Gan viņa ģimenes locekļi, gan ventspilnieki sākot no pilsētas situētajiem iedzīvotājiem līdz pēdējam pilsētas alkonautam. Un pie viena ventspilnieki nekautrējās mēģināt pārkāpt likumu mēģinot pašvaldību vēlēšanu noslēgumā "iebīdīt" jau cietumā esošo Lembergu mēra amatā.

Gauri parks Barselonā

Bildes, kuras šajā pavedienā, man forvardēja no sava telefona dēls. Viņā kopā ar savu mīļoto sievieti bija nedēļu ilgā ceļojumā uz Madridi un Barselonu. Vakar vakarā atgriezās. Un atļāva man tās še iepublicēt.

Bildēs - manis ieteiktā parka apmeklējuma rezultāts. Vienkārši, feisbukā biju redzējusi dažas šī parka fotogrāfijas, kuras iepatikās, un tāpēc jau pašā ceļojuma sākumā ieteicu viņiem turp aizdoties.

Parkā - redzēsiet arī krāšņas bildes no katedrāles, kura parka teritorijā joprojām ir celtniecības stadijā; bet tas nekavē izbaudīt jau esošo krāšņumu.