svētdiena, 2019. gada 7. aprīlis

Astrīda Lindgrēna. Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki

Šo grāmatu izlasīju vēl pusaudža gados, bet joprojām pārlasu ar lielu aizrautību.
Grāmata nav dziļi filozofiska, tā ir grāmatas nosaukumā minētās salas iedzīvotāju vasarnieku ģimenes ikdienas dzīve ar ikdienas dzīves sīkā humora piedevu. Sirsnīga un mīļa grāmata.
Skaitās jau bērnu literatūra, jo autore rakstīja bērniem, bet daudz kas no rakstītā tiek saprasts un izprasts tikai brieduma gados. Un paliek neatbildēti jautājumi.
Par pašiem grāmatas varoņiem runājot ļoti patīk Melkersonu ģimenes saliedētība un savstarpējā mīlestība, kas izpaužas visdažādākajos veidos, patīk mazā Čorvena ar savu sešus gadus veca bērna nesalaužamo loģiku. Un, ja tā padomā, cik bieži mēs, pieaugušie kļūstam bezspēcīgi maza bērna loģikas priekšā.
Tomēr, no pieauguša cilvēka redzesleņķa paliek neatbildēts jautājums par pašu Melkeru. Pēc Melkera sievas nāves visa mājsaimniecība tiek uzvelta uz vecākā bērna, meitas Malinas, pleciem. Meitene velk visu kā nu var un prot, pieredzi un iemaņas apgūstot palēnām un pamazām. Tas nozīmē, ka viņai tiek atrauta lielumliela daļa no bērnības priekiem un izklaidēm. Viņai jāstutē visi trīs jaunākie brāļi un bieži pat tēvs, kurš grāmatā raksturots kā pieaudzis bērns. Tomēr - Melkers ir pieaudzis vīrietis ar dabiskam pieauguša cilvēka fizioloģiskām vajadzībām. Vai tiešām viņa dzīvē pēc sievas nāves nav bijušas nevienas sievietes kaut vienas nakts pasākumam? Kaut kā neticams liekas šis fakts. Bet par to jau laikam bērnu auditorijai veltītajā grāmatā nerakstīs.

2 komentāri:

  1. ar pieciem bērniem, jau pāri 40 (?) -- kāds tur vairs sekss :D tinderu, portālu jau tolaik nebija... ja nu kāda paziņa vai kolēģīte. zviedri jau ar savešanu (klasika no psrs filmām un ne tikai) neaizraujas, nelien citu dzīvēs.

    AtbildētDzēst
  2. un vispār jau atbilde tev ir pašai pēdējā teikumā.

    AtbildētDzēst