Šodienas bildes -> mazliet Lapmežciema paša un muzejs

 Uzreiz saku - manu un māsas bilžu apvienotais likums un piedodiet, ja būs sajukušā kārtībā. Pagaidām neesmu uztvērusi principu, pēc kāda bildes "grib likties".

Aiz Valmieras Smiltenes virzienā

 Meklējām jau pailgi dzīvokli Ludzā, jo esošajā beidzās līgums. Viss beidzās ar to, ka atgriezās saimniece un mums steigā bija jāizvācas. Tas dzīvoklis, kas bija jau uz otrdienu aizrunāts, atkrita uz laiku objektīvu iemeslu dēļ. Mums iestājās maza panika, jo uz hosteli par 8 eiriki dienā vienam cilvēkam uz ilgstošāku laiku sanākti bikuci par dārgu un būtu jāiegrābjas tajā naudā, kas atlikta dzīvokļa pirmajai iemaksai.

Labi, ka bija atbraukuši divi dēla draugi palīgā pārkravāties. Viens no tiem ir Vidzemes lielākās piena ražošanas fermas īpašnieka dēls. Viņš steigšus sazinājās ar vecākiem un tā nu mēs esam šeit vismaz līdz marta beigām. Tiesa, puikam šitais joks ir jāatstrādā govju kūtī mēslus mēžot.

Dzīvojam saimniecībai piederošajā četru dzīvoklīšu mājā fermas strādniekiem. Tā ka iepriekš rakstot esmu drusku alojusies par to, ka laukos neveidojas gaitnieku kārta. Lielsaimniecībām gaitnieki ir ļoti būtiski palīgi darbā.

Ēka, kura mēs dzīvojam, ir apmēram 200 gadus veca, kārtīgi mūrēta no akmeņiem, ķieģeļi ir tikai logu ailēs, Iekšpuse ir kārtīgi izremontēta, tualete ir iekšā, ir ari duša un siltais ūdens. Vispār ūdens ir mājā iekšā. Telpa nav liela, ar skapi sadalīta guļamistabas un virtuves pusē. Vienīgais - siltuma avots ir krāsns un ēst jātaisa uz malkas plīts no kuras sildās arī krāsns.

Man neērtība ir tā, ka steigā aizmirsu paņemt zābakus. atbraucu krosenēs, pieradusi, ka pilsētā ielas ir notīrītas, bet te vismaz vakar sniga visu dienu. Nu, šodien pakusa. 

Pagaidām man te patīk, bet pie izdevības vienalga atgriezīšos Ludzā. Man savulaik ar četriem mēnešiem Iecavas pievārtē pietika, lai aizbēgtu uz Rīgu.

Bildes solās būt drusku vēlāk, kad dēls safotografēs apkārtni.

iecavas lauku sētas apkārtne

Vēlreiz Iecava

Jau nedēļu esmu Iecavā, praktiskāk tās lauku teritorijā, viensētā. Dzīvoju pret palīdzību mājsaimniecībā. Un veselu nedēļu lobu pupiņas. Lobīšanai galu neredz un man jau pupiņas sapņos rādās. Tagad vēl atkusnis sācies un man augu dienu ir slapjas kājas. Apavus un zeķes dabonu izžāvēt tik tad, kad kurinu sev mītnes vietu. Man ir atsevišķa mājiņa un to piekurināt nākas pagrūti. Ja normālformā pietiek siltumam ar vienu reizi krāsns kurināšanu, tad tagad man vajag kurināt divas reizes, lai siltums turētos. Kaut arī saimnieki saka, ka mana mājiņa esot siltāka par pamatmāju, kura būvēta no dēļiem un gaida rindu, kad taps apmesta un apmūrēta. 

Bet par spīti visam nenožēloju savu aizbraukšanu no Rīgas. Man te patīk. Pagaidām esmu apmierināta.

Iecava

Šodien devos uz Iecavu, tās tuvāku lauku teritoriju skatīt vietu, kur gatavi mani pieņemt dzīvošanai par palīdzību mājsaimniecībā. Biju ievietojusi internetā sludinājumu, saimnieki man atsaucās.

No pašas mazpilsētas maz ko redzēju - autoostu un autobusa maršrutā esošo pilsētu. Tomēr tas mazums atstāja pozitīvu iespaidu. Tīra pilsētele un kārtīga. Ir Maxima veikals autoostā. Daudz privātā sektora celtņu, bet ir arī daudzstāvenes. Ieskaitot 9-stāvu celtnes. Tomēr šīs daudzstāvenes netraucē globālajam pilsēteles dizainam, drīzāk harmonē un papildina privāto sektoru. Roka roku utt. Satiksme ar Rīgu - ideāla. Autobusi kursē ļoti bieži un pēdējie ir pavēlu un nav trijos dienā. Tā ka var aizkavēties galvaspilsētā pailgi un ir garantija, ka nokļūs mājās.

Pati vieta, kur man piedāvā dzīvesvietu, - viensēta, no kuras lieliski redzamas Iecavas daudzstāvenes un līdz autoostai 15 - 30 minūšu gājiens kājām. Viss atkarīgs no tā, kādu iešanas maršrutu izvēlas. Paši saimnieki - pāris ap 50 un cool cilvēki un vispār man patika. Un ir sirsnīgs suns un trušu pāris. Pūkaini un mīlīgi. Es kopumā esmu sajūsmā par vietu un cilvēkiem. Nezinu, kā viņi uzņēma mani, bet man viss kopumā patika. Vienīgā nelaime - tualete, kura atrodas patālu no ēkas, kurā piedāvājums man mītēties. Bet to visu var atrisināt. 

Nezinu, vai izlemšu turp doties dzīvot. Vaina nav vietā - tā ir ideāla. Vaina ir manī - nezinu, kā spēšu sadzīvot un saprasties ar apkārtni. Bet ir vērts padomāt un varbūt riskēt. Mani uzņēma sirsnīgi un laipni. Rādās, cilvēki ir ieinteresēti manā būšanā tur. Viņi vispār ir ļoti pretimnākoši. Ceru, ka mans pārdomu laiks nevilksies ilgi. Neesmu ieinteresēta ne es ne viņi.