Šodien Ikšķile. Bez mana pastāsta, tikai bildes

Rīga un Ikškile

Kopā ar dēlu un vedeklu pie vedeklas vecākiem uz Ikšķili aizbraucām. Bildes ir secīgā kārtībā ar vienu atrunu - no otra gala. Pirmā še redzamā ir pēdējā. No pēdējās secīgā kārtībā iet uz pirmo. Nezinu, kāds kukainis sistēmai iekodis, bet tai tā sagribējās bildes likt. Un nē, Toms pirmajā bildē nav pavisam nekāds, rakurss tāds sanāca.

Pie viena - pirms kāpšanas vilcienā laiciņš drusku bija. Tāpēc saulītē uz perona apsēdāmies katrs pa belasim apēst. Un tur nu zvirbuļi un kompānija piesitās. Ziniet, stacijas peronu zvirbuļi no rokas ēd. Uz beigām viens pat tik drošs bija, ka piesēdās man uz kājas savu belaša saķert (nobildēt nepaspējām).

Dzimšanas dienas pasākums Ikšķilē

 Dēla un vedeklas apvienotais dzimšanas dienas pasākums. Diena apmēram pa vidu viņu dzimšanas dienām - dēlam bija šīs, aizejošās nedēļas, viducī, vedeklai būs jaunnedēļ. Vedeklas vecāku mājā notika. Ja nu kas, bildēs var redzēti tipa vikingu kuģi Laivu nomas piestātnē Daugavas krastā. Varot uzņemt uz borta līdz 15 cilvēkiem ar aprēķinu 100 eiro no cilvēka stundā. Bet nav vienkārši paplivināšanas iespēja Daugavā - brauciena laikā top ekskursija uz Nāves salu un Meinarda salu, uz kuras atrodas senākās mūra baznīcas drupas Latvijā, Daugavā. Un top laikam pastāstīts nedaudz par tām abām salām un to nozīmi mūszemītes vēsturē. Ja nu kas, viņiem, tajā Laivu nomā ir tāda ekstra, kā pirts uz pontoniem.

Tagad bildes.

Šodien Ikšķilē

Atkal Ikšķilē neliela pastaiga, kas aicināja uz turpinājumu vēl kādas reizītes aizbraukt....

Ikšķilei ir Valdzinājums. Gribas vēl un vēl turp braukt un braukt... Bijām tur kopā ar māsu.

Bildēs - tas putnu būrītis kokā patiesībā ir ligzodšanas vieta pīlēm, kuras saucoties Lielās Gauras, tāpēc paliels. Kad pīlēni esot jau paaugušies tik tālu, ka var plunčāties ūdenī, topot lekts laukā no tiem ligzdošanas būriem un mammas pavadībā pleznots uz Daugavu. Protams, par cik Ikšķiles tas krasts Rīgas HES dēļ ir makten sabetonēts, tas mazajiem pīļukiem un viņu mammām draugi-cilvēki uzriktējot palīglīdzekļus, lai tiktu pāri betona ūdenssprostam. Pavaktēšu infu, jo process notiekot maija beigās, jūnija sākumā. Esot vērts redzēt un piedalīties kā nebūt palīdzēšanā pīļu ģimenēm.

Uz Rīgu braucot tapa iemēģināts tas jaunais vilciens, par kuru jau ziemā bija visādas runas. Iebildēju tā iekšpusi. Protams, dizainiski patika, likās ērts. Bet, nu protams, par agrāk pamanītajām nepilnībām šajos vagonos neko neteikšu, par cik pašai nav sanācis saskarties, un pārstāstīt klačas un citādas sadzirdētas runas neiešu.

Ņemiet par labu bilžas. Centos. Ceru, ka ar laiku iemanīšos un sanāks labāk...

Ikšķiles Daugavmala. Bildes nedaudz.

Atkal aizdevos uz Ikšķili pie dēla sievietes vecākiem. Bija meitenes mamma piezvanījusi un uzaicināja. Ar piedāvājumu citreiz pašai bez kompleksiem braukt ciemos. Laikam jau izmantošu uzaicinājumu un varbūt pat relatīvi drīz. 

Pastaigājām tikai nedaudz. pa uzbērumu gar ūdenskrātuvi Daugavā virs Ķeguma HES. Tāpēc tās bilžas tik drusku.

Bet - un kāpēc man pazīstamie ikšķilieši to seen nebija pastāstījuši? - Ikšķilē ir sava vietējā vērā ņemamā fīča. Ikšķile laikam jau ir vienīgā vieta Latvijā, kurā ligzdo un dzīvojas pīles, kuras ligzdojot koku dobumos (Ceru caur Māsu Googli atrast to, kā to pīļu sugu īsti sauc; ja nu kādam ir sīkāka infa, padalieties). Putnētni drīz pēc izšķilšanās lecot no ligzddobumiem laukā un, sekojot mammai, dodas uz Daugavu. Vietējie pīļu draugi un tāpat iedzīvotāji kaut kā izpētījuši esot to, ap kuru brīdi sākoties tas pīļuku pārgājiens un izgudrojuši visādus palīglīdzekļus, lai putnēniem būtu vieglāk dambja malām pāri tikt un upē nokļūt. To gan pavasarī gribētos redzēt.

Tagad tas drusciņš bilžu.

Iesākuma punktiņš: Ikšķile

Vakar kopā ar dēlu un viņa draudzeni aizbraucām uz Ikšķili mani iepazīstināt ar meitenes vecākiem. Varētu pat saukt to par tradīciju, kad pirms pāra kāzām vecāki iepazīstas. Nu jā, dēls atkal nobriedis stūrēt laulibas ostā.

Protams, pasākuma ietvaros nebija paredzēta vazāšanās pa pilsētiņu, tāpēc bildes nu ir tik, cik ir. Un ar plānu uz Ikšķili aizbraukt jau ar konkrētu pilsētas apskates mērķi. Garām laika ritumā braukt sanācis diezgan daudz, par cik maršrutā manos agrākajos braucienos. Bet tur pabūt nav sanācis.

Papildus visādām sarunām vakara noslēdzošajā daļā uzspēlējām galda spēli par Latvijas neatkarības cīņām. Iepriekš, nesen, par šo spēli tiku rakstījusi. Šoreiz spēlējām četratā, meitenes mamma bija skatītājos. Vispār - spēle orientēta uz četriem spēlētājiem. Un atkal - iesākumā viss bija "rakstā", likās, ka nu šoreiz uzvarēsim. Bet atkal nekā - spēles iznākums mūsu zaudējums. :) Tā nu atkal ieķeksēts nākamībai pie spēles atgriezties ar nopietnu nolūku uzvarēt. :)

Pieminēšanas vērts laikam ir tas, ka māja, kurā viesojāmies, atrodas pašā Rīgas HES ūdenskrātuves maliņā, ēku no Daugavas, ūdenskrātuves šķir aizsargvalnis. Še, septītajā bildē, redzams - no mājas sliekšņa fotografēts Daugavas virzienā.