trešdiena, 2019. gada 19. jūnijs

Šerloks Holmss

Pārlasu Konan-Doila stāstu krājumus par detektīvu Šerloku Holmsu. Nostaļģija no pusaudža gadiem un jaunības. Tik tagad lasu drusku kritiskāk. 
Reizēm pats notikums un daļa izmeklēšanas tiek aprakstīts gari un plaši, bet risinājums un vainīgās personas definējums liekas drusku sasteigts. Ir situācijas, kad nav īsti skaidrs, kā slavenais detektīvs nonācis pie saviem perfektajiem slēdzieniem. Iztrūkst motivējošā paskaidrojuma.
Tomēr paši stāsti aizrauj un reizēm neviļus liek pavērot apkārtējos cilvēkus. Tik diemžēl nav īpašas iespējas pārbaudīt savu secinājumu pareizību. Neiešu taču klāt gluži svešam cilvēkam ar jautājumiem savu secinājumu pārbaudei. To vieglāk izdarīt pie pazīstamiem cilvēkiem, bet tur nelaime cita. Par viņiem jau tāpat ir daudz informācijas, kas sakrājusies komunicējot gadu gaitā.
Joprojām fanoju par padomju laikā uzņemtajām filmām par Šerloku Holmsu un doktoru Vatsonu. Ļitvinova un Solomina jaunākā saspēle šajās lomās ir fascinējoši skaista. Arī pašas filmas ir uzņemtas nu ļoti tuvu Konan-Doila radītajam un ir veiksmīgas stāstu ilustrācijas. Man liekas, šī ekranizācija pasaulē vēl nav pārspēta un precīzākas vienkārši nav.
Protams, ir britu filma Šerloks pēc Konan-Doila stāstu motīviem. Bet tur to motīvu ir visai maz un visai nosacīti. Protams, Kamberbedžs savu lomu iznes perfekti, arī viņa partneris doktora Vatsona lomā ir lielisks. Bet tomēr tā ir un paliek modifikācija. Iespaids - no paša Konan-Doila radītās noskaņas, tēliem un visa kā cita ir palikuši tikai vārdi un dažas idejas kārtējam sižetam. 

otrdiena, 2019. gada 18. jūnijs

Nedaudz vielas pārdomām

1. Es nesen izteicos, ka jaunā politiķu paaudze varētu būt gudrāka un sapratīgāka un vispār par tautu domājošāka, neka vecā politiķu paaudze. Tomēr esmu nedaudz kļūdījusies. Tas pats Kaimiņš manā skatījumā ir parlamenta klauns, nekas vairāk. Un tomēr atrodas cilvēki, kas par viņu balso. Mistika. 
Pie viena pazīstu puisi, kuram ir dažas problēmas, kaut pasīkas, smadzeņu jomā. Tas, protams, netraucē viņam studēt un lauzties dzīvē. Protams, sveicami. Bet - doma (varbūt pat apsēstība) lauzties politikā pēc studijām situācijā, kad reizēm pats sevi savākt nevar un drusku par daudz uzsēdies alkoholam pie savām problēmām..... Es to neuztveru nopietni. 
Pa manam, visus uz jebkuru parlamentu ievēlējamos deputātus vajadzētu pārbaudīt uz loģisko domāšanu un tamlīdzīgam lietām, kā arī uz izpratni par norisēm valstī un ārpus tās. Vispār uz orientēšanos vidē, telpā un realitātē.
2. Mans skatījums uz lietām, vietām un notikumiem ir tikai mans skatījums. Saprotu, ka atrodas kritiķi, kam tas nepatīk, bet ar to ir jāsamierinās. Visiem jau nevar patikt vai nepatikt vienas un tās pašas lietas, vietas un notikumi. Ir komentētāji, kas manus rakstus uzskata par murgiem, nu tā ir viņu izvēle. Bet diskusija neveidojas, jo ne jau visi man piekrīt vai nepiekrīt. Varbūt mani raksti nav diskusijas vērti?

pirmdiena, 2019. gada 17. jūnijs

Par Rīgas dzīvokļu politiku

Daudzos zemes pleķos visā pilsētā, pa lielo tomēr pilsētas nomalēs veidojot jaunus mikrorajonus, tiek celtas jaunas daudzdzīvokļu ēkas. Nezinātājam ir grūti saprast, cik no tām ir pilsētas celtie dzīvokļi, cik - privātie. Un kuras nu būs sociālās mājas maznodrošinātajiem un kuras - vienkārši dzīvokļi parastajiem pilsoņiem.
Centrā vēl palikuši daudzi neremontēti komunālie dzīvokļi. Divus tādus pati esmu redzējusi. Ož pēc pamestības un vientulības.
Daudzas ēkas ir tukšas, pašvaldība cīnās ar īpašniekiem par šo graustu sakopšanu vai likvidēšanu - skatoties, kādā stāvoklī ir pamestā ēka. Un daudziem īpašniekiem nepietiek resursu, lai ar nelaimīgo ēku ko sadarītu. Un likumdošanā ir putra, kura neļauj nelaimīgās ēkas pārņemt vai kā citādi iegūt savā īpašumā pašvaldībai ja ēkas - grausta īpašnieks ir ieklemmējies un negrib. Pie kam daudzi īpašnieki dzīvo ārzemēs jau kurā tur paaudzē un viņiem nav lielas intereses par šeit esošo īpašumu.
Ļoti jau gribētos, lai jel kādā oficiālā veidā savā īpašumā iegūtu pilsēta un tās, kuras vēl glābjamas, restaurētu, pēc pārdotu vai ēkā esošos dzīvokļus pozicionētu kā sociālos komunālos vai kā citādi. Paralēli tam, ka tiek būvēti jauni. Kā arī īrētu/izpirktu no īpašniekiem dzīvokļus tajās ēkās, kuras nav aizpildītas ar iedzīvotājiem pilnībā.
Tā ātrāk pavirzītos uz priekšu tās rindas, kurās cilvēki gaida uz pašvaldības vai sociālajiem dzīvokļiem.
Daudzi jaunbūvēti dzīvokļi ir neapdzīvoti, jo īpašnieki uzskrūvējuši tādas cenas, kuras ierindas rīdzinieks nepavilks. Arī tos ideālā variantā varētu izpirkt valsts vai pašvaldība un izmantot iedzīvotāju labā. Galu galā rindas uz pašvaldības vai sociālajiem dzīvokļiem nav mazas. Cilvēki reizēm gadiem stāv rindās uz šādu dzīvokli. Tas laikam palicis vēl no senajiem padomju laikiem. 
Kaut kāds stereotips vai klišeja. Vajadzētu lauzt. Izdevīgi būtu visiem. 
Vai arī īpašnieki paši saslēgtu līgumus ar pašvaldībām par dažu dzīvokļu atvēlēšanu pilsētas vajadzībām. Tādējādi piedaloties pilsētas iedzīvotāju likteņos un labklājībā. Skan jau kā utopija, bet diezin vai šī utopija ir neizlipdama. Vajadzīga tikai gribēšana un sakarīgs rīcības plāns.
Tik nezinu, kā rīkoties tajos gadījumos, kad kādam ir vairāki dzīvokļi, no kuriem neizmantotie savām vajadzībām tiek izīrēti un pa lielo ārzemniekiem par nesamērīgām summām, kas īsti neatbilst dzīvokļa normālai cenai. Īpašnieks apkāš ārzemniekus un vēl pelna uz tā. Arī tur vajadzētu kādu juridisku regulējumu. Ārzemnieks tāds pat cilvēks vien ir un šurp brauc ne jau multimiljonāri. Vidusmēra patērētāji. Vai tādi, kas ieprecas šeit un mēģina izdzīvot ar šejienes algām.
Tā pavairāk sanācis, nav pateikts viss līdz galam. Neatrodu pavisam īstos vārdus un ir jautājumi, kuros man pietrūkst kompetences. Ceru uz saturīgu diskusiju. Bet tās jau ir tikai cerības.

svētdiena, 2019. gada 16. jūnijs

sestdiena, 2019. gada 15. jūnijs

Mazas rīta pārdomas vienai paliekot kopā ar kaķi

1. Lauku radi ir prom, bet palicis neliels kaujas lauks Dzīvoklis, jo tomēr viss savākts un novākts netika. Ko var gribēt no ģimenes ar diviem maziem bērniem vecumā līdz trīs gadi. Laikam paši ko neizturēja, jo laukā viņus neviens nemeta un mājās bija dzīvība. Patlaban atlicis tikai kaķis un tīrīšanas darbi vienai pašai, jo dēls kaut kur ir prom pie savas sievietes un nav zināms, kad atgriezīsies - šodien, rīt vai parīt. Radu aizbraukšanai viens pluss tomēr ir - var atkal pīpēt dzīvokli.
2. Uzpeldēja viena haltūra pa 5 eiriki stundā. Būs viens cilvis uz stundu ratiņkrēslā jāizved paelpot svaigu gaisu braucienā apkārt kvartālam. Nezinu, kā es ar to tikšu galā. No dzīvokļa līdz liftam un pēc līdz ielai viss izskatās ideāli, bet kungs nav viegls un ar vienu pusparalizētu pusi. Kājas arī maķentiņ traumētas. Piedalīties riteņkrēsla braukšanā viņam pašam būs pagrūti. Un esmu no mazajām trauslajām būtnēm par spīti gadiem. Vel domāju. Ne tik viss iepriekšminētais, bet arī ceļš līdz viņam un no viņa aizņem laiku. Tas, ka man par ceļu nav jāmaksā, šajā gadījumā neko nenozīmē. Jautājums ir par to, vai iztērētā enerģija un laiks ir tā piecīša vērti. Vienīgais mierinājums - process paredzēts uz divām dienām nedēļā.
3. Tāda dīvaina statistika - kamēr netiku blogā kārtīgi ierakstīties, bija pa 80 apmeklējumu dienā, tagad, kad atkal ko ierakstu - savācas ap 30. Un trīs pēdējie populārākie raksti, kas sen jau zaudējusi savu aktualitāti, tā arī nav aizvākusies no populārāko rakstu slejas. Vai tad nav citu, populārāku rakstu?

sestdiena, 2019. gada 8. jūnijs

ceturtdiena, 2019. gada 6. jūnijs

Vēlēšanas

Ļoti nesen bija Eiroparlamenta vēlēšanas. Aizbraucu un novēlēju man piekabinātajā vēlēšanu iecirknī pēc pieraksta vietas. Un šoreiz netrāpīju garām - manis atzīmētie kandidāti tika uz Eiroparlamentu.
Tomēr - "demokrātiskas"  vēlēšanas mums vēl ir relikts no padomju laikiem. Kaut arī krietni gadi pagājuši kopš PSRS sabrukuma un brīvās Latvijas atjaunošanās. Joprojām pie varas ir daudzi no bijušās PSRS nomenklatūras darbiniekiem. Ar to es domāju Saeimas politiķu vecāko paaudzi. Tikai nomainīja kažoku un turpināja un turpina stūrēt to būdu domājot par sevi vispirms. 
Likumi tiek rakstīti vēlētāju masai, ne tiem, kas pie valdības stūres.
Eiroparlamenta regulas reizēm ir vienkārši iznīcinošas. Tomēr - vairuma gadījumu tām ir tikai ieteicošs raksturs, katra valsts var tas pildīt tādā formā, kādā tās ir pieņemamas katrai konkrētai valstij. Tikai mūsu bāleliņi valdībā par to aizmirst, tādēļ liela daļa mūsu ekonomikas ir tūtā un iznīcināta saknē.
Te varētu vārīties ilgi un dikti, bet .... 
Es domāju, kamēr bijušos nomenklatūras deputātus nenomainīs pret jauniem, Latvijā un pasaulē zinības un prasmes apguvušiem, politiķiem, pie mums nekas nemainīsies un viss peldēs pa straumi uz nekurieni.

trešdiena, 2019. gada 5. jūnijs

Kārtējās pārdomas par viskautko

1. Nemaz nebija tik grūti apgūt EDS sistēmu un nosūtīt gada pārskatus gan par sevi gan par biedrību. Par biedrību pat atskaitījos vispirms. To bija visvienkāršāk veikt. Pie savas deklarācijas bija nedaudz jāpiedomā, bet ar to es arī tiku galā. Nākošo gadu būs jau vieglāk un apgūšu vēl šo to šajā sistēmā. Dikti iesaku - tā iet ātrāk, nekā sēdēt garās rindas VID'ā lai ko noskaidrotu vai nokārtotu. Bailes no neziņas bija lielākas par pašu darbības procesu.
Kad pēdējo reizi tur biju, pabrīnījos, ka ir vēl cilvēki, kas nav iesnieguši fiziskas personas gada ienākumu deklarācijas par 2015. un 2016. gadiem. Gadās tomēr visādi īpatņi, kam naudiņa gadiem nav vajadzīga bijusi, tad pēkšņi kas pielec un sākas skriešana uz VID'u.
2.  Tagad iekšā ir vēsāks nekā ārā bez visa kondicioniera un logi ir vaļā tikai vienā dzīvokļa pusē. Lai nav caurvēja. Caurvējš ir viena ļoti nejauka lieta - var ļoti ātri saaukstēties un kuram nu patīk šņaukāties un puņķoties vasaras siltajās dienas.
3. Jau no aprīļa beigām dodos uz dažādiem pasākumiem pilsētā, bet gandarījuma un prieka nekāda, tikai sajūta, ka esmu bijusi un piedalījusies. It kā jau katrs ir savādāks un redzu ko jaunu un atšķirīgu no pērnā gada, bet tomēr. Varbūt vasaras laikā kas mainīsies un sajutīšu pasākuma gaisotni un noskaņu. Pat tas, ka nekad nedodos viena uz pasākumiem, nemazina šo nepiepildības sajutu. Tiešām ceru, ka kas mainīsies.
4. Vai nu mana pareizrakstība ir uzlabojusies, vai arī aizrādītājiem ir apnicis man norādīt uz drukas kļūdām. Daudzas tomēr pamanu pati bez aizrādījuma un salaboju to, ko pamanu. Lielumlielais paldies tiem, kas mani lasa un komentē. Nejūtos aizmirsta un pamesta.

pirmdiena, 2019. gada 3. jūnijs

Sīkpārdomas, kas sen nav bijušas

1. Nav tāda īsti vasarīga noskaņojuma. Pat nezinu, kāpēc. Vēroju, kā aiz loga papeles savu pūku izdāļā pa labi un pa kreisi, saulīte spīd, viss ir zaļš un ir pietiekami silti, bet vasaras noskaņojuma nav. Esmu viena 3 istabu dzīvoklī kopā ar kaķi un pūlos apgūt šo platību un vakaros nebaidīties no visādiem trokšņiem. Katrā gadījumā vienā no maniem iepriekšējiem postiem bija ieviesusies neprecizitāte - meklēju kompanjonu vismaz vasaras mēnešiem (vai līdz tam laikam, kamēr atradīšu darbu) jo no savas pensijas izvilkt, kamēr dēls ir Ukrainā, maksu par šo dzīvokli izvilkt nevarēšu.
2. Pie viena neatteiktos no kompanjona rītdienai braucienam uz VID Talejas ielā Mežparka pusē. Tur var būt ahūnas rindas un rindā sēdēt bez kompānijas ir visai nomācoši. Visi paziņas un draugi, ka jau darba dienā, ir ar kaut ko aizņemti, bet man pietiek ar vientulību vakaros. Pie viena atpakaļceļā jāieskrien kapos pie tēta un mammas un jāapkopj kapavietas. Tad visas parējās būšanas, ja kompānija atradīsies.
3. Par spīti savai depresijai un sliktajam noskaņojumam tomēr izlienu no mājas un dodos uz kādu pasākumu. Jau esmu bijusi četros pasākumos un nemaz tik slikti nejūtos, kad esmu cilvēkos un kaut kas apkārt notiek. Centīšos izmantot visas vasaras iespējas un apmeklēt pēc iespējas vairāk pasākumu.
4. Darba meklējumi turpinās visos iespējamos veidos un ceru, ka kaut ko atradīšu.
5. Ir baigi nomācoši kļūt atkarīgai no kompānijas, bet arī tas ir jāiemācās. Citādi var galīgi nojūgties.