sestdiena, 2021. gada 25. septembris

Vēl kāds stūrītis Vecmilgrāvja

Sēžu un atelšos. Kopā ar draugu biju pastaigā Vecmīlgrāvī, uz parku Ziemeļblāzma.

Parks lielāks par Rīgas centra parkiem. Nu, manuprāt, Vērmaņdārza un Bastejkalna apvienojums. Teritorijas ziņā. Varbūt nedaudz lielāks par Ziedoņdārzu.

Tīrs, sakopts. Ainavu parks, kaut arī parka centrālajā daļā neliels laukums franču parka variantā ar nelielu labirinta veida apstādījumu. Nelīdzens tajā nozīmē, ka veidots kādreizējo kāpu zonā ievērojot kāpu struktūru. Taciņas augšā, lejā. Daudz neskartu, kokiem apaugušu zonu. Patīkami, ka parks ir iežogots. Nu, apmēram kā Vērmaņdārzs. Atvērts apmeklētājiem no 6iem rītā līdz, ja pareizi atceros, līdz 22iem vakarā. Ir arī novērošanas kameras.

Parkā ir vairākas lapenes, bērnu rotaļu laukums. Uzstāšanās vieta brīvdabas pasākumiem. Un skatu tornis. Ja pareizi saklausīju - 37 metri augsts. Ieeja skatu tornī - 1,5 eiro no cilvēka, biļetes var iegādāties Informācijas centrā pie galvenās ieejas parkā. Nu skatu torņa - lieliska panorāma, saskatāms ļoti daudz kas no Rīgas. Skatu torņa pašu virsotni vēl rotā panorāmas foto ar norādēm par to, kuras vietas ir pamanāmas no paša torņa. Vecrīgas baznīcu torņi, skats uz Daugavu un Kundziņsalu tajā, Juglas, Bolderājas virziens. Pat Vecdaugava saskatāma. Parkā vēl atrodas kultūras nams Ziemeļblāzma ar Vecmīlgrāvja bibliotēku tajā. Kultūras nama celtne - 1913. gadā celtā ēka Bezalkohola biedrībai. Visai iespaidīga celtne ar daudzām telpām daudziem pasākumiem.

Ceru, ka tuvākajā laikā draugs pārsūtīs bildes, ko še publicēt.

Garastāvoklim





 

piektdiena, 2021. gada 24. septembris

Vai tiešām?

Vai tiešām ir tik zemu krists, ka mēdijos sāk plūst informācija par atpazīstamu cilvēku privāto dzīvi, kura nevienu neinteresē? Ja viņi privāti veikuši ko ļoti nosodāmu, tad jau par to jāinformē atbildīgās institūcijas jau nu vispirms. Bet tā, parakāties netīrās veļas kastē?

Un vēl reklamēt magones, olgas kambalas, agritas? Sievietes, kuras lepojas tik ar savu aprobežotību? Un pēc pārdzīvo par negatīviem komentāriem savā virzienā? Uz ko cer?

Vispār, kur esam aizripojuši, ja kas šāds ir kļuvis par normu....

otrdiena, 2021. gada 21. septembris

Seriāls "Mana lieliskā aukle" (Моя прекрасная няня)

Novilku rutrekerī noskatīties šo šī gadsimta sākumā veidoto Krievijas seriālu. Reiz, gadus iepriekš, biju to skatījusies televīzijā, tagad radās vēlēšanās to noskatīties vēlreiz. Visai neviennozīmīgi vērtēju seriālus, bet šis ir viens no tiem, kurus gribas skatīties no sirds.

Seriāls - situāciju komēdija, katra sērija - kāds notikums. Tādēļ pārstāstīt sižetu koncentrēti nav iespējams. Nāktos pārstāstīt katru sēriju atsevišķi 7 sezonu garumā. Pie kam katrā sezonā apmēram 20 sērijas. Pie viena seriālā, vismaz nepamanīju, nav mājienu par politiskajām tēmām. Tik ikdiena un tās ikdienišķie notikumi nepiespiestā gaisotnē.

Seriāla pamattēma - attiecības ģimenē. Tēvs, trīs bērni, tēva biznesa partnere, mājzinis un auklē. Katrā sērijā vēl "parādās" kādi papildtēli. Ja pēc sižeta prasās. Man patīk seriālā nodarbināto aktieru, tai skaitā bērnu, profesionalitāte, vieglums, ar kādu dziļi individuāli veidojas tēli. Jāpiezīmē, ka šis seriāls, cik nu nopratu pēc publikācijām masu medijos, ir pēdējais lieliskās krievu aktrises Ļubovas Poļiščukas darbs. Seriāls nebija beidzis savu uzņemšanas gaitu, bet aktrise jau devās uz mākoņa maliņu.... 

Seriāls krievu valodā (tomēr Krievijā uzņemts ar krievu aktieriem, vispirms jau Krievijā rādāms). Man patīk, iesaku citiem. Ja ir vēlme kaut uz pusstundu (seriālā sērijas apmēram tik ilgi garas) aizmirst ikdienas steigu, novelciet, paskatieties. 

pirmdiena, 2021. gada 20. septembris

Jautājumi neizpratnes dēļ

Tiešām, neizpratne. Un arī nedaudz interese.

1. Par jaunmodīgo "profesiju" influenceri domājot. Tik vien aptuveni zinu, ka šīs "profesijas" pārstāvji pārsvarā "ganās" Instagram'ā, TikTok'ā, reizēm ko pauž paša izveidotajā blogā. Nu, Instagram nelietoju, pat nezinu, vai vajag nu ļoti. TikTok "iebrēcienus" redzu par cik par tik - tik daudz, cik nu ar turienes ierakstiem dalās feisbukā. Un daļa no tā, ko redzu - botoksa un plastikas pilnas būtnes (vīrieši nu noteikti nav, par sievietēm - grūti nosaukt....). Citus blogus - ārpus savējā - palasu ne pārāk skaitliskā daudzumā. Ja "uzķeru" interesējošu tēmu.

Internetā klīst informācija, ka šiem influenceriem ir krietni daudz sekotāju un arī naudiņa pasmuka "ienākas". Tad kā tas sanāk, ka ir ļoti daudz sekotāju un arī tā naudiņa "ienākas"? Kā viņi to dabū gatavu un kur pamatojums šādi pelnīt? Man, vismaz, darbošanās še ir iespēja paust viedokli ar cerību saņemt kādu pretviedokli. Bez īpaša varianta pelnīt ar to naudiņu. Ir gandarījums, ka vispār lasa.

2. Vēl drusku par tām botoksa/plastikas būtnēm. Tiešām interese, ko tās būtnes cer panākt kropļojot sevi. Neesmu satikusi cilvēkus, kuriem šādas būtnes patiktu. Drīzāk gatavi no tādām pabēgt tālu un dikti. Noķert super puper bagātu onku un noprecēt? Bet tie jau prec, pareizāk, nopērk lelli izkārtnei. Ja vispār apprec. Un uz mantojumu no šādā paskatā noķerta vīra var ne pārāk cerēt. Kungi parasti jau ir tādā vecumā, kurā ir jau pieauguši bērni, pat mazbērni. Tos tad "apgādā" pirmkārt, ienākumu avotus, citus īpašumus arī tomēr vairumā gadījumu noraksta vadoties pēc lietišķuma pakāpes. Ar botoksu/plastiku pārlādētas būtnes kurām kājas aug no ausīm var cerēt tik uz uzšķaudienu labākajā gadījumā.

Pie viena - pēc plastikas, botoksa injekcijām šie ķermeņi sāk izskatīties kā no konvejera nākuši sērijveida ražojumi. Visi principā pēc viena ģīmja un līdzības. Un ne tai labākajā sērijveida ražojumā. Ar smadzeņu un prasmju minimumu, toties pilnu kabatu ambīciju.

Un vel viens aspekts. Veidojot attiecības ar kādu no dvīņiem ir garantija, ka var rasties visai amizantas "situāciju komēdijas". Nu, sajaukt Anniņu ar Ieviņu, sarunāti pajokot draugu, paziņu lokā. Nu, var atrast iespējas. Protams, saprāta robežās, nevienu neaizvainojot. Lai visiem galarezultātā būtu jautri un amizanti.

Bet sakiet, kāds tur jautrums un amizantums, ja pa priekšu defilē no konveijera nākuši ķermeņi, kuri pārņemti tik ar savu "nozīmūgumu" un kājām iz ausīm. Un reizēm arī 100 gadus nenogrieztiem nagiem?

Viss kaut kas koncentrēti

Zinu, ka varbūt atkārtošos kādā jautājumā. Ceru uz sapratni, var jau būt ka kādu domu tik papildināšu.

1. Nu nepatīk man tās ar botoksu pilnās meitenes, sievietes. Un tas nav tāpēc, ka viņas būtu kā īpaši skaistākas par mani. Nu nav greizsirdības, tik žēlums. Kāpēc?

Nu, šīs būtnes nu izteikti cenšas būt skaistas lai kādam patiktu. Bet - nezinu, vai viņas patīk jau pirmkārt pašas sev. Par citiem runājot - nu nav man izdevies sastapt tādus cilvēkus, neatkarīgi no dzimuma, kam tādas patiktu. Drīzāk esmu sastapusi nestandarta izskata cilvēkus, nu ne no glanca žurnāla vāka, kuri ir sabiedrības dvēsele, nestandatra izskata sievietēm reizēm pat vairāk pielūdzēju nekā tukšpadsmit prāta bārbijām, kuras visu savu apzināto laiku un naudu velta plastikai, botoksam.

Nē, man nav iebildumu pret plastiku. Ja tā ir kaut medicīniski pamatota. Bet taisīt prieka pēc plastiku praktiski cauru gadu, jo ir kaut kāds mistisks etalons uz kuru tiekties? Nonsenss. Visas šīs būtnes ar savu plastiku un botoksu panākušas tik vienu - vienveidīgas, nedzīvas sejas, kurās viss grozās ap kosmiska izmēra lūpām. Un ja vēl tam klāt uz visām četrām ekstremitātēm pieaudzē klāt kilometriem garus nagus... Šausmas Gobu ielā.

2. Ik pa brīdim noķeru sevi pie domas - varbūt cilvēki, kuri dodas ārstēt, apārstēt kādu savu psihiska rakstura problēmu, tomēr ir veselāki par tiem, kuri sevi uzskata par ļoti veseliem cilvēkiem? 

Feisbukā, citās internetvietnēs var sastapt publikācijas, par kuru tiešām svarīgumu kā jaunnotikumu, interesantumu kā piedzīvojuma, ceļojuma aprakstu vai ko citu jauku - ir visai nosacīti spriest. Diemžēl vairumā gadījumu - ūdenīgs ūdens laika aizpildīšanai. Tāpat arī daudzi tekstu, kuri saturīgi kaut informējošā pavērsienā, komentāri - nu neko neizsakošas saukļveidīgas frāzes. Uz lūgumu sniegt papildus informāciju viedokļa, situācijas izpratnei - kārtējais sauklis labākajā gadījumā. Vairumā situāciju - uzreiz aizvainojums labākajās jūtās un pārlēciens uz personālijām tālu no pamattekstā paustās situācijas, viedokļa.

Ar šādiem ir cīnīties bezcerīgi, pat nav ko cīnīties - tāpat nesapratīs.

3. Paša vārds, adrese, mammas/tēta telefona numurs - viena no pirmajām lietām, ko iemācām bērnam. Ja nu sagadās, ka mazais cilvēciņš aizmaldās no vecāka veikalā, muzejā, zoodārzā, kādā citā sabiedriskā vietā. Tad nu lai tam cilvēciņam ir iespēja atrasties lūdzot palīdzību kādam no tuvumā esošiem pieaugušajiem. 

Es še runāju par normālsituāciju, kad visi ir saprātīgi un pretimnākoši. Bērnam pāridarošie onkuļi jau ir ārpus saprāta kategorijas. Tie bērnus savām vajadzībām noskata citām metodēm, no tādiem izvairīties gan jau ka katrs arī iemāca bērniem.

Par punkta pamattēmu runājot - bija reiz dzīvē situācija, kad šīs pamatzināšanas pietrūka pieaugušam cilvēkam. Tūlīt pastāstīšu.

Notikums bija pasen, šīs tūkstošgades pašā pašā sākumā noteikti. Strādāju skolā par lietvedi.

Bija kārtējā mācību gada beigas, kurās aizsākās pieteikumu pieņemšana uz vietām nākošā mācību gada 1. klasē. 

Pieteikumu rakstīt ieradās ģimene, kuru vērojot jau no pirmā acumirkļa bija skaidrs, ka viņi jau kādu laiciņu vairs nav viena ģimene, kaut bērna dēļ meklē dažus kopsaucējus. Pat tik tālu, ka bērns skolas mācību laiku pavadīs pie tēva, pārējo laiku - pie mammas. Sveicami. 😀

Mamma apsēdās pie galda pildīt pieteikuma dokumentus, kuros jānorāda dzīvesvietas adrese. Un te nu sākās interesanti. Uz mammas jautājumu - kur tad īsti un precīzi vīriešu kārtas vecāks dzīvo, atbilde "Nu, tepat". Es domās pūlējos saprast, kur noklīdis dīvāns un gultasveļa kabinetā, kā arī papuka iespēja iekļūt kabinetā, jo sevišķi situācijā, kad logam ir restes. Nākošajam mammas jautājumam "Kur tepat?" sekoja atbilde "Nu, Vecmīlgrāvī, līnijā". Mana roka sāk stiepties pēc telefona klausules. Ar velmi zvanīt sociālajam pedagogam, jo, rādās, ieradusies ģimene, kuras galva kopā ar bērnu nakšņo uz ielas, klejo pa mikrorajonu. Labi, ka tēvs bija ieradies kopā ar bērna māti. Viņai ar trešo piegājienu tomēr izdevās no bijušā vīra "izspiest" konkrētu dzīvesvietas adresi....

svētdiena, 2021. gada 19. septembris

Atbildība

Reiz Sent-Eksiperī savā grāmatā Mazais princis izteica frāzi, kura nu jau sen "dzīvo" pati par sevi: Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus esam pieradinājuši. Šo frāzi varam traktēt arī nedaudz plašāk, nedaudz savādāk izteiktu:  Mēs esam atbildīgi par savu izvēli.

Ar savu šīs frāzes traktējumu šajā gadījumā domāju ne jau kādas lietas, vietas izvēli. Un ne jau blakus esošā līdzgaitnieka izvēli. Kaut arī dzīvē arī šādas izvēles ir pietiekoši. Es šobrīd gribu tik izteikties par politisko atbildību.

Pēc principa - katrai tautai ir tāda valdība, kādu tā ir pelnījusi. Nu, apmēram tā.

Skatos izteikumos internetvidē, reizēm dzirdu visa veida izteikumus publiskā vidē par to, ka valdība ir slikta, politiķi arī slikti, nekas nav labi un vispār viss ir putrā. Jāmaina valdība, putra jāizstrebj. Un tā tālāk. Tomēr neviens nav aizdomājies par to, ka ir demokrātija (nu, vismaz Latvijā tā ir deklarēts), demokrātiskās vēlēšanās likumā noteiktā kārtībā ir darboties valdībā ir izvēlēti tieši tie cilvēki, kuri to dara kā nu prot un kā nu var. Cilvēki nu kritizē tos, kuri nu savēlēti.

Kritika kritikai, arī tai ir tiesības pastāvēt. 

Bet - tai pašā laikā: kurš tad lika izvēlēties tieši šos cilvēkus darīt politiskas lietas? Kaut kā nemanīju, ka uz velēšanu iecirkņiem pilsoņus veda bruņotas apsardzes pavadībā un ar lielgabala stobra palīdzību piespieda nobalsot par kādu konkrētu partiju, cilvēku. 

Kritizēt kritizēšanas pēc visi māk. Toties uzņemties līdzatbildību - kaut kā neesmu pamanījusi. Manuprāt, kritika ir konstruktīva tik tad, ja tiek kritizēts kas konkrēts, ar konkrētību problēmā, tās risinājuma piedāvājumu; un pie viena konkrēto problēmas vaininieku kritizēšanā, to atbildības izvērtēšanā.

Pie visa iepriekš minētā - kurš no kritiķiem ir gatavs uzņemties līdzatbildību par notiekošo? Galu galā - tas, kurš piedāvājas ko izdarīt kaut politikas jomā, tik veic reklāmas darbību. No patērētāja atliek vien veikt izvēli. Gribas tiem kritiķiem pajautāt - ar ko tad viņi labāki par kritizējamiem objektiem, ja šos objektus ir izvēlējušies, ievēlējuši valdībā? Ar savu izvēli panākuši tik to, kas ir. Tad ko vaimanāt? Vai nu klusēt, vai doties tajā valdībā parādīt piemēru tam, kā jādara. Bet pēdējo neviens īsti negrib darīt, jo "prakses par maz", "neesmu tik gudrs", "man putras grāpis svarīgāks" u.t.tml. Tad ko muti dzesēt? Jēga kur?

Neviens jau īsti negrib uzņemties atbildību ne par saviem darbiem, ne par izteikumiem. Žēl.

Nu, kaut kā tā, kā nu mēģinu saredzēt problēmu.

sestdiena, 2021. gada 18. septembris

Drusku vairāk tā vākuma garastāvoklim




Kaleidoskops

Domas pa galvu maisās "no visa pa druskai" tēmā. Pie viena, drusku atgādinu - ja lasot kādu no maniem iepriekšējiem tekstiem radies iespaids, ka sevi stādu par gudrāku un labāku par citiem, tad tas ir mirkļa iespaids un manas neveikli uzrakstītās frāzes. Nu, nevienā acī nav pārliecības, ka mans viedoklis ir vienīgais un pareizais. Tik mirkļa viedoklis ar cerību, ka kāds varbūt izteiks savādāku, bet motivētu, viedokli.

1. Tiešām kaitina tie, kas, ko komentējot, izsaka tik apgalvojumu bez seguma. Un pie jebkura precizējoša jautājuma jūtas apvainoti savās labākajās jūtās. Jo īpaši tas lasāms feisbuka kopīgajā laika joslā esošo tekstu komentāros. Atsauci linka veidā manuprāt īsti nav nozīmes likt. Katram manam lasītājam laikam jau noteikti ir savs draugu loks minētājā internetvietnē un tur publicētie raksti ar palielu daudzumu visvisādu komentāru. Vienkārši laikam jau jāpalasās šie komentāri un jāizvērtē katrs komentārs atsevišķi.

2.  Joprojām īsti nespēju saprast tos cilvēkus, kuri katru feisbuka listē vērtē tekstu tik izsakoties  nevis par teksta tēmu, bet izsakot savu subjektīvo vērtējumu par teksta autora personisko dzīvi. Nu, pavisam nevietā un nekorekti. Toties novērtēju tos, kuru viedoklis ir argumentēts, kaut arī ne vienmēr piekrītu paustajam. Tiešām, - māte, meita un kleita.

3. Patlaban jau kādas dienas cīkstos ar blogu drusku papildinot tekstu tagus/birkas. Ceru, ar šiem nelielajiem jaunajiem tagiem/birkām izdevies kaut nedaudz padarīt vieglāku orientēšanos manos "cepienos". Tiešām ceru uz kādu vērtējošu komentāru. Kā arī uz iespēju saņemt ieteikumu - kā būtu iespējams atbrīvoties no aktualitāti zaudējuša taga/birkas.

4. Darbojoties ap šo blogu - pārtagojot, labojot drukas kļūdas, - daudzi mani ieraksti man izraisa "ak, un es par to rakstīju? Es tur biju?" sajūtu. Kā arī atrodu kādas lietas, vietas, kuras savulaik esmu reklamējusi, bet nu tās atrodas jau pavisam citur, nekā es savā reiz pieminējumā esmu izteikusies, dažas ir beigušas savu pastāvēšanu. Tomēr šajā gadījumā laikam jau neko nemainīšu. Lai paliek vēsturei. Manai un pašas vietas/lietas.

ceturtdiena, 2021. gada 16. septembris

Filma: Ķēniņa Zālamana raktuves. Pēc Hegarda tāda pat nosaukuma romāna motīviem.

Novilku rutrekerī šo ASV uzņemto un 1983. gadā uz ekrāniem izlaisto filmu noskatīties, jo atcerējos ļoti agrā jaunībā, precīzāk, pusaudža gados lasīto Hegarda piedzīvojumu romānu. Un vīlos.

Vīlos tajā ziņā, ka filma tiešām ir ļoti pēc motīviem. Un radīja vēlmi kur atrast grāmatu un pārlasīt to vēlreiz, lai pilnībā atjaunotu atmiņā reiz izlasīto stāstījumu. Bet, cik nu man palicis atmiņā, romāna sižets bija spraigāks, daudziem piedzīvojumiem bagātāks. It īpaši varoņiem esot afrikāņu cilts tvāli apdzīvotajā teritorijā. Un galvenie varoņi bija vīrieši, kuri devās uz karaļa Zālamana raktuvēm pavisam citu motīvu vadīti nekā tas atainots filmā. Un varoņu vidū bija tik viena sieviete, pie kam arī ne tā pozitīvā varone, tvālu cilts burve ar visai nejaukiem nolūkiem attiecībā pret galvenajiem varoņiem. Tas tiktāl, cik es galvenos vilcienos atceros grāmatas sižetu.

Filma savukārt ir visai slikts ceļojuma piedzīvojums, kur lielāko daļu filmas sižeta aizņem vīrieša, sievietes un viņu vajātāju ceļš uz raktuvēm ar mērķi savākt dimantus. Un tikai. Nekādu papildus motīvu, kuri grāmatā tomēr parādās.

Pie viena, ja grāmatas darbība norisinās Dienvidāfrikas republikas teritorijā, kas pat mūsdienu eiropiešiem ir mazāk zināma nekā citas Āfrikas valstis, tad filmas darbība norisinās vienā no Centrālāfrikas valstīm. Pie kam filmā nez' kāpēc vēl parādās vācu karaspēks, tērpts laikam jau Pirmā pasaules kara Vācijas armijas tērpos, kaut arī vācu lidmašīnai manuprāt ir Hitlera laika emblēma uz lidmašīnas astes. Un arī kombinētie kadri nu ļoti bija pamanāmi. Bija ļoti acīmredzama priekšplāna notikumu un otrā plāna notikumu robeža, kas nu nekādi nepalīdzēja filmas uztverei. Filmas citi specefekti arī neviesa ticamības iespaidu.

Diemžēl filmas veidotāji no romāna paņēma tik dažus, visai nosacītus pieturas punktus. Pārējo padarot par lētu ziepju operu. Ar mokām noskatījos filmu līdz galam. Lai redzētu, ar ko tad nu tas v.i. beigsies.

Informācija, jautājums

Rosos še ne tikai iepriekšējos rakstos "izķerot blusas" - drukas kļūdas. Arī daudzus rakstus pārtagojot. Tagi še nosaukti par birkām. 

Dažas birkas ieviešu no jauna, dažas - atzīmēju, jo iepriekš nebiju atzīmējusi.

Caurskatot birku sarakstu, konstatēju, ka kādas/kāda jāizņem no birku saraksta. Un te nu man ir problēma - nekad iepriekš to neesmu darījusi.

Lūgums mani lasošai tautai - vai ir kāds/kāda, kuram ir blogs, veidots blogspot.com vidē? Ja ir, lūdzu iesakiet, kā šajā vidē var atbrīvoties no nevēlamiem tagiem/birkām?

trešdiena, 2021. gada 15. septembris

Noteikumi

Lasu feisbukā un ķiķinu savā nodabā. Kaut kas ir sagājis greizi ar visiem tiem pandēmijas, vakcinācijas pasākumiem un pretpasākumiem.

Labi, ne visi atbalsta pandēmijas sakarā esošos noteikumus, arī vakcinācijas obligātumu, it īpaši tajās grupās, kuras ir ikdienā ciešā saistībā ar citiem cilvēkiem. Ir vēlme ko mainīt esošajā situācijā. Bet, mīļie, ne jau pieprasot noteikumus, kuri atļauj neievērot noteikumus. Sviests kaut kāds. Vai tad zaglis tumšā ielā kādam prasa atļauju apzagt zinot, ka zagt nedrīkst? Zog un viss.

Par pretenzijām pret valdību runājot. Nu, man arī ne visās jomās apmierina valdības darbība. Bet tā ir mana neapmierinātība. Nekad to nepasludināšu par visas tautas neapmierinātību. Mēs taču esam tik dažādi, katram patīk/nepatīk māte, meita, kleita. Līdz ar to nesen feisbukā parādījusies informācija par to, ka kāda organizācija, kuras petīciju parakstījuši nu ļoti daudzi cilvēki, visas tautas vārdā pieprasa valsts vadītājam veikt kādas darbības steidzamā kārtībā. Prasības, kuras saistītas ar pret pandēmijas pasākumiem un vakcināciju pret pandēmiju izraisošo slimību. Nu, pankūka, kā var relatīvi nelieks cilvēku kopums izteikties citu cilvēku vārdā, ja tam nav līdzpilsoņu deleģētas pilnvaras? Ir cilvēki, kuri šim prasībām piekrīt pēc noklusējuma, pat ja nav parakstījuši petīciju, ir cilvēki, kuri nepiekrīt. Un, ja īpaši piesienas - kā mazs bērns var piekrist tam, par ko viņam vēl nav pat izpratnes? Un cilvēks medicīniskā komā? Viņi taču arī ir tautas sastāvdaļa.

Pie viena - man nu ļoti nepatīk tas, ka daudzi, komentējot kādu tēmu, zināmā mērā "aiziet oftopikā". Tas ir, nevis izsaka savu viedokli par pavediena pamattēmu, bet jau publicē savu viedokli par kāda privāto dzīvi, veselibas stāvokli u.tml. Vispār bārsta aizskarošas frāzes nepadomājot par to, ka tas ir nevietā, nepieklājīgi u.tml. Vispār jau pat likuma kārtībā sodāms, ja kas. Ja tiek apspriestas kādas darbības, kuras nepatīk, tad, velns parāvis, šīm darbībām nu nav nekāda sakara ar apspriežamo tēmu. Un, interesanti zināt, kā darbības veicēja privātā dzīve atsaucas uz līdzcilvēkiem, uz kuriem nu noteikti attiecas tik tas, ko kāds ir paveicis publiskā jomā? 

Tagad vēl - nu jau ir galējā galējība. Daži izdomājuši pie valdības ēkas protestēt pret gaļas dzīvnieku audzēšanu un pēc izmantošanu pārtikā. Piekrītu tik tālu, ka tas zvēriņš jātur normālos, dzīvošanai un augšanai piemērotos apstākļos. Rezultāts būs visādā ziņā pozitīvs. Tai pat laikā - cilvēks jau no pašiem, pašiem, pašiem pirmsākumiem ir gaļēdājs, mājdzīvniekus audzē pārtikai lai nebūtu katru reizi jāiet mežā pēc gaļas medījuma (un nekad jau nevar zināt izdosies to zvēru nomedīt vai nee). Ja kādam nu ļoti negribas pārtikā lietot gaļu, kas nu liedz. Brīva izvēle. Bet nu nevajag šo viedokli uzspiest tiem, kuri grib to gaļas kotletīti, karbonādīti. Prasīt visiem bez izņēmuma - nu, tad jau prasīt lai visas stirnas pārstāj ēst zāli un sāk zvejot zivis.

Pasmaidam un labam garastāvoklim