Par seksualitāti, seksuālajām tieksmēm

Arī šo tēmu, liekas, esmu apvāvuļojusi kur iepriekš kādos rakstus. Šoreizīti laikam jaunā skatupunkta pagriezienā un saistībā ar pēdējiem notikumiem. Saistībā ar to, ka jaunievēlētais prezidents reiz gadus iepriekš sevi pozicionēja par geju; šīs informācijas atsaucošais paziņojums nav bijis.

Un kopumā - par LGBT situāciju kā tādu. Uzreiz atzīšos, ka mana attieksme pret šiem cilvēkiem laika ritumā ir mainījusies no negatīvas attieksmes pret viņiem līdz sapratnes tolerancei. Mainījusies bez "uzspiediena" no ārpasaules, vienkārši laikam ritot "kādas durvis pavērušās" uz apskaidrību (ja tā varētu izteikties).

Vispirms nedaudz ievadam.

Nedaudz par tēmu, kuru ne pārāk skaļi apspriež.

Kārtējo reizi atgādinu - nepretendēju uz absolūto un neapgāžamo patiesību. Tikai izsaku šobrīdējo viedokli.

Ja ņem par pamatu tradicionālo ģimeni - vīrietis, sieviete, viņu kopīgie bērni - tad izvarotāji, pedofīli, "virinātāji" ir tāda par ģenētiskā novirze no normas, kā geji/lezbietes. Pamatošu domu gājienu. 

Izvarotāji, pedofīli, "virinātāji" gūst baudu no savām darbībām. Nekādi sodi nemainīs šo viņu tieksmi. Varbūt, baidoties no soda viņi "tupēs pagrīdē", bet tieksme nekur nebūs pazudusi. Kaut Psihiatriskajā klīnikā viņus liec, jēgas nekādas. Homoseksuāļus jau arī bija laiks (padomjlaikos noteikti), kad viņus visādi pa slimnīcām vazāja, cietumos lika. Bet rezultāts? Tieksme jau nekur nepalika, tik "slēpās pagrīdē". 

Labi, tagad sabiedrība progresējusi, likumdošana arī, homoseksuāļus juridiski liek mierā. 

Un, ja tā padomā - homoseksuāļi, tāpat kā tradicionāļi, normālformā balsta savas attiecības brīvā gribā. Cilvēki pieauguši, apzinājušies savu seksualitāti un dzīvo citādi normālu dzīvi. Bez seksuālas vardarbības, tik ar savu īpatnību. Atkārtojos, es tiešām runāju par attiecību normālformu.

Toties pedofīlija, izvarošana, "virināšana" jau ir seksuāla vardarbība. Un diemžēl - kaut arī cilvēks tomēr laikam apzinās savas tieksmes vardarbīgumu, bet kaut kā laikam jau ar to netiek galā. Gēnu klikšķa rezultāts visu laiku "spiedīs uz sirds". Cietumi un slimnīcas nelīdzēs, jo kaut kas gēnu līmenī greizi nogājis. Tik vien kā sabiedrība uz laiku pasargāta no viņiem. Laikam jau medicīna nav tikusi līdz tam līmenim, lai veiktu ģenētiskās operācijas šo klikšķu novēršanai.

Nē, es viņus neaizstāvu, bet gribu tik vērst uzmanību uz pagaidām neatrisināmu problēmu. Problēmu, kura, manuprāt, nav atrisināma ar kādiem nebūt sodiem juridiskā līmenī.